1991.gada 23.aprīļa sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Beidzot varam sākt pēcpusdienas sēdi. It kā vajadzētu turpināties debatēm par grozījumiem Darba likumu kodeksā. Debatēs ir pieteicies vienīgi deputāts Černajs. Lūdzu.

R.Černajs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Gribu runāt par diviem pantiem, kuri jau iepriekš tika minēti, proti, par 83.pantu un par minimālo darba samaksu. Tādā redakcijā kā pašreiz likums pieļauj negodīgu rīcību, nereglamentējot to, cik daudz ir jāno­strādā, lai saņemtu valsts noteikto iztikas minimumu. Gribētos tāpēc piekrist priekšlikumam, ka tomēr vajadzētu reglamentēt, kā tas ir citās pasaules valstīs, šo minimālo stundas likmi par darbu. Tādā gadījumā arī strādājošais var izvēlēties, cik stundas strādāt, lai nodrošinātu savu iztiku. Bet dotajā gadījumā var iznākt tā, ka cilvēkam šī ir pamatdarba vieta, viņš tajā nostrādā varbūt dažas stundas dienā, tomēr pieprasīs saskaņā ar šo likumu, lai viņam tiktu nodrošināts iztikas minimums. Tāpēc man būtu priekšlikums šo 83.pantu apvienot ar 84.pantu. Minimālo darba algu lai nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Vienīgi attiecībā uz darba mēneša samaksu būtu jānodrošina iztikas minimums.

Nevar likumdošanā ņemt par pamatu tādu jēdzienu kā iztikas minimums, kas tomēr nav juridiska norma, tā ir vairāk aprēķina norma, tas ir tāds ekonomisks jēdziens. Attīstoties tālāk šai mūsu metodikai, es domāju, ka tiks ieviesti arī tādi jēdzieni kā strādnieka iztikas minimums, zemnieka iztikas minimums, kolhoznieka iztikas minimums un tā tālāk. Jo katrai strādājošo kategorijai ir savas patēriņa prasības, savs patēriņa groziņš, tātad arī citāda veida iztikas minimums. Pagaidām tas tā nav, bet es domāju, ka tuvākajā nākotnē tā varētu būt. Tas arī būtu jāņem vērā, izdarot indeksāciju. Bet tā jau ir tādas tālākas nākotnes problēma.

103.pantā ir rakstīts, ka vidējā izpeļņa saskaņā ar šo kodeksu jāaprēķina par pēdējiem diviem darba mēnešiem. Tas attiecas uz tiem gadījumiem, kas nav saistīti ar atvaļinājumiem, pensijām un nespējas pabalstiem. Paliek vēl tādi kompensāciju veidi kā komandējums un mācību atvaļinājums. Tādā gadījumā var rasties paradokss; piemēram, ja strādājošais dodas komandējumā pēc apmaksas saņemšanas par gada rezultātiem, tad, rēķinot izpeļņu par iepriekšējiem diviem mēnešiem, viņam šī vidējā izpeļņa būs krietni lielāka nekā vidēji gadā.

Tas pats notiek arī tādā gadījumā, ja ņemam vērā tā sauktās ceturkšņa prēmijas, aprēķinot vidējo izpeļņu par diviem mēnešiem. Šī izpeļņa stipri vien izmainās atkarībā no tā, vai izpeļņu rēķina tūlīt pēc prēmijas saņemšanas vai divus mēnešus pēc tam. Vai tomēr vajadzētu šo aprēķināšanas kārtību 83.pantā tik sīki reglamentēt? Varētu vienkārši noteikt, ka to aprēķina vai nu par pilnu kalendāro gadu vai citādi, bet pārējo sīko reglamentēšanu vai dalīšanu pa mēnešiem, pa dienām un ar 25.4 vienkārši ierakstīt instrukcijā. Es domāju, ka šāda sīka reglamentācija tomēr ir instrukcijas, nevis likuma problēma.

Bez tam šis likumprojekts nav apspriests Ekonomikas komisijā. Būtu ļoti vēlams pirms pieņemšanas to darīt. Acīmredzot tā arī būs, un tad mēs iesniegsim savus priekšlikumus.

Priekšsēdētājs: Vai vēl kāds vēlas izteikties debatēs par likumprojektu? Neviena nav. Tātad ir jābalso par šī likuma pieņemšanu pirmajā lasījumā. Varbūt Endziņa kungam ir priekšlikumi, ņemot vērā visas izteiktās domas un jautājumos izteiktos priekšlikumus, kad varētu šo likumprojektu izskatīt otrajā lasījumā, ja mēs akceptēsim pirmajā lasījumā?

A.Endziņš: Man būtu liels lūgums kolēģiem nevilcināties ar priekšlikumiem un iesniegt tos līdz piektdienai. Ja tas tiks izdarīts, tad mēs nākamajā trešdienā varētu piedāvāt otro lasījumu jau kompleksā ar lēmumu par likuma stāšanos spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 98. Balsojam par likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Darba likumu kodeksā” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Rezultāts: par – 88, atturas – 3. Likums pirmajā lasījumā ir pieņemts. Lūdzu līdz piektdienai visus priekšlikumus.

Vārds deputātam Gorbunovam, kurš vēlas izteikties par procedūru.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Varbūt es kaut ko nesaprotu, bet, jo tālāk, jo trakāk. No tribīnes kolēģis deputāts ziņo, otrs kolēģis deputāts zālē sniedz interviju televīzijai. Vai ir vispār kaut cik visa šī situācija savienojama vai nav savienojama? Vismaz man liekas, ka praksē tā tas nevarētu būt. Es nerunāju par to, ka šeit nu mēs dažreiz aizmirstam, ka ir arī blakustelpas. Es varbūt kaut ko nesaprotu, bet mūsu darba atmosfēra paliek arvien vaļīgāka.

Priekšsēdētājs: Jā, tas attiecas uz pieaicinātajiem cilvēkiem un arī uz preses darbiniekiem, jo var vēl vairākas kompānijas ienākt zālē un sākt intervijas. Vienkārši būs ļoti grūti strādāt. Parasti tas tā nenotiek parlamenta zālēs.

Pārejam pie nākamā likumprojekta. Starp citu, mūsu vienošanās ir tāda, ka, skatot likumu, kas nav deputāta kompetencē un kur nav nepieciešama viņa klātbūtne, viņš var strādāt blakustelpās. Lai seko apspriešanai tie, kuriem ir noteikti vajadzīgs sekot šim likumprojektam.

Skatām lēmumu “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” spēkā stāšanās kārtību””. Vārds deputātam Beļskim.

N.Beļskis: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mans jautājums ir īss un nebūt nav politisks. Tas saistīts ar to, ka mūsu pieņemtais likums par presi un lēmums par tā spēkā stāšanās kārtību pagājušā gada decembrī bija jāpublicē janvārī, bet sakarā ar zināmiem apstākļiem tas netika savlaicīgi publicēts un arī nenonāca līdz masu informācijas līdzekļiem pietiekamā ātrumā. Šī iemesla dēļ nepaspēja pārreģistrēties visi 567 mūsu preses izdevumi, kas bija reģistrēti apvienībā LITTA. Apmēram 300 pašlaik ir pārreģistrējušies, vēl 250 nav pārreģistrējušies.

Te ir Jāņa Lagzdiņa priekšlikums juridiski precizēt šā lēmuma nosaukumu: “Lēmums par izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu pārreģistrācijas termiņa pagarināšanu.” Otrs Lagzdiņa priekšlikums – papildināt lēmumu ar 4.punktu, kurā uzdot šā lēmuma izpildes kontroli Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai.

Kas attiecas uz pārējiem jaunizveidotajiem jaunu partiju un citiem izdevumiem, tie reģistrāciju veic likumā noteiktā kārtībā. Pašlaik es varu informēt, ka ir piereģistrējušies diezgan daudzi privāti preses izdevumi. Piemēram, Rēzeknē kāds pilsonis ir reģistrējis savu laikrakstu, kas saucas “Venēra”. Arī Latvijas nūdistu biedrība reģistrējusi savu laikrakstu, un to darījušas vēl daudzas citas sabiedriskās organizācijas. Ja jautājumu nav, tad es lūdzu balsot.

Priekšsēdētājs: Jautājumu nav. Priekšlikumi ir? Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Vai jums, Beļska kungs, nešķiet, ka ar šīm normām, kuras ir iekļautas šajā lēmumā, mēs atkal iejaucamies valdības kompetencē? Vai nebūtu bijis lietderīgāk šādā gadījumā lēmumā rakstīt vienkārši tā – uzdot valdībai sekot līdzi, lai tiktu ievērots likums par presi? Mēs valdības funkcijas šeit pildām, aizliedzot, atļaujot to un vēl kaut ko.

N.Beļskis: Šo lēmumu palīdzēja uzrakstīt mūsu komisijas jurists Lagzdiņš. Arī pie citiem juristiem es konsultējos, ka vajag varbūt pastiprināt, lai tomēr ieviestu zināmu kārtību, jo varbūt arī der lieku reizi atgādināt valdībai un sevišķi jaunizveidotajam Informācijas departamentam, kas ir pie Tieslietu ministrijas un kam jākontrolē šīs funkcijas. Ir zināmas grūtības un arī nodokļu nemaksāšanas gadījumi, un vēl citi finansiāla rakstura pārkāpumi, jo preses brīvība ir preses brīvība, bet kārtībai valstī ir jābūt, tā pakāpeniski jāievieš. Tā ka es personiski neredzu nekādu pretrunu šajos divos punktos.

Vēl viena piebilde. Priekšpēdējā rindkopā ir papildinājums – aizliegt Latvijas Republikas “Preses apvienībai” ar Sakaru ministrijas uzņēmumu palīdzību izplatīt Latvijā izdotos periodiskos izdevumus. Tas neattiecas uz vissavienības un citiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Kādi sodi ir paredzēti un pēc kādiem likumiem sodīs tos “Preses apvienības” darbiniekus, kuri tomēr nepildīs šo lēmumu?

N.Beļskis: Sodi ir paredzēti likumā par presi. Paredzēts noteikt sankcijas. Likumā ir noteikta kārtība par preses izdevumu apturēšanu. Lielākais sods, kas var būt, ir preses izdevumu apturēšana vai izdošanas aizliegšana vispār.

I.Silārs: Piedodiet, jūs nepareizi sapratāt manu jautājumu. Es jautāju konkrēti par “Preses apvienību”, kura izplatīs. Šeit ir teikts – “aizliegt Preses apvienībai”. Bet, ja tā tomēr izplatīs? Kurā likumā tas ir?

N.Beļskis: Es tagad precīzi nepateikšu, bet bija LPSR Augstākās padomes lēmums par reģistrēšanos apvienībā LITTA, kur bija paredzētas sankcijas, proti, to izdevumu izplatīšanas aizliegšana, kas nebija reģistrējušies apvienībā LITTA.

I.Silārs: Jā gan, bet vai šis noteikums darbojas? Mēs tādus lēmumus varam pieņemt desmitiem, bet, ja nekur nav paredzētas konkrētas sankcijas tūdaļ, tas nedarbojas. Vai ir paredzētas konkrētas sankcijas “Preses apvienības” vadībai vai konkrētam kioskniekam? Citādi es neredzu jēgu šeit ierakstīt šo normu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Seiksts: Man praktisks jautājums. Nesen “Dienā” bija publicēta informācija, ka netiks iespiesti tie izdevumi, kuri līdz 15.aprīlim nebūs pārreģistrēti no apvienības LITTA uz Tieslietu ministrijas Informācijas departamentu. Vai tā ir?

N.Beļskis: Jā.

A.Seiksts: Tur vēl bija teikts, ka Ministru padome – ar 1.jūliju, Tieslietu ministrija – ar 15.aprīli, Augstākā padome – ar 15.maiju. Vai nevarētu sadzīt kopā kaut kā šos datumus, jo man pašam tur radās neizpratne?

N.Beļskis: Par 15.aprīli nav Tieslietu ministrijā atsevišķi, tas ir mūsu pieņemtajā lēmumā. Mēs gan ar nokavēšanos tikai pagarinām šo datumu, jo pagājušonedēļ tīri objektīvu iemeslu dēļ tas netika izskatīts plenārsēdē. Tā ka 15.maijs tiek pagarināts uz mēnesi.

A.Seiksts: Lūgums publicēt.

N.Beļskis: Tūlīt šovakar tas tiks darīts zināms radio un televīzijā. Kas attiecas uz Silāra kungu, tad tieši “Preses apvienībai” ir noteikta atbildība. Nedrīkst apvienības vadītāji parakstīt atļauju par šo izdevumu izplatīšanu. Ir noteiktas atbildības pakāpes par valdības un Augstākās padomes lēmumu nepildīšanu. Es tā saprotu šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš ir atstājis ieteikumu.

N.Beļskis: Jā, es jau ar to iepazinos.

Priekšsēdētājs: Tas ir pieņemams?

N.Beļskis: Par nosaukuma precizēšanu.

Priekšsēdētājs: Jā, precizēt, nosaucot par pārreģistrācijas termiņa pagarināšanu, nevis vienkārši, kā šeit ir rakstīts. Otrs – par Tieslietu ministriju, kam jākontrolē.

N.Beļskis: Uzdot kontroli Tieslietu ministrijai.

Priekšsēdētājs: To mēs pieliekam klāt, ja?

N.Beļskis: Kā 4.punktu.

Priekšsēdētājs: Tātad nāk lēmumam klāt 4.punkts: “Uzdot šā lēmuma izpildi kontrolēt Latvijas Republikas Tieslietu ministrijai.”

Acīmredzot vairs jautājumu nav. Debatēs neviens negrib izteikties? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par šā lēmuma pieņemšanu. Rezultāts: 68 – par, pret – 3, atturas – 15. Divas balsis izšķīra, ka lēmums tiek pieņemts.

Nākamais jautājums ir par Augstākās padomes Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgās komisijas sastāva izmaiņām. Es šeit neredzu komisijas priekšsēdi. Vai kāds nezina, kur ir deputāts Budovskis? Lūk, nāk Budovska kungs! Skatām 651.dokumentu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam jums šādu projektu par izmaiņām mūsu komisijas sastāvā. Jūs bijāt liecinieki, ka deputāts Aleksejevs divas reizes plenārsēdē atteicās tālāk darboties Mandātu un ētikas komisijas sastāvā. Mēs lūdzām viņu apstiprināt to rakstveidā. Viņš uzskata, ka nav vajadzīgs rakstveidā to darīt, ja viņš plenārsēdē ir izteicies. Es domāju, ka patiešām tas būtu pietiekami, ņemot vērā, ka deputāts Aleksejevs ir neatkarīgais deputāts.

Lai saglabātu iepriekšējo sastāvu, saglabātu arī principiālo nostāju, mēs apspriedāmies Mandātu un ētikas komisijas kolēģu vidū un nolēmām piedāvāt darboties mūsu komisijā neatkarīgajam deputātam Kostandas kungam. Piekrišana no viņas puses ir, es gribētu lūgt arī jūsu piekrišanu.

Priekšsēdētājs: Nekādu citu priekšlikumu nav. Vai kāds vēlas apspriest šo lēmumu? Nē.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu ierasties arī tos deputātus, kuri atrodas blakuszālēs. Reģistrācija. Rezultāts: 111. Balsojam par izmaiņām Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgās komisijas sastāvā. Šeit nevajag balsot divreiz, jo tas ir viens lēmums – vienu atbrīvot, otru iecelt. Rezultāts: par – 84. Tātad neatkarīgais deputāts Odisejs Kostanda ir kļuvis par Mandātu un ētikas komisijas locekli.

Nākamais jautājums ir “Par grozījumiem Nolikumā par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošināšanu”.

A.Endziņš: Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Ir sagatavots jauns lēmuma projekts par papildinājumiem un grozījumiem ar Latvijas Republikas Augstākās padomes 1990.gada 25.jūlija lēmumu apstiprinātajā nolikumā par Latvijas Republikas tautas deputātu darbības materiālo nodrošināšanu.

Šīs jaunās redakcijas būtība ir tāda, ka šeit tiek risināts jautājums, kas attiecas tikai uz tiem deputātiem, kuri nav pastāvīgā darbā Augstākajā padomē. Starplaikā tika veiktas konsultācijas, un mēs nācām pie viennozīmīga atzinuma: ja izdarīsim izmaiņas, kā bija iepriekšējā projektā, paredzot 590 rubļus un attiecīgi arī pārējām amatpersonām palielinot algu par 90 rubļiem, tas nozīmē, ka palielinām sev algu par 90 rubļiem, kas acīmredzot nebūtu pamatoti, jo ar valdības lēmumu jau šī kompensācija tiek iekļauta pamatalgā.

Attiecībā uz komandējumiem pašreizējais nolikums paredz, ka deputātiem tiek izmaksāta dienas nauda 10 rubļu apmērā, neieskaitot viesnīcu. Valdības lēmums paredz izmaksāt komandējuma laikā republikas ietvaros 15 rubļus, ārpus republikas – 20 rubļus, ieskaitot viesnīcu. Tādējādi, ja mēs ķersimies arī pie šī punkta klāt, tad atkal vēl vairāk palielināsim deputāta materiālo nodrošinājumu salīdzinājumā ar citiem. Man liekas, ka jau pietiekami daudz tiek pārmests, ka mēs mēģinām sevi nostādīt augstāk par vienkāršajiem mirstīgajiem cilvēkiem.

Kā redzat, šajā lēmuma projektā ir izdarītas izmaiņas tikai 4.punktā. Formulējums ir dots tādējādi, ka šeit netiek norādīta konkrēta summa, jo šī konkrētā deputāta samaksa mainīsies atkarībā no iztikas minimuma, no indeksācijas, kāda tiks noteikta. Līdz ar to mēs mēģinām ielikt tādu formulējumu, lai arī tie deputāti, kuri nav pastāvīgā darbā Augstākajā padomē, vienlaikus varētu saņemt kompensāciju par to laiku, kad viņi strādā šeit Augstākajā padomē līdztekus savam tiešajam darbam. Tāpēc arī ir šī jaunā redakcija 4.punktam. Tiek izslēgta no nolikuma 12.punkta norāde uz šī nolikuma 4.punktu, lai deputāti, kas nav pastāvīgā darbā, varētu saņemt samaksu nevis savā darbavietā, bet šeit Augstākajā padomē, tāpat kā viņi šodien saņem kompensāciju par darbu plenārsēdēs un pastāvīgajās komisijās.

4.punkts ir tīri formāls, lai juridiski nokārtotu mūsu parādu. Būtībā, pieņemot jaunu aktu tādā pašā jautājumā, iepriekšējie zaudē spēku. Šeit to prasa vienkārši juridiskā tīrība, lai nevienam nerodas neskaidrības, ka šie divi iepriekšējie lēmumi, kuri bija līdz 25.jūnija lēmumam, kurš ir spēkā, tiktu atzīti precīzi par spēku zaudējušiem.

Jūs visi atceraties, ka 634.dokumenta sakarā tika iesniegta vesela virkne deputātu priekšlikumu. Es tikai gribētu informēt, kāda ir komisijas attieksme pret šiem priekšlikumiem.

Ir deputāta Preinberga un deputāta Geidāna priekšlikumi par nolikuma 5.punkta papildināšanu. Piedošanu, runa ir nevis par 5.punktu, bet 8.punktu, kur ir noteikts, ka algotam deputātam pēc viņa vēlēšanās apmaksā viesnīcu vai piešķir kopā ar ģimeni uz attiecīgo laiku Rīgā dienesta dzīvojamo platību, ko līdz ar komunāliem pakalpojumiem apmaksā deputāts. Viņu pastāvīgajā dzīvesvietā dzīvojamās telpas uz šo laiku tiek nodrosētas. Preinbergs norāda, ka par visiem šiem pakalpojumiem būtu jāmaksā, izņemot par telefonu.

Geidāna kungs vēl piebilst, ka, izņemot maksu par īri un telefona sarunām, pārējo segtu deputāts, piedošanu, būtībā valsts. Tas nozīmē: ja, piemēram, deputāts Bojārs no sava dzīvokļa sarunāsies pa telefonu un ja tās būs tālsarunas, tad viņš maksās, bet deputāts Geidāns no savas pašreizējās dzīvojamās telpas Lubānas ielā – nemaksās, par to maksās valsts. Diez vai šāda starpība būtu pamatota deputāta statusā.

Bija deputāta Silāra priekšlikums jautājumā par komandējumiem. Es jau šeit mazliet komentēju. Bija arī deputāta Šteina priekšlikums par komandējumiem. Mēs šo punktu nolēmām praktiski pašreiz neaiztikt, jo komandējuma apliecība ir naudas dokuments, uz kura pamata grāmatvedība var norēķināties.

Kas attiecas uz ārzemju komandējumiem, gribu informēt deputātus, ka ir sagatavots Augstākās padomes lēmuma projekts, kurš acīmredzot jau šo ceturtdien Prezidijā tiks iesniegts un caur komisijām virzīts uz plenārsēdi. Speciāls lēmums būs par ārzemju komandējumiem. Tāpēc arī šajā nolikumā kaut kādas izmaiņas tagad izdarīt nebūtu nepieciešams. Kas attiecas uz tiem priekšlikumiem, kurus izteica frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji, es jau pagājušo reizi komisijas nostādni devu. Ir daļēji ņemts vērā deputāta Rešetņikova priekšlikums papildināt mūsu lēmuma projektu ar to, lai būtu skaidrs, kādā veidā tiek fiksēts Augstākās padomes vadības darbs. Praktiski to šodien veic sekretariāta vadītājs, bet vajag, lai tas būtu oficiāli fiksēts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Es pilnīgi pieņemu jūsu paskaidrojumu par ārzemju komandējumiem, bet jūs nepaskaidrojāt, kādēļ tika noraidīts priekšlikums par komandējuma naudu – 20 rubļi par katru komandējuma dienu. Otrs – mans priekšlikums, ka maksa par braukšanas biļetēm un samaksa par viesnīcu jāapmaksā pēc faktiskajiem izdevumiem.

A.Endziņš: Tādā gadījumā mēs nostādītu Augstākās padomes deputātus ārpus vispārējās likumdošanas kārtības daudz izdevīgākā situācijā. Pašreizējais Ministru padomes lēmums paredz republikas ietvaros 15 rubļus dienas naudas, ieskaitot maksu par viesnīcu. Tātad šo 15 rubļu ietvaros republikā jūs kvītis varat neiesniegt, 15 rubļus jūs saņemsiet. Cenas viesnīcām ir augušas, to mēs visi saprotam un zinām. Acīmredzot tādā gadījumā mums vienlaikus būtu jārisina jautājums par to, lai arī citi pilsoņi, dodoties dienesta komandējumos, neciestu materiālus zaudējumus, nevis jānostāda sevi izņēmuma stāvoklī, radot šādas priekšrocības. Ja deputāti vēlas, lūdzu, balsojiet.

I.Silārs: Vai jums tomēr nešķiet, ka cilvēks ar diplomātisko pasi kabatā atšķiras no citiem cilvēkiem? Viņš tādējādi pārstāv savu valsti atšķirībā no tā kooperatora, kurš dodas komandējumā bez šīs diplomātiskās pases, bet ar naudas žūksni kabatā? Mēs braucam uz kaimiņvalsti Lietuvu vai Igauniju kā diplomāti, pārstāvot savu valsti, un esam spiesti atteikties no piedāvātās viesnīcas, jo to mēs nespējam samaksāt, bet turpat tajā pašā numurā ienāk viens kooperators un noliek naudas žūksni. Tādēļ es domāju, ka tādā gadījumā, ja ņem vērā jūsu argumentu, ka jāpanāk, lai visi būtu vienādi, visiem būtu jāizdala diplomātiskās pases. Te tomēr ir kaut kāds reglaments par Augstākās padomes deputātiem. Ne jau velti ir šis nolikums, par citiem tādu nolikumu nav.

A.Endziņš: Ir valdības lēmums par komandējumiem un par norēķināšanos tādā kārtībā, kāda pastāv.

I.Silārs: Es zinu.

A.Endziņš: Tā ir vispārēja kārtība. Tad, kad jūs dodaties uz Lietuvu vai Igauniju vai braucat uz Maskavu, jūs jau nebraucat ar diplomāta pasi. Diplomāta pase ir tad, kad jūs dodaties uz ārzemēm, braucat uz Somiju, uz Zviedriju. Pašreiz uz Maskavu vai uz Igauniju jūs ar diplomātisko pasi tomēr nebraucat. Bet es atkārtoju vēlreiz – lūdzu, tā ir jūsu deputātu, darīšana. Es izteicu viedokli, ka jau pašreiz tas nolikums, kas ir spēkā, nostāda deputātu labākā situācijā nekā parastu darbinieku, kurš dodas dienesta komandējumā no sava uzņēmuma, iestādes vai organizācijas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Caunem.

I.Caune: Mēs frakcijas sēdē jau runājām. Kā jūs skatāties uz 2.punkta pēdējo rindkopu, vai to nevajadzētu svītrot, jo tas tomēr nav ētiski? Ja šie cilvēki ir tā jākontrolē, tad varbūt vajag vēlēt citus, kuri nav jākontrolē?

A.Endziņš: 2.punkta pēdējo rindkopu?

I.Caune: Jā.

A.Endziņš: Tas tagad ir lēmuma projektā?

I.Caune: Jā.

A.Endziņš: Kādu dokumentu jūs tagad skatāties?

I.Caune: 653.dokumentu. Materiālo nodrošinājumu.

A.Endziņš: Arī par jums tiek sastādīts saraksts, un to paraksta pastāvīgās komisijas priekšsēdētājs un sekretārs. Tas ir tikpat ētiski kā arī par šo vadību. Šāda kārtība ir iedibināta, pastāv praksē, un deputāts Dobelis kā sekretariāta vadītājs to praktiski arī dara. Šāds priekšlikums tika iesniegts, ir ņemts vērā, tikai nenorādot uzvārdus.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Edmundam Krastiņam.

E.Krastiņš: Man īsti nepalika skaidrs, kuras normas tagad par komandējumu apmaksu deputātiem ir spēkā?

A.Endziņš: Pašlaik ir spēkā mūsu nolikums.

E.Krastiņš: Laikam tad jūs sen neesat braucis komandējumā un nezināt, ka mūsu grāmatvedība izmaksā komandējuma naudu saskaņā ar Ministru padomes noteikto kārtību, nepieņemot nekādas kvītis par viesnīcu apmaksu. Līdz ar to faktiski ar šo Ministru padomes lēmumu ir atcelts Augstākās padomes pieņemtais nolikums.

Otrs, lai deputātiem būtu pilnīgi skaidrs. Acīmredzot jūs varētu informēt arī, ka laikam šis valdības lēmums tomēr attiecas tikai uz valsts iestādēm, uz valsts uzņēmumiem, bet uz privātpersonām un uz privātuzņēmumiem attiecas tikai tik lielā mērā, ka šīs ir komandējuma normas, kuras var atskaitīt izmaksās, bet jebkurš privātuzņēmums saviem darbiniekiem var maksāt kaut vai 100 rubļus komandējuma naudas dienā.

Turklāt pašlaik veidosies tāda situācija, ka deputāti nebūs ieinteresēti braukt komandējumos uz kaimiņvalstīm, uz PSRS. Jūs uzskatāt, ka mēs esam vienā valstī, cik es sapratu no jūsu runas, un ārzemju komandējumi neattiecas ne uz PSRS, ne uz Lietuvu, ne Igauniju, kur mums ir bezvīzu režīms. Tātad šeit būs jābrauc deputātiem pašiem faktiski uz sava rēķina.

A.Endziņš: Lūdzu, nobalsojiet par 100 rubļiem dienas naudas. Likumdevēji var atļauties visu.

E.Krastiņš: Mums jau nav rakstisku priekšlikumu, mēs nevaram neko nobalsot, jo jūsu komisija tos ir izslēgusi.

Otrs jautājums – par deputātu algas normām. Cik es saprotu, tad tuvākajā laikā visas šīs kompensācijas attiecīgajām organizācijām ir jāiekļauj darbinieku algās. Ja mēs ar savu lēmumu nolikumā neizmainīsim mūsu algu likmes, faktiski kompensācijas beidzas tuvākajā laikā. Līdz ar to paliksim uz vecajām algu likmēm un nesaņemsim arī kompensāciju, ja es pareizi saprotu.

A.Endziņš: Es arī apmēram tādā pašā veidā sapratu tad, kad bija iepriekšējais projekts. Tāpēc arī bija šeit šie 590 rubļi un attiecīgie palielinājumi arī Augstākās padomes vadībai. Konsultējoties un pārbaudot vēlreiz arī Augstākās padomes grāmatvedībā, izrādās, ka šīs visas summas jau ir iekļautas tajā samaksā, ko deputāti saņem. Tā ir šī pamatalga. Ja tagad ierakstīsim 590 rubļu, tad jau no šiem 590 rubļiem kā pamatalgas tālāk samaksa pieaugs nevis no 500, bet no 590. Tātad praktiski mēs tādā gadījumā palielinām sev algu. Tas ir slēptā veidā, varētu teikt, algas palielinājums deputātiem.

E.Krastiņš: Vēl pēdējais. Cik es sapratu, šis lēmums par ārzemju komandējumiem attieksies uz braucieniem ārpus PSRS teritorijas?

A.Endziņš: Es, atklāti sakot, nezinu, es tikai zinu to, ka šāds lēmums ir sagatavots. Ko tas regulēs un kā, es to nezinu. Man tika iesniegta informācija, redzēju to vizuāli, redzēju, ka tāds lēmuma projekts ir sagatavots un tiks iesniegts Prezidijam. Kas to gatavojis, es, atklāti sakot, nevaru pateikt.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Simsonam.

P.Simsons: Man ir jautājums par braukšanu sabiedriskajos transporta līdzekļos. Līdz šim mēs republikas teritorijā braucām par brīvu. Šodien mums izdalīja tādas grāmatiņas, kuras ir grūti iebāzt kabatā. Vai nevajadzētu arī nolikumā ierakstīt, ka turpmāk ir mainīta norēķinu kārtība par braukšanu republikas teritorijā un mēs norēķināsimies ar taloniem, ar balto naudu vai kā citādi, jo nav pietiekami skaidras informācijas, kā turpmāk būs? Vai mēs maksāsim vietējam vai Savienības resoram? Kā ar šo dokumentu būs jārīkojas?

A.Endziņš: Tas ir jautājums par deputātu statusu. Es domāju, ka pašreiz šis jautājums ir jāatstāj atklāts. Deputāts Birkavs ar šī jaunā parauga kvītīm devās uz Satiksmes ministriju. Šis jautājums tiek risināts. Acīmredzot mēs pie tā varēsim atgriezties pēc precizēšanas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Repšem. Šis jautājums ir tik svarīgs, ka tomēr vajadzētu runāt mikrofonā, lai visi dzird.

E.Repše: Pie 2.punkta. Sarakstu par Augstākās padomes priekšsēdētāja un tā tālāk piedalīšanos plenārsēdēs sastāda un paraksta sekretariāta vadītājs. Kāpēc plenārsēdēs un kāpēc ne Augstākās padomes un to institūciju darbībā? Ierosinu pēdējo formulējumu.

A.Endziņš: Var papildināt.

E.Repše: Jā, jo ne tikai plenārsēdēs.

A.Endziņš: Pēc mūsu nolikuma šeit ir runa par plenārsēdēm un par institūcijām.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamo kolēģi! Es tomēr uzdošu jautājumu par savu priekšlikumu. Vai jums neliekas, ka tie no mums, kuri dzīvo viesnīcā un īri nemaksā, tie no mums, kuri dzīvo Valdemāra ielā trijās vai divās istabās ar ģimeni un īri nemaksā, ir līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo, kā mēs jokojot sakām, “Na lubjanke” – uz Dzeržinska prospekta un Lubānas ielas krustojuma un kuriem ir jāmaksā īre? Vai tas būtu pareizi? Ja nē, tad attiecīgais punkts jāmaina.

A.Endziņš: Acīmredzot vispirms mums ir jāatrisina jautājums ar tiem deputātiem, kuri, pastāvot iespējai dzīvot Lubānas ielā vai Valdemāra ielā, tai pašā laikā vēl šodien turpina izmantot viesnīcu “Rīga”, kur ir būtiski paaugstināta īres maksa. Šeit drīzāk jāapelē pie šo deputātu sirdsapziņas, jo tas budžets, kāds ir atvēlēts Augstākajai padomei, neizturēs, ja mēs tādā garā turpināsim.

Otrkārt, vēl pie jūsu priekšlikuma. Es skatījos grāmatvedībā apmaksas lapas, kas ir iesniegtas no telefona centrāles par telefona sarunām. Tur apmēram uz vienu telefonu iztērēti 20 līdz 35 rubļi mēnesī par sarunām. Vai būtu pareizi šajā gadījumā, ka par zvanīšanu no Lubānas ielas nav jāmaksā, bet, ja deputāts Krastiņš vai Endziņš zvana no savas mājas telefona deputātu lietās, viņam tad ir jāmaksā?

I.Geidāns: Piekrītu. Tam es piekrītu.

A.Endziņš: Acīmredzot mums jāatrisina šis jautājums par izvēli starp viesnīcu vai citu iespēju. Acīmredzot ir jāņem vērā tas, ka cenas ir augušas. Ja mēs uzskatām, ka varam brīvi rīkoties ar valsts līdzekļiem, tad jā. Jums formāli ir taisnība attiecībā uz apmaksu par viesnīcu un Lubānas ielas dzīvokli. Tur es jums pilnībā piekrītu.

I.Geidāns: Otrs jautājums. Par 590 rubļiem es nesapratu. Mēģināju šodien konsultēties par to, kā rēķina nodokli, bet ir mūsu pašu pieņemtais lēmums, ka no 1.aprīļa turpmāk nekādu kompensāciju vairs nebūs, viss ir ietverts algā. Neatvilks nodokli no 190 rubļiem, bet no pārējās summas atvilks. Tātad mums tomēr vajag godīgi pateikt, ka mūsu alga ir 590 rubļi.

A.Endziņš: Bet mums jau šī alga – 590 rubļi – sakarā ar valdības lēmumu pašreiz ir.

I.Geidāns: Bet materiālās nodrošināšanas lēmumā vienalga stāv cipars 500.

A.Endziņš: Formāli tam nav absolūti nekādas nozīmes. Tādā gadījumā uzaiciniet grāmatvedi, lai viņa jums paskaidro. Kolēģa Cupruna pašreiz nav zālē, viņš jau pagājušo reizi, kamēr mēs diskutējām, aizgāja uz grāmatvedību. Es arī biju pie grāmatvedības darbiniekiem, konsultējāmies un izrunājāmies par šīm lietām. Praktiskas vajadzības šeit nav. Mēs būtībā sev tādā gadījumā radām šo pamatalgu, no kuras tālāk nāk viss šis aprēķins, kas veidots, palielinot sev algu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Endziņa kungs! Vai jums neliekas, ka 1.panta pēdējā teikumā vārdu “proporcionāli” būtu labāk aizvietot ar vārdu “atbilstoši”?

A.Endziņš: Ja jūs tā uzskatāt kā filologs, lūdzu.

Priekšsēdētājs: Jā, par to var padomāt no valodnieciskā viedokļa. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamo referent, sakiet, kāpēc nav atbildes uz manu pirmo priekšlikumu par sekretariāta vadītāja mēnešalgu?/

A.Endziņš: */Varu paskaidrot. Pēc tā nav nepieciešamības, jo deputāts Dobelis saņem saskaņā ar nolikumu par materiālo nodrošinājumu kā komisijas priekšsēdētāja vietnieks – tā ir viena piemaksa, un otra piemaksa – kā Augstākās padomes izveidotas komisijas priekšsēdētājs, bet mūsu nolikumā nekur nav teikts, ka nedrīkst savienot kaut kādus amatus. Tāpēc šeit nav nepieciešamības taisīt kaut kādu atrunu, tāpēc ka nākošajā sesijā, iespējams, tiks ievēlēts cits sekretariāta vadītājs, varbūt viņš nebūs nekādas speciālas komisijas priekšsēdētājs, attiecīgi viņš saņems tikai 50 rubļu pielikumu kā tās vai citas komisijas priekšsēdētājs. Vai varbūt jūs uzskatāt, ka būtu jānosaka kāda stacionāra summa tieši sekretariāta vadītājam?/

A.Rešetņikovs: */Nu, labi, tagad divi mūsu lēmumi, pēdējais un Nr.653. Kāpēc šeit ir vārds “saraksti”? Būtībā tās ir darba laika uzskaites tabulas, bet ne saraksti. Pareizāk: “tabula” vai “veidlapa”./

Priekšsēdētājs: Jā, tas ir redakcijas labojums. Vienkārši pievērsiet tam uzmanību, kad juridiskā pārvalde pārbaudīs lēmumu korektumu.

Debatēs neviens nav pieteicies izteikties par šo lēmumu? Deputāts Silārs vēlas izteikties. Vārds deputātam Silāram.

I.Silārs: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Izteikšos pavisam īsi. Mani nepamierina tas, ka oficiāli iesniegts un sekretariātā reģistrēts priekšlikums nav izdalīts deputātiem kopā ar šo lēmuma projektu. Šādā gadījumā es nevaru pamatot, man ir liegta iespēja argumentēt priekšlikumu. Šis lēmums atšķiras no tā, kādu apspriedām pirmajā reizē. Tur, piemēram, bija labojumi pie 6.punkta par komandējumiem. Šeit tas vispār ir izņemts ārā.

Es domāju, ka ir pilnīgi dabiski cīnīties par to, lai tie, kurus Augstākā padome sūta komandējumā kā augstākās likumdevējas institūcijas pārstāvjus uz citu valsti, kaut uz kaimiņu valsti, arī justos kā savu valsti pārstāvoši, lai viņiem nebūtu jāmaksā no savas kabatas par uzturēšanos viesnīcā un, iespējams, par ceļa izdevumiem. Līdz šim neesmu bijis nevienā komandējumā un arī turpmāk man nav paredzami nekādi komandējumi, tā ka šeit nav nekādas manas personiskās ieinteresētības. Bet šo iesniegto normu es nevaru likt uz balošanu gluži vienkārši tādēļ, ka projekta izstrādātāji nav turējuši par vajadzīgu oficiāli, kā ir paredzēts reglamentā, pamatot šīs normas noraidījumu.

Priekšsēdētājs: Deputāt Rešetņikov, lūdzu!

A.Rešetņikovs: */Cienījamie kolēģi! Februāra beigās marta sākumā es zināmā mērā tiku iesaistīts starpfrakciju biroja darbā, lai sagatavotu izziņu datus deputātam Kurdjumovam mūsu darba algu noformēšanai. Te es gribētu ar jums padalīties ar saņemto informāciju un nedaudz argumentēt to priekšlikumu būtību, kurus es iesniedzu.

Mani nedaudz pārsteidza, ka jau vairākus mēnešus sekretariāta vadītājs, deputāts Dobelis, aizpildīja mūsu Augstākās padomes vadītāju darba laika uzskaites tabulu. Tā ka es nezinu, vai viņš ir pastāvīgās komisijas vadītājs tajā ziņā, kā es to saprotu, ja viņš būtu tāds komisijas priekšsēdētājs, tad laikam būtu klāt šodien Augstākās padomes Prezidija sēdē, bet tomēr viņš izpildīja tādas funkcijas. Lai turpmāk mums nebūtu nekādu neskaidrību šajā jautājumā, es ierosinātu šo praksi padarīt likumīgu.

Tālāk mani nedaudz mulsina deputāta Dobeļa speciālā alga – 625 rubļi. Grāmatvedībā atšifrēju, ka šeit ietilpst divas piemaksas: viena par sekretariāta vadību, otra kā komisijas priekšsēdētājam – 50 rubļi un kā pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam – 75 rubļi. Es savā naivumā domāju, ka mūsu Augstākās padomes praksē nevajadzētu būt diviem tādiem apvienotiem apmaksājamiem amatiem, bet, tā kā mūsu nolikumā, kurš pieņemts 25.jūnijā, sekretariāta vadītāja amats nav minēts, ne tikai es, bet vēl daļa deputātu domāja, ka šajā amatā deputāts Dobelis strādā bez maksas. Tāpēc es ierosināju padarīt šo amatu likumīgu un noformēt amata algu.

Nu, un pēdējā vēlēšanās, ko es gribētu izteikt, attiecas uz mūsu tālākā darba praksi. Pie mums kuluāros klīst ļoti daudzas runas, ka vienam deputātam likti vairāk krustiņu, par kuriem būtu jāmaksā 10 rubļu dienas naudas, citam deputātam mazāk. Es ierosinātu iekļaut burtiski katras komisijas darba praksē, lai komisijas sekretārs katra mēneša beigās informētu par to, kas kuram atzīmēts – cik krustiņu, cik burtu “K” vai burtu “P”, ja tas ir neattaisnots darba kavējums. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Pagaidiet, mēs vēl nesākām apspriest lēmuma projektu, bet mums vajadzētu nedaudz vienoties par procedūru. Acīmredzot būs jāapspriež, kā parasti, pa pantiem šis lēmums un par priekšlikumiem jābalso. Lūdzu, otrais mikrofons.

E.Krastiņš: Man tomēr ir cits priekšlikums. Varbūt par to sākumā nobalsosim. Pirmkārt, ja kolēģi uzmanīgi paskatīsies, viņi redzēs, ka 4.punktā vispār ir paredzēts nolikums par tautas deputātu darbības materiālo nodrošinājumu, ko mēs pieņēmām pagājušajā gadā, bet nav noteikts, kāda īsti būs turpmākā darbība.

Otra lieta. Cik es sapratu, tad pagājušajā reizē iesniegtais lēmuma projekts nepavisam netika noraidīts un netika Likumdošanas komisijai uzdots izstrādāt jaunu lēmuma projekta tekstu, taču faktiski mums izsniegtais lēmuma projekta teksts ir pilnīgi jauns. No tā ir izņemti praktiski visi iepriekšējā lēmuma projekta punkti. Es uzskatu, ka šāda komisijas attieksme pret lēmuma projektu nav pieļaujama, pilnīgi piekrītu Silāra kungam, ka šeit nav atspoguļoti iesniegtie labojumi ar motivējumu, kāpēc tie ir noraidīti, un ir patvaļīgi izdarītas pārāk būtiskas lēmuma projekta teksta izmaiņas.

Cienījamais Endziņa kungs diemžēl pat nespēja skaidri pateikt, kāda šeit ir tiesiskā prioritāte attiecībā pret Ministru padomes lēmumiem. Tāpēc es aicinu šādā variantā nepieņemt šo lēmuma projektu, atgriezties pie iepriekšējā teksta un sagatavot ar visiem iesniegtajiem deputātu priekšlikumiem, un vēlreiz šo jautājumu apspriest.

Priekšsēdētājs: Es tikai nedaudz, lai būtu skaidrība. No mūsu administrācijas puses man teica, ka priekšlikumi, kurus ir iesnieguši deputāti Rešetņikovs un Preinbergs, kā arī frakcija “Līdztiesība”, visi ir izdalīti pagājušajā nedēļā. Vienīgi nav bijis izdalīts deputāta Silāra priekšlikums. Lūdzu, deputāt Endziņ!

A.Endziņš: Minētie priekšlikumi tika izdalīti tāpēc, ka tika iesniegti laikus un varēja paspēt tos pavairot, līdz sākām izskatīt šo projektu. Deputāts Silārs šim projektam savu priekšlikumu iesniedza jau pēc lēmuma apspriešanas pirmajā variantā. Gatavojoties otrajam lasījumam, mēs devām vienkārši paskaidrojumu, kāpēc mums bija šāda attieksme.

Kas attiecas uz cienījamo Krastiņa kungu, man būtu priekšlikums un lūgums ļoti uzmanīgi paskatīties uz datumiem, kuri šeit figurē. Vai ir runa par 25.jūniju, kas ir lēmuma projekta nosaukumā un kas ir spēkā, vai te ir runa par iepriekšējiem lēmumiem, kurus mēs sagatavojām un kuri jau sen faktiski ir zaudējuši savu juridisko spēku? Lai būtu precīzi un skaidri, lai nevienam nerastos šaubas par to, vai šie lēmumi ir vai nav spēkā, te ir skaidri un gaiši rakstīts, ka tie tiek atcelti. Ir spēkā 25.jūnija variants ar labojumiem, kuri tika izdarīti 3.oktobrī pagājušajā gadā.

Priekšsēdētājs: Acīmredzot, Endziņa kungs, mums vajadzētu vispirms apspriest pa pantiem. Ja deputāta Krastiņa priekšlikums noraidīt šo variantu gūst atbalstu, tad to kopējā balsošanā pārējie varēs apstiprināt. Vismaz apspriedīsim pantus un izteiksim priekšlikumus. Mums vajadzētu noskaidrot, kāda ir attieksme pret katru no grozījuma pantiem. Pamatā ir 653.dokuments. 653.dokumenta 1.punkts ir par nolikuma 4.punktu, par tā redakciju. Deputātiem nav nekādu pretenziju? Mēs to arī nepieņemsim, bet atcerēsimies jūsu priekšlikumu, ja lielākā daļa deputātu jūs atbalstīs. Deputāts Krastiņš pieprasa, ka ir jānobalso par šī lēmuma projekta noraidīšanu.

A.Endziņš: Man ir lūgums tādā gadījumā uzticēt šo goda pilno pienākumu vai nu Ekonomikas, vai Apvienotajai budžeta komisijai, jo te ir mazāk juridiskas dabas jautājumu, ko mēs varam precizēt, te ir ekonomiskas dabas jautājumi. Šinī gadījumā es kā jurists to neuzņemos.

Priekšsēdētājs: Skaidrs. Tā kā deputāts Krastiņš neatkāpjas no sava ierosinājuma balsot par šī lēmuma projekta noraidīšanu, to neizskatot pa pantiem, tad balsosim. Ja šis priekšlikums netiks pieņemts, tad turpināsim apspriešanu. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 106.

Balsojam par ieteikumu noraidīt šo lēmuma projektu un neizskatīt. Rezultāts: 39 – par, 37 – pret, 25 – atturas. Vairākuma nav, kaut gan te ir viena interesanta lieta, par ko mums kārtības rullī ir jāpadomā. Visos parlamentos es ievēroju, ka balsis “atturas” netiek skaitītas kā balsis “pret”. Mums iznāk, ka “atturas” ir tas pats, kas “pret”. Turpinām lēmuma projekta apspriešanu.

1.punkts. Vai ir kādi ieteikumi labojumiem vai arī priekšlikumi?

A.Endziņš: Šeit tika izteikti iebildumi tikai attiecībā uz “proporcionāli” vai “atbilstoši”. Es domāju, ka tas ir redakcionālas dabas jautājums un ka ar filologiem šo jautājumu atrisināsim.

Priekšsēdētājs: “Atbilstoši” varētu būt, tas ir arī latviskāk. Tas noteikti ir latviešu vārds, salīdzinot ar “proporcionāli”. Bet par šīm niansēm jūs varat pastrīdēties redakcijas komisijā.

Otrais. Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Man, atklāti sakot, jau toreiz likās ne visai loģiski un pareizi. Man diemžēl bija jāuziet augšā, bet es klausījos translācijā jūsu diskusiju un arī tagad man nedod miera šāds jautājums. Ir runa par amatpersonām. Jūs atceraties, kādas karstas diskusijas mums bija tad, kad lēmām, kā aktivizēt deputātus darbam Augstākās padomes institūcijās. Tur mums visādi gāja, ja jūs atceraties. Diskusiju rezultātā radās doma, ka jāstimulē deputātu darbs Augstākās padomes institūcijās ar naudu. Tā naudas summa ir ļoti neliela, bet kaut kāds stimuls tur ir, kaut gan deputātu aktivitāte, pēc mana subjektīva vērojuma, nemainījās.

Kas attiecas uz amatpersonām, vai tomēr nerodas dīvaina situācija, ka mēs saņemam naudu papildus par to, ka pildām savus pienākumus. Bet kur tad citur es varu atrasties, ja ne Augstākajā padomē? Ja nu komandējumā, tad komandējumā. Bet, ja Augstākajā padomē, tad es esmu savā kabinetā, šajā zālē vai vadu Augstākās padomes Prezidija darbu. Ar vārdu sakot, Augstākajā padomē es esmu. Protams, es saprotu, ka tas var rosināt dažādu traktējumu manai domai, bet man šī doma neliek miera.

A.Endziņš: Varbūt atļausiet atbildēt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

A.Endziņš: Arī amatpersona ir deputāts, un šis 5.punkts vispār jau pašā nolikumā tika ierakstīts pēc deputātu pašu priekšlikumiem. Runa šeit ir nevis par to, ka deputāts strādā vai ka viņš nestrādā, bet tikai par plenārsēdēm vai par institūciju sēdēm – pastāvīgo komisiju sēdēm un Prezidija sēdēm, kur varētu būt 10 rubļu piemaksa. Tas attiecas tikpat labi uz deputātu Gorbunovu, kā uz deputātu Endziņu, deputātu Silāru vai kādu citu neatkarīgi no tā, kādu amatu viņš ieņem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

M.Budovskis: Tomēr es gribētu atgriezties pie deputāta Rešetņikova priekšlikuma. Es izskatīju visu pamatnolikumu, izskatīju arī tos labojumus, kas vēl ir palikuši spēkā, un tomēr es nevaru atrast, kāds ir atalgojums sekretariāta vadītājam. Es domāju, ka būtu ļoti nepatīkami viņu šobrīd kaut kam pielīdzināt. Sekretariāta vadītājs ir sekretariāta vadītājs. Vai mums tomēr nevajadzētu noteikt viņam piemaksas, kā tas ir komisiju vadītājiem, sekretāriem un tā tālāk?

A.Endziņš: Es jau paskaidroju, ka nolikuma 10.punktā ir noteikts, ka pie deputāta pamatalgas tiek paredzētas šādas piemaksas: pastāvīgās komisijas priekšsēdētājam – 150 rubļu, vietniekam – 75 rubļi, sekretāram – 75 rubļi, citas komisijas priekšsēdētājam – 50 rubļu. Es arī paskaidroju, ka šinī gadījumā Dobeļa kungs saņem piemaksu kā pastāvīgās komisijas priekšsēdētāja vietnieks un kā komisijas vadītājs. Cita veida piemaksas šeit nevarētu būt un acīmredzot arī nav. Varbūt jūs uzskatāt, ka mums vajag sekretariāta vadītājam noteikt, tāpat kā Augstākās padomes priekšsēdētājam, cietu algu?

M.Budovskis: Es gribētu, lai mēs to norādītu, lai nebūtu šāds brīvs traktējums.

A.Endziņš: Es atvainojos, bet tādā gadījumā šeit ir arī jautājums par to, kas tās ir par komisijām un vai sekretariāta darbs un sekretariāta vadītājs ir kaut kas tāds, kas prasa īpaši viņu izcelt. Ja jums ir motivācija, lūdzu, dodiet savus priekšlikumus.

M.Budovskis: Vai sekretariāts un sekretariāta vadītājs ir kaut kas līdzīgs komisijai?

A.Endziņš: Cita komisija.

Priekšsēdētājs: Es nedzirdēju priekšlikumu no Budovska kunga. Lūdzu, Dobeļa kungs grib izteikties par šo pantu.

J.Dobelis: Līdz šim sekretariāta vadītājam bija noteikta piemaksa kā sekretariāta vadītājam, tur nebija nekādas komisijas, bija vienkārši 50 rubļu piemaksa pie algas. Tādu es līdz šim arī esmu saņēmis. Es nezinu, par ko te tālāk ir runa, bet es vienkārši gribu teikt, ka bija īpaši norādīts, ka sekretariāta vadītājs saņem piemaksu. Kā būs nākotnē, to lems plenārsēde. Bet es vienkārši gribu paskaidrot, ka, pildot konkrēti šos pienākumus, piemaksa līdz šim ir bijusi 50 rubļu. Kas attiecas uz komisijas priekšsēdētāja vietnieka vai sekretāra darbu, tur atkal ir citas piemaksas, kuras arī ir bijušas ļoti konkrētas.

Šādi Rešetņikova kunga īpatnējie paskaidrojumi, ka, lūk, viņš tur ir kaut ko “izracis” un runā par kaut kādām konstantām algām... Ir alga un ir piemaksa par katru papildu darbu komisijas priekšsēdētājam, vietniekam, sekretāram vai sekretariāta vadītājam. Tā ir bijis līdz šim. Ja būs cits lēmums, tad būs cits lēmums, bet nevajag jaukt šīs lietas. Viena lieta ir deputāta pamatalga un sēžu apmeklēšana, otra lieta ir piemaksa par kaut kādu konkrētu pienākumu pildīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

A.Endziņš: Šeit es vēlreiz atkārtoju, ka sekretariāta vadītājs tiek pielīdzināts citas komisijas vadītājam un par to arī saņem algu.

Priekšsēdētājs: Vārdos ietērpjama ieteikuma es nesadzirdēju šajā apspriešanas laikā. Tātad par 2.punktu pagaidām nav jābalso un tas paliek tādā pašā redakcijā. Lielākajai daļai ir nolikuma teksts, jūs varat apskatīties, kas tad tiek izslēgts.

A.Endziņš: Šis 12.punkts skan šādi: “Ar deputātu darbību saistītos izdevumus, kas paredzēti šā nolikuma 4., 6. un 7.punktā, izpildkomitejām, iestādēm un organizācijām atlīdzina vietējās finansu iestādes Latvijas Republikas Ministru padomes noteiktajā kārtībā, pamatojoties uz to rēķiniem, kurus apstiprina deputāti.” Tālāk ir šī bēdīgi slavenā Finansu ministrijas instrukcija, kas sarežģī iespēju deputātam laikus saņemt apmaksu par to laiku, kamēr viņš ir strādājis šeit, nevis savā pastāvīgajā darba vietā. Svītrojot šo punktu, instrukcija vairs darbojas tikai attiecībā uz 6., 7.punktu. Šeit tiek radīta iespēja deputātiem saņemt attiecīgo samaksu tepat uz vietas.

Priekšsēdētājs: 4.punkts ir par to, ka divi attiecīgi lēmumi – 29.maija un 5.jūnija – zaudē spēku. Nav nekādu priekšlikumu un iebildumu?

Tad vēl paliek jautājums par deputāta Silāra ieteikumu, kurš nav pavairots. Tādējādi mēs nevarējām ar to iepazīties rakstiskā veidā. Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Es domāju, ka teikums ir tik vienkāršs un katram saprotams, ka par to varētu balsot arī bez pavairošanas un pārtulkošanas. Vajadzētu nolikuma 6.pantu ar vienu teikumu: “Braukšanas biļetes un viesnīcu apmaksā pēc faktiskajiem izdevumiem.”

Priekšsēdētājs: Tas ir, svītrojot šos 10 rubļus?

I.Silārs: Nē, tos neaizskar.

Priekšsēdētājs: Papildus jūs gribat?

I.Silārs: Aiz esošā teksta seko teikums, jo tur ir – “izņemot viesnīcu”, tam seko teksts, ka par braukšanas biļetēm un viesnīcu maksā pēc faktiskajiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Endziņa kungs, kā jums liekas, vai mēs varam iekļaut kopējā balsojumā šo pantu vai balsojam atsevišķi?

A.Endziņš: Es tomēr lūgtu, lai šeit būtu Apvienotās budžeta komisijas atzinums vai kaut kas tamlīdzīgs, jo lieta ir tāda, ka šīm viesnīcām ļoti stipri ir paceltas cenas, mēs varam apmesties luksusa numurā un samaksāt par šo numuru dienā 60 vai 80 rubļu un varbūt pat vairāk. Kā izskatīsies mūsu Augstākās padomes budžets, to es nezinu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es patiešām varētu piekrist Silāra kungam, ka būtu jāapmaksā pēc faktiskajiem izdevumiem, jo es pēc pieredzes zinu: aizbraucu uz Igauniju komandējumā kā Augstākās padomes deputāts, igauņi mani ieliek tādā viesnīcā, kur patiešām numurs maksā 30 rubļu. Tas notiek aiz cieņas pret Latvijas Republikas deputātu. Bet tanī pašā laikā es negribētu piekrist Silāra kunga teiktajam, ka nedrīkst skart šos 10 rubļus. Tādā gadījumā 10 rubļi automātiski pazūd un ir apmaksa pēc faktiskajiem izdevumiem.

A.Endziņš: 10 rubļi ir dienas nauda, tie neattiecas uz viesnīcu un uz apmaksu par transportu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

V.Gerasimovs: */Mans jautājums saistīts ar situācijām, kad deputāts, pildot savus deputāta pienākumus, brauc komandējumā. Kādā veidā mūsu lēmumam jāsaskaņojas ar to lēmumu, kuru pieņēmusi Latvijas Republikas Ministru padome?/

A.Endziņš: */Es jau pa to runāju. Republikas Ministru padomes lēmums paredz 15 rubļus – Latvijas robežās, ieskaitot maksu par viesnīcu; ārpus republikas – 20 rubļus. Tas ir, pat tagad mūsu deputāts izrādās izdevīgākā situācijā nekā vienkāršs mirstīgais cilvēks./

V.Gerasimovs: */Un vēl man ir ierosinājums – iekļaut šajā lēmumā 5.punktu, kurā rakstīt, ka šis lēmums stājas spēkā šā gada 1.aprīlī./

Priekšsēdētājs: Tas ir atpakaļejošs datums, Endziņa kungs. Vai mēs varam atļauties? Lūdzu, pirmais mikrofons.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu deputātiem atgādināt, apspriežot šo jautājumu, ka mums ir paredzēta 200 rubļu piemaksa, kas domāta tieši šādiem neparedzētiem ar deputāta darbību saistītiem izdevumiem. Tur arī ietilpst tie izdevumi, ja kādas reizes ir jāmaksā vairāk par viesnīcu, ir visādi izbraukumi un tamlīdzīgi. Tā ir nauda tam mērķim. Tādēļ es ierosinu nobalsot par komisijas priekšlikumu un izbeigt šīs garās debates un naudas dalīšanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

I.Silārs: Piemaksa par deputāta darbību ir domāta darbam vēlēšanu apgabalā. Ja es izbraucu komandējumā ārpus Latvijas, tad mani tur komandē ne mani vēlētāji pienākumu pildīšanai, bet gan Augstākās padomes institūcijas. Mani tur komandē un liek maksāt no manas kabatas par to. Tā ir pavisam cita lieta. Ir runa par komandējumiem, kur deputātu komandē Augstākās padomes Prezidijs.

Priekšsēdētājs: Tā ir motivācija. Mēs balsosim par to. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Endziņš: Es varbūt nolasīšu vēlreiz 3.punktu, kurš skan šādi: “Deputātam ik mēnesi tiek izmaksāti 200 rubļi ar deputāta darbu saistīto izdevumu segšanai. No šīs summas nodokļi netiek ieturēti.” Šis formulējums “deputāta darbs” ir ļoti plašs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Albertiņa!

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Man, atklāti sakot, ir drusku neērti, jo es esmu no Budžeta komisijas un labi zinu, kāds ir Latvijas Republikas ekonomiskais stāvoklis šajā brīdī. Es uzaicinu pārtraukt šīs necienīgās debates. Vispār man ir ļoti žēl, ka mums kārtējo reizi ir uzspiesta tāda lieta, kuru faktiski vajadzēja izlemt Ministru padomei. Ja mums kompensācija pienākas, tad pienākas, ja komandējuma nauda pienākas, tad pienākas, un, ja ne, tad ne. Tāpat kā visiem pārējiem Latvijas iedzīvotājiem šajos ļoti grūtajos ekonomiskajos apstākļos.

Priekšsēdētājs: Balsojam par to lēmuma projektu, kurš ir iesniegts šeit rakstiskā veidā. Vajag, lai nobalso puse no balsojošajiem, bet ne mazāk par 67. Ar tādu pašu noteikumu jābalso par papildinājumu, ko ierosināja deputāts Silārs, un par 6.pantu – lēmuma spēkā stāšanos –, ko ierosināja deputāts no frakcijas “Līdztiesība”.

Tagad vajadzētu Endziņa kunga komentāru, jo viņš neatbildēja. To izdarīsim pēc tam, kad nonāksim pie šī priekšlikuma. Vai mēs par to varam balsot ar atpakaļejošu datumu? Lūdzu reģistrēties. Rezultāts: 108.

Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es gribētu uzdot vienu jautājumu sēdes vadītājam. Kādēļ man, kurš ir saskaņā ar kārtības rulli paredzētajā laikā iesniedzis savu labojumu, tas būtu jāliek uz balsošanu pēc tam, kad būs bez šī priekšlikuma nobalsots par lēmuma projektu? Tas maina lietas būtību. Vai man balsot par vai ne? Es varēšu balsot tikai pēc tam, kad zināšu, vai ir noraidīts vai pieņemts mans papildinājums.

Priekšsēdētājs: Mēs varam balsot arī par deputāta Silāra priekšlikumu no sākuma. Nav neviena iebilduma deputātiem? Par jānobalso pusei no balsojošiem, vismaz vienai trešdaļai. Pretējā gadījumā, ja liela daļa deputātu nepiekrīt šim punktam, mēs vienkārši būsim negodīgi nobalsojuši. Te ir runa par katru izmaiņu nolikumā.

Pirms balsosim par deputāta Silāra ieteikumu, kas attiecas uz atvaļinājumiem, jūs, deputāt Silār, varētu vēlreiz nolasīt? Es ļoti atvainojos, ka manā rīcībā nav jūsu teksta.

I.Silārs: Braukšanas biļetes un viesnīcu apmaksā pēc faktiskajiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Tas būs papildinājums pašreiz spēkā esošā nolikuma 6.pantam. Balsojam par deputāta Silāra priekšlikumu. Rezultāts: 31 – par, 38 – pret, 28 – atturas. Tātad šis labojums nav pieņemts.

Tagad balsosim par komisijas ieteiktajām izmaiņām pantos. Rezultāts: 61. Lēmums nav pieņemts.

Cilinska kungs, lūdzu!

E.Cilinskis: Ņemot vērā apspriešanu, es saprotu, ka laikam mums, deputātiem, nekas cits neatliks kā jautājumu par deputāta materiālo stāvokli vai nodrošināšanu deleģēt Ministru padomei. Citādi mēs nekur uz priekšu netiksim.

Priekšsēdētājs: Tāds bija deputātes Albertiņas ierosinājums. Es nezinu, vai tur ir vajadzīga īpaša deleģēšana. Tas ir jāpārdomā mūsu Budžeta komisijai, jo mēs šeit zālē to diez vai izšķirsim. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Ozols: Mēs jau esam deleģējuši 4.punkta realizāciju Ministru padomei ar iepriekšējo lēmumu, kā rezultātā neatbrīvotie deputāti no 1.janvāra saskaņā ar Finansu ministrijas instrukciju nesaņem darba algu jau trīs mēnešus. Tas uzziņai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

F.Stroganovs: */Es esmu Budžeta komisijas loceklis un man jāsaka, ka mēs acīmredzot domājam finansu ziņā radīt sev atvieglotus, siltumnīcas apstākļus, salīdzinot ar tiem, kādos atrodas visa mūsu republika un visa mūsu tauta. Tā vietā, lai samazinātu izdevumus un piešķirtu nepieciešamos līdzekļus to nozaru pacelšanai, bez kurām nevaram dzīvot, mēs domājam par to, kā palielināt savu darba algu un visas iespējamās kompensācijas. Tā vietā, lai izmantotu tos vispārējos nolikumus un darba likumdošanu, kura ir spēkā arī pie mums. Acīmredzot tādā kārtā mēs varam novest republikas ekonomiku līdz tam, ka mums nebūs ko maksāt ne tikai strādniekiem, bet arī pašiem sev./

Priekšsēdētājs: Kādi ir priekšlikumi? Lūdzu, deputāti, izsakiet kādu ieteikumu! Mums faktiski šajā sēdē laiks ir beidzies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Rešetņikovs: */Cienījamie kolēģi! Es speciāli izlaidu šo jautājumu, kad uzstājos, bet pie reizes gribētu padalīties ar jums informācijā par to, ka praktiski visās komisijās, izņemot Likumdošanas jautājumu un Vides aizsardzības komisiju, par 27. un 28.februāri ielikti krustiņi. Es gribētu jautāt komisiju priekšsēdētājiem un sekretāriem, cik korekti tas ir darīts? Mēs taču ar to pārkāpjam finansu disciplīnu un daudzi no mums nelikumīgi saņēma pa 20 rubļiem dienas naudas./

Priekšsēdētājs: Jautājums ir izskatīts. Apvienotajai budžeta komisijai vai arī cilvēkiem, kas ar šo jautājumu nodarbojas, ir iespējas pie tā atgriezties, ja tas ir vajadzīgs.

Tiekamies pulksten 17.00, kad izskatīsim jautājumu par agrārās reformas nodrošinājumu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Sākam šodienas noslēguma sēdi. Vērtējam Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 27.marta lēmuma “Par agrārās reformas nodrošinājumu” izpildes gaitu. Ziņo deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Cienījamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi deputāti! Visiem ir izdalīts Latvijas Republikas Augtākās padomes lēmums “Par agrārās reformas nodrošinājumu”. Uz to es arī pamatošu savu ziņojumu. Ņemot vērā Latvijas Republikas Augstākās padomes šā gada 27.marta lēmuma “Par agrārās reformas nodrošinājumu” svarīgumu Latvijas valsts attīstībā, komisija sīki izanalizēja katru lēmumā ierakstīto punktu, kuram pienācis izpildes termiņš, un ziņo sekojošo.

1.1.punkts paredzēja līdz 1991.gada 14.aprīlim pieņemt lēmumu par piena un gaļas iepirkuma cenu paaugstināšanu. Lauksaimniecības ministrija savus priekšlikumus 1.variantā iesniegusi 2.aprīlī un 2.variantā – 10.aprīlī. Finansu ministrijas Cenu departaments pēc pieprasījuma Lauksaimniecības ministrijai sagatavojis un iesniedzis konkrētus priekšlikumus par mazumtirdzniecības cenu izmaiņām.

17.aprīlī Ministru padome pieņēmusi lēmumu “Par piena un gaļas valsts iepirkuma cenu paaugstināšanu ar šā gada 2.maiju”. Formāli šis Augstākās padomes lēmuma punkts izpildīts. Taču, pirmkārt, Augstākā padome, pieņemot šo punktu, nesaistīja to ar mazumtirdzniecības cenu pacelšanu, bet atļāva valdībai izvēlēties taktiku cenu jautājumā.

Otrkārt, Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa kunga solījumi lauksaimniekiem par iepirkuma cenu pacelšanu no 15.aprīļa nav izpildīti. Tas lauksaimniecības uzņēmumiem radījis papildu zaudējumus apmēram 15 miljonu rubļu apmērā.

Sakarā ar 1.7.punktu paredzēt līdz 1991.gada 10.aprīlim aizdevumu veidā piešķirt līdzekļus 8 miljonu rubļu apmērā sēklas un degvielas iegādei tām lauku saimniecībām, kurām pavasara sējas laikā šo līdzekļu nebūtu.

Latvijas Republikas Augtākās padomes lēmums parakstīts 27.martā, bet 8.aprīlī, tas ir, pēc astoņām dienām Lauksaimniecības ministrija lūdz Latvijas Republikas Ministru padomi piešķirt īslaicīgu bezprocentu aizdevumu no valsts budžeta 8 miljonu rubļu apmērā sēklas, degvielas, kā arī minerālmēslu un rezerves daļu iegādei. Latvijas Republikas Ministru padome 12.aprīlī pieņem attiecīgu rīkojumu Nr.138. Tas ir vēl pēc četrām dienām. Latvijas Republikas Finansu ministrija atver kredītu bankā 1991.gada 16.aprīlī un 17.aprīlī pārskaita līdzekļus rajoniem, noņemot tos attiecīgi no Lauksaimniecības ministrijas konta.

Līdz ar to lēmums faktiski izpildīts ar sešu dienu nokavēšanos. Galvenais iemesls – Lauksaimniecības ministrijas neoperatīvais darbs materiālu sagatavošanā. Tā kā lēmuma 1.7.punkts izpildīts un nokavēšanās nav pārāk būtiska, uzskatām par iespējamu to no kontroles noņemt.

1.8.punkts paredz līdz 15.aprīlim pieņemt lēmumu “Par lauksaimniecības materiāli tehnisko nodrošinājumu” 1991.gadā. Lēmuma projektu sagatavojusi Lauksaimniecības ministrija šā gada 5.aprīlī. Jau 9.aprīlī tas tika nosūtīts visām ieinteresētajām ministrijām. Saņemtas atbildes no Ekonomikas ministrijas, Tirdzniecības ministrijas, Arhitektūras un celtniecības ministrijas, Rūpniecības ministrijas, Materiālo resursu ministrijas, Finansu ministrijas, Enerģētikas ministrijas, Ārējo sakaru departamenta, republikāniskās bankas, Tirdzniecības iekārtu apvienības.

Atzīmējams, ka saskaņojums no ministrijām saņemts tikai trijos gadījumos ar pirmo personu parakstu, un atbilžu saturs pārsvarā neliecina par šo ministriju ieinteresētību jautājumu risināšanā. Projekts izskatīts, piedaloties nosauktajām ministrijām, 19.aprīlī Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieka Kalniņa vadībā. Taču tā pilnīgai sagatavošanai vēl nepieciešams vismaz divu nedēļu darbs.

Secinājumi:

1) Augstākā padome nav rēķinājusies ar to, ka šāda lēmuma pieņemšanai vajadzīgs lielāks termiņš, lai gan, ņemot vērā sējas darbu iesākšanos, kavēt jautājuma risināšanu arī ir bīstami;

2) Ministru padomes kontroles dienestam, redzot, ka noteiktajā termiņā netiks izpildīts Augstākās padomes lēmums, bija laikus jā­prasa termiņa pagarināšana. Šobrīd ar Ministru padomes 1991.gada 22.aprīļa rakstu Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Bišers lūdz Augstāko padomi pagarināt dokumenta sagatavošanas termiņu līdz šā gada 10.maijam.

2.2 punktā uzdots Latvijas Bankai līdz 15.aprīlim sniegt pārskatu Augstākajai padomei par Latvijas Bankas līdzšinējo finansu un kredīta politiku. Šā gada 11.aprīlī Latvijas Bankas prezidents A.Bergs-Bergmanis, Agrobankas pārvaldnieka vietnieks J.Ozoliņš, kā arī darbinieki no Rūpniecības, Celtniecības bankas, Lauksaimniecības ministrijas un Augstākās padomes kopējā Lauksaimniecības un mežsaimniecības, Ekonomikas un Apvienotās budžeta komisijas sēdē sniedza pārskatu par līdzšinējo finansu kredītu politiku. Vērojamas ļoti lielas neskaidrības, nenoteiktība. Secinājums: republikā nav izstrādāta stimulējoša lauksaimniecības finansēšanas un kreditēšanas sistēma. Vecā sistēma bremzē lauksaimniecisko ražošanu, nestimulē zemnieku saimniecības, kopsaimniecības, lai tās paātrinātu kapitālieguldījumus un uzsāktu intensīvu ražošanu.

Piezīme. Latvijas Banka rakstisku pārskatu par finansu un kredīta politiku līdz šā gada 15.aprīlim Augstākajā padomē nav iesniegusi. Latvijas Republikas bankas prezidents Sakss komisijas sēdē sniedza informāciju, ka izveidota banku darbinieku grupa, kas līdz šā gada 1.maijam iesniegs Augstākajā padomē materiālus par jaunas lauksaimniecības finansēšanas un kreditēšanas sistēmas izveidi.

Par 4.punktu. Saskaņā ar Ministru padomes 1991.gada 19.marta lēmumu Nr.79 “Par lauksaimniecības ekonomikas stabilizāciju” tika atzīts par nepieciešamu izveidot Lauksaimniecības ministrijā sadārdzinājumu kompensācijas fondu 1991.gadam 393 miljonu rubļu apmērā. Finansu ministrijai piecu dienu laikā, līdz 25.martam, bija jāsagatavo iesniegšanai Latvijas Republikas Augstākajā padomē priekšlikumi. Lēmums nav izpildīts.

Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka tikai šā gada 17.aprīlī Latvijas Republikas Augstākā padome saņēmusi no Latvijas Republikas valdības administrācijas dokumentu “Par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā”. Iesniegtais likumprojekts “Par izmaiņām Latvijas Republikas 1991.gada valsts budžetā” paredz kompensācijas fonda izveidošanu 393 miljonu rubļu apmērā, tajā skaitā ir līdzekļi, kas novirzīti Latgalei zaudējumu segšanai un visas republikas lauku sociālās infrastruktūras celtniecības objektu pabeigšanai.

Šis likumprojekts ir pretrunā ar iepriekšpieņemtajiem lēmumiem, jo līdzekļi Latgales zaudējumu segšanai un visas Latvijas lauku sociālo jautājumu risināšanai tika paredzēti ar citiem lēmumiem. Ņemot vērā minēto, Latvijas Republikas Augstākās padomes komisija atzīmē, ka likumprojektā jāparedz budžeta līdzekļu iedalīšana:

1) sadārdzinājuma kompensācijas fonda izveidošanai – 393 miljoni rubļu;

2) Latgalei – 402,2 miljoni rubļu.

Pamats – 162.Ministru padomes lēmums 1990.gada 12.oktobrī;

3) lauku sociālās infrastruktūras celtniecības objektu pabeigšanai – 409 miljoni rubļu.

Pamats – Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums.

Sakarā ar to, ka daudzi deputāti uzdeva valdības pārstāvjiem jautājumus un nesaņēma pietiekamu informāciju, komisija uzskata par iespējamu sniegt papildu ziņas par diviem jautājumiem.

Deputāts Čepānis uzdeva jautājumu ministram Dainim Ģēģeram par tirgus fonda samazināšanos šā gada 1.ceturksnī un prognozēm 1991.gadā. Komisijas rīcībā esošie dati par lopkopības produkcijas piegādi tirdzniecības organizācijām 1991.gada 1.ceturksnī ir šādi: gaļa un gaļas produkti – mīnus 13,6 tūkstoši tonnu; piens un piena produkti – mīnus 50,3 tūkstoši tonnu; olas – mīnus 15,4 tūkstoši miljoni gabalu.

Lauksaimniecības ministrijas aprēķini rāda, ka gaļas ražošana visu kategoriju saimniecībās 1991.gadā samazināsies par 30 tūkstošiem tonnu, iepirkums valsts sagādē – par 31,1 tūkstoti tonnu, piena ražošanā – par 110 tūkstošiem tonnu, bet sagādē – par 157,7 tūkstošiem tonnu. No centralizētiem valsts resursiem kopsaimniecībās un valsts saimniecībās saņemts 94 procenti spēkbarības, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tai skaitā kombinētā lopbarība – 99 procenti. Tātad produkcijas ražošanas un valsts sagādes apjoma samazināšanos nevar attaisnot tikai ar valsts piegādātās spēkbarības apjoma samazināšanos.

Deputāts Voldemārs Strīķis uzdeva jautājumu par kļūdām cenu politikā, to sekām lauksaimniecībā un iespējamo analīzi par šā gada 1.ceturkšņa rezultātiem. Ekonomikas ministrs Jānis Āboltiņš atbildēja: “Lauksaimniecībā šīs sekas ir tieši tādas pašas kā jebkurā citā nozarē.” Nezināmu iemeslu dēļ vai neinformētības rezultātā ar šo atbildi tiek dezinformēti deputāti. Faktisko ekonomisko stāvokli starp nozarēm raksturo šādi skaitļi: peļņas apjoms republikas lauksaimniecības nozarēs 1991.gada janvārī un februārī republikā kopumā izpildīts (bez lauksaimniecības patērētāju kooperācijas zemnieku saimniecībām) par 140 procentiem, rūpniecībā – par 160 procentiem, transportā – par 81 procentu, sagādē – par 164,4 procentiem, celtniecībā – divas reizes pieaugusi peļņa, tirdzniecībā – par 31 procentu. Pēc Lauksaimniecības ministrijas datiem līdz 1.aprīlim lauksaimniecības uzņēmumu iemaksas bankām – piegādātājuzņēmējiem bija 15 miljoni 527 tūkstoši rubļu. Vienlaikus naudas trūkuma dēļ 25 saimniecībās strādājošajiem netika izmaksātas darba algas.

Par 6.punktu. Ministru padomē, ministrijās un departamentos strādā pavisam 2600 cilvēku vai par 200 cilvēkiem vairāk nekā pērn pirms valdības maiņas. Valdības padomnieku dienesta, ministriju un Ekonomikas ministrijas dienesta funkcijas, spriežot pēc iedalījuma, atkārtojas nereti pat trīs pakāpēs. Tajā pašā laikā valdība un tās ministrijas galvenokārt orientētas uz valsts funkciju veikšanu un principiāli negrib atzīt saimnieciskās vadīšanas funkciju nepieciešamību. Jāpiezīmē, ka pašlaik valsts īpašumā ir lielākā daļa ražošanas uzņēmumu. Taču novēlotā atziņa, ka pārejas periodā nepietiekami ir vadīt saimniecisko darbību, jau ir izraisījusi virkni nopietnu seku, sākot ar Ministru padomes lēmumu nepildīšanu un beidzot ar tautsaimniecības ražošanas apjoma straujo lejupslīdi.

Saskaņā ar nolikumu Ekonomikas ministrijai jāizstrādā valdības ekonomiskā politika un jāatbild par tās realizāciju tautsaimniecībā, jāizstrādā priekšlikumi valsts cenu politikai, jāprognozē cenu un tarifu līmeņi, jāizstrādā priekšlikumi par kārtību, kādā tiek noteiktas un grozītas līgumcenas, komerccenas, citas valsts cenas un tarifi visiem rūpniecības, lauksaimniecības produkcijas, kā arī pakalpojumu veidiem, jākontrolē cenu veidošanas noteikumu ievērošana tautsaimniecības nozarēs.

Pat virspusēja cenu politikas analīze 1990.gada nogalē un 1991.gada pirmajā ceturksnī rāda, ka Ekonomikas ministrija neveic nepieciešamo cenu veidošanas analīzi, kā arī nekontrolē cenu veidošanas noteikumu ievērošanu tautsaimniecības nozarēs. Kļūdaini tika prognozēts cenu līmenis materiāltehniskajiem resursiem, ko izmanto lauksaimniecībā. Rezultātā lauksaimniecībai radās vairāk nekā 1 miljards neprognozēta ražošanas izmaksu sadārdzinājuma.

Lauksaimniecība pretēji vairumam rūpniecības, būvmateriālu un citām nozarēm nonāca maksātnespējīgas nozares lomā. Neskatoties uz to, Ekonomikas ministrija līdz pat pēdējam laikam neatzīst pieļautās kļūdas, Latvijas Republikas Augstākā padome jau šā gada 12.februārī pieprasīja Ministru padomei izstrādāt lauksaimniecības ekonomikas stabilizācijas programmu. To noteiktā laikā nesaņēmām. Tad Latvijas Republikas Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija šā gada 5.martā sniedz paziņojumu, pieprasot no Ekonomikas, Lauksaimniecības un dažām citām ministrijām attiecīgus materiālus, bet diemžēl tos saņēma tikai no Lauksaimniecības ministrijas.

Secinājumi:

1) Ekonomikas ministrija pietiekami nevada tautsaimniecības ekonomiskā mehānisma pilnveidošanu, tā darbības analīzi, pārējo lauksaimniecības attīstības programmu izpildi. Neanalizē radušos situāciju un rezultātā to nepārvalda. Nepietiekama cenu veidošanas mehānisma kontrole pirmajā ceturksnī ir radījusi lauksaimniecībā apmēram 250 miljonu rubļu zaudējumu;

2) Finansu ministrija nepietiekami aktīvi meklē finansu resursus valdības lēmumu izpildei, tai skaitā arī lauksaimniecības nodrošināšanai;

3) Rūpniecības ministrija un Lauksaimniecības ministrija nepietiekami strādā lauksaimniecības reģionālās mašīnbūves attīstības jomā. Rezultātā tiek apdraudēta agrārās reformas materiāltehniskā nodrošināšana.

Šis ļoti saīsinātais ieskats liek izdarīt secinājumus, ka nepiedodama ir Augstākās padomes komisijas (priekšsēdētājs Andrejs Krastiņš) kavēšanās, izstrādājot un pieņemot likumu “Par Ministru padomi”. Pamatota ir Augstākās padomes prasība par valdības reorganizāciju, kas nav izpildīta. Izpildes termiņš bija 15.aprīlis.

Komisijas darbības slēdziens:

1) Latvijas Republikas Augstākās padomes 91.27.03. lēmums “Par agrārās reformas nodrošinājumu” lielā mērā nav izpildīts tādēļ, ka tā izpilde nav pietiekami kontrolēta. Latvijas Republikas Augstākajā padomē, Ministru padomē un vietējās pašvaldībās faktiski nedarbojas pieņemto aktu izpildes kontroles mehānisms. Izpildes kontrole ir nepilnīga un nesistemātiska. Vāji to veic arī Latvijas Republikas Augstākās padomes attiecīgās pastāvīgās komisijas. Rezultātā likumi, kā arī parlamenta un valdības lēmumi tiek izpildīti daļēji vai pat vispār netiek izpildīti. Izpildītāji bieži vien saņem viņiem adresētos saistošos dokumentus ar lielu novēlošanos. Tas liecina, ka bezatbildīgi strādā tehniskais personāls. Dažkārt arī pašā likumā vai lēmumā noteikts pārāk īss un tāpēc nereāls izpildes termiņš. Gan šo iemeslu dēļ, gan arī pašu izpildītāju disciplīnas vai atbildības trūkuma dēļ pieņemto aktu izpildes termiņi netiek ievēroti. Nereti viens vai otrs lēmums tiek pieņemts, aizmirstot, ka jau agrāk pieņemts līdzīgs lēmums, kas vienkārši nav izpildīts. Tā rodas pretrunīgi lēmumi. Deputātu komisija iesaka Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijam izskatīt jautājumu par likumu un lēmumu sistemātiskas un efektīvas izpildes kontroles mehānisma izveidošanu Latvijas Republikas Augstākajā padomē, Ministru padomē un pašvaldībās, kā arī šā mehānisma darbības pārbaudi visos līmeņos.

Otrkārt, analizējot Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumu neizpildes iemeslus, komisijas locekļi konstatēja, ka atsevišķi izpildītāji Ministru padomē patvarīgi pārceļ vai izmaina atbildes termiņus, nesaskaņojot tos ar likumdevēju. Tāpat pilnīgi nav attaisnojams, ka tādu praksi īsteno Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgās komisijas kopīgi ar attiecīgo uzdevumu pildītājiem – Latvijas Republikas Augstākās padomes Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija kopā ar Latvijas Republikas valsts banku.

Deputātu komisija uzsver, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumi un to izpildes termiņi ir obligāti gan republikas valsts varas un pārvaldes institūcijām, gan arī iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un atsevišķām personām. Izpildes termiņu patvaļīga pagarināšana nav pieļaujama. Ja objektīvu apstākļu dēļ noteiktajā termiņā lēmumu nav iespējams izpildīt, izpildītājam rakstveidā jālūdz Latvijas Republikas Augstākā padome termiņu pagarināt. Lūgumam jābūt motivētam.

Treškārt, komisija uzskata, ka papildu pētījumus un analīzi nepieciešams veikt:

3.1. par to, kā sadalītas valsts un saimnieciskās funkcijas starp ministrijām un resoriem, kā izslēgt dublēšanos ministriju darbībā un pastiprināt atbildību par stāvokli tautsaimniecībā un ekonomiskās reformas gaitu. Jānostiprina valsts īpašuma pārvaldes sistēma;

3.2. jaunā ekonomiskā politika un straujās izmaiņas ekonomiskajā situācijā rada nepieciešamību kardināli pārstrādāt uzskaites sistēmu un statistiku Latvijas Republikā. Jāizvērtē nepieciešamība Latvijas Republikas Augstākajā padomē regulāri vienu reizi ceturksnī vai pusgadā noklausīties valdības ziņojumu par tautsaimniecībā notiekošajiem procesiem un pasākumiem lejupslīdes apturēšanai;

3.3. neatliekami jānodibina komisija parlamenta virsvadībā, lai kvalificēti izvērtētu kooperatīviem piešķirto kredītu resursu apjomus un izmantošanas lietderību, kā arī valdības politikas mērķtiecību šajā jomā.

Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma “Par agrārās reformas nodrošinājumu” izpildes gaitas izvērtēšana kopumā liecina par to, ka praktiski visām Augstākās padomes komisijām ir jāstrādā, lai steidzami labotu trūkumus, kas pieļauti gan lēmumu pieņemšanas gaitā, gan to kontrolē. Tāpat ne mazāk svarīgi izpildinstitūcijām apzināties, ka likumdevēja izdotie normatīvie akti ir obligāti izpildāmi.

Cienījamie deputāti, lauku ļaudis gaida un pamatoti prasa, lai 27.marta Augstākās padomes lēmums “Par agrārās reformas nodrošinājumu” tiktu izpildīts pilnā apjomā. Tas jāsaprot gan mums, deputātiem, gan ministriem, gan jebkuram valsts izpildinstitūcijas darbiniekam. Lēmuma izpilde paturama stingrā Augstākās padomes kontrolē.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Mēs faktiski pat nevienojāmies par šo procedūru. Acīmredzot nav.

Debatēs par šo pašu tematu ir pieteikušies deputāti Kide, Aizezers un Bojārs. Deputāt Kide, lūdzu!

E.Kide: Cienījamie deputāti! Nolasītais pārskats bija pilnskanīgs. Dažos vārdos par to, kādēļ šāds pārskats bija vajadzīgs.

Lauku ļaudis deputātiem ilgstoši pārmeta to, ka lauksaimniecības jautājumus parlaments nemāk vai negrib risināt, ka lauku deputāti nepilda savus pienākumus. Tas turpinājās arī šodien.

Atcerieties, ka 27.martā, kad šis lēmums tika pieņemts, lauku deputāti un Lauksaimniecības komisija rūpīgi strādāja pie tām problēmām, lai vienreiz izlemtu tā, ka var izpildīt. Pēc tam, ja jūs atceraties deputāta Grūbes ziņojumu, neviens no pieciem šādi sagatavotā lēmuma punktiem nebija izpildīts. Paradoksāli. Mērķis bija, lai vienreiz izpildītu, bet iznāca tā, ka neviens no pieciem punktiem nav izpildīts.

Izveidoja komisiju, kas pētīja izpildes gaitu. Kā jau teica ziņotājs, tam ir divi iemesli.

Pirmkārt, paviršība. Ļoti ilgi ceļo dokuments. Es personiski paanalizēju tālākos dokumentus un varu pateikt, ka bez paviršības ir arī mērķtiecība. Tos dokumentus, ko šodien Apvienotā budžeta komisija izskatīja un kur ir iedalīti tie 393 miljoni, es gribētu vērtēt ar Gorbunova kunga vārdiem, ka tie bija galīgi satamborēti, tas ir, 393 miljonos ielikts viss, ko vajadzētu lauksaimniecībai dot, kaut arī 393 miljoni ir tikai sadārdzinājuma fonds īstā sadārdzinājuma apstākļos. Kā Grūbes kungs teica, patiešām Latgalē ielikti gan 42 miljoni, gan 117 miljoni. Rīt par to mēs vēl runāsim. Ir piemaksas par cukurbietēm un graudaugiem, ir ielikti 49 miljoni nenoteiktiem objektiem. Viss 393 miljonos satamborēts iekšā un ar lauksaimniekiem tiksim galā. Tātad ne tikai paviršība, bet arī zināma pieeja finansiālo jautājumu risināšanai.

Es domāju, ka rīt, kad izskatīsim Apvienotās budžeta komisijas lēmumu, kuru šī komisija šodien apsprieda, vajag patiešām iedot visu to lauksaimniecībai, lai nebūtu kauns lauksaimniekiem acīs skatīties.

Iepriekšējās pārrunās par lauksaimniecību Godmaņa kungs ziņoja, ka rūpniecībai šai krīzes stāvoklī ir 50 procenti peļņas, ražības kritums – 10 procenti. Bet lauksaimniecība iet zem ūdens, un nekādas reakcijas! Tā jau ir politika, tā nav tikai paviršība.

Es gribētu jautāt tā, kā es jau jautāju Āboltiņa kungam, – vai patiešām, ja mēs saņemam no rūpniecības tādu peļņu, mēs nevaram, ja ir nestabila politiskā situācija, vismaz gaļu subsidēt, kā Bojāra kungs saka par Zviedrijas pieredzi. Gaļa patiešām ir cenā un sasniegusi tos griestus, ka pirktspējas cilvēkiem vairs nav, celt cenu vairs nevar. Es domāju, ka valdībai vajadzētu atgriezties un principā izskatīt nevis plašu, bet noteiktu subsidēšanas programmu. Es aicinu deputātus, rūpīgi noklausoties Apvienotās budžeta komisijas lēmumu par šo 27.marta lēmuma izpildi, rīt apsvērt, kā rīkoties, varbūt izmantot deficītu, kā risināt jautājumu, lai patiešām lauksaimniecībai iedotu.

Es pats, būdams deputāts, nevaru piedalīties Cēsu rajona lauksaimniecības darbinieku – gan zemnieku, gan lielražotāju – saietos, jo man saka, ka mēs nestrādājot. Bet mēs strādājam. Mēs to darām apmēram tā, kā Grūbes kungs te ziņoja.

Tāpēc aicinu rītdien balsot par izmaiņām un pieņemt šīs komisijas ziņojumu tādu, kā ir, izdarot secinājumus gan par dokumentu apriti un izpildes gaitu, gan par kontroli, gan arī par pašu lauksaimniecības politiku kopumā.

Priekšsēdētājs: Mums ir jāatgriežas pie vienas tēmas, ko mēs aizsākām tad, kad televīzija šeit ņēma intervijas zālē. Man ir neliels aizrādījums deputātam Bērziņam, lai viņš tomēr netraucē lauksaimniecības ministru klausīties to, ko runā deputāti, jo tas attiecas uz viņu.

Vārds deputātam Aizezeram.

J.Aizezers: Kolēģi! Mēs atkal šodien atgriežamies pie jautājuma izskatīšanas, un tam ir noteikts pamats. Ja kāds ir iepazinies ar laikraksta “Diena” sestdienas publikāciju jautājumā par to, kā pildās republikas budžets, tur var izlasīt, ka žurnālists uzteicis mūsu rūpniecību, kas strādā ar ievērojamu peļņu, kā rezultātā ļoti labi pildās budžets, bet tanī pašā laikā piezīmē, ka atrodas visumā nekaunīgi lauksaimnieki, kuri tomēr prasīs zināmas dotācijas no budžeta, kā rezultātā tomēr radīsies budžeta deficīts Latvijas Republikā. Tas, protams, rada zināmu satraukumu un bažas.

Gribētos jautāt, vai mūsu rūpniecība jau ir privatizēta un pēkšņi strādā tik efektīvi, ka, samazinot ražošanas apjomus, var gūt tik ievērojamu peļņu? Varbūt tomēr mums reāli jāpaskatās, ka rūpniecība savas produkcijas realizācijas cenas ir cēlusi 3, 4, 5 un 10 reizes? Es domāju, ka nav absolūti nekādu problēmu iegūt peļņu, ja sērkociņu kastīte, kas maksāja vienu kapeiku, šodien maksā 10 kapeikas, ja mēbeles maksā pieckārtīgi vairāk, energoresursi – pieckārtīgi un tā tālāk.

Protams, šodien vesela virkne rūpniecības uzņēmumu nosacīti var “peldēt” līdzekļos, “peldēt” naudā un, kā izriet no dažu rūpniecības speciālistu teiktā, pat nezina, kur līdzekļus likt. Tanī pašā laikā mēs redzam, ka lauksaimniecības produkcijas iepirkuma un arī realizācijas cenas reāli cēlušās tikai par 20–30 procentiem. Tādējādi praktiski šodienas ekonomikas reorganizācijas apstākļos mūsu lielā nozare lauksaimniecība ir nonākusi visnelabvēlīgākajā situācijā. Šodien mums ir jāizdara secinājums: vai nu tāpat kā rūpniecībā jāpaceļ lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas vismaz trīs reizes, vai jāatrod kāds cits kompensācijas mehānisms (ar dotācijām, subsīdijām vai kā citādi). Šī ekonomiskā situācija skar ne tikai kopsaimniecības vai padomju saimniecības, tā vienlīdz skar arī zemniekus.

Vakar man bija tikšanās ar rajona lauksaimniekiem, kur tika izteikts viedoklis, ka šinī nedēļā izskatīs jautājumu par lauksaimniecības produkcijas piegāžu pārtraukšanu valsts iepirkumam. Situācija visumā ir ļoti nopietna un reāla. Praktiski tā saistās ar piena un gaļas piegādēm, jo šodien gan zemniekiem, gan lielsaimniecībām nav absolūti nekādu problēmu pienu izbarot cūkām vai izdzirdīt teļiem un arī aizturēt gaļas realizāciju.

Manuprāt, šis jautājums jārisina ne tikai nedēļām vai līdz kādam padsmitajam datumam, bet tas ir vienas vai divu dienu jautājums. Tas pat nav risinājums, šis cenu pacēlums par 20–30 procentiem pienam un gaļai, ko ir piedāvājusi Ministru padome. Praktiski iepirkuma cenas jāceļ trīs reizes. Ja mēs kopā ar parlamentu un valdību to nepanāksim, tad tiešām nonāksim pie tā, ka lauksaimnieki pārtrauks produkcijas realizāciju. Jūs zināt, kādas sekas tas var izraisīt. Tāpēc, manuprāt, šodien un rīt, izskatot budžeta projektu, mums jāpieņem lēmums, ar kuru jāparedz vismaz trīskārtīga lauksaimniecības produkcijas realizācijas cenu pacelšana. Ar kādu mehānismu, tas ir pakārtots jautājums.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi deputāti, kas ievēlēti no Tautas frontes! Es gribētu jums atgādināt tos senos laikus, kad mēs galvenokārt visi tikām ievēlēti no laukiem. Bet vairums no tiem, kas sēž zālē un zina to, ka viņi ir saņēmuši kredītu no laukiem, diemžēl netaisās šo kredītu izpirkt. Es to vismaz nekādā veidā nemanu. Lauksaimnieki man, kad es aizbraucu uz saviem diviem lauku vēlēšanu rajoniem, paldies dievam, to atgādina. Diemžēl lauksaimnieki ir tādā situācijā, ka viņi, salīdzinot ar rūpniekiem, nevar savus dzelžus vai audumus, ko viņi ražo, salikt čupā, kur tiem nekas nenotiks, tie var gulēt gadu un divus. Bet lauksaimnieku produkcija sapūs. Līdz ar to viņiem ir ļoti grūti diktēt cenas pilsētniekiem. Viņi ir spiesti ātri realizēt savus produktus. Mums tas ir jāņem vērā.

Es vēlreiz pārbaudīju, kā tas notiek Zviedrijā ar lauksaimniekiem. Šajā bagātajā zemē, kur visumā ir lauksaimniecības produktu pārpalikumi, piemaksā lauksaimniekiem pie produkcijas, piemaksā pircējam, kas pērk lauksaimniecības produktus, lai pircējam ir vieglāk nopirkt, lai nav tik liels cenu slogs. Bet mums šeit atnāk Āboltiņš un pasaka – cik kas maksā, tik tam ir jāmaksā. Ja pašu Āboltiņu noliks, cik tas maksā un cik par to ir jāmaksā, es gribētu redzēt, ko tad viņš mums stāstīs. Es uzskatu, ka šī viņa runāšana te pie mums ir vienkārši ņirgāšanās par deputātu korpusu. Jūs mani atvainojiet, es citādi to nevaru kvalificēt. Mēs vairākkārt esam griezušies pie valdības, ka ir vajadzīgs liels valdības pārskats, kurā jāredz, ka cenas un nodokļi ir sabalansēti, ka ražotnes, visupirms lauksaimniecības ražotnes, kas mūs baro, varēs strādāt. Bet atnāk Godmaņa kungs un pasaka (frakcijas sēdē tas bija): “Nu, es nezinu, vai mums ir vērts tos kolhozus atbalstīt, ja viņiem tāpat jāiet bojā. Varbūt ka labāk atbalstīt fermerus?”

Es toreiz teicu, ka vajag atbalstīt gan vienus, gan otrus. Atvainojiet, neviens kapitālists jums neteiks, ka vajag nokaut to vistiņu, kas dēj tās zelta oliņas. Tā vistiņa, kas dēj zelta oliņas, ir ražotne, jebkura ražotne, kas ražo tādu produkciju, kuru mēs esam gatavi pirkt. Lauksaimniecības produkciju mēs esam gatavi pirkt. Mēs nedrīkstam nokaut to vistiņu, jo citādi mums nebūs to oliņu. Mēs nevaram nokaut to ar nodokļiem un ar cenām. Šī sabalansēšanas sistēma, kā mēs redzam, vēl joprojām nav gatava.

Bez visa pārējā esam atpalikuši no Ministru padomes vienā lietā, proti, Ministru padomē jau sen ir kompjūteru sistēma ar programmu nodrošinājumu par lēmumu izpildi, kurā viņi redz jau labi sen, kādi lēmumi un kad ir pieņemti un kā tie tiek pildīti. Mums kompjūternodrošinājums it kā aptuveni kaut kāds būtu, ir pat vesela zāle pirmajā stāvā, taču es galīgi nevaru saprast, kāpēc nevaram paņemt to pašu programmu nodrošinājumu un skatīties, kuri mūsu lēmumi un kā tiek pildīti.

Gads jau ir apkārt, tūlīt būs Neatkarības deklarācijas jubileja, un mums būtu laiks noprasīt valdībai. Es galīgi nesaprotu, kāpēc mēs gada laikā nevaram piespiest valdību regulāri pildīt tos lēmumus, kurus mēs pieņemam, un arī tos lēmumus un solījumus, kurus valdība šeit dod. Lai valdībai iedzītu respektu, mums nav ne naudas sodu, ne pielikšanas vai atvilkšanas no algas, ne arī mēs varam izteikt brīdinājumu. Vienīgi varam kādu no ministriem noņemt.

Es esmu licis priekšā jau sen, un ne velti cienījamie deputāti šeit izteica priekšlikumu – izteikt neuzticību cienījamajam Āboltiņa kungam, kas mūs vairākkārt šeit jau ir maldinājis un nav pildījis to, ko ir apsolījis. Tāpēc es vēlreiz izvirzu šo jautājumu un lieku vēlreiz uz balsošanu, vai mēs vispār uzticamies Āboltiņa kungam pēc tā, ko teica Grūbes kungs. Manuprāt, tas apsekojums, ko viņš bija izdarījis, bija viens no labākajiem, kādus vispār Augstākā padome ir izdarījusi savas pastāvēšanas laikā. Viens no labākajiem, precīzākajiem apsekojumiem, kur viss ir nolikts savās vietās. Man liekas, tā mums vajag jebkurā nozarē darīt. Mums ir jāpanāk, lai visi valsts līmeņi pilda to, kas viņiem jādara. Jāsāk ar to, ka mums jāpanāk, lai valdība un ministri pilda, un pēc tam varam prasīt no zemākiem varas ešeloniem. Es gribētu teikt, ka tas, kā mēs ceļam brīvā tirgus ekonomiku, ir līdzīgs divdesmito gadu kapitālismam. Pasaulē ir daudz modeļu, kā tas var notikt un kā tas notiks. Par to, kā ir notikusi privatizācija un kā darbojas brīvais tirgus, jau 40 lapaspuses esmu nodevis Biezā kungam pavairošanai. Rīt nodošu nākamās 40 lappuses. Līdz nedēļas beigām apmēram 100 lappuses būs nodotas pavairošanā. Tur būs no visas pasaules, sākot no Jaunzēlandes, beidzot ar mūsu pašiem tuvākajiem kaimiņiem – skandināviem, zviedriem. Es ļoti lūdzu cienījamos deputātus ieskatīties šajā materiālā. Tur ir milzīgi daudz kas pārdomāšanai, ieskaitot lielāko pasaules banku ekspertu rekomendācijas.

Es vēlreiz aicinu likt uz balsošanu to, ko es nupat liku priekšā, jo es uzskatu, ka Grūbes kunga referātiņš mums vispār nedod citas iespējas. Es neatrodu arī citas iespējas, kā pierunāt valdību darīt vismaz to, ko tā apsola, un to, ko mēs viņiem uzdodam.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi, acīmredzot pēdējā laikā ne par vienu darbības virzienu nav tik daudz runāts, cik par agrārajiem jautājumiem. Manuprāt, mums ir jāatskatās atpakaļ un jānoskaidro, kādi cēloņi ir tai situācijai, kāda izveidojusies lauksaimniecībā. Es gribētu apstāties pie diviem no šiem cēloņiem.

Pirmais. Lieta tā, ka ekonomiskā politika attiecībā uz lauksaimniecību – tā ir galvenais cēlonis faktiski mērķtiecīgas krasas piena, gaļas, maizes un citu pārtikas produktu ražošanas samazināšanai. Man oponenti var teikt: tāda mērķtiecīga darba nebija. Un mēs šeit dziļi maldāmies. Mērķtiecīgu darbu veicām mēs, deputāti, šajā zālē. Tajā pašā laikā, kad no šīs tribīnes skanēja centieni parādīt, ka republikā jāpieņem diferencēti, nevis vienādi nodokļi rūpniecībai un lauksaimniecībai, mēs noraidījām tos ar balsošanu. Šodien mēs sākam runāt, ka jādomā par samazināšanu.

Otrs cēlonis. Lieta tā, ka mēs atbalstījām tos ekonomiskos ierosinājumus, kurus neapdomīgi iesniedza mums ministrijas un departamenti. Kad tika pieņemta jaunā cenu politika, mēs par to nobalsojām. Bet paskatīsimies, pie kā novedusi šī vienotā vidējā lauksaimniecības produkcijas cena republikā. Mēs taču noraidījām priekšlikumu ieviest diferencēto renti, tās nav, bet pie diferencētās rentes mēs būsim spiesti atgriezties, ja gribam glābt lauksaimniecību. Nevar ražot produkciju ar vienu un to pašu pašizmaksu uz 27 ballu zemes un uz 46 ballu zemes. Tā ir aksioma. Lauksaimniecība dzīvo tieši ar diferencētās rentes palīdzību. Taču mēs to negribam atzīt. Ekonomikas likumi, kurus mēs izstrādājām lauksaimniecībai, ir pretrunā ar galveno ekonomisko darbību republikā, un par 99,9 procentiem var apgalvot, ka neviens šo lēmumu gaitai neseko līdz. Neviena Augstākās padomes komisija, ne Augstākās padomes Kanceleja, ne Prezidijs, ne mēs – Augstākā padome. Lūk, kur ir nelaimju cēlonis. Bet paskatīsimies tālāk Ministru padomes virzienā. Ministru padome faktiski devusi uzdevumu tai vai citai ministrijai, ar to pašu beidz dokumentu izpildi. Bet pats briesmīgākais, cienījamie kolēģi deputāti, ir tas, ka mēs šeit neradījām likumdošanas pamatu, ar kura palīdzību var normāli attīstīties sabiedrība.

Paskatieties, kas šodien notiek attiecībā uz lauksaimniecību. Mēs esam radījuši sistēmu, pār kuru zaudēta jebkura sabiedrības vadība. Rajonos taču ir izveidojusies divvaldība, rajona padomes prezidijs un izpildkomitejas – tie ir divi orgāni, kuri dublē viens otru: viens pakļauts Augstākajai padomei, otrs – Ministru padomei, bet patiesībā tie nepakļaujas nevienam. Un ne viens, ne otrs orgāns nepilda nevienu lēmumu, ko pieņem valdība un Augstākā padome. Šeit slēpjas sākotnējais cēlonis, tas ir, nav noslēgtas ķēdītes no apakšas līdz augšai, tas nozīmē, ka mums likumdošanā tuvākajā laikā jāizlemj jautājums par vietējo pašvaldību, jāievieš tieši tāda sistēma, kurā pieņemamie likumi būtu jāizpilda visai šai ķēdītei. Citādi mēs neko neatrisināsim.

Te kolēģis Grūbe teica, ka notikusi ražošanas samazināšanās, bet viens otrs tā iemeslu redz tajā, ka pacēlām cenas lauksaimniecībai, lūk, nav jēgas palielināt ražošanu – tā ir krāpšana un absurds. Ražošanas samazināšanās notiek tikai viena iemesla dēļ, tāpēc ka šodien, jo vairāk zemnieks saražos produkcijas, jo vairāk viņš sēdēs parādos. Lauksaimnieciskās produkcijas ražošana ir zaudējumus nesoša pie šīm cenām un pie šiem nodokļiem. Manuprāt, ar iepirkuma cenu paaugstināšanu mēs problēmu neatrisināsim. Mums steidzami ir jāieved lauksaimnieciskās produkcijas indeksāciju, jo tempi cenu pieaugumam uz rūpniecisko ražošanu ir tādi, ka paaugstināt iepirkuma cenas mēs nepaspēsim. Likums par indeksāciju – tas ir vienīgais ceļš, pa kuru ejot, mēs aizsargāsim lauksaimnieciskās produkcijas ražotāju.

Mēs ļoti agresīvi izturamies pret terminu “dotācija”, bet kurš var man šodien nosaukt valsti, izņemot Austrāliju, kur lauksaimnieciskā produkcija netiktu no valsts dotēta, jo lauksaimniecība – tā ir ekonomikas veselības barometrs. Ja mēs gribam pacelt cenas rūpniecības precēm, uzskrūvēsim cenas arī lauksaimnieciskajai produkcijai, un momentāni viss palēksies. Tā ir jebkuras sabiedrības dzīves pamats, bet mēs pret šo pamatu izturamies ļoti vienkāršoti.

Un pēdējais, ko es šodien gribētu teikt, tā ir perspektīva. Līdz tam laikam, kamēr mēs lauksaimniecības sociālo sfēru nenodosim uzturēt budžetam, nenoņemsim to ražotājam, – taču tirgus ekonomikā, radot zemnieku saimniecības, vienalga, mums tas būs jādara –, kolhozu un sovhozu nebūs. Bet šodien mēs sociālo sfēru kā svaru bumbas piekarinām ražotājiem.

Otrais. Meliorācija pilnīgi jāfinansē no valsts budžeta, jo zeme – tā ir visas tautas bagātība, tā nevar būt atkarīga no viena vai otra zemnieka, no tā vai cita ražotāja vēlēšanās. Lauku ceļi. Tiem jābūt pilnīgi republikas budžeta pārziņā, jo tie ir vajadzīgi katram cilvēkam, ne tikai lauciniekam, bet arī pilsētniekam. Visa sociālā infrastruktūra – tā ir visas tautas lieta, tā ir rūpe caur budžetu. Cita varianta nav, un cita ceļa nav. Mums šodien jāpadomā, kā pareizi veikt privatizāciju, tai jānotiek ne no augšas uz leju, bet no lejas uz augšu. Citādi mēs atkārtosim to pašu kļūdu, par kuru mums nāksies dārgi maksāt. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Godātie deputāti! Es atkārtošu tikai divus skaitļus, lai pievērstu jūsu uzmanību šai problēmai. Tātad Godmaņa kunga nosauktais skaitlis, ka rūpniecības peļņa pieaugusi par 50 procentiem šā gada pirmajā ceturksnī, un Ģēģera kunga teiktais, ka 30 procenti lauku lielsaimniecību ir kļuvušas maksātnespējīgas, nozīmē, ka bankas kontā nav vairs naudas. Ja šajā situācijā šeit zālē vēl ir kāds, kurš nesaprot, ko tas nozīmē, tad man ir grūti šeit uzstāties un tālāk turpināt kaut kādā veidā pierādīt sava viedokļa pareizību vai nepareizību. Un šādā situācijā ekonomikas ministrs var pateikt, ka lai put tas, kam jāput, neatbildot uz jautājumu, kas notiks ar šajos gados uzkrāto kapitālu tanī vietā, kur put, kas ražos produkciju tanī vietā, kur put, kur mēs dabūsim jaunu kapitālu, lai apbruņotu topošo zemnieku, lai viņš kļūtu ražotspējīgs? Ja uz šiem jautājumiem ministrs man nespēj dot atbildi, tādā gadījumā es nevaru uzskatīt, ka Ekonomikas ministrijai ir pārdomāta un korekta rīcība un skaidra programma.

Lūk, tāda pašreiz ir reālā situācija laukos. Ir savādi apzināties, ka mēs kaut kādā veidā it kā nemanām to izmisuma stāvokli, kas pašreiz ir laukos. Protams, šajā situācijā mēs varam izvēlēties no divām iespējām vienu. Pirmā iespēja ir ļaut lielsaimniecībām sabrukt, lai tanī vietā rastos zemnieku saimniecības. Šāda iespēja mūsu rīcībā ir. Šis process ir vienkāršs un tas jau ir sācies. Tikai kāds būs rezultāts? Lūk, uz šo jautājumu atkal kaut cik korektas atbildes nav.

Protams, nekādas milzīgas traģēdijas laukos nenotiks, kad sabruks lielsaimniecības. Lauku saimniecība sadalīsies sīkās pašapgādes saimniecībās. Tie cilvēki, kas dzīvo laukos, kaut kā turpinās izdzīvot. Kāda daļa zemes aizaugs ar krūmiem. Viena daļa pamatkapitāla aizies bojā, jo zemnieki to nespēs apsaimniekot, pareizāk sakot, nespēs apsaimniekot līdz tam brīdim, kamēr radīsies jaunas organizatoriskās formas no apakšas. Rezultātā visa tautsaimniecība cietīs pamatīgus zaudējumus. Es nerunāju par politisko stabilitāti un tamlīdzīgi.

Ja gribam saglabāt līdzsvaru šajā transformācijas procesā, tad jāizvēlas kāda cita taktika. Vajadzētu pakāpeniski privatizēt lauksaimniecību atbilstoši visām iespējām, pēc iespējas cenšoties saglabāt šo kapitālu un esošo ražošanas līmeni. Mēs pašreiz neejam, cienījamie deputāti, pa šo ceļu. Mēs esam sākuši iet pa to ceļu, ko es pirmīt aprakstīju. Manā izpratnē tas ir traģisks ceļš un beigsies traģiski.

Vai mūsu valdība, šinī gadījumā konkrēti Ekonomikas ministrija, ir spējīga objektīvi novērtēt situāciju? Es domāju, ka tie cipari, ko es jums nosaucu pirmīt, kaut kādā mērā liecina par šo mazspēju. Bet es minēšu vienu varbūt vēl traģiskāku skaitli. Strauji laukos samazinās ganāmpulks, jeb, prasti runājot, govis tiek izkautas. Viena ceturkšņa laikā vienā rajonā govju ganāmpulks samazinās par viena lielsaimniecības ganāmpulka vērtību! Sava mūža 30 gados es neko tādu piedzīvojis neesmu. Izvirzīsim jautājumu – kāpēc? Tūlīt pacentīsimies arī atbildēt uz šo jautājumu.

Pirmkārt, tas notiek tāpēc, ka kolhozam vajag naudu algām. Otrkārt, tas notiek tāpēc, ka piena ražošana pašreiz ir daudz neizdevīgāka par gaļas ražošanu. Pat zemnieku saimniecība vairs negrib orientēties uz piena ražošanu. Kurš man var atbildēt, ko tad mēs īsti domājam, ja savu piena lopkopību pašreiz esam nolikuši zem āmura un neizdarām attiecībā uz šo nozari nopietnus secinājumus, ka šeit cenu politikai ir jābūt tādai, lai zemnieks vispirms orientētos uz piena ražošanu un piena lopkopību, jo tā ir vissmagākā lauksaimniecības nozare, visvairāk apdraudētā. Tikai zemnieks spēj šo nozari glābt. Bet tanī pašā laikā cenu politika ir tāda, kas absolūti neorientē zemnieku uz piena lopkopību. Šādus “kāpēc”, analizējot lauksaimniecību, mēs varētu uzdot ļoti daudz.

Ja mēs gribam izdarīt secinājumu no tā, kas ir rakstīts komisijas slēdzienā, un ja gribam izdarīt secinājumu no tā, ko mēs redzam tajos procesos, kas pašreiz notiek laukos, tajā stihiskajā sabrukumā, strauji augošajā zagšanā un visos pārējos destruktīvajos procesos, tad mums ir jāsaprot stāvokļa nopietnība. Braukājot pa laukiem, var redzēt saimniecības, kur vēl kultivators uz lauka nav bijis. Es saprotu, pēdējās dienās drusku uzkrita sniegs, bet arī tad, kad bija labs laiks, stāvoklis bija tāds pats. Šie procesi nav Gorbačova radīti, ne Buša ierosināti, tie ir mūsu pašu radīti un mums pašiem par tiem ir jāatbild. Pēc manām domām, jautājums ir ļoti nopietns, šis lēmums par agrāro reformu ir jāizpilda pilnā apjomā un vajadzīgie budžeta līdzekļi lauksaimniecības īslaicīgai, es pasvītroju vārdu – īslaicīgai, stabilizācijai ir jādod, jo šis pasākums nedos ilglaicīgu efektu. Vajadzētu atbalstīt visas šīs lietas šodien un rīt, kad tās tiks apspriestas.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zatuliviteram.

V.Zatuliviters: */Kolēģi deputāti, kad es gāju uz tribīni, es dzirdēju no dažu deputātu mutes, bet dzirdu es labi, kodīgas replikas: “speciālists atradies”. Bet, ja mēs vadīsimies pēc tāda principa, tad mums vispār 80 procentiem deputātu šajā zālē jāsēž un jāklusē, kad tiek apspriestas ekonomiskās problēmas, jo šeit ir pāris ekonomistu un viss. Es to saku tāpēc, ka, pirmkārt, laikam nav ētiski izmest tādas replikas, bet, otrkārt, es izaugu laukos un lauksaimniecības problēmas neesmu aizmirsis. Un piedevām es tomēr esmu cilvēks, kurš ir nodarbojies ar ekonomikas problēmām, tai skaitā agrārās ekonomikas, un laikam man ir tiesības uzstāties. Bet tas tā, liriska atkāpe.

Bet tagad par būtību, kāpēc es nācu tribīnē. Es piekrītu deputātam Bojāram, ka mums vajag vairāk ieklausīties tādās pamatīgās deputātu atskaitēs, kurās dota rūpīga analīze, ko ir darījusi valdība to vai citu Augstākās padomes lēmumu un risinājumu izpildīšanā. Un, visticamāk, tas būtu svarīgi ne tikai lauksaimniecībai, bet arī citām nozarēm, īpaši rūpniecībai. Arī mums jāpaskatās, ko izdarījis vai paspējis izdarīt ministrs Oherins, izpildot tos lēmumus, kurus mēs pieņemam rūpniecības laukā. Arī tā laikam būs interesanta situācija, interesants sižets. Nu, bet tagad tomēr tuvāk lauksaimniecībai.

Klausoties atskaiti, mēs, dabiski, domājām par to, kādā stāvoklī šodien ir lauksaimniecība un kādas problēmas īsti tur šodien pastāv. Es vakar ap divpadsmitiem atgriezos no laukiem, biju dziļi lauku nomalē, kur uzstājos pēc deputātu lūguma, – nav tik svarīgi, kur, – braucu turp un atpakaļ ar mašīnu un skatījos. Te runātājs pirms manis teica, ka kultivators vēl nav skāris laukus. Es redzēju, ka ne visur kultivators skāris laukus, kaut arī ir sējas laiks… Es domāju, ka lauksaimniecība šodien ir tā nozare, kurā turpina valdīt administratīvās vadības metodes. Pat privatizācija mums notiek zem spiediena, administratīvā ceļā. Un taisnība ir deputātam Stroganovam – tā notiek nevis no apak­šas, bet no augšas, ne jau nejauši to tautā sauc – es to dzirdēju no zemnieku mutes – par “piespiedu privatizāciju”. Ir par ko padomāt. Bet, ja reiz valda administratīvās vadības metodes, bet šo metožu autori šodien nav Savienības, bet gan republikas birokrāti, un nedarbojas ekonomiskās metodes, kuras radītu vai atjaunotu lauku darba cilvēka ekonomiskās intereses, – cerēt uz lauksaimniecības pacēlumu mēs nevaram. Tas ir pirmais, ko es gribēju teikt.

Otrais, kā man šķiet, pats satraucošākais. Markss, kuru mēs šodien nemīlam atcerēties un kritizējam tur, kur vajag, un arī tur, kur nevajag, izteicis vienu spārnotu frāzi: “Atsevišķs vijolnieks sevi vada pats, bet orķestrim vajadzīgs diriģents.” Tad, lūk, manuprāt lauksaimniecība ir tas orķestris, kuram vajadzīgs diriģents, bet diriģenta nav, lūk, kas par lietu. Es vakar speciāli, tiekoties ar deputātiem, jautāju atbildīgam kolēģim: “Sakiet, lūdzu, vai vietējā pašvaldība nodarbojas ar lauksaimniecības problēmām?” Atbilde viena – nē. Un tā, vietējā pašvaldība ar lauksaimniecību nenodarbojas, rajonu komitejas mēs draudzīgi sagrāvām, viss skaidrs, bet vai Lauksaimniecības ministrija aizsniedzas līdz nomalēm? Nē, taču, neaizsniedzas. Un tā – secinājums. Saskaņotas agrārā sektora vadības sistēmas nav. Bet, ja reiz nav, tad kādus rezultātus varam gaidīt, ja sistēma ir nevadāma?

Un trešā problēma, uz ko es gribu vērst uzmanību. Jādomā, tā ir galvenā, kaut arī ar to vajadzēja sākt. Nu, uzdosim, cienījamie deputāti, paši sev jautājumu: vai valdībai, pareizāk, valdības daļai, kura nodarbojas ar lauksaimniecību, arī mums, šeit sēdošajiem, es domāju vispirms agrāriešus, tīros speciālistus, – vai mums ir izstrādāta un pieņemta koncepcija, uz kuras pamata varētu bāzēties lauksaimniecības attīstības programma? Tās taču nav, būsim atklāti, tās nav, bet šajā programmā būtu jābūt paredzētiem lauku materiāli tehniskās apgādes jautājumu risinājumiem, šodien taču šīs problēmas – lauku finansiālais nodrošinājums, cenu politika laukos, nodokļu politika laukos, dotāciju politika – netiek risinātas. Tā taču ir anekdote, piedodiet par tādu vārdu, ja vadošajās kapitālistiskajās valstīs, tai skaitā Dānijā, agrārajam sektoram ir dotācijas, bet mums ir tik spožs agrārais sektors, ka esam nolēmuši atņemt dotācijas vispār un liberalizēt cenas. Pie kā mēs nonāksim? Ka no tā lauksaimniecība brīvi uzelpos? Nē, taču, tai būs pēdējie elpas vilcieni, tā jau tagad ir tuvu tam. Un laikam Lauksaimniecības ministrijai un lauksaimniecības ministram, kurš pirms kādas nedēļas stāvēja šeit un ar smaidu atbildēja, ka 30 procenti lauksaimniecisko ražotņu šodien ir bankrotējušas, bez smaida jāatbild, vajadzēja ar putām uz lūpām atbildēt, pierādīt, ka šodien nedrīkst atņemt lauksaimniecībai dotācijas, bet nauda dotācijām bija jāsameklē.

Un pēdējais. Es ilgu laiku neesmu uzstājies, šodien savā ziņā atlaidu sev bremzes. Man nepatīk tas, ka šodien ekonomikā tiek ienesta politika. Pat manis cienītais deputāts Grūbe, uzstājoties šeit, nenoturējās no panacejas meklēšanas pret visām nelaimēm, pareizāk, kā galveno cēloni saskatīja Ekonomikas ministrijas slikto darbu. Piedodiet, lūdzu, varbūt Ekonomikas ministrija strādā slikti – nevis var būt, bet tieši tā. Trūkumu tur vairāk, nekā vajadzīgs, bet, piedodiet, ir lauksaimniecība – patstāvīga nozare, ir lauksaimniecības ministrs – lūk, no kā jāprasa pirmām kārtām. Es nedomāju, ka Jāni Āboltiņu vajag aizstāvēt, bet ir cilvēks, kurš tieši atbild par šo nozari, un, ja mēs negribam iet pa veco, iebraukto ceļu, kad stagnācijas gados mēs šaustījām par nolaidību visus, nenosaucot nevienu konkrēti, tad šodien mēs taču gatavojamies radīt jaunas saimniekošanas formas, nokārtot jaunas ekonomiskās attiecības, nu, tad pa jaunam vērtēsim atbildību. Ir personālā atbildība par nozari – tad ir jāprasa, bet, ja viņš nav visu izdarījis, ja viņam Ekonomikas ministrija traucējusi un nav ļāvusi realizēt pasākumu kompleksu, prasīsim no Ekonomikas ministrijas, ekonomikas ministra. Bet vai lauksaimniecības ministrs visu izdarījis? Es esmu vairāk nekā pārliecināts, ka ne visu, tālu ne visu. Tad, lūk, no viņa arī jāprasa pirmām kārtām, un no tiem deputātiem, starp citu, kuri šeit nedara visu, lai pacenstos iedziļināties lauksaimniecības vajadzībās ne vārdos, bet būtībā. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Izteikties par priekšlikumiem sakarā ar apspriežamo ziņojumu vēlas deputāts Strīķis. Lūdzu.

V.Strīķis: Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mēs kārtējo reizi šodien atkal veltām ievērojamu laiku, lai apspriestu lauksaimniecības jautājumus. Paldies par uzmanību, bet šķiet, ka ir pienācis pēdējais brīdis, lai mēs katru nedēļu neatgrieztos pie viena un tā paša jautājuma un lai katru nedēļu to šeit neapspriestu, uzklausot zināmā mērā lauku deputātu neapmierinātību, un nenonāktu pesimismā. Man gribas teikt ne tikai personiski no sevis, bet arī Lauksaimniecības komisijas vārdā, ka mēs sekojām šim komisijas darbam un piedalījāmies tajā ļoti uzmanīgi un ieguldījām arī savu darbu. Tāpēc man gribas blakus tiem konstruktīvajiem priekšlikumiem, ko šeit deputāti izteica, minēt vēl arī vairākus citus priekšlikumus.

Pirmkārt, tā nu nav, ka mēs pašreiz dzīvotu kaut kādā haosā un nesaskatītu kopsakarības. Mēs jau pagājušā gada 13.jūnijā, pieņemot agrārās reformas lēmumu, noteicām tos galvenos agrārās politikas momentus, uz ko visiem jābalstās. Tāpēc mums šinī ziņā ir konstruktīva politika, konstruktīvi priekšlikumi. Tie ir jāīsteno un jāpilda. Tāpēc 27.martā mēs sakopojām visus spēkus un ar jūsu atbalstu pieņēmām lēmumu par agrārās reformas nodrošinājumu.

Bet šis agrārās reformas nodrošinājums būs veiksmīgs tikai tad, ja visa valdība būs ieinteresēta šī lēmuma īstenošanā. Tāpēc šis ziņojums, ko deputāts Grūbe sniedza, sakarā ar to, ka nav klāt Ministru padomes priekšsēdētāja un ir tikai lauksaimniecības ministrs, būtu jānosūta Ministru padomes priekšsēdētājam Godmanim. Acīmredzot no viņa mums būtu par visiem šiem jautājumiem nedēļas laikā jāsagaida īss konstruktīvs ziņojums, kā tālāk rīkoties, jo ir pēdējais laiks.

Labi, ka šeit sals vai sniegs aizkavēja sēju, bet, ja mēs ar tādu noskaņojumu, kāds pašreiz mums veidojas, veicam tos lauku darbus, kuri ir visa gada pamatā, tad mēs, protams, to, ko esam no agrārās reformas gaidījuši, nesagaidīsim. Tāpēc, es domāju, jārīkojas ļoti konstruktīvi. Ir vajadzīgi no valdības ļoti konstruktīvi priekšlikumi, kā tālāk valdība rīkosies.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Te ir izteikts Lauksaimniecības komisijas viedoklis, kas praktiski nozīmē to, ka mums vajag šīsdienas ziņojumu, ieskaitot arī debates, kas bija ļoti saistītas ar šo ziņojumu, pieņemt zināšanai, kā tiek pildīts lēmums par agrāro reformu.

Otrais priekšlikums. Mums vajadzētu noklausīties Ministru padomes priekšsēdētāja ziņojumu par lēmuma izpildi, atbildot uz mūsu pieņemtajā ziņojumā, ko tikko nolasīja deputāts Grūbe, minētajiem jautājumiem. Vajadzētu vienoties par termiņu. Tas varētu būt nedēļas laikā. Vai tas būtu pieņemami? Vai pārāk maz vai pārāk daudz? Es domāju, ka vienosimies par nākamo nedēļu, ja līdz sēdei, kas saistīta ar Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, mēs jau būsim noklausījušies šo ziņojumu. Nākamajā trešdienā, piemēram. Trešdien ir izejamā diena? Otrdien, nedēļa aprit otrdien. Līdz otrdienai.

Nobalsosim par to, ka mēs pieņemam zināšanai šo lauksaimnieku ziņojumu Augstākās padomes sēdē un prasām no valdības vadītāja Ivara Godmaņa otrdien sniegt mums atbildi uz šodien izvirzītajiem jautājumiem.

Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts. 101. Balsojam par to, ka pieņemam zināšanai Lauksaimniecības komisijas sniegto informāciju un otrdien gaidām premjerministra atbildi uz izvirzītajiem jautājumiem. Rezultāts: 86 – par, pret – 3, atturas – 6.

Īsam ziņojumam vārds deputātam Gorbunovam. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Caune: Jūs, priekšsēdētāj, aizmirsāt deputāta Bojāra priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Par šo jautājumu tika runāts un bija vienošanās, ka to izskata komisija. Šajā jautājumā vārds Ojāram Kehrim.

O.Kehris: Es aicinātu deputātus cienīt pašu pieņemtos lēmumus un arī pašiem sevi. Precīza teksta man nav, bet atceros, ka mums laikam bija jānoklausās valdības ziņojums par šo struktūru un komisijā tālāk šis jautājums jāizskata. Šis lēmums tiešām ir pieņemts.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Grūbem.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi! Es atceros ļoti labi, ka mēs pieņēmām lēmumu, ka šo jautājumu izskata premjers un sniedz informāciju. Bet šobrīd vēl informācijas nav. Līdz 15.aprīlim premjerkungs apsolīja sniegt šādu informāciju. Augstākā padome ir nobalsojusi par to, ka šis jautājums tiek nodots Ministru padomes priekšsēdētājam Ivaram Godmanim, tādēļ pašreiz Augstākajai padomei atgriezties pie tā vienkārši nav ētiski.

Priekšsēdētājs: Skaidrs, mēs atgādināsim valdībai. Vārds deputātam Gorbunovam.

A.Gorbunovs: Godātie kolēģi! Es saprotu, ka plenārsēde ir slēgta.

Priekšsēdētājs: Šī plenārsēde nav slēgta.

A.Gorbunovs: Ja visi jautājumi ir izskatīti, tad es ierosinātu plenārsēdi slēgt. Man vajadzēja ar jums konsultēties un es šo konsultāciju gribēju slēgtā sēdē, piedaloties tikai deputātiem.

Priekšsēdētājs: Nav nevienam deputātam iebildumu, ja mēs savā starpā izrunātu dažus jautājumus? Nav. Vēl tikai informācijai: pulksten 18.30 šeit nāks Muitas departamenta vadītājs un notiks valdības informācijas stunda. Tā nav slēgta.

(Plenārsēdes tālāko, slēgto daļu stenogramma neuzrāda. – Red.)

Priekšsēdētājs: Saliņa kungs ir atnācis. Lūdzu tribīnē. Žurnālistus, kuri vēlas klausīties, aicinu zālē. Saliņa kungs mūs īsi informēs par to, ko pašlaik dara Muitas departaments un kādā stāvoklī ir muitas sistēma. Deputāti, kā parasti, uzdos jautājumus.

A.Saliņš, Muitas departamenta direktors: Godātie deputāti! Muitas departaments tika nodibināts pagājušā gada jūlijā ar valdības lēmumu. Muitas sistēma izveidota, pamatojoties uz 4.maija deklarāciju. Tātad tā ir viena no valstiskuma pazīmēm. Praktiski sistēma sāka savu darbu 2.oktobrī, jo tad valdība parakstīja 154.lēmumu, kas noteica preču pakalpojumu izvešanas un ievešanas kārtību Latvijas Republikā. Šajā lēmumā liela daļa uzmanības tika veltīta arī muitas sistēmai. Praktiski darbu mēs sākām sākotnēji uz austrumu robežas. Mums ir izveidoti 13 kontrolpunkti. Jautājums par rietumu robežu palicis atklāts.

Apmēram 20.oktobrī saņēmām rīkojumu slēgt robežu ar Igauniju. 1.novembrī tas arī tika izdarīts. Pakāpeniski tika noslēgta robeža ar Lietuvas Republiku. Apmēram novembra nogalē tika izveidota šī muitas sistēma pilnībā. Mēs kontrolējām robežu 1300 km garumā attiecīgi ar Baltkrieviju, Krievijas Federāciju, Igauniju un Lietuvu. Tik tālu viss būtu kārtībā.

Nākamais jautājums bija saistīts ar mūsu darbības tiesisko pamatojumu. Muitas departamentam bija uzdots izstrādāt un iesniegt likumu par muitas nodokļiem, lai varētu papildināt mūsu republikas budžetu. Pirmskara laikā muitas nodokļi deva trešdaļu no republikas budžeta. Diemžēl godājamie deputāti neuzskatīja par iespējamu likumu pieņemt, tas tika atgriezts atpakaļ.

Nākamais mūsu vispārējais likumīgais pamatojums ir likums par Latvijas muitu jeb Muitas kodekss. Pašreiz jau četrus mēnešus to skata jūsu komisijas, ceturtdien pie Jundža kunga tiks apspriests. Arī tas kavējas. Tātad faktiski mēs darbojamies tikai uz valdības lēmuma pamata.

Neraugoties uz visām šīm likumdošanas nepilnībām jeb trūkumiem, muitas sistēma darbojas. Mēs izlietojam apmēram vienu miljonu 800 tūkstošus rubļu muitas posteņu iekārtošanai un arī darba algām. Šogad parlaments iedalīja mums 3 miljonus 900 tūkstošus, atņemot 10 procentus, šobrīd palikuši apmēram 3 miljoni 100 tūkstoši. Tas ir diezgan maz, jo uz visiem Ministru padomes departamentiem tika attiecināts 1989.gada 215.valdības lēmums, kurš ir analogs PSRS lēmumam par amatu algām. Jāsaka, ka amatu algas saskaņā ar tabulām vidēji ir 160 rubļi mēnesī. Paldies Dievam, ka izdevās izkaulēt no valdības 30 rubļu piemaksas par speciālām dienesta pakāpēm. Pagaidām faktiski visi, kuri iesaistās darbā, saņem 190 rubļu. Apmēram 500 cilvēku strādā ar šādu algu – 135 – 230. Galvenajam grāmatvedim, direktora vietniekam, direktoram, tāpat kā visiem departamenta direktoriem, ir noteikta alga.

Šobrīd sistēma strukturāli sadalās vairākās daļās: ziemeļu, austrumu, dienvidu robežās atbilstoši debess pusēm. Bez tam mums vēl ir vispārējā daļa, kas nodarbojas ar licenču pārbaudēm, kravas muita. Vēl transporta daļa, kas nodarbojas ar transporta kontrolēm uz ceļiem, ostās un lidostās. Faktiski šodien mums ir apmēram mīnus divas vienības. Tātad štati ir pilni, neraugoties uz tiem milzīgajiem aicinājumiem palielināt algu. Acīmredzot tas ved pie zināmām negatīvām parādībām, kuras noliegt nevar, jo ir bijuši vairāki fakti, ka tiek ļaunprātīgi izmantots dienesta stāvoklis. Ja mums izdodas tādus gadījumus atklāt, nekavējoties mēs šos cilvēkus atbrīvojam.

Liela nelaime ir tā, ka Latvijas Republikā nav profesiju aizliegumu vai arī speciālu noteikumu par valsts dienestu. Līdz ar to mūsu departamentā šobrīd strādā apmēram 40 cilvēki, kuri ir bijuši saskarē ar Kriminālkodeksu vai Administratīvo kodeksu. Pieņemot darbā, mēs visiem prasījām, vai viņi nav sodīti. Protams, neviens neatbildēja pozitīvi. Tikai vēlāk, kad mēs pārbaudījām šos kadrus Iekšlietu ministrijā, atklājās šī nepatīkamā lieta. Tas jau ir pietiekami izskanējis presē, bet praktiski diemžēl neko darīt nevaram. Šobrīd mums tikai jāgaida, kad izdosies kādu no šiem darbiniekiem noķert pie rokas, izdarot darba likumdošanas pārkāpumu. Citu kritēriju nav, jo neizdevās panākt to, lai mūsu pagaidu nolikumā ierakstītu, ka muitniekam ir Iekšlietu ministrijas darbinieka tiesības un pienākumi.

Darba disciplīnā arī ir savi trūkumi, sevišķi austrumu daļā bieži sastopamies ar gadījumiem, kad lieto alkoholu, bet arī atkal var atsaukties uz to pašu mūsu nelaimīgo Darba likumu kodeksu, kurā pret alkohola lietotājiem ir samērā liberāla attieksme.

Mums ir iekšējās pavēles par darba disciplīnu. Šī sistēma ir pārņemta no PSRS muitas. Tur ir noteikti pārkāpumi, par kuriem var atbrīvot administratīvā kārtā administrācija bez saskaņošanas ar arodbiedrībām.

Vēl varētu piebilst, ka departaments ir depolitizēts. Nekādu partiju organizācijas nepastāv. Bet neizdevās novērst arodbiedrības nodibināšanu. Varbūt mēģināsim kādreiz ar kādu likumu vai lēmumu panākt, lai šīs arodbiedrības nebūtu. Tas ir paradokss, ka tagad cilvēkus, kas izdara pārkāpumus, kuri nav iekļauti šajā 204.sarakstā, praktiski nevar atbrīvot bez arodbiedrības piekrišanas.

Tagad par ekonomiskajiem rādītājiem. Pašreiz mēs esam aizturējuši un realizējuši preces apmēram par 3 miljoniem rubļu. Mēs aizturam uz robežas kravas, kas tiek vestas bez licences. Par šo pārkāpumu vainīgie maksā pieckārtējā apmērā. Šī summa pašreiz svārstās mazliet pāri 23 miljoniem. Tie ir neplānoti ienākumi mūsu republikas budžetā.

Otrkārt, mēs nevaram novērst to lielo tirgus piesātinātību ar precēm, kas salīdzinājumā ar mūsu kaimiņiem, kaut vai Pleskavas rajonu, tomēr ir lielāka. Patīkams nekas tas nav, ja pilsoņi jāaiztur gan dzelzceļa stacijā, gan lidostā, tomēr jāsaka, ka liela daļa preču ir palikusi mūsu republikā. Preču noplūde joprojām darbojas. Šodien vai rīt mūsu Ministru padomes priekšsēdētājs parakstīs lēmumu samazināt līdz 50 rubļiem summu par izvedamām precēm un pārtikas precēm. Ja tas tiks parakstīts, uz ko ir ļoti jācer, tad tiks apturēta šī milzīgā preču plūsma uz Poliju, uz kurieni, kā liecina apsekojums martā, dienā vidēji izbrauca 200 vieglās automašīnas un 40 autobusi. Katrā autobusā 50 cilvēku, katram preces līdzi par 600 atļautajiem rubļiem. Vidēji dienā apmēram par četriem miljoniem preces mierīgi aizplūda dienvidu virzienā. Daļa braucēju, protams, palika Lietuvā, bet lielākoties brauc ar zilajām pasēm un VPK uz lieliem biznesiem.

Nākamais jautājums ir starpvalstu attiecības. Ar Lietuvu un Igauniju tās mums ir visciešākās. Nodibināta pastāvīgā Muitas padome. Praktiski mēs tur trijatā tiekamies gandrīz divas reizes mēnesī un tur faktiski tiek izstrādāts muitas režīms, visi dokumenti ir vienveidīgi. Nākotnē tomēr vajadzētu atgriezties pie tā stāvokļa, kas bija pagājušajā vasarā, kad mums bija mērķis Baltiju veidot kā vienotu tirgu.

