Par direktīvas “Televīzija bez robežām” reformu

Procedūra: iniciatīva
Debates: 2005.gada 6.septembrī
Balsojums: 2005.gada 7.septembrī

Eiropas Parlaments uzskata, ka direktīvas “Televīzija bez robežām” plānotajai reformai jāsaglabā Eiropas audiovizuālas nozares raksturs un vienlaikus jāatspoguļo digitālā laikmeta uzdevumi. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai jaunajos apstākļos tiktu saglabāta kultūras dažādība.
Direktīva “Televīzija bez robežām”, ko ieviesa 1989.gadā, ir jāpārskata, ņemot vērā jaunievedumus audiovizuālo pakalpojumu nozarē. Direktīvas uzdevums bija nodrošināt Eiropas pārraižu brīvu kustību, veicināt Eiropas audiovizuālos darbus, neatkarīgo produkciju un aizsargāt patērētāju tiesības.

Eiropas un neatkarīgo ražotāju darbiem atvēlētās raidlaika kvotas

Izskatot Anrī Vēbera (Francija) sagatavoto ziņojumu, deputāti galvenokārt pievērsās direktīvas “Televīzija bez robežām” noteikumiem par kvotām: tie paredz, ka raidlaika lielākā daļa jāveltī Eiropas audiovizuālajiem darbiem un 10 % raidlaika — neatkarīgo ražotāju darbiem. 6.septembrī pieņemtajā ziņojumā deputāti uzsver, ka EK apkopotie dati uzrāda pozitīvu attīstību attiecībā uz Eiropas darbu īpatsvaru raidlaikā kvotu izpildi, tomēr situāciju ir grūti novērtēt precīzi, jo direktīvas noteikumus valstis interpretē atšķirīgi.
Deputāti iesaka Komisijai izstrādāt anketu, kas ļautu iegūt salīdzināmus datus, un pievērš uzmanību tam, ka “dažās dalībvalstīs kvotas aprēķina attiecībā uz raidorganizācijām, nevis televīzijas kanāliem”. Pārskatot direktīvu, Komisijai būtu arī jāsniedz precīzākas definīcijas jēdzieniem “Eiropas darbs”, “neatkarīgais ražotājs” un “speciālie kanāli”. Deputāti tomēr neuzskata, ka būtu jāievieš jebkādas papildu kvotas.

Jāpaaugstina konkurētspēja

Ziņojumā uzsvērts, ka “Eiropas darbu kvotas galvenokārt aizpilda attiecīgajā valstī radīti darbi”, tāpēc deputāti atbalsta “brīvprātīgas ierosmes palielināt pārnacionālu darbu kvotas”. Viņi atgādina, ka audiovizuālajā jomā ir svarīgas vienotas tirgvedības stratēģijas un “mūsu audiovizuālo telpu vairāk izmanto Amerikas producenti nekā paši eiropieši, kuri tomēr ir produktīvākie dokumentālo un mākslas filmu jomā”. Nelīdzsvarotā konkurence izskaidrojama ar to, ka nav integrētas un uz ārpasauli vērstas Eiropas industrijas.
Deputāti arī secina, ka digitalizācija un mijiedarbība sniedz iespējas nozarei un patērētajiem, bet “plašāka izvēle vēl nenozīmē ne augstāku kvalitāti, ne vairāk Eiropas darbu”.
Nenormatīvais ziņojums, ko deputāti pieņems plenārsesijā, pamatojas uz Eiropas Komisijas kārtējo ziņojumu par direktīvas “Televīzija bez robežām” izpildi. Jaunās direktīvas priekšlikumu EK gatavojas iesniegt šoruden.