Ar indeksāciju un pabalstiem pret inflāciju

Pirms pāris dienām pret zemajām algām piketēja skolotāji, 1.oktobrī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) visus aicina uz mītiņu Rīgas centrā, lai protestētu pret “aizvien pieaugošo nabadzību, kurā slīgst liela tautas daļa”.

Aizvien uzstājīgāk, jā, arī izmisīgāk tiek runāts par to, ka ar mazajām algām (14% strādājošo saņem minimālo algu – 80 latus) un niecīgajām pensijām nav iespējams izdzīvot straujās inflācijas apstākļos. Benzīna cenas atsevišķās degvielas uzpildes stacijās jau pārsniegušas 70 santīmus par litru. Zemnieki draud nenovākt kartupeļus, jo tas vienkārši neatmaksājas.
Lai gan algas, tāpat kā benzīna cenas, nenosaka Labklājības ministrija (LM), aizvien vairāk kļūst neapmierināto ar sociālo politiku valstī. Tā ir ideāla augsne dažādām politikāņu spekulācijām, jo skaidrs, ka ar pabalstiem vien inflācijas radītās sekas diezin vai izdosies mazināt, tāpat ar to palīdzību neviena valsts nav uzveikusi nabadzību.
Tomēr 7.spetembrī labklājības ministre Dagnija Staķe rīkoja preses konferenci, lai vēlreiz atgādinātu, kādu valsts atbalstu var saņemt mazturīgākie iedzīvotāji un kas plānots, lai to palielinātu. Tajā pašā laikā jāuzsver: pabalstu un pensiju palielināšana nav panaceja, tā nedz apturēs inflāciju, nedz pilnībā mazinās tās sekas.
Tā kā viena no nabadzības riskam visvairāk pakļautajām grupām ir ģimenes ar bērniem, tad jāatgādina, ka pašlaik tām valsts sniedz atbalstu, izmaksājot bērna piedzimšanas pabalstu (296 lati), bērna kopšanas pabalstu (“vecāku algas”) un ģimenes valsts pabalstu (6 lati). LM iecerējusi no nākamā gada palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, nosakot papildu piemaksu: par pirmo bērnu – 100 latus, par otro – 296 latus, bet par trešo un katru nākamo – 592 latus. Paredzēts arī paaugstināt ģimenes valsts pabalstu līdz 8 latiem. Tāpat no nākamā gada iecerēts ieviest bērna invalīda kopšanas pabalstu 50 latu apmērā un iecerēts par nestrādājošo personu, kas kopj šādu bērnu, veikt sociālās iemaksas 20% apmērā no 50 latiem valsts pensiju apdrošināšanai. Te gan jāpiebilst, ka valsts ilgtermiņa interesēm daudz atbilstošāk būtu nevis ieviest šādus pabalstus, bet gan nodrošināt bērnu invalīdu aprūpes iespējas dienas centros, lai viņu radinieki varētu iekļauties darba tirgū un nenonāktu sociālā izolācijā.
LM arī plānojusi divkāršot pabalsta apmēru – no 28 uz 56 latiem – transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir pārvietošanās grūtības.
Lai gan pensionāri netiek uzskatīti par sociālās atstumtības riska grupu, tomēr 380 000 pensionāri saņem pensijas līdz 105 latiem. Lai atvieglotu šo cilvēku dzīvi, līdztekus ikgadējām indeksācijām viņi saņems ikmēneša piemaksas par nostrādātajiem darba gadiem līdz 1996.gadam. Vidējā piemaksa – 6,63 lati (19 santīmu par apdrošināšanas stāža gadu). Jāatgādina, ka 1.oktobrī notiks kārtējā pensiju indeksācija, un pensijas varētu palielināties vidēji par pieciem latiem. Pensionāri arī ir vienīgā sociālā grupa, kurai ienākumi tiek regulāri indeksēti, atšķirībā, piemēram, no minimālās algas saņēmējiem.
No 2006.gada 1.janvāra par desmit latiem pieaugs minimālā alga, kā arī ar nodokli neapliekamais minimums, kas būs 32 lati.
LM nākamā gada budžetā arī prasa 251 000 latu, lai palielinātu algu Valsts Darba inspekcijas inspektoriem, kuri pašlaik saņem 130 latus. Plānots, ka viņu alga varētu pieaugt līdz 180 latiem pirms nodokļu nomaksas. Tāpat plānots algu pieaugums sociālās aprūpes institūcijās strādājošajiem medicīnas darbiniekiem, kā arī atbalsts pašām iestādēm.
Jāuzsver: nabadzības mazināšana ir visu ministriju kopdarbs, un svarīgākā prioritāte neapšaubāmi ir nodarbinātības veicināšana.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv