Pašlaik Latvijā darbojas ap 700 dažādu pārtikas uzņēmumu. Pārtikas nozares jautājumus risina Labklājības ministrija, Zemkopības ministrija, Ekonomikas ministrija, attiecībā uz akcizētajām pārtikas precēm — arī Finansu ministrija. Latvijas Pārtikas nozares ekspertu padome, kā arī pārtikas ražotāji atbalsta priekšlikumu par nozares nodošanu Zemkopības ministrijas pārziņā. Tādējādi tiktu sakārtota likumdošana, izstrādāta pārtikas nozares ilgtermiņa attīstības stratēģija. Tas ļautu Latvijas uzņēmumiem veiksmīgāk iekļauties Eiropas Savienības pārtikas apritē un konkurēt gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

Tagad ir tā — par nozares attīstību būtībā neviens nav atbildīgs. Pārtikas tirgus kontrolieri bieži dublē savas funkcijas. Arī likumdošanas izstrāde, kas saistīta ar pārtikas apriti, ir sadrumstalota. Turklāt nereti dažādu dokumentu saskaņošana starp atbildīgajām ministrijām ir sarežģīta un aizņem daudz laika.

Pārtikas ražotāji atzīst, ka tās ir sekas tam, ka pēdējos gados pārtikas nozarē vērojama ražošanas lejupslīde, nepārtraukti sarūk produkcijas eksporta apjomi. Zemkopības ministrijas pārziņā galvenokārt ir visa lauksaimniecības produkcijas ražošana. Savukārt tā ir izejvielu bāze vairumam pārstrādes uzņēmumu. Ja nav veiksmīgas sadarbības starp zemnieku un pārstrādes uzņēmumu, rodas problēmas gan lauksaimniekiem, gan pārtikas produkcijas ražotājiem. Zemkopības ministrijas speciālisti ierosina veikt vienotu uzraudzību, kas nodrošinātu pārtikas aprites kontroli "no fermas līdz galdam" vai "no lauka līdz galdam". Tagad pārtikas aprites uzraudzību veic Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, tāpēc iespējama funkciju dublēšanās, atšķirības uzraudzības reglamentu lietošanā, nepietiekama ir savstarpējās operatīvās informācijas apmaiņa. Šie apstākļi kavē iekšējā pārtikas tirgus aizsardzību. Tāpat pircēji nav droši par pārtikas kvalitāti.

Koncepcijas autori minējuši vairākas negatīvas tendences, kas sagaidāmas, ja pārtikas nozares problēma netiks risināta jau tuvākajā laikā. Tās ir: netiks īstenota vienota un ES prasībām atbilstoša pārtikas nozares un pārtikas aprites likumdošanas politika, netiks nodrošināta efektīva valsts politika produktu nekaitīguma nodrošināšanā. Sadalītā pārtikas aprites uzraudzība nespēs nodrošināt ES prasībām atbilstošas drošas un nekaitīgas pārtikas apriti ES pasludinātajā vienotajā pārtikas aprites posmā "no fermas līdz galdam" vai "no lauka līdz galdam". Dokumenta autori pauduši bažas, ka turpināsies dažādu uzraudzības dienestu funkciju dublēšanās, kā arī pašreizējās sistēmas uzturēšanai nepieciešamo līdzekļu neefektīva izmantošana. Rezultātā Latvijai šajā jomā var rasties zināmas problēmas, sākot iestāšanās sarunas ar ES, kā arī risinot pārtikas produktu kopējā tirgus jautājumus konkurences apstākļos ar pārējām ES dalībvalstīm pēc iestāšanās ES. Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks atzīst, ka, uzņemoties atbildību par pārtikas nozari, mērķtiecīgāka kļūtu kopējā nozares politika un attīstība, veidotos dialogs starp ražotāju un valsts institūciju. Šajā ziņā Zemkopības ministrijai ir vērā ņemama pieredze, sadarbojoties ar dažādām lauksaimniecības organizācijām un veidojot dialogu ar tām. Šādas sarunas parasti ir produktīvas un izdevīgas abām pusēm.

Zemkopības ministrija ierosina nodot pārtikas nozari tās pārziņā kā vienotu un nedalāmu kopumu. Tas nozīmē, ka ministrija būtu atbildīga par Latvijas likumdošanas harmonizāciju ar ES likumdošanu vienotajā pārtikas produktu aprites posmā "no fermas līdz galdam" vai "no lauka līdz galdam", izstrādātu pārtikas ražošanas nozares ilgtermiņa attīstības politiku un stratēģiju, kā arī izveidotu vienotu pārtikas aprites valsts uzraudzības dienestu un veiktu tā pārraudzību. Pārtikas nozares pārņemšanu Zemkopības ministrija plānojusi veikt vairākos posmos. Līdz gada beigām ministrija varētu pārņemt savā kompetencē pārtikas nozares politiku, stratēģijas un likumdošanas izstrādāšanu, kā arī pārņemt savā pārraudzībā Pārtikas centru, kas pašlaik ir Labklājības ministrijas pārziņā. Vienotu pārtikas aprites uzraudzības dienestu varētu izveidot līdz nākamā gada jūlijam. Lai to veiktu, ir jāsalīdzina ārvalstu, kā arī Latvijas apstākļiem piemērotākie modeļi ar reālo situāciju pārtikas apritē valstī. Zemkopības ministrija paredzējusi, ka būs nepieciešami vairāki grozījumi likumdošanā, kā arī daži tiesību aktu projekti jāizstrādā no jauna. Piemēram, likumprojektā "Grozījumi Pārtikas aprites uzraudzības likumā" Latvijas Pārtikas centram tiktu mainīta pārraugošā ministrija un paredzēta vienota pārtikas aprites valsts uzraudzība. Savukārt, veicot grozījumus Lauksaimniecības likumā, būtu jādefinē "pārtikas rūpniecības nozare", kā arī likuma 19.pants jāpapildina ar Zemkopības ministrijas atbildību par nozares politikas īstenošanu. Tāpat jāizstrādā grozījumu projekts likumprojektam "Par valsts budžetu 2001. gadam". Šādas ir Zemkopības ministrijas ieceres, taču jau drīzumā arī pārējās ministrijas piedāvās savus variantus.

Par to, ka pārtikas nozarē ne viss ir kārtībā, liecina fakts, ka vairāk nekā divu gadu garumā atbildīgās ministrijas nespēja saskaņot viedokļus par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanas kārtību. Tagad šie noteikumi ir akceptēti Ministru kabineta Komitejas sēdē. Izstrādātie noteikumi "Par pārtikas uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanas kārtību" ļaus sakārtot pārtikas nozares uzņēmumu uzskaiti. Tiem, kas nodarbojas ar legālu biznesu, būs godīgāka konkurence. Savukārt patērētāji būs droši par pārtikas izcelsmi un tās kvalitāti. Šobrīd ir tā — vienā tirgū darbojas gan tie, kuri ievēro noteiktās prasības, gan arī tie, kuri šīs prasības ignorē. Pircējs būtībā ir neaizsargāts. Valsts institūcijas, uzraugot šos noteikumu pārkāpējus, ir neefektīvas savā darbībā. Būtiski, ka visiem uzņēmumiem tiks izvirzītas vienādas prasības par sanitāri higiēnisko normu ievērošanu, kā arī par produkcijas kvalitāti un drošuma kritērijiem. Turklāt noteikumi paredz izveidot īpašu pārtikas uzņēmumu reģistru. Iespējams, ka tas sāks darboties jau nākamgad. Pašlaik strādājošie pārtikas uzņēmumi tajā varēs reģistrēties līdz 2002. gada beigām. Gadījumā, ja uzņēmums neievēros noteikumus, to izslēgs no vienotā reģistra. Uzņēmumu atzīšanu un reģistrēšanu veiks akreditētas un Ministru kabinetā pilnvarotas inspicēšanas un sertificēšanas institūcijas, kā arī Valsts veterinārais dienests, Sanitārā inspekcija u.c.

Dagnija Muceniece — "Latvijas Vēstnesim"