1991.gada 23.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos –
Jāņa Dūma tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Labrīt, kolēģi! Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 136 deputāti ir reģistrējušies.

Izskatām darba kārtību 23. un 24.aprīlim. Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es lūdzu trešdien 3., 4. un 5.darba kārtības punktu svītrot, atstāt tikai 1. un 2.punktu, turklāt attiecībā uz šiem punktiem ņemt vērā, ka tas ir trešais lasījums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Dinevičs: Vakar, frakcijas sēdē izskatot jautājumu par policiju, frakcija konstatēja, ka pie šī likumprojekta vēl ir jāstrādā, tāpēc lūdzu šodien to darba kārtībā neietvert.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Es gribētu ierosināt iekļaut dienas kārtībā dažus punktus. Pirmkārt, pagājušajā nedēļā tika pieņemts Bojāra kunga ierosinājums – valdības informācija par pasākumiem stihiskās privatizācijas novēršanai. Tomēr šis ierosinājums netika izskatīts un diezin kāpēc tas nav iekļauts arī šīs nedēļas dienas kārtībā.

Otrkārt, es ierosinātu tādu jautājumu, kas saistīts ar valdības lēmumu par cenu paaugstināšanu: “Par politiski ekonomisko situāciju republikā un pasākumiem tās stabilizācijai”. Valdības ziņojums.

Tālāk – par 9.maija svinēšanu sakarā ar Kara veterānu komitejas aicinājumu Augstākajai padomei.

Un, visbeidzot, par Augstākās padomes sekretariāta vadītāja pārvēlēšanu./

Priekšsēdētājs: Diemžēl es ļoti uzmanīgi klausījos kolēģi Aleksejevu un neredzēju, kurš no jums pirmais pienāca pie mikrofona.

S.Dīmanis: Sakarā ar to, ka dienas kārtību sašaurina, frakcija iesaka iekļaut dienas kārtībā jautājumu par reglamentu, par kārtības rulli. Tas jau ir daudzmaz gatavs, to varētu izskatīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Aizezers: Kolēģi, man ir priekšlikums iekļaut rītdienas darba kārtībā valdības un Lauksaimniecības ministrijas informāciju vai atskaiti par tā lēmuma izpildi, ko pieņēmām 27.martā.

Mana lūguma pamatā ir tas, ka vakar tiku uzaicināts uz tikšanos ar lauksaimniekiem Liepājas rajonā. Lauksaimnieki izteica ārkārtīgu neapmierinātību ar to, kā pildās šis lēmums, kurā vairāki punkti bija jāizpilda līdz 15.aprīlim. Tiku arī brīdināts, ka šinī nedēļā lauksaimnieki izskata jautājumu par lauksaimniecības produkcijas piegāžu pārtraukšanu Liepājas pilsētai un valsts iepirkumam. Tāpēc man ir lūgums rītdienas darba kārtību sākt ar šā jautājuma izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Kolēģi Aizezer! Vai jūsu pašreiz teiktais neattiecas uz šīsdienas darba kārtības 10.punktu?

J.Aizezers: Es darba kārtību lasīju, bet es atvainojos...

Priekšsēdētājs: Varbūt izlasiet, pēc tam mēs atgriezīsimies. Lūdzu, deputāt Kehri!

O.Kehris: Es lūdzu izslēgt no šīsdienas darba kārtības sesto jautājumu, kurš bija paredzēts pulksten 15.00, – par Ministru padomes Valsts īpašuma konversijas departamenta direktora kandidatūru. Ministru padome vēl nav gatava izvirzīt šo kandidatūru un lūdz apspriešanu atlikt uz nedēļu.

Priekšsēdētājs: Uzmanību balsošanai! Mūsu tradīcija vai nerakstīts likums ir – ka par visu, ko komisijas ierosina noņemt dažādu apsvērumu dēļ, mēs nebalsojam. Ja komisija noņem šo jautājumu no izskatīšanas, tad mēs par to nebalsojam.

Par policiju frakcijas vadītājs runāja, bet no komisijas neviens neizteica savu viedokli. Acīmredzot tas ir abpusēji saskaņots. Arī par to mēs nebalsojam.

Vispirms balsosim par Prezidija piedāvāto darba kārtību, protams, ar tiem svītrojumiem, ko ieteica komisijas. Pēc tam pēc kārtas par deputāta Aleksejeva un deputāta Dīmaņa ierosinājumu. Vairāk ierosinājumu nav. Pārējie ierosinājumi saistās ar darba kārtības jautājumu svītrošanu no darba kārtības.

Lūdzu, reģistrēsimies. Balsosim par Prezidija iesniegto plenārsēžu darba kārtību 23. un 24.aprīlim, kā jau es teicu, ar tiem labojumiem, ko iesniedza pašas komisijas. Rezultāts: 125. Darba kārtība apstiprināta.

Tagad atsevišķi balsojumi par papildinājumiem. Pirmos četrus iesniedzis deputāts Aleksejevs.

Pirmais papildinājums saistās ar valdības informāciju par stihiskās privatizācijas novēršanu. Vai ir kādi jautājumi? Varam balsot? Par balsošanas motīviem, kā es sapratu, pats Aleksejevs grib runāt. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Es domāju, ka par Bojāra kunga priekšlikumu pagājušajā nedēļā nobalsoja 90 deputāti, tāpēc nesaprotami, kāpēc priekšlikums līdz šim laikam netiek izskatīts. Uzskatu, ka tas ir svarīgs jautājums, kurš jāizskata šajā nedēļā./

Priekšsēdētājs: Balsojam par valdības informācijas iekļaušanu darba kārtībā par stihiskās privatizācijas novēršanu jeb nepieļaušanu. Rezultāts: 79. Vairākums. Jautājums iekļauts darba kārtībā.

Nākamais. Par politiski ekonomisko situāciju republikā un par pasākumiem tās stabilizācijai. Valdības ziņojums.

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Sakarā ar to, ka 15.janvārī tika pieņemts nolikums, kas aizliedza cenu paaugstināšanu līdz pilnas indeksācijas un kompensācijas veikšanai, valdība nupat pieņēmusi lēmumu, kurš ir pretrunā ar minēto Augstākās padomes nolikumu, es uzskatu, ka mums jānoskaidro, kādi ir valdības plāni un vai tā garantē tos pasākumus, kuri bija paredzēti ekonomikas atjaunošanai. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tomēr interesanti, kāpēc valdība nerēķinās ar Augstākās padomes viedokli?/

Priekšsēdētājs: Deputāte Zeile, lūdzu!

V.Zeile: Man ir priekšlikums nerīkot pašreiz nekādas valdības atskaites šajā jautājumā, jo valdība 17.aprīlī iesniedza Augstākajai padomei ļoti nopietnu priekšlikumu par budžeta projekta izmaiņām. Tajā ir jautājumi par lauksaimniecību un arī par sociālo stabilizāciju, tai skaitā par pabalstiem gan strādājošajiem, gan bērniem. Tad mēs varam kopumā skatīt un diskutēt par šiem jautājumiem, pašreiz nav vajadzības. Budžeta komisija šo jautājumu gatavo uz nākamās nedēļas plenārsēdi.

Priekšsēdētājs: Deputāt Freimani, lūdzu!

J.Freimanis: Es ierosinu balsot pret trim nākamajiem punktiem, jo tie ir ierosināti tīri demagoģiskos nolūkos. Ļausim, lai par ekonomiku runā ekonomisi, viņi saprot, vai vajag vai nevajag spriest par šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Mēs pašreiz apspriežam konkrētu jautājumu. Vairs runāt gribētāju nav?

Balsosim par deputāta Aleksejeva ierosināto jautājumu: */“Par politiski ekonomisko situāciju republikā un pasākumiem tās stabilizācijai”./ Rezultāts: nav vairākuma. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Par 9.maija svinēšanu sakarā ar kara veterānu lūgumu jeb paziņojumu: */“Par 9.maija svinēšanu – Kara veterānu komitejas aicinājums”./

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Šo jautājumu ierosināja kara veterānu aicinājums republikas Augstākajai padomei. Pēc tā, kā veidojas šodien situācija, es varu garantēt, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata šo dienu par svētkiem. Tikai nenozīmīga daļa izturas pret šo dienu kā pret nelaimes dienu, savu tēvu kapitulācijas dienu. Lai novērstu dažādu grupu pretstāvēšanu šajā dienā, uzskatu par nepieciešamu pasludināt šo dienu par svētku dienu, jo vairāk tāpēc, ka ignorēt, teiksim, svētku jautājumus kaut kādas politiskas grupas interesēs vienkārši nav pareizi. Reliģiskos svētkus mēs pieņēmām, balstoties uz politiskām vai savām personīgajām interesēm, mēs atņēmām lielai daļai iedzīvotāju tiesības svinēt, teiksim, Ziemassvētkus, bet šodien, balstoties uz saviem politiskajiem uzskatiem, gribam atņemt lielai republikas iedzīvotāju daļai iespēju svinēt 9.maiju – cilvēces vispārējās uzvaras dienu pār ļaunumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Par balsošanas motīviem. Es gribētu teikt, ka Augstākā padome var pieņemt lēmumus, vadoties no dokumentiem, kas ir izsniegti deputātiem, nevis no deputāta Aleksejeva kvēlajām runām. Ja šinī jautājumā nav sagatavoti nekādi materiāli, ja tie nav izdalīti deputātiem, es ierosinu jautājumu pagaidām darba kārtībā neiekļaut.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Kiršteins: Es gribētu apsveikt Aleksejeva kungu ar komunistu ziemassvētkiem, kas bija vakar. Es domāju, ka ir nolemts Augstākajā padomē, ka 9.maijs ir Otrā pasaules kara upuru diena. Šeit šī demagoģija par kaut kādiem svētkiem ir pilnīgi nevietā, jo PSRS, draudzīgās kaimiņvalsts, prezidents, braukdams uz Japānu, nesen nolika vainagu uz antihitleriskās koalīcijas pretinieku kapiem, kas, kā es saprotu, ļoti aizskāra Aleksejeva kunga patmīlību un viņa uzskatus. Šīs cīņas ir bijušas dažādās pusēs. Ja jau komunistiskās partijas ģenerālsekretārs māk atdot godu Otrajā pasaules karā kritušajiem, tad arī Aleksejeva kungam vajadzētu iemācīties atdot šo godu un atstāt šo dienu tādu, kādu ir nolēmusi svinēt Augstākā padome – Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

P.Simsons: Arī par balsošanas motīviem. Es gribēju tikai pievērst uzmanību tam, ka kapitulācija bija 8., nevis 9.maijā. Antihitleriskā koalīcija atzīmē 8.maiju. Tā ka šeit apgalvojumi par kaut kādu pretstāvēšanu vieniem spēkiem pret otriem ir nepamatoti. 9.maijs – tā ir vienas valsts specifiska svinamā diena. Visi pārējie svin 8.maiju.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Es lūdzu piedošanu visiem deputātiem, kuri uzskata sevi par mana priekšlikuma apvainotiem, sevišķi Kiršteina kungam. Es nezināju, ka jums ir savi personīgi iespaidi no Otrā pasaules kara rezultātiem./

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, acīmredzot mēs varam saprast šīs diskusijas, kuras rada svētki un atceres dienas, vēl jo vairāk tāpēc, ka pasaules sabiedriskajā domā notiek milzīga evolūcija šajā ziņā. Mēs atceramies, kāda bija reakcija, kad Amerikas Savienoto Valstu prezidents Reigans, manuprāt, Pitsburgā nolika vainagus uz antihitleriskās koalīcijas pretinieku kapiem. Atklāti sakot, diez vai daudzi domāja, ka pēc pāris vai trīs gadiem PSRS prezidents izdarīs to pašu. Bet tāda ir dzīves loģika. To var tikai apsveikt.

Kas attiecas uz konkrēto jautājumu, tad, kā es sapratu no visas šīs emocionālās kolēģa Aleksejeva uzstāšanās, viņš domā, ka mums vajadzētu izmainīt Latvijas Republikas likumu, jo mums 8.maijs ir noteikts kā atceres diena, kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Tomēr mums vajag balsojot domāt par to, ka vispirms acīmredzot šis likumprojekts ir jāsagatavo un jāizskata komisijām. Kolēģis Aleksejevs ļoti labi zina, bet, ja viņš pieprasa balsošanu, tad mēs balsojam un izsakām savu attieksmi. Rezultāts: vairākuma nav. Netiek iekļauts darba kārtībā.

Ceturtais – par sekretariāta vadītāja pārvēlēšanu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Lieta tā, ka runātāji pirms manis, tai skaitā Gorbunova kungs, apstiprināja, ka sekretariāts netiek galā ar saviem pienākumiem. Tā, pie Augstākās padomes, pie mums griezās grupa sabiedrisko organizāciju, bet sekretariāts neuzskatīja par vajadzīgu informēt mūs par to. Diemžēl sekretariāts mūs vispār neinformē par sabiedrisko organizāciju aicinājumiem. Mēs pret tiem varam izturēties gan pozitīvi, gan negatīvi, bet neinteresēties par tiem, negūt iespēju iepazīties ar tiem, es uzskatu, nav pieļaujams sevi cienošam parlamentam, vēl vairāk, nav pieļaujama cenzūra no sekretariāta vadītāja puses.

Es gribētu atgriezties arī pie jautājuma, par kuru es runāju pagājušajā nedēļā. Uz manu adresi ienāca Finanšu ministrijas vēstule, taču es to neesmu saņēmis līdz šai dienai. Pagājušajā nedēļā Krastiņa kungs teica, ka tā esot mūsu personīgā lieta. Es domāju, ka tā nav. Tā kā sekretariāts šeit izpilda zināmus sabiedriskos pienākumus, tam ir jānodod deputātiem uz viņu adresi ienākošā korespondence. Protams, šodien mēs varam teikt, ka Dobeļa kungs rīkojas atbilstoši vairākuma vēlmēm, bet tā būs izģērbšanās sabiedriskās domas priekšā un es nezinu, vai tas ir mūsu interesēs parādīt sabiedriskajai domai to kārtību, kāda valda pie mums Augstākajā padomē. Tāpēc es vēlreiz lūdzu atbalstīt manu ierosinājumu par Augstākās padomes sekretariāta vadītāja nomaiņu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Rikard!

R.Rikards: Jurim Dobelim šodien ir vārdadiena. Nebūs pareizi, ja mēs viņam šodien darīsim pāri. Tāpēc labāk apsveiksim Juri Dobeli un arī visus pārējos mūsu Jurus, arī Georgu Andrejevu vārdadienā. (Zālē aplausi.)

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Zatuliviter!

V.Zatuliviters: */Neraugoties ne uz vārdadienām, ne uz kaut ko citu, mums jānovērtē deputāta, sevišķi sekretariāta vadītāja, darbība pēc viņa darbiem, prasmes strādāt. Ne pēc savām organizatora spējām, ne pēc savas prasmes strādāt ar cilvēkiem, ne pēc savām tīri personiskām īpašībām deputāts Dobelis nevar būt sekretariāta vadītājs. To jau sen sapratis deputātu vairākums. Jautājums par viņa atcelšanu no šī posteņa briest jau sen. Es ierosinu iekļaut šo jautājumu dienas kārtībā./

Priekšsēdētājs: Vārds Ģirtam Krūmiņam.

Ģ.Krūmiņš: Es gribēju deputātiem atgādināt, ka šeit runa galvenokārt ir par to korespondenci, kas pienāca janvāra un februāra dienās, kad Juris Dobelis nekādi nevarēja to nogādāt adresātam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Kostins: */Cienījamie kolēģi deputāti! Manuprāt, katram deputātam ir savas iespējas, savas robežas. Jūs laikam esat aizmirsuši, ka mūsu kolēģis Juris Dobelis vada Aizsardzības un iekšlietu komisiju, izpilda ļoti lielus un darbietilpīgus pienākumus – viņš ir komisijas priekšsēdētāja vietnieks aizsardzības jautājumos. Ja viņam ir jānodarbojas ar aizsardzības jautājumiem, tad, atvainojiet, diezin vai viņam būs pietiekami laika darbam sekretariātā. Visi sekretariāta darba trūkumi liecina, ka viņš strādā gan sekretariātā, gan daļēji (bet ne pilnīgi) Aizsardzības komisijā. Ja reiz strādā sekretariātā, tad acīmredzot jāaiziet no komisijas priekšsēdētāja vietnieka posteņa, bet, ja paliek komisijā, tad jāšķiras no sekretariāta. Tas, manuprāt, ir pilnīgi skaidrs visiem, jo cilvēka iespējas nav bezgalīgas. Mums tas ir jāievēro./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Dinevičam.

J.Dinevičs: Cienījamie kolēģi, es aicinātu pārtraukt debates šajā jautājumā un frakciju aicinu balsot pret šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs: Balsosim par deputāta Aleksejeva piedāvājumu jeb ierosinājumu – iekļaut darba kārtībā jautājumu par sekretariāta vadītāja pārvēlēšanu. Lūdzu rezultātu. Paldies.

Kolēģi, sākam izskatīt darba kārtības jautājumu. Lūdzu tālāk sesiju vadīt priekšsēdētāja pirmo vietnieku Daini Īvānu.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Informācija: šodien pulksten 18.30 valdības informācijas stundā uzstāsies Muitas departamenta vadītājs Saliņa kungs. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Anatolij Valerianovič! Aizmirsām nobalsot par reglamentu. Bija mūsu līdera ierosinājums…/

Priekšsēdētājs: Jā, balsojam par reglamenta jeb kārtības ruļļa iekļaušanu darba kārtībā šonedēļ. Rezultāts: 83 – par, 9 – pret un 19 – atturas. Iekļauts darba kārtībā. Acīmredzot skatīsim trešdien, kad beigsim šos jautājumus, kas iesniegti.

Darba kārtībā likumprojekts “Par valsts kontroles dienestu” pirmajā lasījumā. Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Cienījamā vadība, cienītie klātesošie! Jāpārskaņojas uz darbu. Ziņojumā par valsts kontroles dienestam atbilstošo likumprojektu runa ir arī par koncepciju, jo pirmais lasījums ir konceptuāls. Sākšu ar nelielu vēsturisku atskatu, pie reizes norādot uz viedokļu izkristalizēšanos, lai jums būtu vieglāk orientēties. No manas puses runa ir par 588.dokumentu. Dokumenta beigās ir konceptuālas tēzes.

1990.gada 31.jūlijā Augtākā padome pieņēma lēmumu par valsts kontroles koncepcijas un likumprojekta par valsts kontroli izstrādāšanu un attiecīgas komisijas izveidošanu. Komisijai bija uzdots iesniegt attiecīgo likumprojektu pagājušā gada 15.oktobrī. Komisija ķērās pie darba un septembra otrajā pusē izveidoja likumprojekta pirmo redakciju, ko septembra beigās izskatīja Ekonomikas ministrijas komisija Ulda Ziemeļa vadībā. Oktobra sākumā likumprojektu otrās redakcijas variantā komisija iesniedza Augstākās padomes Prezidijam un beidza pastāvēt.

Tālāk Augstākās padomes Prezidijs šo projektu novirzīja uz Ekonomikas komisiju, kura sakarā ar aizņemtību, gatavojot nodokļu likumus, šo jautājumu atlika līdz izdevīgākam laikam. Pēc tam nāca janvāra notikumi, tā Augstākās padomes Prezidijs un mēs visi kopā šo jautājumu novilcinājām. Beidzot šodien tas ir darba kārtībā. Tik daudz par projekta tapšanas vēsturi.

Tagad par izkristalizējušamies viedokļiem. Visus viedokļus par valsts kontroli varētu klasificēt trijās daļās.

Pirmais viedoklis, ko pārstāvēja deputāts Ivars Caune, ir tāds, ka šādu dienestu nevajag, un attiecīgi, protams, nevajag ne koncepciju, ne likumprojektu. Savukārt ir nepieciešams aktivizēt un savākt kopā republikā darbojošos valsts kontroles revīzijas un uzskaites sistēmas attiecīgās institūcijas un dienestus. Šāds viedoklis guva arī zināmu atbalsi.

Apmēram tajā pašā laikā, kad darbojās iepriekšminētā komisija, Ministru padome izveidoja komisiju Jāņa Bondara vadībā valsts kopīgās kontroles un revīzijas sistēmas apsekošanai. Šī komisija vairākkārt sanāca šeit, es arī tur piedalījos. Komisijas secinājums, ka tādu likumprojektu, kāds bija iesniegts, nevajag atbalstīt. Tas ir jāpārveido un jāturpina arī strādāt pie kontroles un revīzijas sistēmas kopumā.

Otru viedokli atbalstīja jau minētā Bondara komisija un deputāts Odisejs Kostanda. Kaut kādā mērā es arī kādu laiku tam pieslējos. Arī Tālava Jundža komisija kaut kad izteica tādu viedokli. Viedoklis īsumā ir šāds: valsts kontroles dienests ir vajadzīgs, bet piedāvātais likumprojekts nav jāpieņem, taču jāadaptē, jāvienkāršo un jāsaīsina. Ir jāpieņem nolikums vai kaut kas tamlīdzīgs par valsts kontroles dienestu un jāaktivizē valsts kontroles un uzraudzības sistēmas pārējās institūcijas, kuras jau darbojas.

Tā kā šajā viedoklī dominē šī kontroles un uzraudzības sistēma, tad nedaudz iepazīstināšu ar materiālu, ko sagatavoja Ministru padome, konkrēti Bondara komisija. Tajā pavisam minētas 12 institūcijas, kas pašreiz reāli darbojas valsts kontroles un revīzijas jautājumos. Svarīgākās no tām ir Latvijas Republikas Prokuratūra, Valsts finansu inspekcija, Preču kvalitātes un tirdzniecības valsts inspekcija, Finansu ministrijas Kontroles un revīzijas pārvalde un vēl citas. Pašreiz principā nāktu klāt topošais nekustamo īpašumu reģistrs kā trīspadsmitā institūcija un sadarbības kārtībā arī Valsts īpašuma konversijas departaments un Valsts statistikas komiteja. Arī sadarbības virsuzraudzības kārtībā nesen izveidotā komisija par valsts īpašuma aizsardzību un konversiju, kuru jūs man uzticējāt vadīt. Tātad kopumā runa ir par sistēmu, kurā darbotos pašreiz apmēram 16 institūcijas bez valsts kontroles dienesta, par ko būs runa turpmāk.

Trešā un pēdējā izkristalizējusies koncepcija ir tā, ko pārstāvu es. Tā ir ietverta likumprojektā. Šīs koncepcijas pamatā ir viedoklis, ka valsts kontroles dienests ir vajadzīgs, vajadzīgs arī likums par šo dienestu. Protams, jādarbojas iepriekšminētajai kopējai kontroles sistēmai. Šādu nostādni atbalstīja Ekonomikas komisija, Likumdošanas komisija, Latvijas Universitātes ekspertīze un arī manis vadītā komisija. Arī es atbalstu šo viedokli un tālāk mēģināšu to motivēt.

Ziņojuma otrā daļa saturēs likumprojekta koncepciju, kura lielākas skaidrības labad ir izklāstīta atsevišķās tēzēs. Likumprojekts pamatos tika izveidots relatīvi sen. Tas jau ir vairāk nekā pusgadu vecs. Dzīvei ejot uz priekšu, nāk klāt idejas par valsts konversiju.

Koncepcijas galvenā nostādne, salīdzinot ar valsts kontroles dienestu tīrā veidā un tādu, kāds pastāv Lietuvā un Igaunijā (Igaunijas materiāls, starp citu, bija nedaudz pavairots, un deputāti, kuri vēlējās, varēja ar to iepazīties), ir saistīta ar jūtami reducētu un adaptētu pašu kontroles mehānisma procesu. Uzsvars nav likts uz valsts kontroles dienesta mehānismu kā kontroles mehānismu, bet gan ir saistīts ar jau minētajām institūcijām, tas ir, ar visu kontroles sistēmu. Paredzēts pēc vajadzības izmantot zvērinātus revidentus un algotu aparātu atsevišķu uzdevumu veikšanai. Tātad kontroles daļa zināmā mērā ir adaptēta un vienkāršota. No jauna nāktu klāt koordinēšanas funkcija, izmantojot jau esošo kontroles sistēmu. Būtu arī nelietderīgi mūsu spaidīgajos apstākļos gan materiālajā ziņā, gan arī kadru resursu pieredzes, prātu un talantu ziņā darboties savstarpējā izolācijā, neko nezinot citam par citu.

Trešais moments man ir ļoti svarīgs kā komisijas vadītājam, ņemot vērā, ka mūsu komisijas uzdevums ir arī rūpēties par valsts īpašuma aizsardzību. Mums ir vajadzīgs mehānisms, kā šo aizsardzību realizēt. To jūs ļoti skaidri pierādījāt man un arī paši sev frakcijas diskusijā par attiecīgo jautājumu vakardien.

Mans projekts bija bezzobains, taču gluži bez zobiem es negribu palikt. Tādēļ šāds dienests tiešām ir nepieciešams. Kā redzējāt, visa šī sistēma bez virsuzraudzības līdz šim nav pietiekami darbojusies. Tā saucamā stihiskā privatizācija, kas ir nelikumīga vai likumu nepilnības izmantojoša, vai arī kaut kur uz robežas starp vienu un otru, tiešām sit augstu vilni. Ilgāk ignorēt to visu mēs nevaram. Mēģināšu aizstāvēt savu likumprojektu.

Ja jūs to būsit izlasījuši, ievērosit, ka tur ir samērā liela teksta daļa, kurai ir nolikuma raksturs. Nolikums nosaka, kā darbojas institūcija, tas ir, kādi tur ir sēdekļi, štati un tā tālāk. Tā nav koncepcijas daļa. Velkot paralēles ar Valsts īpašuma konversijas departamentu, nolikumu varēs izveidot vairāk vai mazāk tad, kad pirmais lasījums, es ceru, būs laimīgi pagājis un būs sameklēti vajadzīgie cilvēki, ar kuriem kopā tālāk varētu veidot un likt priekšā nolikumu. Starp citu, materiāls, ko likt nolikuma pamatā, daļēji ir ietverts likumprojektā.

Materiālu par nolikumu, kā strādāt valsts kontrolei, es nesen saņēmu no Igaunijas valsts kontroliera Henriha Meri, ar kuru man ir labas attiecības un kurš diezgan labi atsaucas par manis minētajām konceptuālajām tēzēm. Tas nāk klāt pie valsts kontroles dienesta kā kontroles mehānisms. Viņš par to ļoti interesējās un lūdza mani pēc iespējas sūtīt materiālus par to. Pašreiz es viņam aizsūtīju idejas. Ja jūs kaut ko akceptēsiet, tad es varēšu jau ar lielāku drošību viņam kaut ko sūtīt.

Tālāk par mehānisma daļu. Šajā likumprojektā ir diezgan stagnatīvā manierē aprakstīts diezgan briesmīgs mehānisms, tajā ietverta arī noliktavu aizplombēšana un iestāžu vadītāju atstādināšana no amata. Liekas, 15 diennaktis nebija, bet kaut kas uz to pusi bija. Tātad te ir ielikts arī represīvais mehānisms. Turklāt minētas tādas it kā draudīgas lietas kā plānotas revīzijas. Lai gan koncepcijā bija minēts, ka kārtējās revīzijas dienests neizdara. Es mēģināšu to attaisnot.

Mehānisma saturu jau izklāstīju. Tas sastāv no neliela valsts kontroles dienesta aparāta, no neliela skaita kvalificētu pieaicināto speciālistu, no revidentiem un no algota personāla pēc vajadzības. Šis valsts kontroles dienests un viss mehānisms, ko es minēju, ir pakļauts Augstākajai padomei. Saprotams, ka koncepcijā ir ielikta Augstākā padome, Prezidijs un pastāvīgās komisijas, taču Augstākā padome, Prezidijs un pastāvīgās komisijas ikdienā savā noslogotībā nevarēs ar šo jautājumu nodarboties. Tas nozīmē, ka šī pakļautība jeb pakārtotība faktiski izpaudīsies Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisijas darbībā, kura šo aizsardzības funkciju citādā veidā gandrīz nemaz nevar realizēt. Tas nozīmē, ka tad, kad jūs vēlēsities izdarīt kaut kur citiem dūrienu vai zondējumu, tad jūs varēsit to likt manīt komisijai. Nebūs vajadzības īpaši sasaukt sesiju. Tādas pašas iespējas uzstāties ir atsevišķiem deputātiem un arī valsts departamentam, izmantojot minēto komisiju.

Lai gan koncepcija paredz, ka valsts kontroles dienests veic uzraudzību pār valdības finansiāli ekonomisko darbību tās likumības, mērķtiecības un kārtības nozīmē, tas nenozīmē, ka mēs savu pieņemto likumu principu un akceptētās programmas ietvaros nesadarbotos un nepalīdzētu valdībai. Ir ietverts arī šādas sadarbības princips.

Vēl mehānismā ir paredzēts – jūs jau varbūt manījāt – piedalīties visādās apspriedēs, saņemt vēl negatīvus, bet ļoti svarīgus materiālus, kur arī izpaustos šī profilaktiskā darbība. Vieglāk ir kaut kādu nelādzīgu procesu novērst sākumā vai vispār nepieļaut, nekā vēlāk cīnīties ar tā sekām.

Tālāk mazliet par plānošanu. Bija iebildes par plānošanu. Es runāju par mutiskām iebildēm. Šinī gadījumā, es domāju, ka ir vajadzīga gan operatīvā, gan stratēģiskā plānošana. Tas nenozīmē, ka katru trešdienu kontrolējam vienu rajonu vai vienu kolhozu. Tā tas noteikti nav domāts.

Tālāk par to, kāpēc es šo projektu gribu aizstāvēt. Redziet, te ir materiāls, kas attiecas uz jau minēto Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisiju. Mums stāv priekšā apmēram 30 likumu vai lēmuma projektu šajā sakarā. Šūt jaunu mēteli katrreiz mums vienkārši nav laika. Es te negribu īpaši žēloties, bet tas ir pats par sevi saprotams, ka jebkurš deputāts ir noslogots. Arī manā komisijā strādājošie vēl ir pastāvīgi aizņemti citās komisijās. Pa divām trim komisijām sev uzkrāvuši. Tā ka izārdīt un pāršūt kapitāli šo likumu, atkal atliekot jautājumu uz vairākiem mēnešiem, vienkārši nav iespējams.

Ja jūs mani sapratīsiet, tad mums izdosies šo pašu projektu ar jūsu iebildēm un vēlējumiem izstrādāt tādā virzienā, kā jau minēju. Līdz ar to es zināmā mērā aizstāvu šajā punktā ietvertā mehānisma bardzību, kaut vai tīri psiholoģiskā nozīmē. Neviens no ekonomiskajiem blēžiem nevar būt absolūti drošs, ka vienlaikus izdarīta revīzija viņu varētu neskart. Es domāju, ka tam arī ir sava nozīme atšķirībā no tā, ja tāda mehānisma vispār nebūtu. Tikko man personiski deputāts Berklavs minēja, ka ārkārtīgi liela nozīme ir valsts kontroles vadībai, tas ir, šā dienesta priekšniekam ar amata nosaukumu “valsts kontrolieris”. Ja tiks pieņemta koncepcija, šis cilvēks tūlīt tiks arī meklēts, tad mēs varēsim iepazīties ar viņu un viņa uzskatiem. Ja jautājums velkas pusgadu un ilgāk, tad ļoti grūti noturēt tādu cilvēku kontingentu, ar kuriem man bija sakari. Ko es varētu teikt? Es viņiem teicu, ka varbūt būs kaut kas, varbūt nebūs. Pat vakar es nevarēju neko īpaši konkrētu apgalvot, izņemot to, ka šodien varbūt šis jautājums tiks izskatīts.

Es ceru, ka īsumā būšu jūs iepazīstinājis ar problēmas nostādni un tās vēsturi no manas puses. Netieši jau minēju sava kolēģa uzskatus, kuram es esmu ļoti pateicīgs par to, ka likumprojekts neaizgāja tā, kā tas bija uzrakstīts sākumā, kad vēl šī koncepcija nebija skaidra. Varbūt kritiskās domas iespaidā attīstījās, manuprāt, auglīgi virzieni, proti, dienesta sašaurināšana, sākšana pilnīgi no nulles un vispārējā dienesta aktivizēšana. Es nezinu, varbūt, ka būs arī otrs paralēlais ziņojums. Tad jautājumus skatīsim kopā vai kā citādi, kā to izlems sēdes vadītājs.

Priekšsēdētājs: Kādu ziņojumu jūs domājat?

J.Biezais: Caunes kunga ziņojumu. Bija divi paralēli projekti.

Priekšsēdētājs: Varbūt lai jums uzdod jautājumus. Caunes kungam varbūt būs atšķirīgs viedoklis, viņam lai jautā atsevišķi.

J.Biezais: Jautājumi?

Priekšsēdētājs: Jā, debates pēc tam.

J.Biezais: Lūdzu, jautājiet!

Priekšsēdētājs: Caunes kungs gan ir pieteicies debatēs, cik es saprotu, jo šis ir debatējams jautājums. Te jau nav projekts, te ir vienkārši ierosinājums, ka vajadzētu noraidīt jūsu likumprojektu. Lūdzu, uzdodiet jautājumus Biezā kungam! Caunes kungs pirmais uzstāsies debatēs. Lūdzu, Jundža kungs!

T.Jundzis: Kā saprotama koncepcijas tēze, ka valsts kontrole pārstāv valsts kā īpašnieka intereses?

J.Biezais: Šī tēze ir jāsaprot burtiski. Jautājums par to, kas ir subjekts valsts īpašumam, nav skaidrs. Man zināmajās konversijas koncepcijas metodēs, kuras gan mums nav iesniegtas un var tikt mainītas, par valsts īpašnieku tiek postulētas ministrijas un no jauna izveidojamais valsts īpašuma fonds. Šinī gadījumā es nedomāju un tēze arī to nesaka, ka valsts kontrole ir valsts īpašnieks, īpašuma subjekts, bet tā aizstāv valsts kā īpašnieka intereses. Tas ir domāts burtiski, nekāda zemteksta nav. Valsts īpašuma aizsardzība ir mūsu pienākums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

Z.Ziediņš: Jums laikam ir zināms, ka valsts īpašuma aizsardzības funkcijas veikšanai Latvijas Republikā ar Godmaņa pavēli šā darba izpildē iesaistīts PSRS veidojums – Valsts drošības komiteja, kura, vienā rokā turot prezidenta ukazu un otrā rokā – Godmaņa lūgumvēstuli, iejaucas saimnieciskajā darbībā un veic valsts kontroli, balstoties uz it kā PSRS likumdošanas aktu, it kā uz Latvijas likumdošanas aktu. Kā jūs domājat šo jautājumu nokārtot savā jaunajā likumprojektā?

J.Biezais: Tajos materiālos, domās, priekšstatos, kas man ir, kā arī minētajās Ministru padomes institūcijās Valsts drošības komiteja neietilpst. Līdz ar to šis viedoklis man ir samērā jauns. Tiesa, pirms neilga laika, 10.aprīlī, “Neatkarīgajā Cīņā” publicēja Iekšlietu ministrijas darbinieka Austra Kalniņa rakstu, kurā, starp citu, bija teikts, ka Valsts drošības komitejas puišiem, kuri ir vērtīgi kadri, īsti lāgā nav ko darīt un būtu labi viņus iesaistīt. Es personiski šādu viedokli nevaru absolūti izslēgt, bet pašreiz uz to skatos negatīvi. Kad mums būs cilvēki, ar kuriem runāt, tad mēs šo jautājumu apspriedīsim atsevišķi.

Z.Ziediņš: Es tikai gribu teikt, ka tā nav avīzes korespondenta doma, bet tā ir Godmaņa pavēle par Valsts drošības komitejas “šestjorku” un visas pārējās sistēmas piesaistīšanu mūsu uzņēmējdarbības kontrolei. Jums būtu jārīkojas, lai šo pavēli atceltu.

Otrs jautājums. Sakiet, lūdzu, kā juridiski tiks risināts uzņēmējdarbības aizsardzības jautājums? Un vai jūs esat lūguši Endziņu vai kādu citu no zālē esošajiem juristiem, vai Ministru padomes juristus risināt šo uzņēmējdarbības aizsardzības jautājumu?

J.Biezais: Godīgi sakot, es ne uzreiz un ne precīzi sapratu jautājumu. Jautājums ir par valsts īpašuma aizsardzību. Šīs koncepcijas ietvaros tas tiek aizsargāts divos aspektos. Pirmkārt, kā īpašums, kas ir iesaistīts uzņēmējdarbībā un kurā īpašnieks ir valsts vai pašvaldība, var būt arī jaukts īpašums, darbība var notikt aiz robežas.

Z.Ziediņš: Nē, tas nav tas. Es domāju uzņēmējdarbības aizsardzību. Jūs veicat uzņēmējdarbības kontroli. Kas veiks uzņēmējdarbības tiesisko aizsardzību?

J.Biezais: Es nevaru atbildēt.

Z.Ziediņš: Lēmumā tas ir jāparedz.

Priekšsēdētājs: Deputāts Apsītis grib jautāt.

R.Apsītis: Godātais kolēģi, ko jūs varētu atbildēt uz šādu jautājumu? Es aizvien biežāk saņemu tādus kā vēlētāju nelaimes signālus par to, ka Latvijas veikali burtiski tiek izlaupīti, neraugoties uz pastāvošo vizītkaršu sistēmu, talonu sistēmu un tā tālāk, un tā joprojām. Tomēr mūsu preces lielā vairumā, pat neraugoties uz muitas sistēmu, pazūd, tiek izvestas ārpus Latvijas, it sevišķi no Rīgas. Ko te varētu darīt jaunizveidotās valsts kontroles institūcijas un amatpersonas? Pašlaik ir tāda situācija, ka tauta pēc savas iniciatīvas rada pašdarbīgas patruļas grupas, kas dežurē veikalos.

J.Biezais: Jādomā, ka mums visiem pienāk vienāda informācija. Arī man pienāk šādas vēstules. Vienu es paņēmu līdzi. Es uzskatu, ka šā dienesta uzdevums tādā interpretācijā, kā to izklāstīju, ir akūts un svarīgs uzdevums. Kas attiecas uz tautas ekonomiskās pašaizsardzības kustību, man par to ir zināms. Es centīšos, cik iespējams, izmantot šo varbūt patriotisko virzību, lai iesaistītu kadrus jaunizveidojamajā kontroles dienestā. Mans un arī mūsu visu kopīgais uzdevums ir tomēr šo kustību kaut kādā veidā tiesiski un praktiski regulēt.

Priekšsēdētājs: Jautājumu vairāk nav. Debatēs vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Cienījamais sapulces vadītāj, es lūgtu dot man laiku līdz 15 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Nevienam nav iebildumu? Nav. Lūdzu.

I.Caune: Cienījamie kolēģi deputāti! Arī es biju ietverts darba grupas sastāvā, kura izstrādāja valsts kontroles koncepciju.

Man uzreiz radās priekšstats, ka šeit tiek restaurēta vecā tautas kontrole, tikai ar uzspodrinātu fasādi. Tad es izvirzīju savus priekšlikumus, ka vajag jautājumu skatīt citādi. Mani atbalstīja daži no komisijas, taču mūsu balsis netika uzklausītas, mūsu domas netika ņemtas vērā. Pašā darba noslēgumā, kad redzēja, ka tiek izvirzītas kategoriskas prasības, tad vairs es uz šīm darba grupas sēdēm netiku aicināts. Tādēļ man atlika vienīgi iesniegt Prezidijam savu priekšlikumu ar krasi noraidošu projekta vērtējumu.

Kādēļ tas tā ir? Es gribu jums mazliet izklāstīt šo savu domu. Šajā likumā rakstīts, ka valsts kontrole veic ar valsts īpašumu saistīto finansu un materiālo resursu apzināšanas, konversijas, vērtības saglabāšanas un izmantošanas kontroli, kā arī valstij nodarīto zaudējumu apmēru noteikšanu un atlīdzinājuma nodrošināšanu. Tas ir galvenais pamatuzdevums. Es centos analizēt, iepazīties, ar ko līdz šim nodarbojušies dažādie kontrolējošie orgāni. Vācot nepilnīgi visus kontrolējošos kopā un analizējot viņu nodarbošanos, atklājās ļoti interesanti fakti.

Piemēram, ir 11 speciālās kontroles vai uzraudzības iestādes, pieskaitot finansu inspekciju, kura izveidota pagājušā gada nogalē, – 12. Skaitot kopā tur strādājošos kontrolierus, cilvēkus, kas nodarbojas ar kontroles jautājumiem, iznāk vairāk nekā 2500 cilvēku. Šo cilvēku darba algām un darbības nodrošinājumam izlieto vairāk nekā 6,5 miljonus rubļu Latvijas naudas, kuras Latvijas Republikai jau tā trūkst.

Salīdzinot pienākumus, kurus pilda šīs dažādās kontrolējošās institūcijas, ar to nolikumu, kas paredzēts šajā valsts kontroles nolikumā, es nevarēju atrast neko vairāk kā jau izdotajos citos dienesta pienākumos, kuros tautas kontrole paredz kontrolēt citas valsts armijas saimniecisko darbību. Rodas jautājums, kādas tiesības ir mūsu republikas valsts kontroles orgānam kontrolēt kādas citas valsts armijas saimniecisko darbību? Turklāt kas atļaus iejaukties valsts iekšējās lietās? Tā ka tas absurdi mērķēts uz augstiem plauktiņiem, kas nekad nav izpildāms.

Es negribu pārskaitīt visu to, ko dara šīs kontroles institūcijas, saraksts ir ļoti plašs, man vajadzētu gandrīz lasīt lielu referātu. Piemēram, par Finansu ministriju ierakstīts tā – kontrolē, organizē kontroli pār finansu stāvokli, saistību izpildi, novēro banku iestāžu darbību un vienotās kredīta politikas ievērošanu, veic valsts kontroli pār finansu disciplīnas ievērošanu apvienībās, uzņēmumos, organizācijās, iestādēs, kooperatīvos un individuālajā darbā, seko, vai pareizi tiek izlietoti no valsts budžeta izsniegtie līdzekļi, kā arī ārvalstu valūta, un tā tālāk, un tā tālāk.

Materiālo resursu ministrija nav paredzējusi sev nekādas kontroles funkcijas. Ekonomikas ministrija kontrolē cenu veidošanas noteikumus, to ievērošanu tautas saimniecībā. Satiksmes ministrija kontrolē un veic valsts uzraudzību pār iekšējiem ceļiem un teritoriālo jūras ūdeņu izmantošanu, gaisa telpas izmantošanu un tamlīdzīgi. Enerģētikas ministrija veic valsts kontroli pār uzņēmumu un organizāciju darbību enerģētikas jomā.

Lauksaimniecības ministrija, Sakaru ministrija, Sociālās nodrošināšanas ministrija, Veselības aizsardzības ministrija, Mežu ministrija, Arhitektūras un celtniecības ministrija, Kultūras ministrija, Tieslietu ministrija, Rūpniecības ministrija kontrolē un pārbauda valsts uzņēmumus. Iekšlietu ministrijas kontrolējošās funkcijas uzrakstītas vairāk nekā puslappuses apjomā. Arī Zivsaimniecības ministrija kontrolē.

Kā jau iepriekš teicu, lasot šo koncepciju un lasot deputāta Biezā kunga uzrakstītās tēzes, kuras uzrakstītas šā gada 3.janvārī, nevarēju atrast kaut ko jaunāku, ko šī kontroles sistēma darīs, kā vienīgi to, ka kontrolēs citas valsts armijas saimniecisko darbību. Pārējais jau ir ietverts kaut kādas kontroles institūcijas pienākumos. Turklāt Biezā kungs šeit jau runāja par to, ka ar Ministru padomes 1990.gada 12.septembra lēmumu izveidota papildu komisija, kas analizētu republikas kontroles un revīzijas iestāžu sistēmu, to darbību un funkcijas.

Kāds ir šīs komisijas slēdziens? Uzskatām, ka likumprojektu par valsts kontroli šajā veidā nevajadzētu atbalstīt šādu apsvērumu dēļ. Augstākās kontroles iestādes kompetencē ietverts plašs pārbaudāmo jautājumu loks, kuri pēc būtības jārisina nevis valsts varas orgāna, bet gan valsts pārvaldes orgāna līmenī.

Otrais. Valsts kontrole dublētu esošās kontroles un revīzijas institūcijas. Šajā komisijā, kura ir diezgan autoritatīva, ir valdības padomnieki V.Bluķis, A.Sadausks, R.Senkans, E.Lošaks un citi, Iekšlietu ministrijas daļas vadītājs Kalniņš, galvenais finansu inspektors Liepiņš, tieslietu ministra vietnieks Krūmiņš, Municipālā departamenta direktors Salenieks, Finansu ministrijas Kontroles un revīzijas pārvaldes priekšnieks Cvetkovs un Preču kvalitātes un tirdzniecības valsts inspekcijas priekšnieks Āboltiņš. Tādējādi ar kontroli nodarbojas liels speciālistu loks.

Ņemot vērā, ka mūsu republikā pašreiz tiek plaši izvērsta privatizācija, veidojas zemnieku saimniecības, dažādas paju sabiedrības, ļoti izceļas tieši tas, ka rodas manta, visos darījumos rodas īpašnieks, ieinteresēts cilvēks. Es domāju, ka šinī gadījumā, sevišķi tas attiecas uz zemnieku saimniecībām, kontrole nav vajadzīga, tur saimnieks kontrolē pats sevi un rublis kontrolē viņa darbību.

Bez tam ar Ministru padomes lēmumu, kā jūs to arī zināt, izveidots arī vēl auditorkontroles dienests, kurš būs saimnieciskā aprēķina uzņēmums, katrs uzņēmuma vadītājs vai arī privātuzņēmējs, ja jums kaut ko vajadzēs kontrolēt vai arī pierādīt savu maksātspēju, varēs aicināt šos auditorkontrolierus, lai izdara revīziju. Tas būs par attiecīgu samaksu, bet ne no budžeta līdzekļiem. Šīs kontroles uzdevums ir atklāt nelikumības vai pierādīt, ka saimniekošanas sistēma ir pareiza. Sakarā ar to, ka paplašinās privatizācijas process, valsts kontroles funkcijas sašaurinās.

Ņemot vērā visu teikto, man ir priekšlikums likumu par valsts kontroles dienestu nepieņemt kā lieku, dublējošu un nevajadzīgu, jo tautas kontrole, kura pastāvēja līdz šim, no mūsu valsts budžeta izlietoja pusotra miljona rubļu naudas vai 700 rubļu uz vienu cilvēku, bet pārējās kontrolējošās institūcijas savu darbinieku uzturēšanai un apkalpošanai izlietoja tikai apmēram 3,5 un 4 tūkstošus uz vienu cilvēku gadā. Man ir pilnīgi skaidrs, ka šis dienests, kuru pašreiz nodomāts veidot, būs kaut kāda tautas kontroles fasādes pārkrāsošana. Tas ir lieks un nevajadzīgs. Lūdzu jūs manu priekšlikumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: Cienījamie deputāti! Man arī ir lielas pretenzijas pret šo likumprojektu kā konceptuāli, tā arī no strukturālā viedokļa. Man rodas tāds iespaids, ka šā likumprojekta autori veikuši savu uzdevumu tīri formāli, nav iedziļinājušies šīs savas iecerētās struktūras darbības būtībā.

Biezā kungs izteica domu, ka šo likumu varētu šodien izskatīt kā nolikuma projektu. Vienalga, nolikums vai likums, tā pamatā ir jābūt konceptuāli izstrādātam viedoklim vai principam, kā šī institūcija darbosies.

Paskatīsimies preambulu! Preambulā ir ierakstīts, ka šis dienests ietver augstākās saimnieciskās un ekonomiskās pārbaudes un uzraudzības institūcijas, kas pakļautas Latvijas Republikas Augstākajai padomei un darbojas Latvijas Republikas kontroles, revīzijas un uzraudzības sistēmā. Bet pašā likumā nav atšifrēts, kā šīs institūcijas šajā sistēmā darbojas, kādu vietu šajā sistēmā tās ieņem un kā sadarbojas ar jau esošo sistēmu, ja mēs saglabājam visu esošo sistēmu. Būtībā visi tālākie uzdevumi, visas tiesības neatšķiras no citām jau esošajām. Tikai viens vārds, ka tā esot augstākā un pakļauta Augstākajai padomei. Bet ar to ir par maz.

Pirmās nodaļas 1.pantā tiek atkal atkārtota tā pati tēze, ka valsts kontrole ir augstākā saimnieciskās un ekonomiskās darbības kontroles institūcija, kas pakļauta Latvijas Republikas Augstākajai padomei un pārstāv mūs Latvijas Republikas kontroles, revīzijas un uzraudzības sistēmā. Tas jau ir tāds daudzmaz konkrētāks uzdevums. Bet arī šī pārstāvība nav reglamentēta likumā. Kādā veidā tā mūs pārstāvēs jau esošajā kontroles revīzijas un uzraudzības sistēmā? Kā šī pārstāvniecība izpaudīsies? Likumprojekts to neatklāj.

7.pantā ir norādījums uz to, ko šī institūcija nedrīkst darīt. Valsts kontrole neizdara kārtējās un sistemātiskās revīzijas un nedublē Latvijas Republikas kontroles, revīzijas un uzraudzības sistēmā ietilpstošo institūciju darbiniekus. Bet, ja valsts kontrole neizdara kārtējas un sistemātiskas revīzijas, tad kādas tā izdara? Tālāk 14.panta 4.punktā ir runa par to, ka tiek izstrādāti plāni. Tātad tomēr kaut kādas plānotas revīzijas tiek izdarītas. Uz kādiem principiem tās balstās? Likumprojektā tas nav teikts.

Par nedublēšanu. Piedodiet, kā var nedublēt, ja tas viss, kas ir ierakstīts 10.panta otrajā nodaļā, kur ir uzskaitīti valsts kontroles objekti un uzdevumi, kas turklāt nesakrīt ar 10.pantā ierakstītajām pārbaudīšanas tiesībām (es piekrītu, ka būtu tiesības pārbaudīt, bet nodaļa saucas “Objekti un uzdevumi”), būtībā izslēdz 7.panta aizliegumu nedublēt, tās nevar nedublēt. Tas ir tādēļ, ka nav izstrādāti īpatnējie uzdevumi šai institūcijai. 12.pants. Valsts kontrole sniedz regulāri vai pēc pieprasījuma pārskatu Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Pārskatu par ko? Par darbību? Par kādu darbību?

Es šodien te varētu ļoti daudz vēl kritizēt strukturāli, bet domāju, ka nav nekādas nepieciešamības. Es gribētu tikai vēl pateikt, ka nevaru iestāties pilnībā par Caunes kunga ideju, bet es to varu uzskatīt kā varbūtību nākotnei. Varbūt tiešām vajadzētu iekļaut tādā institūcijā visu ministriju un resoru kontroles dienestus, padarīt tos par neatkarīgiem no sava resora un ministrijas vadītājiem un atbildīgus tikai mūsu priekšā, Augstākās padomes priekšā? Tad samazināsies revidentu skaits un tiks ietaupīti līdzekļi. Bet tā ir pavisam cita koncepcija, pie tās netika nemaz vēl strādāts. Drīzāk es piekristu tam, kas šodien ir visaktuālākais. Tomēr tā vai citādi kontroles aparāts strādās un tiešām visaktuālākā mums ir konversija. Varbūt tiešām būtu nozīme radīt speciālu kontroles aparātu šīs konversijas realizācijas periodā, kas ir pakļauts Augstākajai padomei un kam ir konkrēti uzdevumi.

Katrā ziņā no visa tā, ko es sacīju, man gribētos secināt vienu, proti, ka šis likumprojekts šodien nav gatavs, lai to pieņemtu pirmajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Jundzim.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Es vispirms gribu izteikt lielu atzinību par to korekto un nopietno darbu, kuru veica deputāts Biezais un viņa komisijas locekļi, gatavojot likumprojektu, par pacietību, ko viņš izrādīja, uzklausot ārkārtīgi daudzos iebildumus un pretenzijas gan apspriešanas gaitā, gan arī tagad, plenārsēžu zālē. Tajā pašā laikā, cienījamie kolēģi, es runāju Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā, kura izskatīja šo projektu savā sēdē. Man ir jāsaka, ka mēs šo projektu konceptuāli noraidām kā tādu. Mani argumenti un arī komisijas argumenti lielā mērā sakrita ar tiem, kurus jau minēja deputāts Caune un deputāte Marjaša.

Atcerēsimies, kāpēc mēs likvidējām tautas kontroli pagājušā gada vasarā? Tāpēc, ka mums bija ārkārtīgi daudz dažādu kontrolējošo iestāžu. Mēs domājām, kā tās samazināt.

Es nepiekrītu deputātam Caunes kungam principiāli tikai vienā viņa tēzē. Viņš teica, ka ir saskaitījis apmēram 11 iestādes Latvijā, kas kontrolē, un 2500 cilvēku. Ļoti daudzas reizes šis skaitlis ir jāpalielina, ļoti daudzas reizes. Es tikai vēl minēšu pie tā visa, ko jūs centāties uzskaitīt savā runā, profesionālas kontroles iestādes, statistikas komiteju, finansu nodaļas, nodokļu inspekcijas. Kolēģi dārgie, mēs taču pagājušā gada decembrī apstiprinājām likumu par finansu inspekciju! Diemžēl laikam daži to ir aizmirsuši. Faktiski tās funkcijas, kuras šeit likumprojektā ir 23., 26., 27., 32., 33.pantā un visā otrajā nodaļā, praktiski pilnībā dublē finansu inspekciju. Līdz ar to šis likumprojekts nav atrisinājis to, ko mēs faktiski gaidām no šā likumprojekta, proti, maksimāli līdz minimumam samazināt esošo kontrolējošo iestāžu skaitu. Bet varbūt arī tas nav pašmērķis. Galvenais bija koordinēt, apvienot, virzīt šīs iestādes. Nevar būt viena kontrolējoša iestāde, ir jābūt vairākām, bet saprāta robežās. Diemžēl šī valsts kontrole neveic ne vienu, ne otru. Kā projekta autori to atklāti pasaka preambulā, tā ir nostājusies kontroles revīzijas esošā sistēmā un, izejot no funkcijām, par kurām es jau sāku runāt, blakus dublējot pārējās kontroles iestādes, un neko faktiski ne apvieno, ne arī virza.

Nebūtu šodien lielas jēgas runāt par konkrētiem pantiem, jo mēs šodien apspriežam likumprojektu konceptuāli. Man te ir kādas astoņas piezīmes pie pantiem konkrēti. Šāds likumprojekts tomēr nav pieņemams, bet konceptuāli tas rada ļoti lielas pārdomas. Lai mazāk aizkavētu laiku, vienkārši iepazīstināšu jūs ar Aizsardzības un iekš­lietu komisijas pieņemto lēmumu, kurā ir ierosināts likumprojektu par valsts kontroles dienestu pagaidām neizvirzīt uz plenārsēdi, jo valsts kontroles dienests, kurš pakļaujas Latvijas Republikas Augstākajai padomei, nevar ietvert tik ārkārtīgi plašu jautājumu loku savā kompetencē, dublējot valdībai pakļauto inspekciju un citu dienestu funkcijas. Nav arī loģikas tajā pantā, kurā teikts, ka šo valsts dienesta tāmi apstiprina Ministru padome.

Otrais. Vai iesniegto likumprojektu varēs izmantot turpmākajā darbā, lai izveidotu vienotu valsts kontroles sistēmu ar attiecīgu vadības centru, kurš pilnībā būtu pakļauts Ministru padomei? Šis uzdevums nav atrisināts, bet tas ir jārisina, kā to pamatoti norādīja Caunes kungs. Valdība ir izveidojusi komisiju, kura pēta esošo sistēmu.

Paralēli darbam pie likumprojekta par vienotu valsts kontroles sistēmu, kas pakļaujas Latvijas Republikas Ministru padomei, uzsākts darbs ar likumprojektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes valsts kontrolieru dienestu, kas sastāvētu no nedaudziem darbiniekiem un kam būtu šauras un konkrētas funkcijas. Šī pēdējā tēze, protams, ir zināmā mērā strīdīga, bet es pieņemu, ka arī Augstākajai padomei varētu būt sava neliela institūcija 10–15 cilvēku sastāvā, kura faktiski stāvētu virs šīs kontroles sistēmas līdzīgi kā prokuratūra. Prokuratūra zināmā mērā varētu veikt šīs funkcijas un zināmā ne, jo, lai gan ekonomiskajā jomā faktiski pilnvaras ir, tomēr reāli ar savu aparātu tā nespēj šo kontroli veikt. Tāpēc varētu būt prokuratūrai analoģisks veidojums – augstākā uzraudzība ekonomikas sfērā, ja tas ir vajadzīgs. Bet es domāju, ka vispirms ir jāsāk ar apakšējo sistēmu un jāievieš kārtība valdības kontroles sistēmas līmenī.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi! Ekonomikas komisija izskatīja šo likumprojektu un uzskata, ka mēs to komisijā vairs tālāk pilnveidot nevaram, ir nepieciešama apspriešana plenārsēdē, lai konceptuāli izlemtu tālāko likumprojekta virzību.

Manuprāt, tās koncepcijas tēzes, kas izklāstītas likumprojekta beigās, ir faktiskais šodienas apspriešanas objekts. Šis laiks praktiski ir pienācis, kad kļuvusi ļoti nepieciešama kontrole, kas kontrolētu valsts īpašumu un tā konversiju, valsts kontrole, kas kontrolē ar valsts īpašumu saistīto procesu likumību un kārtību. Šeit gan jāpiebilst uzreiz, ka uz jautājumu, ko uzdeva Tālavs Jundzis, proti, kas būs valsts īpašuma subjekts, atbildei, manuprāt, būtu jābūt galīgi skaidrai arī šā likumprojekta izstrādātājiem, ka uz valsts īpašuma subjekta funkciju pildīšanu kontroles dienests gan nevar pretendēt.

Ministru padome kavējas izstrādāt nolikumu par valsts īpašumu fondu. Ir jābūt valsts īpašuma fondam, kurš ir šā valsts īpašuma subjekts un ar turētāju sabiedrību palīdzību pārvalda valsts īpašumu. Pašlaik tik tiešām pārējām īpašuma formām mēs meklējam reālas saiknes un saimniekus, bet nav, kas aizstāv valsts īpašumu. Tas attiecas gan uz valsts uzņēmumiem, gan sabiedrībām, kuras veidojas, kurās ir iekšā valsts īpašums kā zināma akciju, paju vai citādi nodalīta daļa. Šeit mēs redzam tikai šo turētāju sabiedrību vai holdinga sabiedrību. Nekādā gadījumā šīs funkcijas nevar pildīt ministrijas. Ekonomikas komisija šo viedokli aizstāvēs. Ja to pieļaus, mūsu ministrijas atradīs sev nodarbošanos, pārvaldot valsts daļu. Taču ministrijai jārealizē politika visā nozarē, nevis jānodarbojas ar valsts īpašumu vien.

Protams, ir argumenti, kas runā par to, ka varbūt vēl ir pārejas laiks. Es domāju, ka tad, kad ministrijai būs jāpilda valsts funkcijas, to varēs veikt šīs holdinga sabiedrības vai turētāju sabiedrības ar valsts īpašuma fonda starpniecību. Uz šīm valsts īpašuma fonda funkcijām nekādā gadījumā nevar pretendēt kontrole. Tai būtu jākontrolē pats šis process.

Otra šeit minētā funkcija ir tā, ka valsts kontrole kontrolē valdības un tās institūciju finansiālo un ekonomisko darbu. Arī šeit funkcijas var būt sašaurinātas, jo pašlaik mums nav kontroles dienesta, kas varētu tieši kontrolēt, kā īstenojas valdības budžets, tas budžets, ko mēs šeit nolemjam. Sevišķi attiecībā uz valdībai izdalīto naudu. Tā ir arī funkcija, ko nevar veikt neviena no zemākajām kontroles formām, kuras ir pakļautas Ministru padomei. Tāpat arī valdības rezerves fondu un valūtas fondu tikai šis kontroles dienests var pārbaudīt. Cita mums nav. Tāpēc tiešām šī koncepcija var pretendēt un pretendē uz plašāku loku, kas noteikti ir valdības kompetence. Koncepcijā pašlaik tiek minēti 10–20 cilvēki. Es tik tiešām domāju, ka kontroles dienestam lielākam nav jāaug. Tālavs Jundzis izteica domu, ka tiem būtu jābūt Augstākās padomes valsts kontrolieriem. Es saprotu, ka šis likumprojekts ir par šo augstāko līmeni, lai arī varbūt valdība rūpējas un dod priekšlikumus par savām kontroles institūcijām. Valstij ir nepieciešams papildu instruments, kā nodrošināt savu lēmumu izpildi. Šeit ir Augstākās padomes līmenis, tikai tā es saprotu šo koncepciju.

Ja šeit kolēģa komisija saskata pretenzijas uz daudz lielāku loku, tad tik tiešām šīs bažas ir vietā. Tajā pašā laikā es arī domāju, ka varbūt šī augstākā kontroles institūcija varētu nodarboties ar vienotas kontroles sistēmas izveidošanu. Lai gan ir, protams, jāieklausās Caunes kunga argumentos, ka varbūt to varētu darīt deputāti un speciālistu grupa. Bet praktiskajā darbā mēs bieži saskaramies ar to, ka, kamēr nav īpaša cilvēka vai cilvēku grupas, kas strādās un atbildēs, ļoti grūti ir kaut ko darīt cilvēkiem no malas, jo tas tiešām ir diezgan pamatīgs darbs.

Par Ziediņa kunga jautājumu, uz ko Biezā kungs neatbildēja. Manuprāt, šis bija ļoti būtisks jautājums, proti, kas aizstāvēs lielā mērā uzņēmējus no patvaļas. Es redzu, ka tomēr šis jautājums paliek neatbildēts. Šīs kontroles loma ir tieši pasargāt uzņēmējus, pasargāt citus no valsts patvaļas. Privatizācijas likumprojektā ir paredzēts atklātības moments. Privatizējamie objekti tikai atklāti tiek nodoti vai nu izpirkšanai, vai izsolīšanai.

Trešais. Vienotas kontroles sistēmas izstrādāšana un šis nelielais aparāts, ko minēja Biezā kungs – 10, 12 cilvēku – , rada zināmas pretrunas. No vienas puses, es atbalstītu to, ko teica Tālavs Jundzis, bet tajā pašā laikā es tomēr redzu, ka tas nav pilnīgā pretrunā ar Biezā kunga iesniegto koncepciju un likumprojektu. Diezgan grūti būs lemt, ko mēs liksim uz balsošanu. Droši vien te svarīgs būs Biezā kunga noslēguma vārds.

Priekšsēdētājs: Starpbrīdis līdz 12.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Turpinām apspriest valsts kontroles problēmu. Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godātie Latvijas Republikas tautas deputāti! Šodien, diskutējot it kā no vienas puses nenozīmīgo jautājumu, man šķiet, mēs tomēr visi iekšēji pārliecināmies, ka tas savā būtībā ir visai nozīmīgs. Šajā sakarībā es gribētu izvirzīt dažus jautājumus un mēģināt rast uz tiem atbildes.

Pirmais jautājums – vai ir nepieciešama Latvijas valsts kontrole? Mēs dzirdējām atziņu, ka ir ļoti daudz kontroles dienestu un ka tāpēc veidot vēl vienu nav nekādas nepieciešamības. Es gribētu šo pamatideju tomēr apšaubīt. Mums patiešām ir reāli mantojumā saņemta vesela virkne visdažādāko resoru kontroles institūciju. Tāpat tās pirms 10 gadiem pilnīgi bezjēdzīgi eksistēja, nedodot nekādu labumu, tikpat bezjēdzīgi savā vairumā tās eksistē arī šodien. Tāpēc es gribētu teikt, ka jautājums nav par to, vai ir nepieciešama autoritatīva valsts kontroles institūcija vai ne, bet gan otrādi, vai līdzšinējā sistēma, pret kuru mēs ļoti gādīgi joprojām izturamies un esam to saglabājuši, sevi attaisno, vai tā nav jālikvidē? Vai šīs sistēmas vietā nav jāveido pilnīgi jauna, subjektu skaita ziņā neliela valsts kontrole, ar vēl dažām citām institūcijām kopumā ņemta? Acīmredzot vajag saglabāt Finansu ministrijas kontroles un revīzijas pārvaldi, varbūt vēl kaut ko, bet visu pārējo dažādu ministriju ietvaros gluži vienkārši nolikvidēt. Tādā gadījumā lēmumā, kas tiek pieņemts saskaņā ar šo likumu, ir jāparedz, ka mēs tik tiešām veidojam jaunu kontroles sistēmu, likvidējot daudzveidīgās dublējošās un pilnīgi nevajadzīgās struktūras, kādas eksistē joprojām.

No šā viedokļa likumprojektu vērtējot, man jāsaka, ka tas, protams, ir pretrunīgs, jo gan pati preambula, gan 1.pants, gan 7.pants, gan 8.pants, tālāk vēl 35.pants praktiski paredz saglabāt esošo sistēmu. Tāpēc arī attieksme pret šo likumprojektu ir tik negatīva. Es ierosinātu konceptuāli sākt ar to, ka šajā likumprojektā tiktu paredzēti pamati jaunai efektīvai kontroles sistēmai.

Otrs jautājums no šā viedokļa. Ar ko tad īsti Latvijas valsts kontroles dienestam būtu jānodarbojas? Jāsaka, ka salīdzinājumā ar preambulu tajā redakcijā, kuru mēs izskatījām Likumdošanas jautājumu komisijā, tā faktiski palikusi negrozīta. Mēs ierosinājām to sašaurināt, jo tik tiešām šeit ir tāds uzdevumu uzskaitījums, kas aptver visu un reizē neko. Jānosaka precīzi, ar ko šis dienests nodarbosies.

Tālāk šajā pašā sakarībā šā dienesta vieta valsts institūciju sistēmā. Ja mēs paskatāmies 1.pantā, šeit ir ļoti interesanta konstrukcija. Valsts kontroles dienests pārstāvēs Augstāko padomi visā kontroles, revīzijas un uzraudzības sistēmā. Kādā veidā? Vai kā advokāts pārstāv šinī gadījumā to vai citu pilsoni tiesā? Jūs saprotiet, pati konstrukcija ir acīmredzot bezjēdzīga. Jāsāk ar to, ka mēs veidojam efektīvu kontroles sistēmu, kas realizē Augstākās padomes uzdevumā visās dzīves sfērās šo kontroli. Jāatsakās no pārstāvības, aizstāvības un citiem formulējumiem un piedāvājumiem.

Ir jārada situācija, lai šis kontroles dienests, kuru izveidos Augstākā padome, tik tiešām varētu efektīvi realizēt kontroli. Paskatieties no šā viedokļa 4.pantu! Ministru padome apstiprina izdevumu tāmi. Ja jau tas, kurš tiks kontrolēts, apstiprina naudu kontrolei, kas tā par efektīvu kontroli! Šeit nav materiālo priekšnoteikumu.

Virzāmies tālāk uz priekšu. Otrā un trešā nodaļa. Cik var spriest pēc tiem izteikumiem, kas izskanējuši šodien apspriešanas gaitā, šeit ir ļoti daudz pretrunu, kuras izraisa vislielākos iebildumus. Padomāsim! Otrajā nodaļā ir valsts kontroles objekti un uzdevumi, tālāk trešajā nodaļā – kompetence. Bet 4.pantā – kontroles tiesības un pienākumi. Kas tad ir kompetence? Kompetence ir pilnvaru apjoms. Kompetence jau ir tās tiesības. Iznāk, ka šie panti viens otru dublē, un kļūst pilnīgi neskaidrs, kas ar to īsti nodarbojas. No šā viedokļa es ierosinātu otro nodaļu precizēt, saistot to ar trešās nodaļas normām, kas paredz tās vai citas tiesības. Šajā likumprojektā jābūt ļoti skaidri pateiktam, kā šī sistēma tiek veidota, bet šodien atbildes nav, no kā tā sastāv, kādi ir tās elementi. Tālāk ļoti precīzi jānosauc uzdevumi, turklāt ievērojami tos sašaurinot. Nevar tik plaši un vispārīgi, kā ir šodien. Pēc tam var būt nodaļa, kas ir veltīta pašu darbinieku pilnvarām. Tur ir jābūt pateiktam, ko var darīt jebkurš kontrolieris.

Ceturtā nodaļa, kurā ir valsts kontroles tiesības un pienākumi, faktiski atsauc atmiņā tautas kontroli, jo ir tikpat nekonkrēta. Paskatieties uzmanīgi! It kā šis dienests nevar dublēt citus, it kā tas nevar nodarboties ar pārbaudēm un revīzijām, ar kurām būtu jānodarbojas citiem dienestiem, bet tajā pašā laikā 29.pants veltīts pārbaudes un revīzijas materiāliem, 30.pants veltīts pārbaudes un revīzijas materiāliem. Tas nav kontroles uzdevums. Kontroles uzdevums ir veikt pašu šo kontroles procesu, iesaistot revīziju veikšanā tos vai citus speciālistus no Finansu ministrijas. Tātad šeit jābūt ļoti precīzi norādītām tiesībām, kuras savā darbībā realizē šis kontrolieris, un tālāk tiesībām, kas saistītas ar tiem vai citiem organizatoriskiem secinājumiem. Šeit nav pateikts par atstādināšanu no amata. Tas viss kaut kur līdzi plīvo, bet tas ir jāpasaka ļoti konkrēti un skaidri, lai būtu tik tiešām dokuments, kurš augstākā mērā precīzi ļauj darboties. Ja mēs dosim atbildi šajā likumprojektā uz visiem šiem jautājumiem, tad pārvarēsim tautas kontroles sindromu un izveidosim tādu kontroles sistēmu, kurai būs vieta valsts institūciju sistēmā.

Bet varbūt vispār atteikties no šā likumprojekta? Es domāju, ka atteikties no tā tomēr nevar un nedrīkst, jo šodien acīmredzot mēs kā parlamentārieši esam atbildīgi par procesu, kas saistās praktiski ar visai Latvijas tautai piederošās mantas izvazāšanu. Kad mēs runājam šeit par privatizāciju, legalizētu un nelegalizētu, daļēji legalizētu, tad faktiski tā ir tā pati izvazāšana. Ja mēs varam ar tīru sirdsapziņu pateikt, ka mūs tas neinteresē, tas nozīmē, ka rīt mums vairs nebūs par ko lemt. Tāpēc man šķiet, ka pie šā likumprojekta vajadzētu steidzīgi strādāt, iesaistot speciālistus galīgās redakcijas izveidē. Atteikties no projekta nevajadzētu, bet vajadzētu tomēr to pilnveidot, liekot par pamatu ļoti skaidru koncepciju, ka mēs veidojam jauna tipa efektīvu kontroli, kuras uzdevums ir sargāt Latvijas tautas mantu.

Priekšsēdētājs: Debates beigušās. Deputāts Biezais droši vien grib teikt galavārdu pirms mēs balsosim.

J.Biezais: Tāds zīmīgs pieteikums – galavārds. Man būtu ļoti žēl, ja iznāktu galavārds, jo, noraidot valsts kontroles ideju un koncepciju kopumā, arī visas manas ieceres attiecībā uz konversiju un īpašuma aizsardzību nonāk galīgā strupceļā. To, ka būs lieli uzbrukumi, es jau zināmā mērā paredzēju. Es biju par to domājis un lūdzu jūs pievērst uzmanību konceptuālām tēzēm un, ja iespējams, apstiprināt koncepciju tā, kā paredz šīs koncepcijas tēzes, pret kurām jūs vairāk vai mazāk neiebildāt. Tādā gadījumā es ar spēkiem, kas ir manā rīcībā, varētu pārējo likumprojektu tā turpināt, ņemot vērā vairāk vai mazāk jūsu iebildumus. Tas, ka likumprojekts netika pārstrādāts pilnīgi atbilstoši tēzēm, man ir jāattaisno gluži prozaisku iemeslu dēļ, proti, es ar to pēdējā laikā nodarbojos tikai sabiedriskā kārtā un praktiski biju aizņemts tāpat ar attiecīgās komisijas visiem citiem uzdevumiem. Līdz ar to mētelis nav varbūt tik slikts tādā nozīmē, ka tas slikti domāts vai gatavots, bet tas ir mazliet vecs. Taču naudas jaunam mētelim man nav, drēbes nav un laika arī nav.

Tālāk par iebildumiem pēc būtības. Ivara Caunes viedokli jūs dzirdējāt. Es arī to jau iepriekš minēju. Nekā jauna, izņemot armijas kontroli. Armija nodarbojas ar ekonomisko darbību, aizņem zemi, un, ja līgumi to atļaus, tad valsts kontroles sfērā tas nonāks, tas ir dabiski. Tālāk zināmā mērā jūs visus varētu interesēt līdzsvars vai tāda kā neklātienes sacensība starp Augstāko padomi un Ministru padomi. Atskaitot tīro likumdošanu, Augstākajai padomei praktiski nav institūciju, kas kaut kādā mērā varētu ietekmēt Ministru padomes darbību. Rezultātā mums rodas tādas abordāžas kaujas, kuras nekādi nav regulējamas un rada zināmu diezgan bīstamu tendenci uz konfliktu. Komisija un valsts kontroles institūcijas ir daļēji iecerētas kā zināms regulējošs spēks starp institūciju blokiem. No Augstākās padomes puses to pārstāvētu Valsts īpašuma aizsardzības un konversijas komisija, valsts kontroles dienests un neitrāli iecerētais orgāns – valsts īpašuma reģistrs. Pretstatā būtu diezgan plašā sistēma, kas ir Ministru padomes un resoru kontrolē. Ka tā nedarbojas efektīvi, to jūs pietiekami labi zināt.

Tālāk par iebildumiem, kurus izteica deputāte Marjaša un arī deputāts Jundzis. Ja runa ir par šauru dienestu, es tam piekrītu. Arī preambulā tas bija. Taču es biju saistīts ar jūsu pašu uzdevumiem. Vai esat aizmirsuši, ka apmēram pirms gada projekts tika iesniegts komisijas vārdā Prezidijam? Man nav bijis nekāda oficiāla uzdevuma, tai skaitā arī no komisijām ne, kaut ko tur pārveidot un pārstrādāt. Viss ir bijis vēlējumu un diskusiju formā. Ja atstāsiet koncepciju un nolemsiet, ka kontrolei nav jānolaižas zemāk par Ministru padomes līmeni, tas ir, nav jāieiet uzņēmumos, kaut arī tie būtu valsts uzņēmumi, tad tas tā arī paliks. Lai gan es jau centos teikt, ka viss šis lielais, smagais un draudošais aparāts, kas jūs zināmā mērā šokēja, ir iespējamība, nevis realitāte. Tajā tiktu izmantotas esošās institūcijas, kā arī attiecīgais auditoru dienests, kas būtu tieši pakļauts Augstākajai padomei un konversijas komisijai.

Kas attiecas uz šaurākas institūcijas izveidošanu, tad kaut cik oficiālas norādes ir saņemtas tikai tagad debašu laikā. Tās es varētu izrakstīt no stenogrammām.

Otrs uzdevums – pilnīgi reducēt un daļēji atcelt vai pilnīgi atcelt veco kontroles sistēmu – ir noteikti vēlams un atbalstāms, taču, kā jūs ļoti labi saprotat, es to nevarēju uzņemties vienpersoniski sabiedriskā kārtā izstrādāt. Ja jūs to atbalstīsiet, tad to varēs darīt turpmāk.

Ja jūs uzmanīgi izlasītu tēzes, tad redzētu, ka šāds uzdevums tur ir izvirzīts, bet to nevar izdarīt ar vienu cirtienu, ar vienu rāvienu. Ja iespējams, vajadzētu likt koncepciju uz balsošanu, vairāk balstoties uz tēzēm. Ja jūs par to nobalsosiet, tad apsolos, ka likumprojektu virzīšu tādā virzienā, kā tas ir paredzēts koncepcijā, ja man to uzticēs. Ja jūs no tā atsakāties, tad gluži cilvēcisks būs sarūgtinājums. Praktiski man nav spēka un iespēju visu sākt no gala. Tad tas ir vai nu vispār jānoraida vai jāuztic kādai citai mūsu sabiedrības daļai.

Priekšsēdētājs: Pirms balsošanas man jāpasaka arī Ekonomikas komisijas priekšsēdētāja Kehra viedoklis. Viņam bija jāaiziet no šīs sēdes daļas, bet viņš lūdza pateikt, ka Ekonomikas komisija uzskata, ka varētu pieņemt pirmajā lasījumā, ņemot vērā visas šīsdienas iebildes un uzdodot deputātam Biezajam kopā ar Ekonomikas komisiju izstrādāt projektu atbilstoši iebildumiem un tēzēm, kas ir šīs koncepcijas beigās. Ja likumprojekts tiktu noraidīts balsojumā, tad Ekonomikas komisija uzņemas, un mēs tai arī dosim tādu uzdevumu šo jautājumu par valsts kontroli izstrādāt jaunā koncepcijā un iesniegt, cik iespējams, drīz Augstākās padomes plenārsēdē. Tātad balsojumā vai nu jānoraida, vai jāapstiprina likumprojekts pirmajā lasījumā.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 100. Balsojam par likumprojektu par valsts kontroles dienestu pirmajā lasījumā. Rezultāts: 25 – par, pret – 25, atturas – 40. Tas nozīmē, ka likumprojekts nav akceptēts konceptuāli. Tādā gadījumā pēc deputāta Kehra lūguma mēs to nododam Ekonomikas komisijai, lai tiktu izstrādāta jauna koncepcija par valsts kontroli.

Nākamais ir likumprojekts “Par paju sabiedrībām” trešajā lasījumā. Vārds deputātam Kazimiram Špoģim.

K.Špoģis: Gatavojot šo likumprojektu par paju sabiedrībām trešajam lasījumam, pie tā turpināja darbu 4.stāva speciālisti, valodnieki, kopā ar juristiem slīpējot šo projektu. Lūgums šajā 650.dokumentā atvērt 30.lappusi. Ērtāk laikam jums būs strādāt, skatoties šajā tabuliņā un, kad būs vajadzīgs, attiecīgi tad uzšķirot tekstu.

Pirmajā nodaļā pēc deputāta Grūbes priekšlikuma, kā šeit ir redzams, tika papildināta definīcija par dalībnieku paju, darbinieku paju un klientu paju. Sniegts attiecīgs skaidrojums jēdzienam “paju sabiedrību veidi”. 1.pantā tā bija tehniska kļūdiņa. 8.pantā, kā redzat, ir veiksmīgāks risinājums par saīsinājumu, analogs akciju sabiedrībām. Arī 9.2.pantā šis vārdiņš precizē domu. 10.3.pantā runa ir par to, ka paju sabiedrību ne tikai nevar dibināt valsts uzņēmums, bet to nevar arī pie valsts uzņēmumiem. Tas ir precizējums. Tālāk 12.1.pantā arī bija lieki vārdiņi “statūtu apstiprināšanai”. Tie tagad svītroti. 12.1.1. ir precizēta vienkārši doma, kura tur bija.

13.3.3. ir skaidrāka redakcija, papildinot ar diviem vārdiņiem. 13.5. pantā izslēgts tehniskais risinājums, ka statūtiem jābūt divos eksemplāros un kam tie jānodod. Komisija, bez šaubām, piekrita šai svītrošanai.

14.5.pantā ir skaidrāk pateikts, ka izsniedz kvīti. Iepriekš bija diezgan komplicēta tā redakcija. 15.2.1. ir pēc lingvistu ieteikuma tā pati doma, ko šeit Guntis Grūbe ieteicis citā redakcijā pārstrādāt. 15.2. pantā ir izslēgts teikums, ka “ierakstus dara cauršņorētā grāmatā”. Ļoti pareizi, jo var būt arī modernāki veidi. 16.2.pantā ir būtisks precizējums. Tas pats arī Finansu ministrijas priekšlikumā. Varbūt tas prasa īpašu nobalsošanu, jo tā ir tāda norma, kuras agrāk nebija. Ja deputāti uzskata par nepieciešamu, var par šo precizējumu balsot.

Priekšsēdētājs: Vai jūs vēl ziņosiet par visiem labojumiem? Lūdzu, turpiniet!

K.Špoģis: 25.4.pantā ir vienkārši redakcionāls uzlabojums. 25.6. – izslēgšana. Tas atkal bija tehniska rakstura skaidrojums par paju skaita fiksēšanu attiecīgi dokumentos.

41.pantā tehniskas kļūdas dēļ bija ieviesies nepareizs vārds. 41.3. arī bija lieks vārdiņš “komisijas”. 41.7. ir precizēta redakcija, uzlabota bez domas un bez satura izmaiņām.

23.pozīcija. 42.pants. Šeit ir būtisks papildinājums, jo ir pielikts klāt tur, kur bija “direktori, vietnieki”, arī “galvenais grāmatvedis”. Tas ir darīts pēc Gunta Grūbes priekšlikuma. Darba grupa un komisija piekrita. Būtu apsverams, vai nepieciešams nobalsot.

Tālāk 44.1.pantā precizēta pārskatu sistēma. 46.pantā arī tāds diezgan būtisks papildinājums ir 26.pozīcija. Papildināts ar to, ka pārskati atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanai jāiesniedz valsts institūcijām. Tādas norādes nebija, bija tikai sava iekšējā atskaites sistēma.

Tālāk 47.pantam precizēts ievads. 49.1.pantā ir precīzāk izteikta norma. 49.9.pantā bija tehniska neprecizitāte, tur vajadzēja būt “uzņēmējdarbība”, nevis “uzņēmējreģistrs”.49.13. ir finansu speciālistu precizējums par bezsaimnieka kapitālu daļu, ko ar to darīt.

Tas arī par likumu ir viss. Deputāta Kurdjumova priekšlikums, kā šeit ir norādīts, ir iestrādāts lēmuma projektā, kas arī visiem ir izdalīts.

Priekšsēdētājs: Varbūt mēs jautājumus uzdodam pa pantiem vai arī uzdodam uzreiz, lai varam tūlīt apspriest un izteikt priekšlikumus. Tad, kā parasti, uzdosim jautājumus un sāksim pa pantiem balsot.

Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Man ir šāds jautājums: kā jūs raugāties uz to, lai vienotos ar izstrādātājiem par terminoloģiju? Lūk, pirmajā lappusē formulējums – kas tā tāda paja? Ieguldījums privātuzņēmēju daļā. Es jau runāju par daļu kā tādu juridiskajā terminoloģijā. Mēs to attiecinām uz sabiedrību ar ierobežotu atbildību. Tur ir iespējamas dažādas nianses. Taču šeit lietot terminu “daļa” nevajag, jo 1.pantā lietots termins “paja”. Tā ir “ieguldītais īpašums”. 4.pantā – “ieguldītais kapitāls”, 5.pantā – “paja – ieguldītā manta” . Man šķiet, tas kaut kā jāprecizē. Manuprāt, pats galvenais – pajas formulējums: “vai nu mantas, vai kapitāla, vai īpašuma ieguldījums”. “Daļa” šeit ir pavisam nevietā./

K.Špoģis: Jā, tas ir redakcionāls precizējums. Mēs ar juristiem konsultēsimies, bet te absolūti nekā būtiska nav. Varbūt varēs tā, ka “katras fiziskas vai juridiskas personas īpašuma ieguldījums paju sabiedrībā”, un tālāk kā tekstā. Tad viss būs kārtībā.

M.Gavrilovs: */To vajag precizēt, jo pilnīgi citas regulēšanas iz­sau­k­­tais juceklis būs tīri juridisks./

K.Špoģis: Vai tādā veidā piekrītat?

Priekšsēdētājs: Vairs jautājumu nav? Tātad varam praktiski nobalsot par tiem pantiem, kuros bija izmaiņas, par ko jābalso. Acīmredzot mums jāpāriet pie otrās nodaļas.

K.Špoģis: Jā, mēs varam sākt ar 16.2.pantu, 13.pozīciju.

Priekšsēdētājs: Vai par pantiem līdz 16.2.pantam nav neviena priekšlikuma? Lūdzu, deputāt Gavrilov!

M.Gavrilovs: */Par 4.pantu, kurā teikts, ka par šīm pajām jāizmaksā dividendes. Cik es saprotu, mani izlabos juristi, dividendes izmaksā par vērtspapīriem, bet šeit pajas – mantiskais ieguldījums un tā tālāk. Te runa var būt tikai par procentiem. 4.panta 1.punkts, vismaz krievu tekstā – “dividendes”./

Priekšsēdētājs: Latviešu arī.

M.Gavrilovs: */4.panta 1.punkts, pašās beigās…/

K.Špoģis: Jā, tur var precizēt to vārdiņu.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat?

K.Špoģis: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Tad acīmredzot tas pants, ko jūs minējāt.

K.Špoģis: Tas ir 16.2.pants. Tas ir pieņemams precizējums.

Priekšsēdētājs: Pieņemams, ja?

K.Špoģis: Jā, jā.

Priekšsēdētājs: Tad nav vajadzības balsot.

K.Špoģis: Nē, nav.

Priekšsēdētājs: Tālāk.

K.Špoģis: Līdz 16.2.pantam nevienam nekā nav. Varam pie 16.2.panta apstāties un nobalsot par to, ka ne mazāk kā trešdaļai jābūt ieguldītai līdz...

Priekšsēdētājs: Tātad 16.2.pants. Lūdzu, vēl precizējiet, par ko mēs balsojam.

K.Špoģis: 16.panta 2.punkta papildinājums ir pēdējie vārdiņi “bet ne mazāk kā viena trešā daļa no paredzētā pamatkapitāla”. Tai vēl pirms dibināšanas sapulces jau sākumā jābūt ieguldītai.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 16.panta 2.punkta pašreizējo redakciju. Rezultāts: par – 59 un 11 – atturas.

K.Špoģis: Tālāk ir balsojama 23.pozīcija 42.pantā, kurš ir papildināts ar vārdiem “galvenais grāmatvedis”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Ēlerta kungs!

I.Ēlerts: Man 41.pantā ir redakcionāls labojums. Faktiski te ir neliela kļūda, 41.panta 8.punktā ir atsauce uz šo pašu 41.pantu. Šeit būtu šī atsauce jāaizvieto ar vārdiem – “kuri minēti šā panta 2.punkta 1. un 2.apakšpunktā”. Tīri tehnisks labojums.

K.Špoģis: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemams? Tad 42.pants.

K.Špoģis: Jā, 42.pants – galvenais grāmatvedis.

Priekšsēdētājs: Balsojam par izmaiņām 42.pantā pašreizējā redakcijā. Rezultāts: par – 52, 3 – pret, 9 – atturas.

K.Špoģis: Nākamais ir 26.pozīcija 46.pantā. Tas ir precizējums, papildinājums par atskaites jeb pārskata sniegšanu. Tas ir pēc deputāta Grūbes priekšlikuma. Tas ir nobalsojams papildinājums.

Priekšsēdētājs: Balsojam par šā panta apstiprināšanu trešajā lasījumā. Rezultāts: 60 – par. Vārds deputātam Ēlertam.

I.Ēlerts: Par 47.panta labojumu. Mans labojums bija domāts tā, ka tas aizvietotu visu pantu. Es neiebilstu pret komisijas viedokli, ka tomēr šos gadījumus var uzskaitīt. Tie gan būtībā atkārto uzņēmējdarbības likumu. Bet man ir iebildums pret 47.panta 7.apakšpunktu, jo šeit ir runa par paju sabiedrības reorganizāciju. Tas atbilst uzņēmējdarbības likuma pantam par reorganizāciju, tāpēc tas no šā panta būtu izslēdzams.

K.Špoģis: Pilnīgi pareizi. Es atvainojos par neprecizitāti.

Priekšsēdētājs: Balsojam par izslēgšanu, arī komisija piekrīt.

K.Špoģis: Pilnīgi piekrīt.

Priekšsēdētājs: Balsojam par 7.apakšpunkta izslēgšanu no 47.panta. Rezultāts: 58 – par. Lūdzu, tālāk.

K.Špoģis: Jābalso kopumā.

Priekšsēdētājs: Vairs labojumu nav? Nav nevienam deputātam vairs labojumu vai redakcionālu piezīmju? Pagaidīsim kolēģus un tad balsosim. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 114.

Tagad balsojam par Latvijas Republikas likuma “Par paju sabiedrībām” galīgo pieņemšanu. Rezultāts: 102 – par, atturas – 4. Likums ir pieņemts. Tagad lēmums.

K.Špoģis: Šeit ir iestrādāts deputāta Kurdjumova priekšlikums. Tas ir formulēts tajā pašā tabuliņā. Tad mēs varētu pievērst uzmanību. Arī termiņš –15.maijs – tika rūpīgi apspriests, jo tad likums stājas spēkā. Uzņēmumi, kas darbosies pēc šā paju likuma, piemēram, lauksaimniecības uzņēmumi, var tikt dibināti februāra, marta, janvāra mēnesī. Tātad praktiski gandrīz viss gads. Pildot šo pantu, tie neizjauktu iesākto ritmu, kas saistīts ar tautas patēriņa preču ražošanu, iedzīvotāju apgādi, pakāpeniski pārejot uz tiem darba virzieniem, kuri tiks noteikti šajos statūtos. Tā ir deputāta Kurdjumova doma. Lūgums apstiprināt šo lēmuma projektu.

Priekšsēdētājs: Nav priekšlikumu? Un jautājumi? Balsojam par lēmuma “Par likuma “Par paju sabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību” pieņemšanu. Rezultāts: 92 – par. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli””. Vārds deputātam Eināram Cilinskim.

E.Cilinskis: Godājamie deputāti! Es gribētu lūgt neiziet no zāles, jo šis jautājums ir ļoti īss un piecu minūšu laikā varētu būt balsojums galīgajā variantā. Runa ir par 628.dokumentu – likumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas likumā “Par dabas resursu nodokli”” un 649.dokumentu – lēmumu “Par likuma “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par dabas resursu nodokli”” spēkā stāšanās kārtību”. Šo jautājumu mēs izskatījām pirmajā lasījumā pagājušajā nedēļā.

Ņemot vērā, ka nav bijuši nekādi labojumi, mēs to varētu šodien izskatīt arī otrajā un galīgajā variantā. Ņemot vērā, ka pagājušajā nedēļā daudzu cilvēku nebija klāt, burtiski vienā teikumā atgādināšu šā likuma izmaiņu būtību. Proti, šajā likumā pašlaik ir rakstīts, ka to vides piesārņojuma veidu un attiecīgo dabas resursu saraksts, par kuriem jāmaksā nodoklis, nosakot attiecīgos piesārņojumu un dabas resursu izmantošanas apjomus, sastāda Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un apstiprina Latvijas Republikas Augstākā padome. Mēs bijām domājuši, ka pietiek ar to, ka ir šī viena tabula, kur viss ir sadalīts pa bīstamības klasēm, bet izrādās, ka Finansu ministrija prasa, lai apstiprinātu Augstākā padome attiecībā uz katru atsevišķo ķīmisko vielu. Tas ir milzīgs saraksts, tādēļ tas nav lietderīgi. Ja jūs negribat, ka mēs katru nedēļu atgriežamies pie kādas ķīmiskās vielas apstiprināšanas, tad būtu nepieciešams izdarīt šo izmaiņu, proti, ka apstiprina Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja, kura arī ir kompetenta to izdarīt.

Priekšsēdētājs: Mēs jau apspriedām šo grozījumu un praktiski pagājušajā reizē bija viss skaidrs. Es neredzu arī tagad jautātājus un priekšlikumu izteicējus. Laikam reģistrēties nevajag, jo klāt nav nācis neviens. Tikai izgājuši.

Balsojam par likumu “Par izmaiņām Latvijas Republikas likumā “Par dabas resursu nodokli””. Rezultāts: 85 – par, pret – 1, atturas – 7. Likums ir pieņemts. Jāpieņem lēmums.

E.Cilinskis: Kas attiecas uz lēmumu, tas ir 649.dokuments. Komisija lūdz nomainīt vienu vārdu, uzdodot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 1.jūlijam sagatavot priekšlikumus par grozījumiem nevis likumdošanas aktos, bet normatīvajos aktos. Vārdu “likumdošanas” nomainīt ar “normatīvajiem”.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Blažēvičam.

J.Blažēvičs: Kad Ministru padome noteiks Vides aizsardzības komitejai licencēšanas kārtību? Es domāju, ka līdz 1.novembrim, bet pašlaik likums nestrādā.

E.Cilinskis: Tas ir cits jautājums. Mums ir noteikts iepriekšējā lēmumā par likuma stāšanos spēkā, ka Vides aizsardzības komitejai un Ekonomikas ministrijai līdz 1991.gada 1.novembrim jāizstrādā dabas resursu licencēšanas kārtība. Es domāju, ka mūsu komisija ņems vērā Blažēviča kunga ierosinājumu. Mēs pakontrolēsim, kā veicas šīs kārtības izstrādāšana. Bet tas neattiecas uz šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Balsosim par lēmuma “Par likuma “Par dabas resursu nodokli” spēkā stāšanās kārtību”” pieņemšanu. Rezultāts: par – 84. Lēmums ir pieņemts.

Nākamais ir likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” otrajā lasījumā.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! 652.dokumentā ir parādījies tikai viens papildinājums, proti, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas brīdi. Citi rakstiski priekšlikumi šajā laikā nav ienākuši, tādēļ es ierosinu balsot par šiem 3.panta labojumiem, kas likvidēs situāciju, kāda ir izveidojusies notariāta kantoros, nedodot nekādu pasliktinājumu tiesiskajam nodrošinājumam. Ja mēs nobalsojam par šo lasījumu bez labojumiem, tādā gadījumā trešais lasījums nebūs vajadzīgs.

Priekšsēdētājs: Es nedzirdu neviena deputāta priekšlikumus un jautājumus. Tātad mēs varam balsot par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem Latvijas Republikas likumā “Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”” galīgo pieņemšanu. Rezultāts: 87 – par. Likums ir pieņemts.

Likumprojekts “Par grozījumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā” pirmajā lasījumā ir steidzams. Ziņo Likumdošanas komisijas priekšsēdētājs deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Tiek iesniegts projekts “Par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā”. Tas ir steidzams. Tiek izdarītas izmaiņas 78.pantā, kurā mēs jau divas reizes esam izdarījuši grozījumus šā sasaukuma laikā. Lieta ir tāda, ka pēdējā labojumā pagājušā gada decembrī, izdarot redakcionāla rakstura izmaiņas 78.pantā, precīzi nenoskaidrotu apstākļu dēļ no šā panta ir izkritusi ārā tā daļa, kas paredzēja papildu atvaļinājumu trīs darba dienas sievietēm, kam ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns –invalīds. Neprecīzi bija formulēta norma, kas attiecas uz svētku dienām un atvaļinājumiem. Šai sakarībā Likumdošanas jautājumu komisija ir saņēmusi vairākus ierosinājumus un arī pretenzijas no Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Lauksaimniecības arodbiedrības republikāniskās komitejas. Norādīts uz tām kļūdām, kādas ir pieļautas, izdarot izmaiņas Darba likumu kodeksā.

Tuvojas masveida atvaļinājumu laiks, tāpēc ir nepieciešams izdarīt šādus precizējumus: 1) ir priekšlikums izteikt Darba likumu kodeksa otro daļu tādā redakcijā, kas norādītu to darbu un amatu sarakstu, kur ir kaitīgi un smagi darba apstākļi, kas varētu dot tiesības uz saīsinātu darba dienu un papildu atvaļinājumu. Šādu sarakstu vēl līdz šim Ministru padome nav izstrādājusi.

Līdz ar nākamo lasījumu mums tiks iesniegts arī lēmuma projekts, norādot konkrētus termiņus. Principā ierosinājums jau ir. Darbs Ministru padomē kopā ar arodbiedrībām jau risinās, bet šis jautājums ir jāatrisina. Kamēr nav tāda saraksta, tikmēr arī daudzos gadījumos organizācijās, kur tiek slēgti kolektīvie līgumi, bieži vien tiek ignorēta tāda prasība, kāda pastāvēja agrāk, kad šos jautājumus regulēja vissavienības normatīvie akti.

Otrais labojums, kas tiek likts priekšā, ir grozījumi 68.pantā. 68.pants runā par tām svētku dienām, kad uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā. Mums ir izveidojusies diezgan paradoksāla situācija, ka mēs, izdarot izmaiņas Darba likumu kodeksā, kā arī, pieņemot likumu “Par svētku dienām”, esam norādījuši, ka svētku diena ir arī pirmās Lieldienas un Mātes diena. Šīs abas dienas iekrīt svētdienās. Darba likumu kodeksā ir fiksēts, ka nestrādā konkrētās dienās, un šīs dienas netiek norādītas. It sevišķi tajos uzņēmumos, kur ir nepārtrauktais ražošanas cikls, iznāk paradoksāla situācija.
Piemēram, Lielajā piektdienā, ja cilvēkam iekrīt pēc grafika strādāt, viņam attiecīgi tiek samaksāts dubultīgi par šo darbu, bet, ja viņam iekrīt pēc slīdošā grafika strādāt svētdienā – Lieldienās, kura arī ir atzīta par svētku dienu, tad līdz ar to tā ir vienkārši normāla darba diena. Tas attiecas arī uz Mātes dienu. Tāpēc ir šis priekšlikums – ierakstīt Darba likumu kodeksā, kaut arī tas iekrīt svētdienā, ka šajās dienās nestrādā. Tad cilvēki saņemtu atvieglojumus, kādi ir paredzēti, un arī palielinātu apmaksu.

Tiek likts priekšā izdarīt izmaiņas jau pieņemtajā 72.pantā, kur ir runa par atvaļinājuma ilgumu. Atkal šeit ļoti daudz neskaidrību rodas praksē. Tāpēc gan arodbiedrības, gan Juristu biedrība griezās Likumdošanas jautājumu komisijā ar lūgumu, ka šis jautājums būtu jāprecizē. Proti, mums līdz šim bija noteikts, ka strādniekam un kalpotājam ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām. Nekas netika atrunāts attiecībā uz svētku dienām. Ja cilvēks dodas atvaļinājumā gada beigās un gada sākumā, kur iekrīt Ziemassvētki un Jaunais gads, tad līdz ar to atvaļinājums samazinās. Šī problēma netiek līdz galam atrisināta. Tāpēc ir priekšlikums papildināt šo redakciju, ieliekot iekšā “neieskaitot svētku dienas”.

Tas saistās arī ar problēmu par atvaļinājuma naudas aprēķināšanu. Ir priekšlikums izdarīt izmaiņas arī 78.pantā. Vienu no iemesliem es jau minēju pašā sākumā. Tur, kur ir runa par papildu atvaļinājumiem, tehnisku iemeslu dēļ faktiski ir izkritis ārā šis punkts, kas paredzēja sievietēm, kam ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 16 gadiem vai bērns – invalīds, papildu atvaļinājumu trīs darba dienas. Līdz ar to daudzi zvana un arī rakstveidā prasa, kā tas tā var būt, ka 27.jūnijā 1990.gadā šī norma 78.pantā bija, bet 10.decembrī tā ir izkritusi ārā.

Un vēl. 83.pants pašreiz saucas “Minimālā darba alga”. Šo pantu vajadzētu nosaukt – “Minimālā darba samaksa”, formulējot tā, ka darbinieka mēneša darba samaksa nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu. Tā ir speciāla garantija šodienas apstākļos, ar kuru jārēķinās darba devējam neatkarīgi no tā, vai tas ir valsts, pašvaldības uzņēmums vai cita veida darba devējs.

Var arī izdarīt izmaiņas 84.pantā, kura nosaukums pašreiz ir “Darba algas normēšana”. Varētu izteikt to šādā redakcijā, ka “strādnieku un kalpotāju minimālās algas likmes nosaka Latvijas Republikas Ministru padome”. Tās ir minimālās algas likmes. Tātad, ņemot vērā, lūk, šo iztikas minimumu, tiek izslēgts 85. un 86.pants, kuru nosaukumi ir šādi: “Samaksa par darbu strādniekiem pēc tarifa likmēm” un “Samaksa par darbu kalpotājiem saskaņā ar amata algām”.

Vēl par 103.pantu. Pašreiz tā vienkārši ir brīva vieta Darba likumu kodeksā, jo iepriekšējais 103.pants bija “Atbildība par aprēķina aizturēšanu”. Šis pants ir izslēgts vēl 1988.gadā ar 8.aprīļa dekrētu. Tā ka šajā brīvajā vietā vajadzētu rakstīt – vidējās izpeļņas aprēķināšana. Lieta ir tāda, ka arī vidējās izpeļņas aprēķināšana pie mums vēl pašreiz notiek pēc instrukcijām, kādas ir izstrādātas Savienībā trīsdesmito gadu vidū.

Otra lieta ir cita. Diemžēl šeit līdz ar to arī sākas zināma veida pašdarbība. Piemēram, manās rokās ir instruktīva rakstura vēstule, kas saucas “Par Latvijas PSR Darba likumu kodeksā izdarīto grozījumu un papildinājumu piemērošanas kārtību”, kura adresēta visām ministrijām un resoriem, komitejām, vietējo tautas deputātu padomju izpildkomitejām. Tās numurs ir 113/138 16, datēta ar šā gada 6.martu, parakstījis Ekonomisko reformu departamenta direktors Ziemelis. Nosūtām ievērošanai darbā Latvijas Republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa akceptēto Ekonomikas ministrijas skaidrojumu par Latvijas PSR Darba likumu kodeksā izdarītajiem grozījumiem un papildinājumiem darba likumdošanas kārtībā.

Tātad būtībā Ekonomikas ministrija jeb, pareizāk sakot, Ekonomisko reformu departamenta direktors ir uzņēmies Augstākās padomes Prezidija funkcijas iztulkot spēkā esošo likumdošanu. Šajā instrukcijā arī tiek savdabīgi traktēta gan svētku dienu noteikšana, gan vidējās izpeļņas aprēķināšana, kur ir atsauce uz to, ka saglabājas vēl Savienības akti. Tā ka šinī sakarībā mēs arī liekam priekšā šo 103.pantu nosaukt: “Par vidējās izpeļņas aprēķināšanu”, kas dotu pamatu vidējās izpeļņas aprēķināšanai likumdošanā noteiktā kārtībā.

Tie pašreiz būtu pirmie grozījumi. Jūsu informācijai: Likumdošanas jautājumu komisija jau beidz darbu pie liela apjoma izmaiņām Darba likumu kodeksā. Praktiski mēs esam pārskatījuši visu Darba likumu kodeksu. Vēl ir nepieciešama neliela slīpēšana. Mēs ceram, ka varbūt maija beigās vai jūnija sākumā mēs varēsim iesniegt šos grozījumus lielākā apjomā un atbilstoši šodienas prasībām, bet šos labojumus vienkārši bijām spiesti pašreiz izvilkt no konteksta, to piemērošana ir aktuāla un svarīga jau šodien. Atlikt vēl uz mēnesi vai pusotru nebūtu pieņemami. Tas man īsumā būtu viss.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Buls.

A.Buls: Pirmām kārtām liels paldies autoram par jauno 103.pantu, kas pārtrauc visu šo mudžekli, kurš bija parādījies pēdējā laikā praksē. Bet pie šā 103.panta man ir jautājums. Otrajā rindkopā ir runa par 12 kalendāra mēnešiem, pēc kuriem aprēķina atvaļinājuma naudu pirms atvaļinājuma sākuma. Ja gadījumā šis atvaļinājuma sākums iestājas agrāk par 12 mēnešiem pēc pēdējā atvaļinājuma, tad atvaļinājuma starplaiks ir, piemēram, 10 mēneši. Kā rīkoties šajā gadījumā? Trešajā rindkopā ir teikts: ja nostrādāts mazāk par 12 mēnešiem, tad var ņemt vērā faktisko mēnešu skaitu. Kā saprast šo “nostrādājis”? Ja ir atnācis jauns darbinieks un nostrādājis mazāk, viss būtu saprotams. Bet kā šo starpatvaļinājuma posmu traktēt? Vai rēķināt arī atvaļinājuma naudu iepriekšējā atvaļinājumā, ja starplaiks ir mazāks par 12 mēnešiem.

A.Endziņš: Manuprāt, ja ir piešķirts atvaļinājums pirms šiem 12 mēnešiem jeb mazāks ir šis laika posms, tad jārēķina par tiem mēnešiem, par kuriem reāli arī pašreiz tiek aprēķināta atvaļinājuma nauda, jo par to jau iepriekš bija aprēķināts un par to jau viņš atvaļinājumu ir saņēmis.

A.Buls: Paldies. Tādā gadījumā trešajā rindkopā, kur teikts “nostrādājis mazāk par 12 kalendāriem mēnešiem”, ir jāliek jauna norma – papildinājums “jeb arī šis starpatvaļinājuma laiks ir mazāks par 2 mēnešiem”. Es iesniegšu rakstiski.

Priekšsēdētājs: Jautā deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Es atvainojos, man būs trīs jautājumi. Pirmais par 68.panta 2.punktu. Ja es pareizi saprotu, tad darbavietās, kur ir noteikta sešu dienu darba nedēļa, strādās sestdienās starp Lielo piektdienu un Pir­majām Lieldienām. Vai cienījamais referents nedomā, ka šeit vajadzētu izdarīt attiecīgu izmaiņu likumā par svētku dienām arī šajā pantā?

A.Endziņš: Likumā par svētku dienām, es domāju, izmaiņas izdarīt nevajag. Mums ir skaidri un gaiši noteiktas šīs svētku dienas. Bet šeit tik piedāvāts izdarīt izmaiņas tieši darba likumkodeksā. Lieldienas un Mātes diena ir noteiktas ar likumu kā svētku dienas. Tās ir svētdienās, tātad tās ir nestrādājamas dienas, bet tajos uzņēmumos, kur ir nepārtrauktais ražošanas cikls vai kur darbs saistīts ar apkalpošanu, strādāšana šajās svētku dienās netika apmaksāta atbilstoši tam, kā par svētku dienām maksā. Tāpēc arī, lūk, šis noteikums ir ielikts iekšā.

I.Ēlerts: Endziņa kungs, es laikam neprecīzi izteicos. Jautājums ir par to, vai mācību iestādē, kur ir sešu dienu darba nedēļa, šajā sestdienā pēc Darba likumu kodeksa ir jāstrādā?

A.Endziņš: Tā ir. Acīmredzot šādos gadījumos paši uzņēmumi vai organizācijas var risināt jautājumu par atstrādāšanu citā dienā. Bet ielikt likumā, man liekas, to praktiski nav iespējams, tas ir katra uzņēmuma un organizācijas iekšējs jautājums. Bieži vien agrākajā posmā vismaz bija tā, ka valdība pēc tautas vēlēšanās pārcēla vienu brīvdienu uz citu laiku.

I.Ēlerts: Otrais jautājums ir par 83.pantu “Minimālā darba samaksa”. Vai šis pants nebūtu pārprotams attiecībā uz tiem darbiniekiem, kas strādā uz pusslodzi, un vai tāpēc nevajadzētu ievest stundas darba samaksas likmi? Protams, šeit būtu divas darba likmes – parastā un darbiem ar smagiem un kaitīgiem apstākļiem.

A.Endziņš: Es jums varu pateikt tikai to, ka es jau esmu saņēmis priekšlikumus par nepieciešamību izdarīt izmaiņas šajā 83.pantā. Jūs pareizi uztvērāt jautājuma būtību, ka nav skaidrs, vai tas attiecas uz pilnu slodzi pamatdarbā. Tāpēc šeit ir priekšlikums par šādu redakciju: “Minimālā mēneša darba samaksa pamatdarbā”. Uz darbu amatu apvienošanas kārtībā tas neattiecas, tas attiecas tikai uz pamatdarbu.

I.Ēlerts: Trešais un pēdējais jautājums. Vai 46.panta trešā daļa patlaban ir spēkā? Tās aptuvens teksts ir tāds, ka PSRS likumdošana nosaka saīsinātu darba dienu dažādām profesijām – skolotājiem, ārstiem. Vai šo redakciju nevajadzētu mainīt?

A.Endziņš: Mēs 27.jūnijā esam izdarījuši 46.pantā izmaiņas, kas attiecas uz pirmo daļu, tagad mēs sniedzam 46.panta otrās daļas redakciju. Kas attiecas uz šo trešo daļu, mēs pašreiz pie tās vienkārši neķērāmies klāt, mēs gribējām ielikt iekšā jau tagad, bet nospriedām, ka vienkārši nevaram tik ātrā tempā, jo šeit ir plašāk jāatrisina jautājums par šo saīsināto darba laiku, kas attiecas uz skolotājiem, ārstiem un arī uz citām kategorijām. Mums bija mēģinājums saistīt to ar pagarinātiem atvaļinājumiem, kas ir atsevišķu kategoriju darbiniekiem. Bet mēs gatavojam visu šo kompleksu, un tas ir saistīts uzreiz ar atvaļinājumiem, ar pagarinātajiem atvaļinājumiem dažādu kategoriju cilvēkiem un ar šiem sarakstiem, kuri Ministru padomei kopā ar arodorganizāciju jāsagatavo un jānodod mums apspriešanai un apstiprināšanai. Tāpēc mēs arī pašreiz pie šā jautājuma neķērāmies klāt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Ivanovam.

I.Ivanovs: */Man jautājums par 3.punktu. Ja mēs pieņemsim šo pantu – palielināsim atvaļinājumu līdz četrām kalendāra nedēļām, tad cik līdzekļu būs vajadzīgs no budžeta šai kārtējā atvaļinājuma palielināšanai?/

A.Endziņš: */Mums jau ir četras kalendāra nedēļas. Tātad šeit tikai pie aprēķiniem nebija skaidrības – vai šeit ietilpst svētku dienas vai neietilpst? Ekonomikas ministrijas izsniegtā instrukcija nesaskan ar izskaidrojumu./

I.Ivanovs: */Bet mēs jau svētkus iekļāvām. Kalendārā atvaļinājuma laiks palielinājās? Tā?/

A.Endziņš: */Principā jau toreiz tika ielikta ideja, ka svētki neietilpst atvaļinājumā. Bet, tā kā skaidri un precīzi likumā tas nav teikts, tad bija visdažādākie skaidrojumi un katrs rīkojās pēc saviem ieskatiem./

I.Ivanovs: */Vispār nekādas finansiālas izmaiņas nebūs?/

A.Endziņš: */Manuprāt, nē./

I.Ivanovs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Endelem.

J.Endele: Man dažas aritmētiskas neizpratnes 103.pantā. Pati pēdējā rindkopa skan: “Ja darbinieks nav nostrādājis pilnus pēdējos divus mēnešus, vidējo izpeļņu aprēķina par faktiski nostrādāto laiku.” Kā to izdara? Es nostrādāju vienu dienu, nopelnu 50 rubļus un vidējā izpeļņa man ir 50 rubļu. Vai dala uz diviem mēnešiem?

A.Endziņš: Proporcionāli nostrādātajam laikam. Ja šī viena diena, tad tā arī ir.

J.Endele: Tātad proporcionāli nostrādātajam laikam?

A.Endziņš: Neapšaubāmi. No kā jums var aprēķināt vidējo algu? Ja jūs esat nostrādājis tikai vienu dienu, tad acīmredzot tā arī ir šī vidējā alga.

J.Endele: Tad tas nozīmē, ka man ir ļoti izdevīgi ražīgi nostrādāt dažas dienas, lai vidējā izpeļņa būtu augsta.

A.Endziņš: Tas ir jums pie atvaļinājuma kompensācijai.

J.Endele: Tālāk gribu izteikt to pašu domu, ko kolēģis Buls jau teica, tikai drusku savādāk. Tātad es neesmu nostrādājis 12 mēnešus. Vai atvaļinājumu rēķina pilnos mēnešos?

A.Endziņš: Rēķina darba dienu skaitu.

J.Endele: Pilnu darba dienu skaitu vai proporcionāli nostrādātajiem mēnešiem?

A.Endziņš: Proporcionāli nostrādātajiem mēnešiem.

J.Endele: Te ir grūti saprotams.

A.Endziņš: Šo normu gatavoja arodbiedrību speciālisti, ņemot vērā instrukcijas. Viņi apgalvo, ka grāmatvežiem šeit nekādas problēmas nerodoties. Mums pašiem vairāk jautājumu un neskaidrību radīja šis skaitlis, kad vidējo izpeļņu dala ar 25,4. Šeit varētu paskaidrot tikai to, ka mēs vēlreiz visu pārbaudījām, tika izdarīti arī aprēķini. Tas, lūk, ir tas vidējais. Mēs arī domājām, kāpēc 25,4, varētu būt 25, lai ir apaļi un vienkāršāk. Bet skaidrojums ir tas pats, kas figurēja jau iepriekš. Par pēdējiem diviem gadiem aprēķinus izdarot par darba dienu skaitu kalendārajā gadā, vidējais skaitlis ir 25,4.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Liepiņam.

K.Liepiņš: Kā jūs domājat, vai nevajadzētu papildināt 1.punkta teikumu: “...kas dod tiesības uz saīsinātu darbadienu, papildatvaļinājumu un saņemt pensiju vīriešiem no 55 gadiem un sievietēm no 50 gadiem”? Tas ir saistīts ārkārtīgi lielā mērā ar kadru komplektēšanu darbavietām, kur ir smagi un kaitīgi darba apstākļi.

A.Endziņš: Šī panta nosaukums ir “Saīsinātais darba laiks”. Ja mēs šo pantu jauksim ar pensiju likumu, manuprāt, nebūs pareizi. Mēs šeit esam vadījušies, ka Ministru padome izstrādā, saskaņojot ar republikāniskajām arodorganizācijām, un apstiprina Augstākā padome šo sarakstu. Tāpēc mēs arī te ierakstījām, ka apstiprina Augstākā padome. Pensiju likumdošanā mēs esam jau ierakstījuši attiecīgi pa sarakstiem, kas dod tiesības uz pensiju ar atvieglinātiem noteikumiem. Būtībā te ir ar niansēm saīsinātais darba laiks un pensijas piešķiršana pēc atvieglotiem noteikumiem, kaut gan tiem vajadzētu būt tādā gadījumā identiem.

K.Liepiņš: Agrāk tajos sarakstos, kas līdz šim bija spēkā, šis moments bija iekšā, lai cilvēkam nav jāmeklē pa pieciem likumiem. Viņš šinī sarakstā atrada visu, kas viņam pienākas attiecībā uz kaitīgiem darba apstākļiem.

A.Endziņš: Es jūs saprotu. Es jau teicu pašā sākumā, ka uz otro lasījumu jums tiks iesniegts arī lēmuma projekts, norādot konkrētus termiņus, kad ir jāiesniedz Augstākajai padomei šie saraksti. Pašreiz formāli it kā darbojas šie vissavienības saraksti, tajā pašā laikā atsevišķās organizācijas uzskata, ka ir 4.maija Deklarācija, jaunu sarakstu nav, un atsakās cilvēkiem piešķirt šo papildu atvaļinājumu vai saīsināto darba laiku. Tikai tāpēc mēs arī šādu kategorisku normu paredzam un paredzēsim ar lēmumu ļoti saspringtos termiņos. Darbs jau ir sācies. Vairāk šeit uztraucas par to, ka saraksti ir krievu valodā un ka mums nav pietiekami spējīgu filologu, kas varētu pārtulkot visus dažādos profesiju nosaukumus. Bet darbs jau ir sākts, praktiski jau ir pamats, no kā strādāt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Šapovālovam.

P.Šapovālovs: */Man ir divi jautājumi. Par 84.panta 6.punktu: “Strādnieku un kalpotāju minimālo darba algu nosaka Latvijas Republikas Ministru padome.” Vai komisija neizskatīja termiņus, tas ir, nesaistīja šo jautājumu ar jautājumu par ienākumu indeksāciju?/

A.Endziņš: */Varbūt jāpadomā par formulējuma izmaiņu, bet tas tieši saistīts ar 83.pantu, par kuru ir priekšlikums mainīt redakciju, jo šeit bija runa tieši par strādniekiem un kalpotājiem. Tālāk 85. un 86.pantā ir runa par kalpotājiem. Te jārunā par visiem uzņēmumiem (valsts, pašvaldību), iestādēm, organizācijām./

P.Šapovālovs: */Nesapratu. Te drusciņ jāpadomā. Un otrais jautājums par 103.panta 9.punktu: “Vidējās darba algas aprēķins”. Pēdējās rindkopas beigās jūs norādāt, ka vidējās izpeļņas aprēķina kārtība pagaidu darba nespējas [slimības] pabalsta un valsts pensijas noteikšanai tiek noteikta atsevišķā likumdošanā. Kāpēc tāds izņēmums? Vai nu jāraksta: “Vidējās izpeļņas aprēķins atvaļinājumiem” vai visiem gadījumiem. Vai nevar tieši “vidējās izpeļņas aprēķins” visiem gadījumiem? Lai nebūtu jucekļa./

A.Endziņš: */Es jautājumu sapratu: lieta tā, ka mēs patiešām izdalījām vienu nolikumu, lai izlemtu jautājumu par vidējās darba algas noteikšanu sakarā ar atvaļinājumiem. Praktiski šeit jābūt vairākiem pantiem vai speciālam nolikumam, jo, ja mēs centīsimies paredzēt visus gadījumus, tad šo pantu vajadzētu sadalīt piecos sešos pantos. Tāpēc mēs atstājām to tādā veidā./

P.Šapovālovs: */Tātad 103.pantam ierosināts nosaukums: “Vidējās izpeļņas aprēķins atvaļinājumiem”?/

A.Endziņš: */Par to var padomāt./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Man, cienījamais kolēģi, tāds jautājums. Mēs pasludinājām visām konfesijām tiesības svinēt savus reliģiskos svētkus. Sakiet, lūdzu, kādā veidā tiek garantētas, piemēram, pareizticīgo tiesības svinēt svētkus, kuri šeit uzskaitīti?/

A.Endziņš: */Ar likumu./

A.Aleksejevs: */Nē, man bija padomā, ka tam vajadzētu acīmredzot būt paredzētam Darba likumu kodeksā. Iedomāsimies, ka es esmu pareizticīgais un svinu Ziemassvētkus. Kādā veidā es praktiski varu to izdarīt?/

A.Endziņš: */Redziet, acīmredzot nevienā valstī nav, teiksim, likumdošanas, kura nodrošinātu vienādus apstākļus visām konfesijām. Mūsu republikā ne vienmēr šīs reliģisko svētku dienas sakritīs. Tāpēc mūsu likums par svētku dienām vienkārši paredz to, ka tas jāizlemj darba kolektīviem./

A.Aleksejevs: */Pateicos. Es vienkārši domāju, ka, ja reiz pasludinātas tādas tiesības, tad būtu vajadzīga arī tehnoloģija, kā tās izmantot./

A.Endziņš: */Bet, ja mēs šeit ierakstīsim…/

A.Aleksejevs: */Pateicos jums, es dzirdēju. Pēc darba… Tas priekš manis pietiekami skaidra un izsmeļoša atbilde.

Otrs jautājums attiecas uz Augstākās padomes deputātu vidējās izpeļņas aprēķināšanu. Kā tiek aprēķināta vidējā izpeļņa mums? Piemēram, tie 10 rubļi, kurus mēs saņemam kā prēmijas. Tie ieiet darba algā vai ne? Es nerunāju par to, kā tiek maksāts sociālais nodoklis. Vidējā darba algā tiek ieskaitīts viss, par ko tiek ieturēts sociālais nodoklis? Kā mūsu gadījumā? Vai tas būs paredzēts atsevišķā likumā?/

A.Endziņš: */Jūs domājat pastāvīgi strādājošos? Te aprēķinā ieiet tikai tas, no kā tiek iekasēts sociālais nodoklis./

A.Aleksejevs: */Nu, bet mūsu gadījumā no kā?/

A.Endziņš: */Mūsu gadījumā tas ir pamata mēnešalga un piemaksas komisiju priekšsēdētājiem un sekretāra vietniekam./

A.Aleksejevs: */Skaidrs, paldies./

A.Endziņš: */Lūk, teiksim, papildinājums – tie 10 rubļi par piedalīšanos kā segums. Manuprāt, no tiem sociālais nodoklis netiek maksāts, tāpēc to nevar ieskaitīt vidējā darba algā./

A.Aleksejevs: */Tas ir jūsuprāt… Bet vispār labi būtu zināt pilnīgi precīzi./

A.Endziņš: */Tas jāuzzina pie grāmatveža./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: Cienījamais kolēģi Endziņ, attīstot Aleksejeva uzdoto jautājumu, gribētu, lai jūs varbūt paskaidrotu, kā pastāvošā darba likumdošana šodien ir saskaņota ar to likumu, kurā ir norādīts, ka visām konfesijām ir tiesības svinēt savus reliģiskos svētkus? Vai šeit ir nepieciešama kaut kāda motivācija mūsu likumdošanā jeb šodien pastāvošā likumdošana atļauj realizēt šo mūsu pieņemto likumu?

A.Endziņš: Manā izpratnē likums par svētku dienām, kurš paredz iespēju konfesijām svinēt svētkus, ir pietiekams. Ja mēs tādā veidā Darba likumu kodeksā formulētu, ka šajās dienās nestrādā, tad mums būtu sarežģījumi. Man liekas, ka saskaņā ar likumu par svētku dienām katrā uzņēmumā, iestādē, organizācijā šīs lietas jārisina, piešķirot brīvdienu konfesiju svētku dienās vai radot citādi šīs iespējas.

Priekšsēdētājs: Debates turpināsim pēc starpbrīža. Tagad vārds ziņojumam deputātam Daudišam. Tā būs informācija, ko mums vajadzēs akceptēt.

I.Daudišs: Cienījamie kolēģi, tā ir tiešām vairāk informācija. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu par svinamajām un atceres dienām 4.maijs ir Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena. Augstākās padomes Prezidijs pagājušonedēļ sprieda par to, kā mums atzīmēt šo dienu, un vienbalsīgi ierosināja nekādas īpašas svinības nerīkot, bet sasaukt Augstākās padomes plenārsēdi 4.maijā pulksten 11.00, kurā paredzēt Augstākās padomes priekšsēdētāja, Ministru padomes priekšsēdētāja īsus 30 minūšu ziņojumus. Uzaicināt uz šo sēdi, ja mēs par to nobalsosim, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājus, kuriem arī dot vārdu. Debates neatklāt. Šī sēde varētu būt apmēram stundu un desmit vai divdesmit minūšu gara.

Otrkārt, rīkot preses konferenci, kurā varētu piedalīties iepriekšminētās personas un varbūt frakciju vadītāji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Par to vēl būtu jālemj pašam preses centram. Es gribēju jūs iepazīstināt ar šo Augstākās padomes Prezidija lēmumu un ierosinājumu un lūgt par to balsot.

Priekšsēdētājs: Tātad par mūsu darba kārtību 4.maijā. Tas ir Prezidija lēmums. Acīmredzot ir vajadzīgs Augstākās padomes atbalsts, ja mēs gribam atzīmēt kaut kādā veidā šo 4.maiju. Lūdzu, reģistrējamies. Rezultāts: 100.

Balsojam par Augstākās padomes plenārsēdi šā gada 4.maijā, Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā. Rezultāts: 56 – par. Tas ir pilnīgi pietiekami, lai mēs pieņemtu šādu darba kārtības punktu 4.maijam.

Vārds divu minūšu ziņojumam sekretariāta vadītājam deputātam Dobelim.

J.Dobelis: Pirmkārt, 415.istabā laipni lūgti saņemt talonus braukšanai sabiedriskā transporta līdzekļos tie deputāti, uz kuriem tas attiecas.

Otrkārt, attiecībā uz tiem, kuri vēlas uzlabot savu veselību sanatorijās, pansionātos vai atpūtas namos. Lūdzu pierakstīties šeit sekretariātā pēc noteiktas formas.

Treškārt. Neliela informācija par to, kādā veidā mēs centāmies daudzmaz stabilizēt deputātu sastāvu plenārsēžu laikā. Runa ir par reģistrāciju no rīta un reģistrāciju pēcpusdienā. Lūdzu neuzskatīt to par kaut kādu kontroli un sekošanu. Tas tā nav domāts, jo, vai mums tas patīk vai nepatīk, mums ļoti bieži arī pēcpusdienās ir jāpieņem svarīgi lēmumi un arī likumi, kur ir vajadzīgs noteikts deputātu skaits.

Es jūs varu informēt, ka pa šo laiku ir zināmā mērā stabilizējies deputātu skaits. Šī reģistrācija ir konstatējoša. Uz iegūto rezultātu pamata mums ir izveidojusies zināma sadarbība starp deputātiem, kuri dienu iepriekš var pateikt, ka nebūs, un kuri arī tajā dienā kādu steidzamu iemeslu dēļ nav vai nevar vienkārši ierasties vakarā. Tas ļauj zināmā mērā regulēt pārējo deputātu skaitu, vienojoties ar vienu vai otru deputātu, lai mēs varam vienlaikus gan šeit strādāt, gan ļaut deputātiem rīkot savas tikšanās un tā tālāk. Lielākā daļa no Tautas frontes frakcijas deputātiem tādā veidā ir raduši šo iespēju. Arī daži citu frakciju deputāti tādā pašā veidā sadarbojas. Es domāju, ka šāds darba stils turpināsies. Ja kāds vēlas kādu sīkāku informāciju par to, tad to var saņemt sekretariātā.

Vēl es gribu paziņot, ka no tām vēstulēm, kuras janvārī šeit parādījās un kuras vēl februārī bija, un kuru adresāti šeit nebija dažādu kaprīžu dēļ, ir visas izdalītas. Palikuši ir divi deputāti, kurus es nekādi nevaru sameklēt. Tie ir visu cienījamie deputāti Rubiks un Alksnis. Ja viņi kādreiz šeit atnāks, tad viņi ar zināmu nokavēšanos šīs vēstules varēs saņemt.

Priekšsēdētājs: Tiekamies pulksten 15.00.

(Pārtraukums)