Ar jaunu likumu cīņā par struktūrfondu apguvi

Pirms nepilna mēneša finanšu ministrs Oskars Spurdziņš pauda bažas, ka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu apguve līdz šim neveicas tik raiti, kā vajadzētu. Kas tiek darīts, lai situāciju labotu, – par to intervijā “Latvijas Vēstnesim” stāsta Finanšu ministrijas ES fondu departamenta Eiropas sociālā fonda nodaļas vadītāja Inta Geiba.

Inta Geiba Foto: Boriss Koļesņikovs, “LV”

Mainījusies tiesiskā doma

– ES finansējuma apguve sākās vairāk nekā pirms gada, kad tika izsludināts pirmais projektu konkurss. Tagad Finanšu ministrija (FM) ir izstrādājusi ES struktūrfondu vadības likumprojektu. Kādēļ tas tapis tikai tagad?

– Tas skaidrojams ar tiesiskās domas maiņu valstī attiecībā uz to, kādi normatīvie akti var būt saistoši trešajām personām. Būtu normāli, ja FM kā struktūrfondu vadošā iestāde, lai paātrinātu struktūrfondu ieviešanu vai risinātu kādus problēmjautājumus, izdotu, piemēram, finanšu ministra rīkojumus vai skaidrojumus, kas būtu saistoši gan pirmā līmeņa starpniekinstitūcijām (nozaru ministrijām), gan otrā līmeņa starpniekinstitūcijām (ieviešanas institūcijām).
Tomēr izrādījās, ka FM to nedrīkst darīt, jo Valsts pārvaldes iekārtas likums šajā ziņā tiek interpretēts ārkārtīgi strikti, proti, neviena tiešās valsts pārvaldes iestāde nevar būt augstāka par citu tiešās valsts pārvaldes iestādi – tātad visas ministrijas ir vienlīdzīgas.
Likuma nepieciešamību noteica arī tas, ka starpniekinstitūcijām jāizdod akti, kas ir saistoši arī trešajām pusēm – privātpersonām, komersantiem, citām juridiskajām personām u.tml. Savukārt administratīvajam aktam jāpamatojas uz ārēju normatīvu aktu, kas ir vismaz Ministru kabineta (MK) noteikumi. Bet MK noteikumus par daudziem desmitiem aktivitāšu mēs nevaram izdot, ja nav tā dēvētā jumta likuma. Tādēļ tas arī tapa.

– Vai projektu pieteicējus un finansējuma saņēmējus skars kādas izmaiņas?

– Jā, noteikti. MK noteikumos Nr.200 “Noteikumi par ES struktūrfondu vadību” teikts, ka gadījumā, ja projekta pieteikums tiek noraidīts, projekta pieteicējs to var apstrīdēt vai pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā. Šis likums ir spēkā kopš 2004.gada 1.februāra, tādēļ tikai tagad ir redzams, cik aktīvi attīstās administratīvā procesa tiesību joma. Sākotnēji, kamēr cilvēki vēl nebija pilnībā apzinājušies savas pilsoniskas sabiedrības nodrošinātās tiesības, Administratīvā tiesa nebija tik ārkārtīgi noslogota kā šobrīd, kad uz lietas izskatīšanu tajā jāgaida vairāki mēneši. Ja cilvēks izmanto iespēju apstrīdēt lēmumu par projekta pieteikuma noraidīšanu administratīvā procesa noteiktajā kārtībā, var gadīties, ka lēmums viņa lietā tiek pieņemts īsi pirms vai pat pēc programmēšanas jeb finansējuma apguves perioda beigām. Un tad jau šim lēmumam vairs nav nekādas nozīmes.
Jaunais likumprojekts nosaka maksimālos lēmuma pieņemšanas termiņus projekta administratīvās vērtēšanas un projekta kvalitātes vērtēšanas laikā.
Tāpat likumprojektā skaidri reglamentēta lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtība, kas pielāgo Administratīvā procesa likumā noteikto kārtību struktūrfondu specifikai – ierobežotajiem termiņiem, finanšu līdzekļu izlietojuma efektivitātei u.tml.

Paātrinās vadlīniju apstiprināšanas procesu

– Kopējais maksimālais laiks, kurā jāpieņem lēmums par projekta atbilstību, ir viens gads. Tomēr daudzi projektu pieteicēji ar to nav apmierināti, jo šajā laikā bieži vien projektu izmaksas sadārdzinās un pieteicēji ir spiesti atteikties no jau apstiprināto projektu īstenošanas. Vai projektus tomēr nevajadzētu izskatīt ātrāk?

– Parasti šis termiņš ir mazāks par gadu. Šai ziņā ļoti laba prakse ir Sabiedrības integrācijas fondam, kas konkursa dokumentācijā norāda, no kura laika vēlams sākt aktivitāšu plānošanu. Ja konkursa pieteikuma dokumentācijā norādīts laiks, no kura sākot var plānot aktivitātes, manuprāt, potenciālajam struktūrfondu finansējuma saņēmējam nevajadzētu rasties problēmām. Jo viņš ir varējis rēķināties ar to, ka savas aktivitātes uzsāks, piemēram, pēc deviņiem mēnešiem, un attiecīgi plānot projektu, ņemot vērā gan cenu pieaugumu, gan citus aspektus. Problēmas rodas tad, ja konkursa dokumentācija par to klusē un attiecīgi projekta pieteicējs to nezina.

– Likumā paredzēts, ka vadlīnijas, kuras izstrādā nozaru ministrijas un saskaņo vadības komiteja, būs jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā. Kāpēc tas jādara, ja šo dokumentu saskaņošana prasīs papildu laiku un tas tikai paildzinās kopējo struktūrfondu apguves procesu?

– Tādēļ, ka ministrija drīkst izdot administratīvu aktu, tikai balstoties uz ārēju normatīvo aktu. Tas nozīmē, ka lēmumam par projekta pieteikuma noraidīšanu, lai tas būtu pamatots un likumīgs, jābalstās uz normatīvo aktu – dokumentu, kurā ietvertās prasības ir saistošas trešajām pusēm. Latvijā trešajām pusēm saistošus normatīvos aktus var pieņemt Saeima, MK un pašvaldība. Tādēļ ministrijām visi aktivitāšu ieviešanu pamatojošie dokumenti jāiesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Protams, praksē tas nozīmē papildu laika patēriņu. Taču vienlaikus ir jāizsver, kas notiktu, ja šie dokumenti netiktu apstiprināti Ministru kabinetā, un kā šādu risinājumu piemērot esošajai valsts pārvaldes iekārtas sistēmai, respektīvi, kurā gadījumā zaudējums būtu mazāks. Mūsuprāt, zaudējums ir mazāks tad, ja dokumenti tiek apstiprināti Ministru kabinetā – tad projekta pieteicējam ir skaidri zināmas prasības, kas saskaņotas valdībā un visi spēlē pēc vienādiem noteikumiem.
Esam domājuši arī par to, kā paātrināt vadlīniju apstiprināšanas procesu.

Interešu konflikts un korupcija

– Vai, izstrādājot likumprojektu, ir domāts par to, kā novērst iespējamo interešu konfliktu un korupciju projektu iesniegumu vērtēšanas procesā?

– Pašlaik katru projektu vērtē vismaz divi eksperti. Ja šo ekspertu viedoklis atšķiras, procesā iesaistās trešais eksperts. Taču ekspertu viedoklim jebkurā gadījumā ir tikai ieteikuma raksturs, jo lēmumu pieņem vērtēšanas komisija. Ja projekta pieteicējam šķiet, ka lēmuma pieņemšanu ietekmējuši subjektīvi faktori vai privātas intereses, viņam ir tiesības to apstrīdēt vai pārsūdzēt tiesā.
Tomēr jāteic, ka mēs neesam saskārušies ar projektu pieteicēju sūdzībām vai informāciju, kas liecinātu, ka vērtēšanas process ir subjektīvs. Tā kā struktūrfondu ieviešanas gaitā cilvēki izrāda milzīgu interesi par atklātajiem konkursiem, ņemot vērā apjomu, subjektivitātes varbūtība ir pavisam neliela un jebkurā gadījumā katram vērtēšanas komisijas loceklim, ekspertam ir jāparaksta deklarācija par interešu konflikta neesamību.

– ES finansējuma apguvē ļoti svarīgi ir garantēt drošu naudas apguvi. Kādi kontroles mehānismi ir paredzēti struktūrfondu vadības sistēmā?

– Pirmām kārtām līdzekļu apguves drošību garantē princips, ka atmaksa tiek veikta tikai pēc projekta realizēšanas. Kontrole notiek vairākos līmeņos, daudzās pakāpēs. Piemēram, pārstāvji no otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, kas ikdienā strādā ar projekta pieteicēju, dabā pārbauda, cik precīzi tiek īstenots projekts. Tiek veikta arī finanšu kontrole, pārbaudīts, vai un kā projekta pieteicējs naudu ir iztērējis. Arī Valsts kase pirms naudas izmaksas veic pārbaudi, kā tā iztērēta.
Pie projekta pieteicēja jebkurā brīdī var ierasties Eiropas Komisijas auditori, arī FM ES fondu departamenta pārstāvji.

– Vai varat nosaukt arī vājos punktus struktūrfondu vadības sistēmā?

– Vajadzētu uzlabot sistēmu kopumā, izvērtēt pirmā gada pieredzi un mēģināt vienkāršot administrēšanas mehānismu. Šobrīd viens no šādiem vienkāršojumiem ir MK noteikumu Nr.200 “Noteikumi par ES struktūrfondu vadību” grozījumi, kas nosaka kārtību, kādā veicami grozījumi jau apstiprinātos projektos. Tie ļaus būtiski – līdz pusotram mēnesim – saīsināt grozījumu apstiprināšanas laiku.
Līdz šim nebija paredzēta specifiska kārtība grozījumu veikšanai jau apstiprinātos projektos, tādēļ grozījumus projektos veica tieši tādā kārtībā, kādā projekti tika apstiprināti. Kā jau minēju, projekta apstiprināšana var aizņemt maksimāli vienu gadu. Bet, ja arī uz grozījumiem attiecas visa projekta apstiprināšanas procedūra, process ieilgst vēl uz diviem trim mēnešiem. Tādēļ arī tapa noteikumu grozījumi. Tie nosaka, kas ir un kas nav būtiskas projekta sastāvdaļas, kā arī reglamentē kārtību grozījumu veikšanai.
Ir arī citi, ne tik izteikti vājie posmi. Taču jāapzinās, ka mēs vēl neesam pārvarējuši pilnu struktūrfondu ieviešanas ciklu. Problēmjautājumi var rasties arī turpmākajos posmos.

Finansējumu, iespējams, pārdalīs

– Šā gada pirmajos sešos mēnešos nav apgūta pat viena piektā daļa no gada sākumā plānotā finansējuma. Pēc šā gada valsts budžeta grozījumu pieņemšanas ir skaidrs, ka netiks apgūti vairāki desmiti miljonu eiro no ES struktūrfondu naudas, jo valsts budžetā samazināta ES projektu līdzfinansējumam paredzētā summa. Kā radusies šāda situācija, un kas tiks darīts, lai to labotu?

– Ir vairāki iemesli, kādēļ samazināta līdzfinansējuma likme. Runājot par to, kādēļ, piemēram, Eiropas Sociālajā fondā līdzekļu apguve nerit tik raiti, kā vēlētos, jāteic, ka to bieži kavē iepirkumu process. Vairāku projektu ietvaros ir jāorganizē iepirkums. Parasti komersants, kura iesniegtais piedāvājums ir noraidīts, sūdzas Iepirkumu uzraudzības birojā, un tas būtiski bremzē struktūrfondu apguves procesu.
Lai labotu šo situāciju, jāmēģina maksimāli uzlabot iepirkumu dokumentācijas kvalitāti, varam turpmāk diskutēt arī par citiem risinājumiem iepirkumu jomā.

– Vai ir plānotas izmaiņas arī citos normatīvajos aktos?

– Saistībā ar būtisku un nebūtisku grozījumu veikšanu projektos citas izmaiņas normatīvajos aktos nav plānotas. Ja runājam plašāk – par to, kādi vēl normatīvie akti drīzumā varētu tikt izstrādāti struktūrfondu apguves sistēmā, – tad jāteic, ka būs jauni normatīvie akti. Tie būs MK noteikumu formā, bet tie būs tādi normatīvie akti, kas jau šobrīd pastāv FM rīkojumu formā vai arī kā līgumu prasības. Jaunu prasību noteikti nebūs. Mēs plānojam šo programmēšanas periodu aizvadīt ar esošajām prasībām.

– Lai veicinātu ES struktūrfondu apguvi, FM paudusi gatavību pārdalīt finansējumu no “neejošām” aktivitātēm uz tādām, kas pieteicēju vidū ir populāras. Vai ir jau pieņemts kaut viens šāds lēmums, un kuras aktivitātes ir populārākas, kuras – ne tik ļoti?

– Šobrīd neviens šāds lēmums nav pieņemts. Situāciju struktūrfondu apguvē mēs plānojam izanalizēt līdz novembrim, kad notiks ES struktūrfondu uzraudzības komitejas sēde. Novembrī tad arī varētu lemt par pirmo līdzekļu pārdali.
Runājot par populārajām un nepopulārajām aktivitātēm, jāteic, ka nedrīkst visu vērtēt atkarībā no tā, vai uz konkrēto aktivitāti piesakās vai ne. Ja nepiesakās, noteikti jāvērtē, kādēļ.
Katrai līdzekļu pārdalei nepieciešams dzelžains pamatojums. Turklāt mums noteikti jāpilda saistības pret Eiropas Komisiju, jo esam apņēmušies sasniegt noteiktus rādītājus apmācāmo personu skaita, salaboto ceļu kilometru u.tml. ziņā. Šaubos, vai būs kāda aktivitāte, no kuras paņems visu naudu, lai to iedalītu citai aktivitātei.

– Nesen par neapmierinošu darbu kritiku izpelnījās divas nozaru ministrijas (Vides ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija), kam jānodrošina to pārziņā esošo nacionālo programmu savlaicīga ieviešana, un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kurai kā ieviešanas institūcijai jāveic pārbaudes par apstiprināto projektu īstenošanas gaitu un projektu atmaksu pieprasījumiem. Vai šīs institūcijas ir veikušas kādus uzlabojumus savā darbībā?

– Esmu pārliecināta, ka institūcijas, kas tikušas minētas tikai un vienīgi kā piemērs un salīdzinājums ar citām institūcijām, dara ne mazāk kā pārējās, un noteikti ir objektīvi iemesli, kādēļ struktūrfondu apguve tām neveicas tik raiti, kā gribētos. Ceru, ka minētajās jomās situācija ir uzlabojusies, bet šobrīd manā rīcībā nav datu, lai to pierādītu.

Gita Kronberga, “LV”
gita.kronberga@vestnesis.lv