Eiropas galvenie izaicinājumi – bezdarbs un augošā Āzija

Pagājušās nedēļas nogalē – 10. un 11.septembrī – Mančesterā (Lielbritānijā) uz Eiropas Savienības (ES) Ekonomikas un finanšu ministru padomes (ECOFIN) sēdi pulcējās visu dalībvalstu finanšu ministri. Latviju pārstāvēja finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

ES dalībvalstu pārstāvji ECOFIN tikšanās laikā 10.septembrī Mančesterā. Trešajā rindā piektais no kreisās – Latvijas finanšu ministrs Oskars Spurdziņš Foto: EPA/A.F.I.

ECOFIN laikā galvenā uzmanība tika pievērsta naftas cenu kāpumam un tā ietekmei uz ES ekonomiku, tika arī spriests par ES valūtas kursu un finanšu tirgus attīstību.
Runājot par degvielas cenu kāpumu, ministri savā kopējā presei izplatītajā paziņojumā uzsvēra, ka tam tomēr nav tik būtiskas ietekmes uz ES ekonomikas attīstību, lai mākslīgi iejauktos šajā tirgus segmentā. Eiropas Komisija pauda savu uzskatu, ka problēmu nevar atrisināt ar nodokļu atvieglojumiem naftas produktiem. Tajā pašā laikā Lielbritānijas finanšu ministrs Gordons Brauns atzina, ka naftas cenu kāpums ir globāla problēma, kurai nepieciešami globāli risinājumi. Tādēļ tika nolemts turpināt cieši sadarboties ar lielāko naftas ieguves reģionu pārstāvjiem un pārrunāt iespējamās investīcijas, lai palielinātu naftas ieguvi un pārstrādi. Ministri arī uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt šā tirgus caurspīdīgumu, tiesa gan, nepaskaidrojot, kā to izdarīt. ES šajā jomā ir ieinteresēta visciešākajā dialogā ar Krieviju un Norvēģiju, kā arī OPEC valstīm. Ministru kopīgajā paziņojumā arī aicināts strādāt pie alternatīvu enerģijas avotu ieguves, kā arī patērētājiem domāt par degvielas taupīšanu.
Lai gan valdība deleģēja O.Spurdziņam tiesības runāt par iespējām Latvijai samazināt prasības izmantojamai degvielai, ministrs atzina, ka to tomēr nav darījis, jo sapratis, ka atbilde būtu negatīva. Jāatgādina, ka Latvija vēlētos importēt degvielu no Krievijas un Baltkrievijas, kas būtu krietni lētāk, taču tā neatbilst ES prasībām. Ministrs atzina, ka viena no iespējām samazināt degvielas cenu par vienu līdz diviem santīmiem būtu akcīzes nodokli nepārrēķināt pēc eiro kursa.
Lielbritānija kā ES prezidējošā valsts ECOFIN laikā arī pauda savu skatījumu uz nepieciešamajām reformām. G.Brauns uzsvēra, ka ES ir divi galvenie izaicinājumi – aizvien augošā konkurence ar Āziju un milzīgais bezdarbs. Pēc “Eurostat” datiem, bezdarbnieki ES ir 10% jeb gandrīz 20 miljoni iedzīvotāju.
G.Brauns vairākkārt atkārtoja, ka Eiropai nav citas izejas kā iesaistīties globālajā konkurencē, jo protekcionisms nekādā gadījumā nav ilgtermiņa risinājums. Un konkurēt mēs varam, vienīgi ražojot preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. Tādēļ arī Lielbritānija uzskata, ka Eiropas sociālais modelis, kurš radījis tik milzīgu bezdarbnieku armiju, ir savu mūžu nokalpojis. Ir jārada jauna konkurētspējīga un sociāli taisnīga sistēma. Proti, bezdarbniekiem ir nevis jāmaksā milzīgi pabalsti, kuri arī kādam ir jānopelna, bet tie jāpārkvalificē, dodot nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai iekļautos mūsdienu darba tirgū.
Kā Latvijas žurnālistu delegācijai uzsvēra Latvijas goda konsuls Mančesterā Harolds Pims, augsti kvalificēts darbaspēks ir problēma visām valstīm. Tādēļ arī Lielbritānijā ir gaidīti kvalificēti speciālisti no ārzemēm. H.Pims arī pauda bažas, ka kvalificētā darbaspēka aizplūšana no Latvijas varētu būt viens no lielākajiem draudiem Latvijas attīstībai. Lai gan šai lietai varētu būt arī sava gaišā puse. Ja šie ļaudis atgriežas Latvijā ar iekrātu kapitālu savas dzīves iekārtošanai vai uzņēmējdarbības uzsākšanai, tas ir tikai pozitīvi.
G.Brauns arī pauda savas valsts viedokli, ka jāsamazina subsīdijas lauksaimniecībai, finansējumu ieguldot zinātnē un jaunajās tehnoloģijās. Kā zināms, arī Latvijas valdība atbalsta daudzus no Lielbritānijas ierosinājumiem.
Latvijai zināmu cerības stariņu varētu dot finanšu ministru kopīgajā paziņojumā paustā vienošanās stiprināt vienoto tirgu ES, tajā skaitā arī pakalpojumu jomā. Oskars Spurdziņš, jautāts, vai tiešām tam piekrīt arī franču kolēģi, stāsta, ka vismaz publiski viņi pret to nav iebilduši. Tiesa, neesot gan zināms, ko viņi teiks, aizbraucot mājās un runājot ar sabiedrību. Jo, kā atzina ministrs, ar vēlētājiem jārēķinās visu demokrātisko valstu politiķiem.
Eiropas Savienības finanšu ministri arī pauda atbalstu Lielā astotnieka valstu ierosinājumam atlaist simtprocentīgi visus parādus pasaules nabadzīgākajām valstīm.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv