Baltijas reģiona attīstības izredzes ir pozitīvas

Šodien Rīgā noslēdzas divu dienu starptautiskā konference "Bankas un finanses Baltijā 2000"

Vakar un šodien, 10. un 11. oktobrī, Rīgā risinās starptautiskā konference "Bankas un finanses Baltijā 2000". Vakar tika apspriesti finansu un kapitāla tirgus globalizācijas jautājumi un to ietekme uz reģiona ilgtspējīgu attīstību, Baltijas valstu makroekonomiskā attīstība un izredzes, Baltijas valstu banku sistēmas integrācijas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) finansu tirgū.

Latvijas ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis, atklājot konferences pirmās plenārsēdes darbu, akcentēja, ka Latvijai šobrīd jāveido tā sauktā jaunā ekonomika, kas balstīta uz ilgstošu, stabilu un konkurētspējīgu tautsaimniecības attīstību. Īpaša loma šajā procesā ierādāma modernajām informācijas tehnoloģijām (IT), inovācijai un privātā kapitāla piesaistīšanai. Tautsaimniecības attīstība Latvijā savu mērķi būs sasniegusi tad, kad dzīves līmenis mūsu valstī būs sasniedzis attīstīto valstu dzīves līmeni. Un tas notiks tad, kad ikgadējais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums būs sasniedzis 6%. Ministrs lēsa, ka šo mērķi Latvija varētu sasniegt 30–40 gadu laikā ar nosacījumu, ja Latvijas integrācija pasaules ekonomiskajās sistēmās un konkurētpējīgas ekonomikas izveidošana būs bijusi veiksmīga. No tā ieguvēja būs visa Latvijas sabiedrība.

Pavisam notika trīs cita citai sekojošas plenārsēdes, kuru starplaikos konferences dalībnieki varēja aplūkot izstādi "Bankas un finanses Baltijā 2000". Dalībnieki bija aicināti arī piedalīties nacionālo un starptautisko uzņēmumu — finansu tirgus dalībnieku — izveidotās īpašās darba grupās, kurās notika iepazīstināšana gan ar jauniem Baltijas finansu tirgū ienākošiem pakalpojumiem, gan arī risinājās diskusijas par tā vai cita sektora attīstības tendencēm.

Preses konferencē vakar, 10. oktobrī, Krievijas bankas viceprezidente Tatjana Paramonova teica, ka Krievija, kaut tai pašlaik ir lielas ekonomiskās problēmas, pēdējos desmit gados ir veikusi lielu soli uz priekšu, pārejot no vienas ekonomiskās sistēmas uz citu. Tas bijis sarežģīts ceļš, un Krievija kā valsts ar lielām iespējām ir ietekmējusi un joprojām ietekmē kaimiņvalstis, kurām katrai ir savi kritumi un kāpumi. Taču, pārdzīvojot nopietno ekonomisko satricinājumu 1998. gadā, daudzas kaimiņvalstis, tajā skaitā arī Baltijas valstis, ir spējušas stabilizēties, un tas T.Paramonovu iepriecinot. Viņu priecējot arī tas, ka jau tagad varot runāt par Krievijas ekonomiskās situācijas stabilizēšanos, par ko vēl neesot bijis iespējams domāt pērn. Šogad Krievija prognozē IKP pieaugumu par apmēram 7%, un ekonomikas progress, kas valstī ir sācies, liek domāt arī par strukturālām izmaiņām, īpaši finansu sektorā. Taču uzdevumi, kas veicami finansu sektorā, visām pēcpadomju valstīm ir pietiekami līdzīgi. Katra valsts šīs izmaiņas veic nedaudz citādā veidā un tempā, taču problēmas vienalga saglabājas diezgan līdzīgas un tās arī konferences gaitā tiek apspriestas.

"Pirmās bankas" Nord/LB prezidents Hokans Šellokers atzina, ka ir jārunā par banku sistēmas integrāciju starptautiskajā līmenī, kas ir pietiekami svarīgs nosacījums — tas ir svarīgs temats, kas konferences gaitā apspriežams. Tāpat jāapspriež arī banku restrukturizācija Baltijā, kas noteikti turpināsies. Ārvalstu bankas vēlas šajā tirgū ienākt, teica H.Šellokers, un piedalīties Baltijas valstu banku attīstības procesā. Palielinoties klientu skaitam, bankām jāizstrādā jauni piedāvājumi, kuri nepieciešami labākai saskarsmei ar klientiem un straujākai apkalpošanai, tie arī liecina par pašas bankas attīstību. Jo strauji mainīgā tirgū jādarbojas ar mūsdienīgām tehnoloģijām, kas sevī slēpj gan interesantu piedāvājumu, gan rāda principiālas izmaiņas pašā bankas darbībā.

Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše preses konferencē teica, ka konferences gaitā droši vien tiks diskutēts arī par Latvijas preču eksportu uz eiro zonu, jo tas ir viens no Latvijas eksporta tirgiem. Kopējais Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm šobrīd ir apmēram 60%, teica E.Repše, kas ir liela daļa. Protams, valūtas kursa svārstības rada zaudējumus un grūti paredzamus apstākļus visiem, kas sadarbojas ar ārvalstu partneriem. No šā aspekta vienotas valūtas ieviešana Eiropā vērtējama pozitīvi. Un, kā uzskata Latvijas Bankas prezidents, šai vienotajai valūtai Latvija noteikti pievienosies. Taču tas nevar notikt, pirms Latvija nav kļuvusi par ES dalībvalsti. Un līdz brīdim, kamēr Latvija par tādu kļūs, acīmredzot saglabāsies patlabanējā valūtas kursa noteikšanas metodika, proti, piesaiste SDR norēķinu vienībai. Tā ir izrādījusies pietiekami līdzsvarota metodika, labvēlīga kā izlīdzinošs faktors, pozitīvi ietekmējot Latvijas eksportu ne tikai uz ES, bet arī uz citiem pasaules rajoniem, kur norēķinu valūta ir citas monetārās vienības:

— Kas attiecas uz Latvijas gatavošanos Eiropas monetārajai savienībai, jāsaka, monetārā politika savā būtībā nemainīsies. Jo gan Eiropas centrālajai bankai, gan arī Latvijas Bankai šobrīd galvenais uzdevums, galvenais mērķis monetārajā politikā ir cenu stabilitāte valstī. Līdz ar to stipri līdzīgas ir gan monetārās politikas, gan arī procentu likmes. Protams, mēs tikai varam priecāties par to, ka Latvijā ir jūtams diezgan ievērojams iekšzemes kopprodukta pieaugums — varam sagaidīt gada rezultātu vismaz 4,5 procentus. Tajā pašā laikā Latvijā pastāv ļoti zema inflācija — tikai 2,2 procenti. Tātad — strauja izaugsme un zema inflācija, un tā ir viena no labvēlīgākajām kombinācijām tūlīt pēc Krievijas krīzes pārvarēšanas.

Latvijas Biznesa skolas prezidents Aleksandrs Ļebedevs teica, ka šogad starptautiskā konference "Bankas un finanses Baltijā 2000" ir piesaistījusi lielāku dalībnieku skaitu nekā iepriekšējā reizē. Un konferences tematika skar gan banku sistēmas, gan visa Baltijas, Austrumeiropas un Viduseiropas reģiona finansu tirgus attīstību. Tas ir svarīgs jautājums, jo globalizācijas procesi mūsu valsts un citu valstu ekonomiku padara savstarpēji atkarīgu. Tādējādi tendences, kas vērojamas Eiropas un pasaules finansu tirgū, ļoti stipri ietekmē arī norises Latvijas tautsaimniecībā — arī Baltijas un Neatkarīgo Valstu Savienības valstu savstarpējās ekonomiskās attiecības.

Šodien, 11. oktobrī, starptautiskajā konferencē četrās paralēlās darba grupās tiks apspriesti finansu un kapitāla tirgus uzraudzības un regulēšanas jautājumi, Baltijas finansu tirgus attīstība un iesaistīšanās Eiropas finansu tirgū, investīciju iespējas Baltijas reģionā un investīciju klimats, finansu projektu, pakalpojumu un moderno tehnoloģiju ieviešana, konsolidācijas procesi reģionā.

10. oktobra vakarā Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš konferences dalībniekus aicināja uz pieņemšanu Melngalvju namā, bet šovakar viesus priecēs baleta izrāde "Romeo un Džuljeta" Nacionālajā operā.

Rūta Bierande, "LV" ekonomikas redaktore

Ministru prezidents Andris Bērziņš:

Uzruna, atklājot starptautisko konferenci "Bankas un finanses Baltijā 2000" 2000. gada 10. oktobrī

Cienītie konferences "Banking and Finance in the Baltics 2000" dalībnieki!

Esiet sveicināti Rīgā! Globalizācija, ilgtermiņa stratēģijas un nepārtraukta ekonomiskā attīstība — tās ir tēmas, kas raksturo ne tikai šeit un šajās dienās apspriežamās problēmas, bet savā ziņā arī šo konferenci un vietu, kurā mēs visi tagad atrodamies. Proti, konference "Banking and Finance in the Baltics" notiek jau sesto reizi, un mūsdienās tas ir pietiekami ilglaicīgs pasākums, kas jau pierādījis savu stratēģisko nozīmi. Savukārt pilsēta — Rīga, kurā šis pasākums notiek, savu stratēģisko vietu un nepārtrauktu ekonomisko attīstību līdz šim pieredzētajā pasaules globalizācijas kontekstā būs pierādījusi jau 800 gadu garumā.

Šodien te ir visu Baltijas valstu valdību pārstāvji un gandrīz visi reģiona attīstībā ieinteresētie finansisti. Domāju, ka mums jāizmanto šī iespēja, lai kopīgi apspriestos, kā tuvākajos gados sasniegt Baltijas valstīs deklarētos ekonomiskos un politiskos mērķus. Mūsdienu apstākļos valdība ir tikai viens no posmiem sabiedrības gribas izpildē — arī šī tendence ir viena no pasaules ekonomikas globalizācijas izpausmēm. Tādēļ šodien ar jums gribu runāt kā ar partneriem — ne tikai runāt, bet, galvenais, arī uzklausīt jūsu domas.

Par to daļu, par kuru atbild valdība. Pirmkārt, valdība ir izdarījusi visu iespējamo, lai mūsu ekonomika pārdzīvotu Krievijas, Dienvidaustrumāzijas un citu pasaules reģionu krīzes sekas. Latvijā šī krīze ir pārvarēta, un šogad paredzamais apmēram 4–5% nacionālā kopprodukta pieaugums tam ir pierādījums. Domāju, ka tas ir labs signāls investoriem.

Otrkārt, valdība dara visu, lai virziens uz iestāšanos Eiropas Savienībā nebūtu tikai politiska deklarācija. Šodienas statistika liecina, ka Latvija 60% no savām precēm un pakalpojumiem eksportē uz ES valstīm — to kopā ar uzņēmējiem un finansistiem esam jau panākuši. Mēs neapstāsimies. Ja runā tieši par vietējo finansu tirgu, nākamais valdības solis būs vienotā šī tirgus uzraudzības izveidošana. Līdz šim baņķierus, apdrošinātājus un vērtspapīru turētājus Latvijā uzraudzīja atsevišķi. Līdz ar vienotās finansu tirgus uzraudzības institūcijas ieviešanu mēs Latvijā ieviešam Skandināvijas un ES valstu pieredzi.

Treškārt, Latvijai ir ideāls stratēģiskais izvietojums, teicama transporta un loģistikas infrastruktūra. Tādēļ valdība dara visu, lai uzņēmēji varētu šīs dabiskās priekšrocības izmantot un lai tās nekavētu nekādi politiskie šķēršļi un barjeras. Starpvalstu sarunas un arī ekonomiskās aktivitātes liecina, ka atkal ir atdzīvojusies senā ideja par Eiroāzijas "zīda ceļa" izveidošanu, un Latvijai ir visas iespējas kļūt par nozīmīgu posmu šajā ceļā. Domāju, finansistiem jau ir skaidrs, ka Ķīnas valdības pārstāvju vizīte Latvijā šoruden nebija nejauša. Sadarbības iespējas ar Latviju uzmanīgi pēta arī citu valstu, piemēram, Japānas, biznesa aprindas.

Ceturtkārt, globālāk jādomā un jādarbojas ne tikai finansistiem un uzņēmējiem, bet arī valdībām. Es varu apsolīt, ka Latvijas valdība to darīs. Finansu ministrija kvalitatīvāk un efektīvāk vadīs finansu plūsmu, ārzemju fondu un kredītlīniju naudu ieskaitot. Ekonomikas ministrija gatavos projektus, kas iekļausies ne vien Eiropas, bet visas pasaules kontekstā, jo mēs jau šodien esam globālā tirgus sastāvdaļa. Arī citas ministrijas un valsts institūcijas gatavo jaunus projektus un pasākumus, kas soli pa solim veicina ciešāku Latvijas iekļaušanos pasaules finansu un ekonomiskajā apritē.

Par valdības darbiem un iecerēm es varētu turpināt vēl. Taču es cienu jūsu laiku. Lai gan, izmantojot izdevību, man tieši un nepastarpināti gribas ierosināt jūsu diskusijām jautājumus par dažām problēmām, kuru risinājumam ļoti nozīmīgs būtu tieši jūsu viedoklis. Runa ir par eiro svārstībām. Eiro kursa straujais kritums šobrīd radījis zaudējumus lielai daļai Latvijas eksportētāju. Saprotams, ka tas ir arī pastiprināta riska avots bankām, kas veic šo eksportētāju kreditēšanu. Ekonomiski attīstītās valstis un starptautiskās finansu institūcijas veic enerģiskus pasākumus ar mērķi stabilizēt situāciju starptautiskajā valūtas tirgū. Tomēr šo pasākumu efektivitāte ilgtermiņā pagaidām vēl ir visai neskaidra. Tādēļ būtu interesanti uzklausīt jūsu viedokļus par pašreizējo situāciju un monetāro politiku Baltijas valstīs — vai tai būtu jāpaliek tādai, kāda tā bija līdz šim, vai būtu nepieciešamas kādas korekcijas, lai būtu nodrošināta ne tikai valūtas, bet arī tirdzniecības stabilitāte.

Novēlu veiksmīgas konferences darba dienas! Domāsim un sadarbosimies globāli!

Finansu ministrs Gundars Bērziņš:

Runa "Latvijas tautsaimniecības attīstība un perspektīvas" starptautiskajā konferencē "Bankas un finanses Baltijā 2000" 2000. gada 10. oktobrī

Pēc smagā 1999.gada Latvijas tautsaimniecība pašlaik ir atgriezusies uz attīstības ceļa. Pieaugumu uzrāda visas nozīmīgākās Latvijas ekonomikas nozares. Ar 5,1% IKP pieaugumu šā gada pirmajā pusgadā, ar 2,2% gada inflāciju septembrī, ar 13% eksporta pieaugumu šā gada septiņos mēnešos, ar šiem rādītājiem Latvija ir redzama Austrumeiropas un Viduseiropas izaugsmes līderu vidū. Par pozitīvām izmaiņām liecina arī bezdarba konsekventā samazināšanās un darba algu pieaugums.

Jāatzīmē, ka tas notiek laikā, kad, no vienas puses, notiek krass energoresursu cenu kāpums, bet no otras — eiro kursa kritums, kas samazina ieņēmumus Latvijas galvenajā eksporta tirgū — Eiropas Savienībā.

Kopš 1998.gada ir notikusi krasa preču tirdzniecības pārorientācija no NVS valstīm uz Eiropas Savienību — eksports pieaudzis līdz 2/3 no kopējā apjoma, bet imports pārsniedz pusi, savukārt NVS daļa sarukusi attiecīgi līdz 8% eksportā un 17% importā.

No tā izriet viens secinājums — Latvijas uzņēmumu konkurētspēja pieaug. Tomēr būtisks ir jautājums, kā panākt, lai straujā izaugsme būtu noturīga arī ilgākā laika posmā.

Latvijas tirdzniecības struktūra liecina, ka ilgtspējīga attīstība, kas nodrošinās Latvijas labklājības līmeņa konverģenci ar attīstītajām valstīm, būs noturīga, ja pieaugs dziļākas pārstrādes produktu īpatsvars, ja arī pakalpojumu nozares vairāk iesaistīsies pasaules tirgos un spēs izcīnīt sev noturīgas pozīcijas.

Īpaši šeit izceļas mūsu banku pakalpojumu nozare, kurai raksturīgs viens no augstākajiem darba ražīguma līmeņiem Latvijā un kas ļauj runāt par Rīgu kā par reģionālu finansu centru.

Tālāk dažos vārdos par to, ko veic Latvijas valdība un arī Finansu ministrija ekonomiskās augšupejas veicināšanai. Valsts makroekonomiskā stabilitāte, kas ir svarīgs priekšnoteikums izaugsmei, ir un paliek svarīga valdības prioritāte. Tirdzniecības liberalizācija un lata piesaiste pie SDR izvirza papildu prasības valsts fiskālajai politikai. Apdomīga un pietiekami stingra valsts fiskālā politika ir instruments, kas nodrošinās tautsaimniecības stabilitāti kā izaugsmes pamatu.

Lai to veicinātu, tiek veikti soļi gan budžeta procesa caurskatāmības, gan plānošanas efektivitātes uzlabošanai un ieviesta vidēja termiņa valsts budžeta plānošana. Ir radusies iespēja piesaistīt arī Eiropas Savienības līdzekļus infrastruktūras, lauksaimniecības un izglītības projektiem.

Tomēr pat stingro fiskālo ierobežojumu laikā mēs apzināmies nepieciešamību samazināt to nodokļu slogu, kas gulstas uz uzņēmējiem. Atbilstoši iepriekš plānotajam mēs turpinām samazināt īpašuma sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes par 1% un no 2002. gada 1.janvāra līdz 1% samazināt nekustamā īpašuma nodokli. Papildus tam ar nākamā gada 1. janvāri tiks ieviestas uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides īpaši svarīgiem investīciju projektiem. Domāju, ka šie pasākumi jau nākamgad spēs piesaistīt papildu investīcijas mūsu tautsaimniecībā.

Finansu ministrija prognozē, ka tuvākajā laikā IKP izaugsme pārsniegs 5%, inflācija paliks aptuveni 3,5% līmenī, bezdarbs turpinās lēnām samazināties, eksports pieaugs.

Tajā pašā laikā pašmāju uzkrājumu pieaugumu veicinās noguldījumu apdrošināšanas mehānisma īstenošana, vērtspapīru tirgus attīstība Latvijā, investīciju un pensiju fondu aktivitātes palielināšanās. No nākamā gada Latvijā sāks darboties obligātā uzkrājošā pensiju shēma, kas nodrošinās ievērojamu uzkrājumu pieaugumu.

Tomēr vissvarīgākie pasākumi, kurus nepieciešams realizēt, lai palielinātu investīcijas un to kvalitāti, ir strukturālo reformu sekmīgs turpinājums, īpaši izglītības jomā, kā arī atbilstoša makroekonomiskā politika stabilas un investīcijām labvēlīgas ekonomiskās vides radīšanai.

Turpināsies arī pakāpeniska tuvināšanās Rietumeiropas valstu pakalpojumu struktūrai, palielinoties tirgojamo pakalpojumu īpatsvaram. Pakalpojumu sektorā attīstību turpmākajos gados noteiks līdzsvarota dažādu pakalpojumu sektoru attīstība. Savu nozīmi Latvijas tautsaimniecībā saglabās transporta un sakaru nozares. Īpaši tas attiecināms uz tranzīta pakalpojumiem caur Latvijas ostām, lai arī jāņem vērā risks, ko nosaka blakus esošās valstis. Sagaidāms, ka, palielinoties komerciālo un finansu pakalpojumu dažādībai, kā arī saasinoties konkurencei ar ārvalstu uzņēmumiem, šo sektoru īpatsvars pakalpojumos pieaugs.

Apkopojot iepriekš sacīto, varu teikt, ka Latvijas un arī visa Baltijas reģiona ekonomiskās attīstības izredzes šim un nākamajam gadam ir ļoti pozitīvas. Protams, mēs nevaram izlaist no acīm riskus, kas to var kavēt, bet, veiksmīgi īstenojot paredzētos attīstības plānus, notiekot ārējās situācijas stabilizācijai, var sagaidīt, ka izaugsme būs vēl straujāka.