Par Valsts policijas šī gada darbu līdz šim

Vakar, 10.oktobrī, Valsts policijā preses konferencē piedalījās Valsts policijas priekšnieks Juris Rekšņa, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs, Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Vilnis Ķipēns un Narkotiku apkarošanas biroja priekšnieks Artis Zīders.

Pirmais runāja Juris Rekšņa:

— 2000. gada pirmajos deviņos mēnešos Latvijā ir reģistrēti 36 028 noziegumi, kas ir par 4444 noziegumiem vairāk nekā pagājušajā gadā. Taču panikai nav iemesla. Šis skaitlis ir tik liels tādēļ, ka esam sākuši reģistrēt visus noziedzīgos nodarījumus, nav svarīgi — par diviem latiem vai diviem miljoniem latu. Esam panākuši to, ka reģistrē gan tantiņai nozagto ievārījuma burku, gan smagu slepkavību. Policija šo statistiku reģistrē, policiju par šo statistiku sit. Noziedzīgo nodarījumu pieaugums ir saistīts ar sīkajām zādzībām, ar sīkiem nodarījumiem. Ir pieauguši noziegumi, kas saistīti ar narkotikām. Tieši šajā noziegumu grupā esam atklājuši 422 noziegumus. Procentuāli esam atklājuši it kā mazāk noziegumu, bet tajā pašā laikā šogad atklāts par 339 noziegumiem vairāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos. Tas nozīmē, ka dienā policija atklāj par pusotru noziegumu vairāk nekā pagājušajā gadā. Tas notiek, neraugoties uz to, ka ir samazināts policijai iedalīto līdzekļu daudzums.

Neapšaubāmi sabiedrību uztrauc korupcijas jautājumi. Pēdējās divās nedēļās ir aizturēti vairāki policijas darbinieki tieši par kukuļņemšanu. Šis darbs turpināsies. Šodien atkal ir aizturēts policijas darbinieks par kukuļņemšanu. Būtībā notiek karš starp policiju un noziedzību. Ļoti pozitīva ir tendence, ka kopš 1993. gada samazinās tīšu slepkavību skaits. Ir samazinājies noziegumu skaits ar smagu miesas bojājumu izdarīšanu.

Par kadru izmaiņām. Es gribētu uzsvērt, ka policijas rindās nav notikusi tīrīšana, notiek normāla kadru rotācija. Arī pasaules prakse rāda, ka vienā krēslā ilgāk par pieciem sešiem gadiem sēdēt nevajadzētu. Tātad par Rīgas Kārtības policijas priekšnieku ir iecelts Voldemārs Hmeļevskis, bijušais Rīgas Ceļu policijas priekšnieks, par Rīgas Imigrācijas policijas priekšnieku ir iecelts Vilis Bērtulis, par Analītiskās nodaļas priekšnieku Valsts policijā — Igors Silantjevs, par Sevišķi smagu noziegumu atklāšanas pārvaldes priekšnieka pagaidu vietas izpildītāju — Arvīds Valainis, par Pirmās daļas priekšnieku (slepkavību atklāšana) Rīgas pilsētā — Juris Šulte, par ONKAB trešās pārvaldes priekšnieku — Raivis Tērings. Mūs priecē tas, ka, lai gan vadošos amatos strādāt ir ļoti smagi, mums tomēr ir kadri, no kuriem varam izvēlēties. Parasti konkursā uz vadošu amatu policijā ir ap četriem cilvēkiem. Pašlaik mēs apspriežam Rīgas Ceļu policijas priekšnieka kandidatūru. Mēs gribētu ieviest valstī rotācijas principu, bet šobrīd sociālo garantiju trūkuma dēļ mēs to nevaram izdarīt. Ja cilvēks dzīvo un strādā Rīgā, mums ir ļoti grūti viņu nosūtīt darbā uz Talsiem. Perspektīvā pirms izvirzīšanas vadošos amatos mēs gribētu, ka darbinieks gadu vai divus — tā jau ir karjeras plānošana — nostrādā Policijas akadēmijā. Iegūtu akadēmijas kursanti un attiecīgais darbinieks.

Plašāk par kriminogēno situāciju valstī pastāstīja Valdis Pumpurs:

— Noziedzības pieaugums valstī turpinās, taču pieauguma tempi samazinās. Visu laiku noziedzības pieaugums bija pāri par 15%, taču šobrīd tas ir nokrities līdz 14%. Rīgā ir izdarīti 42% no visiem valstī pastrādātajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Par tendencēm Latvijas pilsētās. Ļoti pozitīvi izskatās Ventspils, Krāslavas rajons, Valmieras rajons un Preiļu rajons. Šajos reģionos noziedzība ne tikai nepieaug, bet pat samazinās. Negatīvākas tendences ir vērojamas Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Bauskas rajonā un Cēsu rajonā. Šajos reģionos noziedzība nedaudz palielinās. Valstī slepkavības samazinās par 10%, samazinās arī ekonomiskie noziegumi, piemēram, krāpšana. Ļoti nepatīkami, ka turpinās laupīšanu skaita pieaugums un pēdējā gada fenomens — izvarošanas gadījumu pieaugums. Izvarošanu skaits ir pieaudzis gandrīz par vienu ceturto daļu, 57% šo noziegumu gan ir atklāti. Turpina samazināties noziegumi, kas izdarīti, lietojot šaujamieročus. Mums lielā mērā izdodas šos šaujamieročus atsavināt noziedzīgajai pasaulei. Latvijā nepieaug izdarīto sprādzienu skaits. Šī gada deviņos mēnešos par noziedzīgām darbībām ir aizturētas 12 617 personas. Diemžēl turpinās nepilngadīgo iesaistīšanās noziedzīgajā pasaulē — to īpatsvars ir 18,7%. Tātad 2632 personas no aizturētajām bija nepilngadīgas. Jāpiezīmē, ka 7800 cilvēku no aizturētajiem nekur nestrādā un nemācās, 280 personas ir atradušās narkotisko vielu iespaidā.

Par noziegumu atklāšanu. Kaut arī noziegumu skaits pieaug, tomēr esam spējuši salīdzinājumā ar pagājušo gadu ierosināt vairāk krimināllietu, kā arī nosūtīt kriminālvajāšanai. Šogad kriminālvajāšanas uzsākšanai esam nodevuši 15 534 krimināllietas, tas ir par 4800 krimināllietām vairāk nekā pagājušajā gadā. Vissāpīgākā tēma noziegumu atklāšanā ir zādzības. Vissliktākā situācija mums ir ar kabatas zādzībām, visvairāk mēs atklājam zādzības no tirdzniecības vietām — 51% zādzību. Automašīnu zādzības tiek atklātas līdz 12%, zādzības no tām — līdz 4%. Priecē tas, ka Rīgā mums diezgan sekmīgi izdodas cīnīties ar laupīšanu. Nesenā pagātnē mēs ļoti lielu uzmanību pievērsām laupīšanām, kas izdarītas Rīgā, Purvciema un Pļavnieku mikrorajonā. Pagājušajā nedēļā mums izdevās šo noziedznieku grupu — 11 cilvēkus — aizturēt. Mēs esam secinājuši, ka šie noziedznieki izdarījuši 11 laupīšanas uzbrukumus un vienu slepkavību. Parasti viņu upuri bija vientuļas sievietes. Visi aizturētie ir gados jauni, dzimuši laikā no 1980. līdz 1987. gadam, visi dzīvoja minētajos mikrorajonos.

Tad runāja Vilnis Ķipēns:

— Jaunajā amatā esmu nostrādājis pusmēnesi. Atbilstoši pienākumiem mans darbības lauks ir paplašinājies. Tie ir jautājumi, kas saistīti ar operatīvo darbu, konkrētām lietu izmeklēšanām, operatīvā darba uzraudzību un kontrolēšanu. Manā uzraudzībā ir palikuši daudzi jautājumi, kas saistīti ar narkotiku apkarošanu, kā arī kontrole pār noziegumiem ar starptautisku raksturu. Šinī mēnesī Latvija ir piedalījusies vairākās starptautiskās operācijās. Bija kopējas robežkontroles operācijas, kas saistītas ar narkotiku nelegālo apriti, ar Krieviju, Igauniju un Lietuvu. Visveiksmīgākā robežkontroles operācija bija ar Lietuvu, kad tika konstatēti cilvēki, kas nodarbojas ar narkotiku pārvešanu pāri robežai, šie cilvēki tika atvesti līdz Rīgai un, kad viņi te satikās ar saviem partneriem, aizturēti. Pie viņiem atrada 992 ecstasy tabletes. Tātad Latvijā šī prece tika ievesta caur Lietuvu. Pārējās divās robežkontroles operācijās arī ir aizturētie. Vienā gadījumā bija pat degvielas kontrabanda nelielos apjomos. Operācijas nebija garas, to ilgums — 24 stundas. Notika arī starptautiska robežkontroles operācija cīņā ar zagtām automašīnām. Operācijā piedalījās Latvija, Lietuva, Igaunija, Krievija un Skandināvijas valstis. Bija arī starptautiska operācija starp Latviju, Igauniju un Krieviju imigrācijas jautājumos, kurā aizturētās personas tika izvietotas imigrantu nometnēs. Mēs plānojam oktobrī atbilstoši Latvijas un Zviedrijas parakstītajam līgumam veikt kopējas mācības tiesnešiem, prokuroriem un policistiem.

Par savu darbu jaunajā amatā informēja arī Artis Zīders:

— Es arī jaunajā amatā esmu nostrādājis pusmēnesi, cenšoties pārņemt Ķipēna kunga stafeti. Pēdējā mēneša laikā ir notikušas ļoti daudzas aizturēšanas saistībā ar narkotiku nelegālo apriti. Mēs esam komandējuši uz Rīgas rajona policijas daļām darbiniekus no Narkotiku apkarošanas biroja (NAB), lai palīdzētu cīņā ar narkotiku tirgoņiem. Šī mēneša laikā ir ierosinātas 26 krimināllietas, aizturētas 35 personas. Mēs aizturējām 2 pilsoņus, kuriem tika atsavināti 1,5 kg marihuānas, kas ir audzēta siltumnīcā Rīgas rajonā. Labi ir strādājušas arī reģionālās grupas. Rēzeknes rajona grupa aizturēja personas, kurām atsavināja 12 kg maltu magoņu sēklu. Kopā ar VID darbiniekiem, Kontrabandas apkarošanas centru un robežsardzi veicām operāciju Grenctāles robežpunktā, kuras laikā tika aizturēta persona ar 700 gramiem amfetamīna. Abos gadījumos narkotiku kontrabanda tika veikta, izmantojot reisa autobusus no Eiropas uz Latviju. Tā ka mums ir jāstrādā kopā gan ar robežsardzi, gan muitas dienestu. Problēma ir pasta sūtījumi, ar kuriem Latvijā nonāk narkotikas.

Narkotikas ir starptautiska problēma. Šogad viens Latvijas pilsonis ir ticis aizturēts Zviedrijas lidostā, pārvadājot kokaīnu. Pagājušajā nedēļā NAB vadība tikās ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Šī konference palīdzēja noskaidrot, kādēļ ir tik liels heroīna ieplūdums Latvijā. Izrādās, tas ir saistīts ar pēdējā laikā lielo heroīna cenu starpību starp Latviju un Kaļiņingradu, ko izmanto narkotiku dīleri. Narkotiku apkarošanas jomā starptautiskā sadarbība noteikti turpināsies.

Rūta Kesnere, "LV" informācijas redaktore