Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Gundars Bojārs.

Sēdes vadītājs. Cienījamie deputāti! Sāksim mūsu šīsdienas darba kārtību, un acīmredzot mums tā būs jāpārtrauc ar Eiropas Komisijas prezidenta Romano Prodi kunga ierašanās brīdi.

Vispirms mums ir jālemj par izmaiņām darba kārtībā. Ir saņemti deputātu iesniegumi ar lūgumu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), darbības laiku un galaziņojuma iesniegšanu līdz 2000.gada 15.jūnijam. Vai kāds vēlas runāt par vai pret iekļaušanu darba kārtībā? Neviens runāt par vai pret nevēlas. Iekļaujam aiz sadaļas — Prezidija ziņojumi.

Nākamais. Ir saņemts desmit deputātu iesniegums identisks iepriekšējam ar lūgumu pagarināt Parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) darbības laiku līdz 2000.gada 16.martam. Vai kāds vēlas runāt par vai pret iekļaušanu darba kārtībā? Neviens par vai pret runāt nevēlas. Iekļaujam sadaļā par patstāvīgiem priekšlikumiem.

Ir saņemts desmit deputātu iesniegums "Par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva". Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par iesniegto priekšlikumu iekļaušanu darba kārtībā. Neviens neiebilst. Nebalsosim.

Ir saņemts deputātu priekšlikums — "Par deputātu Jura Sinkas un deputāta Jāņa Siliņa apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgajiem pārstāvjiem". Par vai pret neviens runāt nevēlas. Iekļaujam sadaļā par iesniegtiem pastāvīgiem priekšlikumiem.

Desmit Saeimas deputāti lūdz Saeimu iekļaut 10.februāra sēdes darba kārtībā lēmuma projektu "Par Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministra pienākumus" un izskatīt šo jautājumu pēc Prezidija ziņojumiem. Par vai pret neviens runāt nevēlas. Iekļaujam sadaļā pēc Prezidija ziņojumiem.

Turpinām darba kārtību par saņemtajiem likumprojektiem. Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par papildprotokolu Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumam par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu" nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputātiem iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Pieaugušo izglītības likums" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 31, pret — 2, atturas — 51. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Pārtraucam mūsu šīsdienas darba kārtību, un lūdzu sveikt augsto viesi Eiropas komisijas prezidentu Romano Prodi Saeimā ar aplausiem. (Aplausi.)

R.Prodi

(Eiropas Komisijas prezidents). Godājamie parlamenta dalībnieki! Dāmas un kungi! Man patiešām tas ir liels gods — uzrunāt jūs šeit šodien. Mēs esam sasnieguši ievērojamu pakāpi mūsu attiecību uzlabošanā un kāpināšanā. Pavisam drīz jūsu valsts tiks uzaicināta piedalīties iestāšanās sarunās, lai iestātos Eiropas Savienībā, un es kā prezidents arī personiski apsveicu šo notikumu. Es ļoti uzmanīgi lietoju šādus vārdus, taču turpmāko pāris mēnešu laikā, es domāju, mēs varēsim teikt, ka kopā rakstām vēsturi, mēs rakstām XXI gadsimteņa vēsturi. Eiropa ir iemācījusies daudz ko no vēstures, no savas pagātnes, un arī tās cilvēki ir iemācījušies to, ka jābūt kopā. Tā būs ļoti sociāli integrēta Eiropa. Ļoti nozīmīga nodaļa vai lappuse Latvijas vēsturē jau tika ierakstīta 1998.gada rudenī, tas bija tad, kad Komisija atzina, ka Latvija ir panākusi zināmu progresu, lai tā atbilstu tām prasībām, kādas tiek uzliktas valstīm, lai varētu iestāties Eiropas Savienībā, un tika uzsvērts, ka 1999.gada beigās iestāšanās sarunas ar Latviju varētu sākties. Šim viedoklim piekrita arī lielās Eiropas dalībvalstis, par to galīgo lēmumu pieņēma Helsinku sanāksmē, un 1999.gadā tika uzrakstīts arī ziņojums. Jums, godājamie parlamentārieši, bijusi nozīmīga loma visā šajā kontekstā, un jūs esat spējuši noturēt savus panākumus. Un šobrīd es gribu ar cieņu atzīmēt to, ka jūs esat tādu sasniegumu veikuši. Eiropas integrācijas projekts, es uzskatu, ir viens no visnozīmīgākajām prioritātēm, ko jūs esat izvirzījuši. Tikai vēl vakar jūs pieņēmāt Stratēģiju Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, un tas ir nozīmīgs signāls tam, cik apņēmības pilni jūs esat, lai iekļūtu Eiropas Savienībā. Pagājušajā nedēļā es Briselē tikos ar Eiropas Parlamenta pārstāvjiem, tur bija arī apvienoto parlamentāro komisiju pārstāvji, kuri norāda visus jautājumus saistībā ar uzņemšanas sarunām. Helsinkos Eiropas Savienības Padome pieņēma lēmumu, kas bija nozīmīgs ne tikai Latvijai, bet arī visām pārējām piecām kandidātvalstīm. Mēs zinām, ka tagad ir iespējas šīs valstis integrēt arī politiskā ziņā un, balstoties uz ilglaicības principiem, visa Eiropas Savienība tādā kārtā uzņem šīs valstis, tās kļūst par vienotu Eiropas saimi. Līdz ar to 500 miljoni cilvēku būs iekļauti šajā Eiropas saimē, kas strādās kopā, lai uzlabotu dzīves apstākļus saviem bērniem un turpmākajām paaudzēm savās valstīs. Es gribu apliecināt to, ka paplašināta Eiropa spēs labāk rūpēties par labklājību un par sabiedrības augstākajiem dzīves standartiem.

Godājamie parlamentārieši! Dāmas un kungi! Šis augstais, varētu pat teikt, ambiciozais grafiks palīdzēs mums tik galā ar šīm problēmām. Mēs vēlamies apsveikt jūs un arī pārējās valstis, kandidātvalstis par to, ka jūs esat apņēmušās līdz 2002.gadam pabeigt savus galvenos mājasdarbus. Mēs cenšamies panākt to, lai jaunās dalībvalstis varētu ienākt mūsu saimē. Tas nozīmē, ka jūsu valstīs tiks veiktas ļoti nopietnas reformas, dažādi institucionāli pasākumi, un, protams, tas nebūs viegls darbs. Bet, lai panāktu risinājumu, svarīgākais ir, kādus mērķus jūs sev izvirzāt. Protams, visi tie mērķi nav viegli sasniedzami, un būtu nepareizi teikt, ka mums tagad jārunā tikai par sasniegumiem, jo vēl arvien taču ir tādi jautājumi, ar kuriem jātiek galā.

Vispirms es gribu mudināt jūs, lai jūs vairāk strādājat pie sociālās integrācijas. Jūs jau esat guvuši zināmus panākumus, ir pieņemts pilsonības likums un arī Valsts valodas likums, kas jums tika iedots pārskatīšanai.

Es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienība atšķiras no jebkuras citas institūcijas, jo tā ir nozīmīgākā ideja. Kad es biju Rumānijā, tikos ar pārstāvjiem Rumānijas parlamentā un runāju ar minoritāšu pārstāvjiem, es dzirdēju, ka arī viņi vēlas tikt Eiropas Savienībā, jo Eiropas Savienība ir minoritāšu savienība un tādējādi mums ļoti uzmanīgi jāskatās uz minoritātēm.

Mums uzmanīgi jāaplūko valodu jautājums, citādi mēs nevaram vienkārši tikt galā ar šo problēmu, jo būtībā vēsture mums ir devusi labu pieredzi šajos jautājumos. Šajos jautājumos ir jābūt atvērtiem, ļoti apdomīgiem un saprātīgiem, dažkārt, protams, šie jautājumi nav viegli risināmi, nav viegli dot uz tiem atbildes, bet būtībā tas ir pats pamats, uz kā balstās Eiropas saime. Un Eiroparlaments šajā ziņā nav lingvistisks, mums ir 11 vai 12 oficiālas valodas, līdz ar jūsu iestāšanos arī jūsu valoda kļūs par šādu un jau 20 oficiālas valodas skanēs Eiroparlamentā. Tā ir Eiropa, tās nav Amerikas Savienotās Valstis, tas nozīmē, ka tur ir dažādas nācijas, dažādas tautas, tautības, ir stingras saknes, un Brisele lepojas ar to, ka tā var noturēt un palīdzēt šīm tautām savas saknes saglabāt. Mēs it kā veicam tādu vēsturisko eksperimentu. Tas ir kaut kas tāds, kā vēl vēsturē nav bijis, un es ļoti ceru, ka jūs arī paši būsiet līdzdalībnieki šīs vēstures tālākajā veidošanā.

Vienas no bažām vai bailes, kādas cilvēki izjūt, kad tie stājas Eiropas Savienībā, ir tādas, ka, lūk, varētu it kā zaudēt savu nacionālo identitāti, kultūru vai valodas īpatnības un identitāti. Es jau pirms tam sacīju, ka latviešiem, latviešu tautai vajadzētu būt pārliecinātai par to, ka daudzpusībai ir ārkārtīgi liela nozīme, mantojums, kas ir bijis, allaž tiek lolots un sargāts, mēs to saglabājam par katru cenu. Jo valoda un kultūra dažkārt, protams, var izraisīt grūtības, ja skan 20 valodas, taču mūsu spēks ir tieši tajā apstāklī, ka mēs integrējam cilvēkus no dažādām vietām, ar dažādu pagātnes mantojumu un vienkārši atklājam pēc tam, kādas ir šīs saknes un tradīcijas. Un tad, kad šie dažādo kultūru pārstāvji cilvēki savas galvas kopā, tik tiešām rodas jaunas idejas.

Tāpēc mani ļoti iepriecē tas fakts, ka Latvijas valdība nesen pieņemtajā sociālās integrācijas programmā uzsver, ka, integrējot savu sabiedrību, jūs daudzējādā ziņā varbūt ejat pa priekšu daudzām citām valstīm. Tas ir ļoti svarīgi, jo jūs sekojat, varbūt, arī senai Eiropas tradīcijai. Jūs cenšaties saglabāt šo saplūšanu, šo daudzpusību un saglabāsiet arī savu kultūras mantojumu.

Es esmu pilnīgi pārliecināts par to, ka jums ir daudzi uzdevumi, daudzi izaicinājumi veicami šobrīd. Ļoti daudzi cilvēki vēl varbūt ir nedaudz atstatus no Latvijas sabiedrības, viņiem jāmācās latviešu valoda, viņiem ir nepieciešama jūsu palīdzīgā roka daudzējādā ziņā, jo šādā ziņā jūs varat lielā mērā palīdzēt. Visu cilvēku apņemšanās veidot integrētu sabiedrību ir nozīmīgs punkts, un attiecīgo cilvēku kultūra, tradīcijas kļūst par neatņemamu sabiedrības daļu kopumā. Progresa ziņojumā jūs varat arī redzēt, kādas ir grūtības, kādi ir vēl veicamie darbi, kāda bija pagājušā gada krīze, taču Latvija tomēr spēja saglabāt aizsākto ceļu, saglabāt tirgus ekonomikas pamatus.

Protams, jums jādomā par to, kā un kādā veidā jūsu valsts virzīsies tālāk, kā tā tiks galā ar tiem daudzajiem patērētājiem, ar ko jums būs saskare, iestājoties Eiropas Savienībā. Un jums būs jādomā par to, kādā veidā jūs varat sniegt augstākā līmeņa pakalpojumus, jo latviešu ražotāju ražotais taču faktiski virzās uz šo lielo tirgu, ar kuru viņiem vajadzēs konkurēt. Un jums vajadzēs rūpēties arī par apkārtējo vidi tā, lai tā būtu biznesam un uzņēmējdarbībai pievilcīga, lai jūs varētu nodrošināt pilnīgu tā funkcionēšanu, ņemot vērā arī apkārtējās vides jautājumus. Pirmajos gados jūs vairāk vai mazāk esat tikuši galā ar šiem jautājumiem, bet tas nebūt nenozīmē, ka tas varbūt būs izdevīgi un ērti, ir daudz kas jāpielāgo.

Tad, kad tika uzrunātas kandidātvalstis, es, protams, runāju arī par to, kā jūs pieņemat šo acquis communautaire , tas ir, visas Eiropas Savienības likumdošanas kopumu. Tas ir liels darbs, un katrai valstij, kura vēlas kļūt par dalībvalsti, jātiek ar šo materiālu galā. Latvija jau ir daudz ko paveikusi un lielu daļu no tā pārņēmusi, par to jūs varat izlasīt mūsu pēdējā ziņojumā. Taču vēl ir vairākas jomas, pie kurām nāksies piestrādāt. Un tas būs jādara neatkarīgi no tā, kādas sadaļas vai nodaļas tiks šeit apspriestas uzņemšanas laikā, es zinu, ka Latvija jau ir daudz ko paveikusi, un esmu par to jums ļoti pateicīgs.

Lai varētu virzīties tālāk, mēs arī novērtējam, cik nopietni jūs šiem jautājumiem esat pievērsušies. Lai sasniegtu ievērojamāku progresu, īpaša uzmanība būtu jāpievērš vēl daudziem jautājumiem. Jo galu galā mūsu kopīgais mērķis ir ne tikai atvērt šīs sadaļas, bet arī slēgt vai aizvērt šīs sadaļas, beigt sarunas par šīm sadaļām, un ir ļoti svarīgi, cik sadaļas jūs spēsiet atvērt šajās sarunās.

Helsinkos tika izlemts, ka būs konceptuāla diferenciācija attiecībā pret valstīm. Tas ir ļoti nozīmīgs lēmums. Tātad par katru valsti un tās progresu tiks spriests atsevišķi. Un tas, protams, ir ļoti izdevīgi katrai valstij, jo tai būs dota iespēja panākt kādu citu valsti. Un valstij, kura būs gatava, mēs arī ļausim iestāties, jo, ja jau likumi ir pieņemti, tie ir jārealizē, bet realizēšana jau ir daudz grūtāka. Pirmkārt tas ir saistīts arī ar naudas jautājumiem, un mēs zinām, ka Latvijai ir ļoti nopietni uzdevumi valsts administratīvās pārvaldes jomā. Lai izveidotu modernu pārvaldes sistēmu, ir daudz kas jārestrukturē. Un tas ir nozīmīgs šīs reformas segments. Un jums, godājamie parlamentārieši, ir pēdējais vārds budžeta jautājumos, ņemot vērā visus tos stingros budžeta pasākumus, kādi dažkārt pieņemti.

Ieradies Latvijā, es gribu apliecināt jums, ka Eiropas Komisija darīs visu, lai atbalstītu jūs sagatavošanās darbā, piešķirot arī visus līdzekļus, kas jums ir paredzēti. Mēs darīsim visu iespējamo. Kas attiecas uz lauksaimniecību, tas ir ļoti smags jautājums, jo lauksaimniecības tirgus noregulēšana un noslīpēšana ir ļoti svarīgs jautājums.

Gribu izmantot arī šo izdevību, runājot par aizsardzības mēriem, kurus jūsu valdība pieņēma cūkgaļai. Tā ir viena no problēmām, uz kuru mēs varam lūkoties tādā veidā, ka mēs sāksim tādu kompromisu, ka tomēr varēsim kaut ko universēt šajā ziņā. Acīmredzot to vajadzēs pakāpeniski izdarīt, ņemot vērā, kādas ir intereses un arī vajadzības latviešu zemniekiem. Tas taču ir ļoti būtisks jautājums, jo viņu situācija, kādā viņiem jāstrādā, ir bijusi ļoti grūta. Protams, finansu palīdzība tiks sniegta arī kandidātvalstīm. Šogad Latvija saņems ievērojami augstāku palīdzību caur PHARE programmām un pirmsuzņemšanas fondiem. Es gribētu aicināt jūs izmantot šo naudu visnepieciešamākajiem mērķiem, tiem mērķa fondiem, — izvirzot, protams, savas prioritātes, — kas nepieciešamas šajā uzņemšanas procesā. Tas ir svarīgs vēsturisks moments, un mēs nedrīkstam aizmirst to, ka mūsu centieni ir paredzēti cēlam un augstam mērķim. Es vēlētos atkārtot, ka mēs šobrīd būtībā rakstām vēsturi, tā ir kļuvusi par nozīmīgu daļu mūsu dzīvē.

Atgriežoties pie darba darītāja. Tātad darbs veido meistaru. Es atceros, ka mēs veicām šo ļoti nozīmīgo darbu ar augstiem mērķiem, bet atkārtoju: mēs nevaram teikt, ka esam tikai tirdzniecības partneri, vadoties no tirdzniecības līgumiem, mēs sēdēsim vienā un tajā pašā parlamentā. Mēs dalīsimies, apmainīsimies un uzskatīsim vienas un tās pašas vērtības par savām, un tas ir ļoti nozīmīgs darbs. Mēs darīsim kaut ko tādu, ko neviens cits pirms mums vēsturē nav darījis.

Es nesen biju Ķīnā. Ķīnas prezidents man jautāja: "Kā tad būtībā šī uzņemšana vispār notiek? Kā var salikt kopā 11 valstis tā, ka tām būs kopīga valūta, un kā vēl to vispār varēs paplašināt, kādā veidā to darīs? Kā to praktiski vispār var vadīt un iespēt?"

Es teicu: "Jā, mēs to esam, tā teikt, panākuši. Vairāk vai mazāk tas darbojas."

Ko vēl es jums vēlējos pateikt? Jaunajā Eiropā mazo valstu telpa un loma paliek tāda pati. Visi iepriekšējie likumi, kādi ir bijuši izvirzīti, ir tiešs garants tam, lai mazajām valstīm būtu savs noteikts garants. Tā ir Eiropa, minoritāšu vai mazākuma Eiropa, kura vēlas ar visiem dzīvot kopā, vadoties pēc demokrātijas principiem, tā ir vēlme dzīvot mierā. Tāpēc es vēlu, lai mēs varētu visi kopā izjust šo draudzību, lai mēs varētu visi sadarboties un strādāt kopā ilga miera labā visā Eiropā. Tas būs miers, kurā tiks ievērots vienlīdzības princips. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies Prodi kungam! (Aplausi.) Atgādinu, ka frakciju vadītājiem būs iespēja tikties ar Prodi kungu piecas minūtes pāri desmitiem.

Turpinām izskatīt šīsdienas darba kārtību. Nākamais jautājums — "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" . Saeimas Prezidijs ierosina Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Grozījumi Saeimas Kārtības rullī" nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Eiropas lietu komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Atvainojiet, atklājam debates. Modris Lujāns, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija. Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Lujānam.

M.Lujāns

(PCTVL). Es lūgtu nosūtīt visām komisijām, jo tas skar visu Saeimas komisiju darbību, tajā skaitā arī Saimniecisko, jo mainīsies struktūra.

Sēdes vadītājs.

Edvīns Inkēns, frakcija "Latvijas ceļš".

E.Inkēns

(LC). Nekas jau slikts tur nav, ka visas komisijas izskatīs, tikai tas paildzinās šā likuma nākšanu uz nākamo un aiznākamo lasījumu. Tur nav īsti vajadzības visām komisijām izskatīt, kur nu vēl Saimnieciskajai. Tā ka es lūgtu neatbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Balsosim par priekšlikumu — nosūtīt visām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Atvainojiet! Juris Dobelis pieteicies.

J.Dobelis

(TB/LNNK). Godātais Inkēna kungs! Lūdzu nicīgi neizteikties par saviem kolēģiem Saeimā un it īpaši par Saimniecisko komisiju. Atļaušos jums par to aizrādīt.

Sēdes vadītājs.

Balsosim par priekšlikumu — nosūtīt likumprojektu visām komisijām. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret —1, atturas — 14. Lēmums pieņemts.

Nākamā sadaļa — "Amatpersonu ievēlēšana". Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu "Par Raimonda Paula atsaukšanu no Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā delegācijas" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Par — 63, pret — 1, atturas — 14. Es atvainojos! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Ingrīdas Ūdres apstiprināšanu Latvijas nacionālās grupas Starpparlamentu savienībā delegācijā" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — dokuments nr.1574a, deputāta iesniegums ar lūgumu — pagarināt parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar nozieguma izdarīšanu (pedofiliju) . Viens var runāt par, viens — pret. Ja nevienam nav iebildumu, šis lēmuma projekts tiek iekļauts darba kārtības beigās. Paldies!

Nākamais desmit deputātu iesniegums... divpadsmit deputātu iesniegums — "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktu par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju), turpmāko darbību" — dokuments nr.1574b. Viens var runāt par, viens — pret. Neviens pieteicies nav. Iekļaujam šo lēmuma projektu darba kārtības beigās. Atvainojiet, pieteicies Dzintars Rasnačs. Runās par.

Dz.Rasnačs

(TB/LNNK). Godātie deputāti! Šī komisija tika izveidota pēc vienas Saeimas frakcijas priekšlikuma, un pēc tam šī frakcija savu atbalstu ieguva ar nevis atlikušo, bet vēl četru frakciju atbalstu. Pēc tam pievienojās komisijai sestā frakcija. Situācija ir izveidojusies tāda, ka šobrīd notiek ģenerālprokurora darbības pārbaude, un vēl nav zināms, kādi būs šīs pārbaudes rezultāti. Taču šajā alternatīvajā projektā, cienījamie kolēģi, jūs piedāvājat visus arhīva materiālus atdot tam pašam izmeklēšanas sastāvam, par kura pārbaudi vēl nav zināmi rezultāti. Tātad būtu loģiski, ja jūs būtu ielikuši kādu datumu, kas ir pēc 3.aprīļa, bet ja jūs ieliekat datumu, kad materiāli tiek atdoti tiem, kurus šobrīd vēl pārbauda, tādā gadījumā rodas jautājums — vai tas ir pamatoti? Vai mums ir loģiski atgriezties 16.datumā pie šī jautājuma vēlreiz? Tāpēc jūs varētu savā alternatīvajā projektā ielikt datumu, kurš ir pēc 3.aprīļa.

Sēdes vadītājs.

Es vēlētos precizēt, vai Dzintars Rasnača kungs iebilst pret iekļaušanu darba kārtībā? Tādā gadījumā mums ir jābalso par iekļaušanu nākamajā sēdē. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projekta iekļaušanu nākamajā kārtējā Saeimas sēdē. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 14, atturas — 13. Lēmuma projekts iekļauts nākamajā kārtējā Saeimas sēdē.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva" . Runāt vēlas Andrejs Požarnovs.

A.Požarnovs

(TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Šajā apvienotajā komitejā no mūsu frakcijas bija Roberts Zīle, Guntars Krasts un es kā rezervists. Un par cik Roberts Zīle ir nolicis deputāta mandātu, tad līdz ar to mēs piedāvājam šādu pārbīdi, ka Guntars Krasts tiktu atsaukts no komitejas un tā vietā ievēlēti divi mūsu frakcijas cilvēki, līdz ar to nemainās nekādi, kā lai saka, nepareizi samēri. Visas vietas tiek aizpildītas. Aicinātu atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam lēmuma projektu "Par deputāta Guntara Krasta atsaukšanu no Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas sastāva". Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jura Sinkas apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgo pārstāvi" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par deputāta Jāņa Siliņa apstiprināšanu par Eiropas Savienības un Latvijas apvienotās parlamentārās komitejas Latvijas delegācijas pastāvīgu pārstāvi" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Nākamais jautājums — par atvaļinājuma piešķiršanu deputātam Edvīnam Inkēnam. Ir saņemts Saeimas deputāta Edvīna Inkēna iesniegums ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu laikā no šā gada 14. līdz 18.februārim. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam par lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Marisa Andersona 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Kā jūs atceraties, iepriekšējā Saeimas sēdē mēs vienam no deputātiem, kuri pildīja Saeimas deputātu pilnvaras uz laiku, kamēr savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus, apstiprinājām pastāvīgo mandātu. Tas bija deputāts Pēteris Apinis. Līdz ar to ir aicināms jauns deputāta kandidāts stāties pie deputāta pienākumu izpildīšanas uz laiku, kamēr attiecīgā saraksta deputāts pilda ministra pienākumus.

Vidzemes vēlēšanu apgabala sarakstā nākamais deputāta kandidāts Jānis Bakmanis, kurš ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Sekojošs deputāta kandidāts Einārs Fogelis arī ir atteicies pildīt deputāta pienākumus uz laiku. Nākamā kandidāte Viktorija Drāzniece arī ir atteikusies pildīt deputāta pienākumus uz laiku.

Savukārt nākamais saraksta kandidāts Mariss Andersons ir piekritis pildīt deputāta pienākumus. Līdz ar to jums tiek piedāvāts Saeimas lēmuma projekts "Par Marisa Andersona 7. Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laku, kamēr no savienības "Latvijas ceļš" Vidzemes vēlēšanu apgabala ievēlētie deputāti pilda ministru pienākumus". Lūdzu balsot!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Marisa Andersona 7.Saeimas deputāta pilnvaru apstiprināšanu uz laiku. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — nav. Lēmums pieņemts. Lūdzu deputātu ieņemt vietu zālē, ja viņš ir šeit.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece. (Starpsauciens no zāles: "Kur ir Apinis?")

V.Muižniece

(TP). Godātie Saeimas deputāti! Strādāsim ar dokumentu nr.1556. Jums ir iespēja iepazīties ar administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru Saeimai ir iesniegusi Ceļu policijas pārvalde. Jūs redzat, ka minētais pārkāpums saistās tātad ar noteiktā ātruma ierobežojuma pārkāpšanu. Deputāts Apinis tika aicināts arī uz Mandātu un iesniegumu komisiju ierasties, viņš atteicās, lūdza izskatīt bez viņa. Mandātu un iesniegumu komisija ir sagatavojusi lēmuma projektu "Piekrist 7.Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības par administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto pārkāpumu". Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt šo Saeimas lēmuma projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pētera Apiņa saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības" . Mandātu un iesniegumu komisijas vārdā — deputāte Vineta Muižniece.

V.Muižniece

(TP). Godātie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.1557. Saeima ir saņēmusi administratīvo protokolu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu, kuru izdarījis deputāts Pāvels Maksimovs. Deputāts ir atzinis, ka pārkāpums tik tiešām ir izdarīts, savu vainu arī, ko apliecināja arī Mandātu un iesniegumu komisijai rakstiskā formā. Līdz ar to jums tiek piedāvāts komisijas sagatavotais lēmuma projekts "Par piekrišanu deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības. Komisija lēmumu pieņēma vienbalsīgi. Lūdzu atbalstīt piedāvāto projektu!

Sēdes vadītājs.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim lēmuma projektu "Par piekrišanu Saeimas deputāta Pāvela Maksimova saukšanai pie administratīvās atbildības". Lūdzu rezultātu! Par — 73, pret — nav, atturas — 3. Lēmums ir pieņemts.

Sakarā ar to, ka no jauna apstiprinātajam deputātam nav pieslēgta balsošanas iekārta un frakciju vadītājiem ir paredzēta tikšanās ar Prodi kungu, es izsludinu pārtraukumu līdz pulksten 10.50. Vairāki paziņojumi. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums

(TB/LNNK). Cienītie Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti! Lūdzu pēc piecām minūtēm pulcēties komisijas telpās.

Sēdes vadītājs.

Pēteris Tabūns.

P.Tabūns

(TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Sporta apakškomisijas dalībnieki, lūgums, sākoties tagad pārtraukumam, pulcēties Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas telpā.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Godātie kolēģi! Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies! Turpināsim izskatīt darba kārtību. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš, frakcija "Latvijas ceļš".

L.Muciņš

(LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta nr.1565. likumprojekts "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" trešajam lasījumam. Juridiskā komisija trešajam lasījumam ir sagatavojusi dažus precizējošus un redakcionālus grozījumus.

1. — Juridiskās komisijas priekšlikums — ir papildināt 3.pantu ar otro un trešo daļu piedāvātajā redakcijā, kas pēc būtības nemaina likumprojekta pirmā un otrā lasījuma tekstu, taču novērš pretrunu ar Satversmi un precizē piedāvāto risinājumu.

Sēdes vadītājs.

Deputāti atbalsta atbildīgās komisijas priekšlikumu.

L.Muciņš.

Un Juridiskā komisija piedāvāja iekļaut divus pārejas noteikumus, kas nosaka spēkā stāšanās un attiecīgos Ministru kabineta Satversmes 81.panta kārtībā izdoto noteikumu atcelšanu līdz ar šī likuma spēkā stāšanos.

Sēdes vadītājs.

Iebildumu nav.

L.Muciņš.

Aicinu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Pirms mēs balsosim, lūdzu visiem izņemt kartes un ievietot balsošanas aparatūrā. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 61, pret — nav, atturas — 1. Likums ir pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Ciltsdarba likumā" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis — Tautas partijas frakcija.

A.Tiesnesis

(TP). Godājamie kolēģi! Dokumenta nr.1421. Lietas būtība ir šāda — šie grozījumi likumprojektā ir veikti tādēļ, lai sakārtotu likumdošanu atbilstoši jaunā eironolikuma prasībām, kā arī ieviestu konkrētu kārtību par personām, kam ir tiesības veikt dzīvnieku vērtēšanu, novērtēšanu un dzīvnieku pārraudzību. Sākumā komisijā bija viens strīdus jautājums tieši par šo sertificēšanu. Tikām veikuši vairākas konsultācijas, un uz šo brīdi šī spriedze ir noņemta, un likumprojekts ir komisijā sagatavots pirmajam lasījumam. Lūdzam to atbalstīt!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ciltsdarba likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu.

A.Tiesnesis.

Tas būtu 20.februāris.

Sēdes vadītājs.

20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Atis Slakteris, Tautas partijas frakcija.

A.Slakteris

(TP). Prezidij! Cienījamie kolēģi! Strādājam ar dokumentiem nr.1511 un nr.1552. Grozījums šajā likumā ir nepieciešams sakarā ar ļoti konkrētu lietu, to, ka Latvijā jau sāk darboties lauku atbalsta dienests, pie kura tiek pievienoti arī esošie lauksaimniecības departamenti. Komisija nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un ierosināt arī steidzamību, jo patiesībā šī norma ir nepieciešama, jo likums atļauj departamentiem aizstāvēt lauksaimnieku intereses, tajā skaitā tiesā, un grozījumi būtu nepieciešami diezgan strauji.

Sēdes vadītājs.

Par vai pret steidzamību runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem" atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — nav, atturas — 5. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — nav, atturas — 9. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu!

A.Slakteris

(TP) . Ja kolēģi deputāti neiebilstu, nenoliedzami šī norma vajadzīga jau šodien. Ja neiebilst, varētu nobalsot arī otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs.

Deputātiem iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījums likumā "Par norēķiniem ar nepārstrādātās lauksaimniecības produkcijas ražotājiem"" pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par —68, pret — nav, atturas — 10. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījums Krimināllikumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā… referenta nav.

Izskatām nākamo darba kārtības jautājumu — likumprojekts "Likums par kompensācijas pasākumiem"" , pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns

(LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Augsti godātie deputāti! Mēs strādājam ar darba dokumentu nr. 1506 — likumprojekts "Likums par kompensācijas pasākumiem" pirmajā lasījumā. Likumprojekts "Likums par kompensācijas pasākumiem" ir no kopējas likumprojektu paketes, kas nodrošina cenu stabilitāti un iestājas pret konkurences apdraudējumu vietējā tirgū. Tāpēc aicinu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens pieteicies nav. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Likums par kompensācijas pasākumiem" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 2, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

K.Leiškalns.

Augsti godātie deputāti! Komisija aicina iesniegt priekšlikumus līdz 20. februārim šajā gadā.

Sēdes vadītājs.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš — 20.februāris. Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Sugu un biotopu aizsardzības likums" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Aivars Tiesnesis.

A.Tiesnesis

(TP). Prezidij, cienījamie kolēģi! Darba dokuments nr. 1564, likums "Sugu un biotopu aizsardzības likums", otrais lasījums.

Tā kā komisija šoreiz ir strādājusi ļoti veiksmīgi, varētu teikt, un tika ieguldīts tiešām ļoti, ļoti liels darbs un uz otro lasījumu pamatā visas problēmas tika izskatītas un ir iestrādātas, tādēļ nekādu būtisku papildinājumu, izmaiņu uz šo lasījumu nav, tikai tika veikti komisijas redakcionālie precizējumi. Šinī sakarā lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā ar komisijas precizējumiem.

Sēdes vadītājs.

Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Sugu un biotopu aizsardzības likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 1, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.

A.Tiesnesis.

Komisijas vārdā lūgums — 20.februāris.

Sēdes vadītājs.

20.februāris. Paldies!

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Saeimas Juridiskās komisijas iesniegumu: saskaņā ar Kārtības ruļļa 51. pantu lūgums izdarīt izsludinātajā darba kārtībā izmaiņas un izslēgt no darba kārtības 15. jautājumu — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par īpašumu atdošanu reliģiskajām organizācijām"" , lai izskatītu to kopā ar likumprojektu "Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā". Vai deputātiem ir iebildumi? Iebildumu nav. Paldies!

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts "Par parlamentārās izmeklēšanas komisijas, lai noskaidrotu faktus par publisku un privātu institūciju amatpersonu saistību ar noziegumu izdarīšanu (pedofiliju) turpmāko darbību" . Iesniedzēju vārdā kurš vēlas runāt? Runāt neviens nevēlas. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šo lēmuma projektu! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 17, atturas — 33. Lēmums noraidīts.

Vai ir atbildīgais ziņotājs par likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā" zālē? Izskatām likumprojektu "Grozījums Krimināllikumā " , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš. Lūdzu!

J.Dalbiņš

(TP). Cienījamo priekšsēdētāj, Prezidij! Kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja šo likumprojektu savā sēdē un nolēma konceptuāli atbalstīt un nosūtīt pirmajam lasījumam.

Sēdes vadītājs.

Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Krimināllikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 76, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Lūdzu par priekšlikumu iesniegšanas termiņu!

J.Dalbiņš.

Priekšlikumus iesniegt līdz 17.februārim.

Sēdes vadītājs.

17.februāris. Paldies!

Visi darba kārtībā iekļautie jautājumi ir izskatīti. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru Aleksandru Bartaševiču lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs

(7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Martijans Bekasovs, Jānis Ādamsons, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Edgars Zalāns, Helēna Soldatjonoka, Jāzeps Šņepsts, Jēkabs Sproģis, Kārlis Greiškalns, Rihards Pīks, Dzintars Kudums. Paldies!

Sēdes vadītājs.

Paldies! Sēde ir slēgta.

 

 

 

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Tagad mums būtu jāuzklausa ministru atbildes uz deputātu jautājumiem, bet es domāju, ka deputāti saprot, ka šoreiz ministriem ir pietiekami attaisnojošs iemesls, un šīs atbildes uzklausīsim pēc nākošās sēdes.

Lūdzu, vārds paziņojumam Soldatjonokas kundzei.

H.Soldatjonoka

(LC). Parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēde notiks savās telpās, lūdzu.

Sēdes vadītājs.

Paldies!