Pabeigt privatizāciju bez īrniekiem uz ielas

Šā gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Tas paredz pāreju no privatizācijas uz īpašuma atsavināšanu. Likuma izpratnē atsavināšana ir valsts un pašvaldību mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībās vai nodošana bez atlīdzības, kuras rezultātā notiek īpašuma tiesību maiņa.

Māris Kučinskis Foto: Reinis Traidās, A.F.I.

Privatizācijas process sākās 1998.gadā. Kā zināms, viens no visvairāk izmantotajiem privatizācijas sertifikātu ieguldījuma veidiem bija valstij un pašvaldībām piederošo dzīvokļu iegūšana savā īpašumā. Tomēr Latvijā joprojām ir vairāk nekā simt tūkstoši neprivatizētu dzīvokļu, turklāt vairums no tiem atrodas galvaspilsētā. Privatizācijas pabeigšana un atsavināšanas uzsākšana, kas teorētiski ir spēkā jau no 2002.gada decembra, līdz šim praktiski nav izmantota. Tomēr nākotnē tā skars ne vien uzņēmumu, bet arī dzīvokļu privatizāciju.
Lai aizsargātu neprivatizēto dzīvokļu īrniekus no iespējamas nokļūšanas uz ielas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas vadībā ir sagatavoti grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā. Kā skaidroja pašvaldību ministrs M.Kučinskis, ir ierosināts valstij vai pašvaldībai piederošo izīrēto dzīvokli sākt atsavināt (pārdot izsolē) tikai tad, ja ir panākta rakstiska vienošanās ar īrnieku par citas dzīvojamās telpas īrēšanu. Ja citviet Latvijā pašvaldībai nebūtu lielu grūtību atrast līdzvērtīgu dzīvokli, uz ko īrnieks būtu ar mieru pārvākties un turpināt īres attiecības, tad pašsaprotami, ka Rīgas pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds ir tik trūcīgs, ka ar piedāvājumu citām izīrējamām dzīvojamajām telpām varētu būt milzīgas grūtības. Ministrs atzīst, ka šodien Rīgai tā ir smaga aktualitāte, taču nākotnē, stabilizējoties dzīvokļu īres tirgus situācijai, varētu nebūt lielas starpības, kas dzīvojamo telpu izīrē – privātpersona vai pašvaldība. Uz piebildi, ka tiklab vienošanos ar stūrgalvīgu īrnieku sarunu ceļā var arī nepanākt, M.Kučinskis neizslēdza iespēju, ka vienošanās process varētu būt neprognozējami ilgs. Taču, ja vienošanās nav notikusi, īrnieks drīkst dzīvot izīrētajā dzīvoklī – likumam, pēc ministra M.Kučinska domām, ir jābūt īrnieka pusē.
Līdz atsavināšanas procedūras sākumam īrniekam būs jāpiedāvā mēneša laikā dzīvokli ar pirmpirkuma tiesībām iegādāties savā īpašumā. “Tādi gadījumi, kad daudzdzīvokļu mājā ir neprivatizēts viens vai divi dzīvokļi, ir gandrīz katrā pašvaldībā. Tas ļoti traucē mājas iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par turpmāko apsaimniekošanas stratēģiju un kapitālieguldījumiem nama uzturēšanā.”
Vienlīdz ministrs Māris Kučinskis neslēpa, ka valstij turpmāk nevajadzētu nodarboties ar dzīvojamā fonda uzturēšanu. Patlaban valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” pārziņā ir divi tūkstoši valstij piederošu dzīvojamo māju. Ar Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma grozījumiem ir piedāvāts ietvert normu, kad valsts dzīvojamās mājas valdītājs pirms dzīvokļa, kas ir izīrēts, atsavināšanas ierosināšanas vispirms īpašumu piedāvā pārņemt pašvaldībai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos likuma grozījumus vispirms skatīs Ministru kabinets, pēc tam Saeima.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv