Pabeigt privatizāciju bez īrniekiem uz ielas
Šā gada 1.septembrī stājās spēkā Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likums. Tas paredz pāreju no privatizācijas uz īpašuma atsavināšanu. Likuma izpratnē atsavināšana ir valsts un pašvaldību mantas pārdošana, mainīšana, ieguldīšana kapitālsabiedrībās vai nodošana bez atlīdzības, kuras rezultātā notiek īpašuma tiesību maiņa.
Māris Kučinskis Foto: Reinis Traidās, A.F.I. |
Privatizācijas process sākās
1998.gadā. Kā zināms, viens no visvairāk izmantotajiem
privatizācijas sertifikātu ieguldījuma veidiem bija valstij un
pašvaldībām piederošo dzīvokļu iegūšana savā īpašumā. Tomēr
Latvijā joprojām ir vairāk nekā simt tūkstoši neprivatizētu
dzīvokļu, turklāt vairums no tiem atrodas galvaspilsētā.
Privatizācijas pabeigšana un atsavināšanas uzsākšana, kas
teorētiski ir spēkā jau no 2002.gada decembra, līdz šim praktiski
nav izmantota. Tomēr nākotnē tā skars ne vien uzņēmumu, bet arī
dzīvokļu privatizāciju.
Lai aizsargātu neprivatizēto dzīvokļu īrniekus no iespējamas
nokļūšanas uz ielas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu
ministrijas vadībā ir sagatavoti grozījumi Valsts un pašvaldību
mantas atsavināšanas likumā. Kā skaidroja pašvaldību ministrs
M.Kučinskis, ir ierosināts valstij vai pašvaldībai piederošo
izīrēto dzīvokli sākt atsavināt (pārdot izsolē) tikai tad, ja ir
panākta rakstiska vienošanās ar īrnieku par citas dzīvojamās
telpas īrēšanu. Ja citviet Latvijā pašvaldībai nebūtu lielu
grūtību atrast līdzvērtīgu dzīvokli, uz ko īrnieks būtu ar mieru
pārvākties un turpināt īres attiecības, tad pašsaprotami, ka
Rīgas pašvaldībai piederošais dzīvojamais fonds ir tik trūcīgs,
ka ar piedāvājumu citām izīrējamām dzīvojamajām telpām varētu būt
milzīgas grūtības. Ministrs atzīst, ka šodien Rīgai tā ir smaga
aktualitāte, taču nākotnē, stabilizējoties dzīvokļu īres tirgus
situācijai, varētu nebūt lielas starpības, kas dzīvojamo telpu
izīrē – privātpersona vai pašvaldība. Uz piebildi, ka tiklab
vienošanos ar stūrgalvīgu īrnieku sarunu ceļā var arī nepanākt,
M.Kučinskis neizslēdza iespēju, ka vienošanās process varētu būt
neprognozējami ilgs. Taču, ja vienošanās nav notikusi, īrnieks
drīkst dzīvot izīrētajā dzīvoklī – likumam, pēc ministra
M.Kučinska domām, ir jābūt īrnieka pusē.
Līdz atsavināšanas procedūras sākumam īrniekam būs jāpiedāvā
mēneša laikā dzīvokli ar pirmpirkuma tiesībām iegādāties savā
īpašumā. “Tādi gadījumi, kad daudzdzīvokļu mājā ir neprivatizēts
viens vai divi dzīvokļi, ir gandrīz katrā pašvaldībā. Tas ļoti
traucē mājas iedzīvotājiem pieņemt lēmumus par turpmāko
apsaimniekošanas stratēģiju un kapitālieguldījumiem nama
uzturēšanā.”
Vienlīdz ministrs Māris Kučinskis neslēpa, ka valstij turpmāk
nevajadzētu nodarboties ar dzīvojamā fonda uzturēšanu. Patlaban
valsts aģentūras “Mājokļu aģentūra” pārziņā ir divi tūkstoši
valstij piederošu dzīvojamo māju. Ar Valsts un pašvaldību mantas
atsavināšanas likuma grozījumiem ir piedāvāts ietvert normu, kad
valsts dzīvojamās mājas valdītājs pirms dzīvokļa, kas ir izīrēts,
atsavināšanas ierosināšanas vispirms īpašumu piedāvā pārņemt
pašvaldībai.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātos
likuma grozījumus vispirms skatīs Ministru kabinets, pēc tam
Saeima.
Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv