Ierosinot veikt grozījumus Tiesu izpildītāju likumā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 9.septembrī nosūtīja vēstuli Saeimas priekšsēdētājai Ingrīdai Ūdrei, kurā, pamatojoties uz LR Satversmes 47.pantā noteiktajām Valsts prezidenta likuma ierosināšanas tiesībām, ierosina parlamentu veikt grozījumus Tiesu izpildītāju likumā.
Vēstulē prezidente vērš uzmanību uz to, ka šā gada 16.augustā Ministru kabinets jau pieņēma atsevišķus grozījumus Tiesu izpildītāju likumā Latvijas Republikas Satversmes 81.panta kārtībā un šie grozījumi šobrīd ir nodoti izskatīšanai Saeimas komisijām, tomēr, pēc V.Vīķes-Freibergas domām, Tiesu izpildītāju likumā joprojām ir vairākas normas, kuru piemērošana praksē var radīt sarežģījumus neskaidras redakcijas vai to dažādās interpretācijas dēļ. Prezidente raksta:
“Iepazīstoties ar Ģenerālprokuratūras viedokli, kas radies, analizējot tās rīcībā esošos pārbaudes materiālus un krimināllietas par zvērināto tiesu izpildītāju darbību, esmu konstatējusi nepieciešamību izdarīt grozījumus un papildinājumus arī citos Tiesu izpildītāju likuma (turpmāk – Likums) pantos.
Proti, Likuma 13.pantā nav noteikts tādas personas ierobežojums kļūt par zvērinātu tiesu izpildītāju, kuram ir aizstāvības tiesības krimināllietā, piemēram, aizdomās turētajam, apsūdzētajam. Līdz ar to, manuprāt, šis pants būtu papildināms.
Tāpat ir grozāma Likuma 65.panta pirmā daļa, paredzot disciplinārlietas ierosināšanas termiņu divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas. Tā kā Likuma 54.1 pantā vienīgais izņēmums, kas aptur disciplinārlietas ierosināšanas noilguma termiņu, ir prasības esamība Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā tiesā pret tiesu izpildītāju, tad būtu nepieciešams noteikt disciplināratbildības termiņa apturēšanu arī gadījumā, ja tiesu izpildītājs ieguvis aizstāvības tiesības krimināllietā. Šāds grozījums ir īpaši aktuāls gadījumos, kad tiesību aizsardzības iestādēm par tiesu izpildītāja darbības nelikumībām ir kļuvis zināms vairākus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas. Līdz ar to var veidoties situācijas, kad, piemēram, krimināllieta pret tiesu izpildītāju tiek izbeigta vai tiesu izpildītājs tiek attaisnots, tomēr viņa darbībās līdz ar krimināllietas izbeigšanu vai iztiesāšanu tiek saskatīts pamats saukšanai pie disciplinārās atbildības.
Likuma 75.panta trešais punkts paredz tiesu izpildītājam tiesības pēc vienošanās ar ieinteresēto personu sniegt citu juridisko palīdzību. Šāda norma ļauj tiesu izpildītājam sniegt jebkuru juridisku pakalpojumu, kas nav saistīts ar tiesas un citu institūciju nolēmumu izpildes nodrošināšanu, un saņemt par to atlīdzību, kuras apmēri normatīvi nav noregulēti. Uzskatu, ka Likuma 75.panta trešais punkts jāizslēdz, pieļaujot tiesu izpildītājam veikt tikai tās darbības, kas tieši saistītas ar zvērināta tiesu izpildītāja kompetenci vai arī Likumā jānorāda sniegtā juridiskā pakalpojuma precīzs skaidrojums un deleģējums atlīdzības saņemšanas apmēra un kārtības normatīvam regulējumam.
Manuprāt, šā gada 16.augusta grozījumos Likuma 93.pantā nepamatoti noteikts tieslietu ministra tiesību ierobežojums atstādināt tiesu izpildītāju tikai no Likuma 73. un 74.pantā paredzētajiem amata pienākumiem, jo arī Likuma 75.panta pirmajā un otrajā punktā paredzētas tiesu izpildītāja tiesības veikt tādas darbības, kas ir nesaraujami saistītas ar tiesu izpildītāja amata kompetenci. Likuma 75.panta trešais punkts dod tiesu izpildītājam tiesības sniegt citus juridiskos pakalpojumus. Neparedzot tieslietu ministra tiesības atstādināt tiesu izpildītāju arī no Likuma 75.pantā paredzētiem pienākumiem, praksē ir iespējamas situācijas, kad tiesu izpildītāja profesionālās kvalifikācijas atbilstības pārbaude, kas uzsākta nekvalitatīvu juridisku pakalpojumu sniegšanas dēļ, nevar būt pamats tiesu izpildītāja atstādināšanai.
Bez tam Likuma 93.pantā jānosaka, kādā gadījumā tieslietu ministram ir pienākums zvērinātu tiesu izpildītāju atstādināt no amata, un, proti, ja procesa virzītājs pieņēmis lēmumu Latvijas KPK 69.panta 1.daļas 9.punkta kārtībā par nodarbošanās aizliegumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto un pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 47.pantā noteiktajām Valsts Prezidenta likuma ierosināšanas tiesībām, ierosinu veikt iepriekš minētos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā.”

Valsts prezidenta preses dienests