Dzeju vedīs tautā

Šogad Dzejas dienas ir reformētas, pieskaņotas dižgara Raiņa jubilejai, svin savas pastāvēšanas 40.gadskārtu un apdvestas ar visas Latvijas mērogu, jo rajonu centrālo bibliotēku atsaucība bijusi lielāka, nekā cerēts.

Dzejas dienām nav sākuma un beigu

Dzejas dienu rīkotājs Ronalds Briedis lepni paziņoja, ka šī tradīcija ir sasniegusi savus labākos gadus, tāpēc pirmoreiz tiek apzināti un mājaslapā www.dzejasdienas.lv iekļauti arī radniecīgi pasākumi ārpus Rīgas mūriem, kas daudzviet sākas kādu dienu agrāk vai beigsies dažas nedēļas vēlāk. Šogad Dzejas dienu balvai pieteiktas 15 oriģināldzejas grāmatas un piecas atdzejojumu grāmatas, intriga saglabāsies līdz 11.septembra vakaram, kad paziņos šāgada laureātu. Pie Raiņa pieminekļa ar labu vārdu tiks pieminēti autori, kas aizgājuši pie zvaigznēm, un uzstāsies tie, kam iznākušas jaunas grāmatas. Pēc I.Kolmanes vārdiem, šogad “jaunie dzejnieki no meistardarbnīcām netiks samīcīti vienā aplokā”, bet varēs brīvi iekļauties vairākos pasākumos – gan dzejas maratonā, gan pirmo grāmatu sarīkojumā “Ola ir izšķīlusies” u.c.
“LV” noskaidroja, ka Dzejas dienu vajadzībām Valsts kultūrkapitāla fonds piešķīris apmēram 9000 latus, neskaitot Dzejas dienu balvas pasniegšanas izdevumus.

Dzejas maratons “Homo ex machina”

Viens no demokrātiskākajiem un centrālajiem pasākumiem būs dzejas maratons kinoteātra “Rīga” pagrabstāva kafejnīcā 9.septembrī. Šajā vakarā līdztekus atzītajiem un lielajiem autoriem pie vārda tiks arī mazpazīstamie un nezināmie iesācēji, kuri varēs pārbaudīt sevi un savus tekstus viskritiskākās auditorijas – citu dzejnieku – priekšā. “Tajā visi dalībnieki tiks sadalīti divās frontēs: dzejniekos un pavāros, kas savā starpā duelēsies: vieni lasīs dzeju, otri – ne mazāk iztēles bagātās uztura dvēseles – receptes. Viss notiek mūsu galvās, uzstājīgākās domas tiek realizētas un transformējas taustāmā matērijā – ēdienā vai dzejā. Dzejnieki un pavāri kāps uz volejbola tiesneša krēsla, kas kalpos par skatuvi. Priekšnesuma ilgumu noteiks paši skatītāji, kuri drīkstēs paust savu vērtējumu, balsojot ar vairākiem ieslēdzamiem starmešiem – vai nu izgaismojot autoru, vai atstājot viņu dziļā tumsā pēc tikko nolasīta dzejoļa,” pastāstīja projekta vadītāja Margita Zālīte.

Vai dzejas skapī nav kodes?

Margita Zālīte, “Radio Naba” kultūras raidījuma “Bronhīts” pārstāve un kultūras menedžmenta speciāliste, deva padomu Ievai Kolmanei veikt Dzejas dienu auditu. Dzejas dienu rīkošana šobrīd ir sasniegusi kritiskāko punktu un vienīgā iespēja – ir attīstīties uz augšu ar principiāli jaunu un citādu pieeju menedžmenta režģim. Saturiskā ziņā gan viss ir daudzmaz kārtībā, tomēr netiek audzināti un izmantoti profesionāli literatūras menedžeri, gandrīz novārtā atstāta sadarbība ar Lietuvas un Igaunijas rakstnieku organizācijām, netiek pieteikta dalība Eiropas Savienības finansētos projektos.

No rokrakstiem līdz ornamentiem

Kristīne Augstkalne no Radošo darbnīcu centra šā gada 14.septembrī kultūras centrā “Imanta” rīko dzejnieku šovu “Raksti”, kur radīs asociācijas ar laika plūsmu, mentālu saikni ar Lielvārdes jostu un citiem senajiem ornamenta pierakstiem. “Dzejas lasījumiem nebūtu jābūt vienmuļai un monotonai murmināšanai kā maratonā, bet dzejniekiem dienas gaismā jāiznāk ar šovu, perfomanci,” “LV” pauda K.Augstkalne. Raksti kā ornamenti ir senākā zīmju sistēma vēl pirms rakstības, tāpēc šeit no 10 dzejnieku dzejoļiem rokrakstos tiks veidots vizuāli baudāms mākslas darbs. Dzejnieki ņems līdzi savus darbus uz tā materiāla, kā viņi tos fiksē. Piemēram, Gaiķu Māris sacer dzeju uz tramvaja taloniem, Amanda Aizpuriete apraksta svešus manuskriptus, citi izmantojot tualetes papīra ruļļus. Dzejniece Agita Dragūna pašlaik aizrāvusies ar unikālas grāmatas radīšanu, kurā sadzīvotu dzejnieku rokraksti ar drukātā burta formu, no Raiņa un Aspazijas līdz mūslaiku autoriem. K.Augstkalne šādai grāmatai paredz bibliogrāfiska retuma likteni. Pasākumā “Raksti” katrs no dzejniekiem (Agnese Krivade, A.Dragūna, Māris Salējs, Gaiķu Māris, Amanda Aizpuriete, Inga Gaile, Zane Daugule, Andris Petrovs, Juris Kronbergs, Arvīds Deģis) nolasīs piecus pašsacerētus dzejoļus un pēc tam īpaši piemeklētu skaņu (sienāži, pulksteņa tikšķi utt.) pavadījumā kārtos savu dzejoli kopējā ornamentā uz planšetes. Pēc K.Augstkalnes teiktā, “ir svarīgi, lai atnākušie vidusskolēni un studenti pamanītu latviešu autoru atšķirīgo skatījumu uz dzīves parādībām un lai viņos izraisītu interesi lasīt dzeju”.

Jaunievedumi un pārsteigumi

Pirmoreiz Dzejas dienas bagātinās kanonisko tekstu un lirikas lasījumi “Es nolikšu Sev virs zemes vietnieku…” pie Sinagogas memoriāla Dzirnavu un Gogoļa ielas stūrī 9.septembrī, kur dzejnieks Uldis Bērziņš iepazīstinās ar Korāna pantiem.
Šoreiz “Ceļojums ar dzejniekiem” Annu Auziņu, Rihardu Bargo, Ēriku Bērziņu, Ronaldu Briedi, Martu Pujātu, Māri Salēju, Kārli Vērdiņu no Rīgas centra pārcēlies un vedīs pa Pārdaugavu Arkādijas parka rajonā – 10.septemrī, kur saistīs nejaušus ziņkārīgos garāmgājējus. Tās pašas dienas vakarā klubā “Hamlets”, Jāņa sētā 5, būs dzejnieces Velgas Kriles 60 gadu jubilejas pasākums “Skrien sarkans jaguārs”, kurā demonstrēs dokumentālo dzejfilmu “Tramvajs, vārdā Kalpotājs”, piedaloties Liānai Langai, Amandai Aizpurietei u.c.
11.septembrī uz Brīvdabas muzeju aicinās Leļļu teātra aktieri, lai viņu vadītās lelles lasītu bērnu dzeju vārdu spēlē “Mūsmājas”.
Pirms oficiālās Dzejas dienu atklāšanas 11.septembrī pulksten 20 Esplanādē norisināsies grāmatu tirdziņš, kur savstarpēji varēs mainīties ar dzejas grāmatām un iegādāties Latvijas izdevniecību izdotās grāmatas.
13.septembrī O.Vācieša muzejā ar sevi iepazīstinās pirmo grāmatu autori Kristaps Vecgrāvis (“Kaist ķekarā vīnogas”), Andra Manfelde (“Tranšejas dievi rok”), Arvīds Deģis (“Debesu žonglieris”), Eliss (“Ūdenszīmes”) u.c.
14.septembrī Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā, Pils laukumā 2, risināsies spēle “Dzejas miljonārs”, kur uzaicināti Anna Auziņa, Inga Gaile, Ieva Melngalve, Kārlis Vērdiņš, Olga Lisovska, Knuts Skujenieks. Protams, uz plakātiem un Dzejas dienu skrejlapās būs izlasāma vēl plašāka informācija.

Nākamgad pieņems Dzejas likumu

Jau izlemts, ka 2006.gadā Dzejas dienu rīkošanas atbildīgās personas stafetes kociņu Ronalds Briedis nodos Ingai Bodnarjukai, kura šobrīd viņam piepalīdz. Savukārt M.Zālīte atvēzējusies uz ambiciozu milzu pasākumu “Dzejas politika / Politikas dzeja”, kura ietvaros 2006.gada septembrī Rakstnieku savienība, literatūrzinātniece Ērika Bērziņa u.c. Saeimas telpās noslēgtā vidē vadītu iepriekš izvēlētu dzejnieku plenārsēdes pēc visiem kanoniem, ar noteiktu darba kārtību, priekšlasījumiem. Mērķis – radīt Dzejas likumu kā stilistisku paņēmienu dzejas un varas dialoga sākšanai, viennozīmīgu vārdu (saeima, likums, dzeja) nozīmes un jēgas paplašināšanai.

Arvīds Deģis