Ārzemju presē

Krievijas “Ria Novosti”: Latvijas Ministru prezidents Aigars Kalvītis norādījis, ka Krievijas un Vācijas ieplānotā gāzes vada būve caur Baltijas jūru var radīt draudus reģiona drošībai. Bez tam projekta pamatā ir nevis ekonomiski, bet politiski motīvi. Arī Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks kritizēja projektu, norādot, ka tāda mēroga projektos jāiesaista visas Eiropas Savienības dalībvalstis, taču šajā projektā faktiski piedalās tikai Krievija un Vācija. Pabriks ieteica iesaistīt projektā arī Latvijas Inčukalna gāzes krātuvi. Ar līdzīgu priekšlikumu klajā nāca arī Polijas prezidents Aleksandrs Kvasņevskis, kurš izteica neizpratni par Vācijas un Krievijas lēmumu realizēt tik vērienīgu projektu, ignorējot pārējo Eiropas Savienības kolēģu ekonomisko izdevīgumu. Savukārt Lietuvas premjerministrs Brazausks, atbildot uz Lietuvas Eiroparlamenta deputāta Vītauta Landsberģa un ekonomikas ministra Ķēstuta Daukša paustajām bažām, norādīja, ka gāzes vada būve attiecas uz Krieviju un Vāciju, tāpēc Lietuvai nav jāiejaucas.

•

Angļu “The Financial Times”: “Lielbritānijas ES prezidentūras sākumā Tonijs Blērs skaidri paziņoja, ka jautājums par Āzijas superlielvaru attīstību būs viena no prioritātēm.” Ķīna un Indija pēc dažām desmitgadēm būs pasaules lielākās valstis. Iedzīvotāju skaits katrā no tām trīs reizes pārsniegs iedzīvotāju skaitu Eiropas Savienībā,” norādīja Blērs, “tāpēc, lai mūsu valstis būtu pietiekami stipras un saglabātu savu vietu pasaulē, svarīga ir ideja par vienotu Eiropu.” Taču Blēra šīsnedēļas vizīte Ķīnā un Indijā parādīja ES spēju robežas veidot attiecības ar citiem pasaules ģeogrāfiskajiem un ekonomiskajiem reģioniem.

•

Krievijas “Inosmi.ru”: “Daži baidās, ka tagad Berlīne nonāks krievu rokās. Skaitļi šīs bažas apstiprina, jo piegādes no Krievijas veido 32% no Vācijas gāzes importa. Tomēr atkarība ir abpusēja. Maskavai ir vajadzīga valūta no Vācijas un ES. Taču iemesls tam, ka Polija jūtas apieta un baidās no jauna “Rapallo”, ir Vācijas kanclera Šrēdera ārpolitika, kurš centienos kļūt par līdztiesīgu Krievijas partneri nesadarbojas ar mazākajām kaimiņvalstīm. Jaunajai valdībai būs jāpieliek zināmas pūles, lai kliedētu šo satraukumu. Un mums tas jādara, jo tas ir arī Vācijas interesēs.”

•

Krievijas “Vremja”: “Krievijas un Vācijas vienošanās par gāzes vada būvi ir sāpīgs trieciens Polijas tranzīta ambīcijām,” raksta autors. Aleksandrs Kvasņevskis norādījis: “Mēs baidāmies, ka gāzes vads kļūs par mīnu zem solidaritātes Eiropas Savienībā.” Polijas kritikai pievienojusies arī Latvija, kur negatīvu vērtējumu projektam izteicis premjers Aigars Kalvītis un ārlietu ministrs Artis Pabriks, kamēr Lietuvas amatpersonas izteikumos ir bijušas piesardzīgākas, premjers paziņojis, ka gāzes vada būve vispār attiecas tikai uz Krieviju un Vāciju. Jāatzīmē, ka, lai projekts nonāktu līdz praktiskai realizācijai, vēl nepieciešama virkne komerciālu pārrunu starp tajā iesaistītajiem partneriem.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem