Gdaņskas deklarācija “Solidaritātes” 25.gadadienā

Ir pagājuši divdesmit pieci gadi, kopš notika Leha Valensas vadītais Gdaņskas kuģu būvētavas darbinieku streiks un tā rezultātā ar Augusta līgumu tika nodibināta leģendārā neatkarīgā arodbiedrība “Solidaritāte”. Lai gan iesākumā pret to tika lietots spēks, kustība iedragāja pašus pasaules komunistiskās sistēmas pamatus. Tā ir vēsturiska patiesība, ka 1980.gada augusts Polijā, kad poļu strādnieki, kurus atbalstīja miljoniem cilvēku no dažādiem sabiedrības slāņiem, bija cēlušies cīņai par dienišķo maizi un brīvību, lika pamatus politiskajām pārmaiņām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šī cīņa izraisīja pārmaiņas arī citās pasaules valstīs, kuras cieta no totalitārā režīma represijām.

Mēs, “Solidaritātes” 25.gadadienai veltītas sanāksmes dalībnieki:

• atceroties pāvesta Jāņa Pāvila II vārdus: “Nedrīkst dzīvot pēc principa “ikviens pret citiem”, bet jādzīvo pēc principa “ikviens par citiem”, tāpēc cilvēku un cilvēces nākotnes labā skaļi jāsludina “Solidaritāte””,
• atzīstot, ka solidaritāte, kas minēta Tūkstošgades deklarācijā par pasaulē notiekošo procesu virzīšanu uz priekšu, ievērojot vienlīdzības un sociālā taisnīguma pamatprincipus, starptautiskajās attiecībās iegūst arvien lielāku nozīmi,
• ievērojot, ka brīvība un sociālā solidaritāte pieder pie Eiropas tradicionālajām vērtībām,
• atgādinot, ka valstu, tautu un sabiedrību solidaritāte ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem,
• atceroties “Solidaritātes” pirmajā kongresā Austrumeiropas darbaļaudīm adresēto paziņojumu par šīs Eiropas daļas kopīgo likteni,
• atgādinot, ka komunistu varas iestāžu ieviestajam karastāvoklim pret arodbiedrību “Solidaritāte”, kuras sastāvā bija desmit miljoni locekļu, neizdevās iznīcināt poļu sabiedrības alkas pēc brīvības,
• atgādinot, ka, pateicoties to cilvēku apņēmībai un upuriem, kuri izvērsa nevardarbīgu cīņu par savām tiesībām un kurus atbalstīja demokrātiskās organizācijas visā pasaulē, Polija un citas Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis kļuva demokrātiskas, brīvas un neatkarīgas, bet mūsu kontinentā tika likvidēts totalitārisms,
• ievērojot, ka pasaulē vēl joprojām ir reģioni, kuriem nepieciešams starptautisks atbalsts un solidaritāte, arī valstis, kurās pie varas ir totalitāra vai autoritāra valdība, kurās represijas un vajāšanas, smagi cilvēktiesību un pilsoņtiesību pārkāpumi ir ikdienas parādība,
• būdami pārliecināti, ka nelokāma iestāšanās par brīvību un cilvēku solidaritāte cīņā par taisnīgu mieru un ilgtspējīgu attīstību paver iespēju atrisināt mūsdienu problēmas,

šajā vēsturiskajā brīdī paužam pārliecību, ka 31.augusts cilvēkiem visā pasaulē jāpatur atmiņā kā brīvības un solidaritātes diena.

Starptautiskā konference “No Solidaritātes uz brīvību”