Mums ir ļoti liela sadraudzība ar Moldāviju un ar Gruziju. Liekas, ka Muitas kodeksa projekts Moldāvijā tiks ātrāk pieņemts nekā pie mums Latvijā, jo praktiski viņi lūdz atļauju šajā projektā tikai nomainīt Latvijas Republiku ar savu Moldovu. Pārējie normatīvi krievu valodā viņiem ir iesniegti un viņi tos izmanto bez lieliem labojumiem. Arī Lietuvā un Igaunijā šis kodekss ir novērtēts labi. Ir nelielas atšķirības funkciju sadalē. Latvija ir klasiskais variants, ka muitai ir prerogatīva aizturēšanā, konfiscēšanā un tā tālāk. Lietuvā un Igaunijā ir mazliet citādi, jo tur vadās no citiem principiem un visus šos jautājumus kārto caur tiesu. Arī tagad pastāv starp Lietuvu un Igauniju sadarbības protokols. Jācer, ka Tallinā 26.aprīlī tiks parakstīts starpvalstu nolīgums muitas režīma jautājumos. Tas faktiski nonivelēs muitas režīmu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Tālāk par attieksmi ar PSRS muitu. Jāsaka, ka nekādu attiecību ar to šobrīd Latvijai nav. Neskatoties uz to, pie mums janvāra sākumā bija atbraucis pārstāvis no PSRS muitas. Mums bija gara saruna, kuras gaitā varēja konstatēt, ka viņi vēlas noskaidrot situāciju. Tas bija janvāra sākumā. Sākām pārrunāt dažādas iespējas, kā tas viss varētu izskatīties. Šobrīd tiek pieņemts PSRS muitas kodekss, jautājums ir atkal atvirzījies. Tur ir teikts – vienota PSRS teritorija, vienota muitas robeža. Mazliet tas atkal nobremzē mūs. Neskatoties uz to, arī es esmu iekļauts darba grupā. Latvijas delegācijas rīcībā acīmredzot ir dažādi projekti, kas iesniegti Bišera kungam. Tie skar šos muitas jautājumus. Praktiski varētu vienoties ar PSRS par atsevišķu muitas teritoriju Baltijas valstīs, kurā tiek ievērotas arī PSRS intereses. Viņiem ir jauns tarifs, kas ir pieņemts PSRS uzņēmēju un pilsoņu interesēs. To mēs varētu ievērot attiecībā pret viņiem, ja tas neskar, protams, Baltijas iedzīvotājus un uzņēmējus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godātie deputāti, jautājumus! Tālavs Jundzis, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es ļoti priecājos, ka saruna notiek šeit. Izmantošu iespēju uzdot jautājumus, lai komisijas sēdē mēs varētu vairāk runāt par likumprojektu. Tā ka šī nav plenārsēde, jautājums var sastāvēt no vairākām daļām. Sākumā būs ievads.

Saliņa kungs! Varbūt tāpēc, ka es strādāju Aizsardzības un iekš­lietu komisijā no pagājušā gada, visu laiku nāk pretenzijas pret muitas darbiniekiem par viņu materiālo un sociālo stāvokli, arī par viņu kadriem, par to, ka par viņiem neliekas ne zinis. Nerunāsim par to, ka viņiem dod kukuļus. Es neesmu nevienu pie rokas pieķēris.

Pagājušā gada decembrī aizsūtīju Bišera kungam vēstuli, kuru bija uzrakstījis Akmeņlauks. Viņš bija apbraucis gandrīz visus muitas posteņus un pārliecinājies, ka tāda situācija ir nepieļaujama tieši šajos jautājumos. Uz vēstuli es nekādu atbildi neesmu saņēmis līdz šim brīdim, bet pretenzijas šogad turpina pienākt. Man bija iespēja pagājušajā sestdienā, braucot uz Tallinu ar saviem kolēģiem uz starptautisko konferenci, paskatīties muitu. Speciāli veltījām tam laiku. Kā izskatās dzīvē muita uz Rīgas–Tallinas šosejas pierobežas? Es formulēšu jautājuma veidā to, ko es tur redzēju.

Kā jūs, Saliņa kungs, varat paskaidrot to, ka muita ir nodibināta jūnijā, bet uz šo dienu vismaz šim postenim ir izsniegti trīs formas tērpi. Dežuranti mainās ar šīm formām, tās, protams, ir notraipītas, aptaukotas un nobružātas. Es varu iedomāties, kas tur notiks visā drīzumā. Kāpēc trūkst formu?

A.Saliņš: Formu ir tik maz tāpēc, ka, pirmkārt, trūkst līdzekļu. Izdalītie 60 tūkstoši šim gadam ir par maz 700 cilvēkiem, puse līdzekļu jau ir izlietoti un ir 300 formas iegādātas. Mēs izdalījām maksimāli visiem posteņiem, lai kaut cik nodrošinātu. Vienkārši trūkst līdzekļu, un tas arī ir galvenais.

Otrkārt, ir grūtības ar formu izgatavošanu. Mums izdevās iepriekšējo zaļo formu atvest no Lietuvas. Arī tagad Lietuvas departaments solīja kaut ko lētu atvest mums, nabagiem, un palīdzēt. Pašreizējā situācijā mums ir vajadzīgi 560 tūkstoši, tas būtu 800 rubļi uz katru muitas darbinieku. Tas ir mazliet mazāk nekā milicijas darbiniekiem.

T.Jundzis: Es neielaidīšos ar jums diskusijā. Paldies par jūsu viedokli. Otrais jautājums man ir tāds. Kāpēc pēdējos mēnešos šajā konkrētajā kontrolpostenī milicijas darbinieki ir bez ieročiem? Jūs teiksiet, ka tie nav jūsu darbinieki, bet tomēr jūs kā Muitas departamenta direktors to zināt. Vai jūs esat kaut ko darījis, lai šo nenormālo situāciju novērstu? Kāpēc tad ir vajadzīgs tas milicis?

A.Saliņš: Valdības administrācijas līmenī šie jautājumi tiek kārtoti katru nedēļu. Es piebildīšu vēl vairāk. Piemēram, Dobeles rajonā, Bauskas rajonā Skaistkalnē, Krāslavas rajonā muitas punktā vispār nekad nav bijuši miliči, nemaz nerunājot par apbruņotību. Viss ir atkarīgs no milicijas daļas vadītāja šajos rajonos. Ja viņš uzskata, ka iespējams sūtīt, tad sūta. Šīs Godmaņa kunga, smalki sakot, teletaipa – grammas ir sūtītas regulāri. Diemžēl daudz kas ir atkarīgs tieši no vietējo nodaļu vadītājiem.

T.Jundzis: Nākamais jautājums. Kā tas iznāk, ka cilvēki, kuri veic darbu, kas ārkārtējā mērā saistīts ar mūsu pilsoņu tiesību ierobežošanu un aizsargāšanu, ir pilnīgi neapmācīti? Vienīgais, ko man paskaidroja šie vīri, kas tur ir, ka instruktāža, kad viņi nozīmēti darbā, uz vietas ir bijusi. Es vēl piebildīšu, ka Igaunijā katrs muitas darbinieks vismaz divas dienas mēnesī regulāri piedalās mācībās Tallinā. Mūsējie nav bijuši ne uz vienu instruktāžu Rīgā.

A.Saliņš: Varu atbildēt fragmentāri. Nav jau viņiem ko mācīt. Mums ir tikai 154.valdības lēmums un iekšējā departamenta instruktāža inspektoriem kontrolieriem un muitas pilnvarotajiem. Vairāk jau mums tur nav ko stāstīt. Mēs mazliet savādākā formā apmācām. Rajonos ir vecākie inspektori, tie pie mums ierodas regulāri, un mēs uzticam viņiem, pagaidām viņiem. Ir domāts par kursu atvēršanu kādā tehnikumā, lai sagatavotu muitas darbiniekus ar vidējo tehnisko izglītību. Pagaidām nelielai daļai izdevās aizbraukt uz Viļņu, tur notiek starprepublikāniskie kursi. Diemžēl tie ir pašreiz pārtraukti, jo lietuvieši vispirms gatavo savus speciālistus. Tikko mums būs kāds normāls likumdošanas akts, arī mēs rīkosim konkrētas mācības, bet teikt, ka viņi neko nezina, es domāju, būtu nevietā. Pietiekami ir, ka katrs ir devis parakstu, ka viņš ir iepazīstināts ar instrukcijām un pavēlēm un arī ar zināmo lēmumu, uz kura pamata tagad strādājam.

T.Jundzis: Nākamais jautājums ļoti cieši saistīts ar šo likumprojektu par muitu, kas mums ir iesniegts. Zināmā mērā ir pamatoti pārmetumi, ka mēs palēni to skatām. Arī no jūsu puses nav bijis pietiekamas iniciatīvas, lai mēs šo likumprojektu ātrāk izskatītu. Bet kā tas iznāk, ka atkal neviens no šiem muitas darbiniekiem nav šo likumprojektu uz vietas redzējis un faktiski neko nezina par to?

A.Saliņš: Viņi netiek iepazīstināti, kamēr likums nav pieņemts. Tikpat labi viņi var izlasīt arī kādu veco PSRS muitas likumu par PSRS muitu. Lai ar projektiem iepazītos, pietiekami kompetences bija pašā departamentā. Lieki būtu projektu pavairot un vadāt apkārt. Varbūt ka tā ir kļūda, ka mēs nelaidām plašās tautas masās projektu apspriest. Varu piekrist, ka tā ir kļūda.

T.Jundzis: Pēdējais jautājums. Kāpēc jūs nekontrolējat muitniekus uz vietas? Man teica, ka praktiski atceras tikai vienu tādu pārbaudi šogad no departamenta puses, bet praktiski muitas punkti ir pamesti likteņa varā un SES pat gatavojas posteni aiztaisīt ciet, jo tur ir antisanitārs stāvoklis.

A.Saliņš: Varu uz to atbildēt. Man negribējās teikt, bet tomēr pateikšu.

Departamentā ir nodibināta jau no paša sākuma tāda specdaļa, kura braukā apkārt pa Latvijas robežas kontrolpunktiem un tos pārbauda. Varbūt neatbilstoši pastāvošai likumdošanai, bet viens otrs ir atvadījies no mūsu darba pēc šīm kontrolēm.

Otrkārt, mums ir vēl divas mobilas grupas ar pietiekami kompetentiem cilvēkiem. Arī tie braukā apkārt un kontrolē. Arī Ainažu muitā viņi ir vairākas reizes bijuši. Vecākais inspektors Ainažos ir ļoti godprātīgs cilvēks. Tā ka es nedomāju, ka tas mums ir sliktākais. Mani vairāk māc bažas par stāvokli citos rajonos.

Par prestiža profesiju, es domāju, muitnieka darbu būtu pāragri uzskatīt, jo atbildība neatbilst atalgojumam. Piemēram, Lietuvā mazākā alga ir 400 rubļu, igauņiem ir 600 rubļi. Man liekas, ka sevišķas prasības mēs nemaz nedrīkstam uzstādīt. Pagaidām viss balstās uz entuziasmu, daļēji uz patriotismu, ja negribētu teikt sliktāk.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamais Saliņa kungs! Jūs te nosaucāt ļoti ievērojamus skaitļus par summām, par kurām ir konfiscētas preces, un par republikas ienākumiem. Kāds šodien ir valsts likums, cik procentu jūs no tās summas saņemat, lai palielinātu algas kā stimulāciju muitniekiem? Otrkārt, cik procentu jūs saņemat, lai nopirktu viņiem formas, treškārt, lai ierīkotu sanitāros apstākļus un pārējo? Kas ir valdībā darīts šajā jautājumā?

A.Saliņš: Mums ir noteikta kārtība, ka departaments saņem 15 procentus, bet to var izlietot tikai materiālai stimulēšanai, kas tiek arī darīts. Protams, ir samērā liela laika distance no pārkāpēju aizturēšana līdz šīs piemaksas saņemšanai. Paiet praktiski līdz trim mēnešiem, kamēr saņem šos procentus tie cilvēki, kas ir piedalījušies. Nekādus tērpus mēs nedrīkstam pirkt. Tas mums ir stingri aizliegts. Mēs varam izlietot tikai budžetā iedalītos līdzekļus. Kā jau es teicu, šogad mums ir izdalīti 66 000, no tiem 31 tūkstotis ir izdots par ziemas apģērbiem, pārējais tiks izdots vēl par tiem pašiem tērpiem, jo viss ir ārkārtīgi dārgs.

I.Geidāns: Tad man ir otrs jautājums – droši vien jūs komisijā spriedīsiet, bet man gribētos no jums dzirdēt, ko mēs varētu palīdzēt ar likumprojektiem vai lēmumiem, lai situāciju tomēr normalizētu?

A.Saliņš: Es domāju, ka visvienkāršākais būtu, protams, 215.valdības lēmums. Nekas nebūtu vienkāršāk kā noteikt citas amatalgas, noteikt mūsu kontrolieriem nevis 160, bet 300 rubļus. Tas kopā izmaksātu 5 miljonus. Diemžēl tā ir liela summa, jums arī tās nav, neskatoties uz neplānotajiem ienākumiem.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Piedodiet, bet es nesadzirdēju precīzi skaitli, par kādu summu ir aizturētas preces.

A.Saliņš: Aizturētas un konfiscētas preces, kas iet caur tirdzniecības tīklu vēlreiz atpakaļ, par vairāk nekā 3 miljoniem.

J.Lucāns: Man tas cipars izliekas ļoti mazs, salīdzinot ar to, ka 1989.gadā vismaz statistikas informācija bija tāda, ka tiek izvestas pāri robežai preces par 7–8 simtiem miljonu. Tādā gadījumā man rodas jautājums, vai pārējais preču daudzums, kas plūst pāri robežai, ir licencētas preces?

A.Saliņš: Es atbildēšu plašāk. Faktiski mūsu tīklos nokļūst tikai maišelnieki un tādi cilvēki, kas principā neatzīst Latvijas Republiku. Praktiski viss lielais preču daudzums aiziet oficiālā ceļā. Uz šo brīdi kopš septembra beigām ir izdotas 4000 licences, tajā skaitā šogad – 2126.

J.Lucāns: Par kādu summu jūs nezināt?

A.Saliņš: Summu nevar aprēķināt šajās licencēs, jo licences attiecas uz skaitu. Ja jūs interesē, es varētu kaut vai par martu skaitļus nosaukt. Licencējamo priekšmetu skaitā uz šo brīdi ir 76. Pārējie, kas netiek licencēti, brauc tāpat pāri. Tā ir liela starpība.

J.Lucāns: Otrs jautājums. Pieņemsim, ka jūsu ekonomiskās problēmas tiek atrisinātas. Jūs esat apģērbti, miliči ir ar pistolēm, arī algas ir tādas, kādas jūs gribat. Vai jums ir tāda pārliecība, ka jūs spējat mūsu ekonomisko robežu nosargāt ar tādu drošību, lai varētu republikā ieviest savu naudu?

A.Saliņš: Ar Lietuvu un Igauniju šis jautājums būtu mierīgi un droši atrisināms. Kas attiecas uz austrumu robežu, lai varētu noturēt šo Latvijas naudu, vēl ir daudz kas jāizdara. Vai nu ir jābūt stingrai robežapsardzībai ar karaspēku vai arī jāpaplašina mūsu pilnvaras un štati, jārok grāvis un jāiekārto normāla robeža. Tā ir viena lieta.

Otra lieta. Ir vajadzīgs pilsonības likums. Tagad Migrācijas departaments ir nodibināts, tās ir viņu funkcijas. Mēs pašreiz kontrolējam tikai vizuāli preces un priekšmetus. Ja sāktu kontrolēt naudas izvešanu, ir vajadzīgi šie priekšnoteikumi, lai varētu sākt pārbaudīt personas pilnībā. Tie ir minimālie faktori, kurus ievērojot, varētu robežu nosargāt. Vēl jābūt likumam, kas aizliedz izvest Latvijas naudu. Šobrīd šādai robežas nodrošināšanai neesam gatavi.

J.Lucāns: Pēdējais jautājums. Vai šo perspektīvu jūs esat jau sākuši apspriest konstruktīvi jeb tā ir tikai tādā pārdomu līmenī?

A.Saliņš: Diemžēl vēl ne. Pagājušā gada novembrī augsti godātais Prezidijs pieņēma lēmumu nodibināt Robežapsardzības departamentu. Arī nauda tika iedalīta. Pašreiz tas Iekšlietu ministrijas sastāvā ir pārvērties par ceļu kontroles dienestu. Bet arī šie priekšlikumi, ka uzdots Latvijas muitai kaut vai austrumu robežu nosargāt, ir valdības līmenī iesniegti.

J.Lucāns: Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Birkavam.

V.Birkavs: Saliņa kungs, vai jūs apmierina pašreizējā licencēšana un kā jūs to vērtējat?

A.Saliņš: Es esmu lojāls cilvēks un negribētu valdību kritizēt. Es varētu tikai objektīvi teikt, ka praktiski kritēriju nav. Katrs, kas vēlas, var saņemt šo licenci uz priekšu vai ar atpakaļejošu datumu, kas lietas būtību nemaina. Mums ir kuriozi gadījumi, piemēram, mēs aizturam lielas summas Ludzā, bet tur pēc pāris dienām ierodas ar visām licencēm. Tad mēs esam spiesti atvainoties un dot konfiscēto atpakaļ.

V.Birkavs: Otrais jautājums. Apmēram pirms mēneša es jūs informēju par situāciju, kāda izveidojusies Skaistkalnes punktā, jo tur pa nakti mašīnas brauc droši pāri tieši tāpēc, ka nav milicijas palīgspēku. No jūsu atbildes Jundža kungam es saprotu, ka Skaistkalnē joprojām milicija nav iesaistījusies.

A.Saliņš: Tā ir. Mēs pat vakar griezāmies caur savām struktūrām Dienvidu muitā. Bet diemžēl līdz šim tur nekas netiek kustināts. Varu minēt konkrētas personas, kas principā atsakās palīdzēt.

V.Birkavs: Kā vaina tur ir, vai milicijas nodaļas?

A.Saliņš: Tā ir rajona milicijas nodaļas priekšnieka vaina. Viņš lemj par to, sūtīt vai nesūtīt. Tajā pašā laikā tur regulāri sēž apbruņoti autoinspektori. Neparko mēs nevaram pierunāt Skaistkalni. Ne bez pamata Skaistkalnē baidās, jo vienu reizi jau diemžēl kontrolpunkts tika izdemolēts. Šādi uzbrukumi dažā labā vietā notiek. Bet tie ir neorganizēti, nevis kā Lietuvā, kur to dara militāri formējumi. Parasti tas ir huligānisms.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bulam.

A.Buls: Par materiālo nodrošinājumu. Es saprotu, ka no 28 miljoniem, kas ir aizturēti, 15 procenti ir jūsu?

A.Saliņš: Diemžēl šie lielie miljoni ieiet valsts budžetā. Tāpat arī naudas sodi. No tiem mēs nesaņemam neko.

A.Buls: Atvainojiet, tad es nebiju izpratis to mehānismu. No kā jūs saņemat 15 procentus?

A.Saliņš: 15 procenti ir no šiem 3 miljoniem.

A.Buls: Patiesību sakot, mana jautājuma tālāka jēga izzūd. Bet es gribēju jautāt, kāpēc tad nevar panākt, lai jums šī daļa būtu pietiekama formu iegādei, materiālai nodrošināšanai, mājiņām muitas punktos, kur sasildīties, tāpat arī papildu atalgojumam miličiem, lai viņi būtu apbruņoti? Kāpēc jūs neparādāt kaujinieciskumu, lai izplēstu (atvainojiet par šo vārdu) naudu no valdības?

A.Saliņš: Godājamais deputāt, finansēšanas mehānisms ir pavisam vienkāršs. Es varu iesniegt jebkuru projektiņu. Finansu ministrijā es saņemtu atbildi, ka dzīvoju uz nodokļu maksātāju rēķina un lai es negaidu neko.

Finansu ministrija veido budžetu, atnes šeit uz parlamentu, kur jūs pieņēmāt 3 miljonus 100 tūkstošus. Tāda izplēšana manā gadījumā atkrīt. Mehānisms strādā. Nevar aiziet un teikt – dodiet man.

Priekšsēdētājs: Jūs vēl gribat jautāt?

A.Buls: Ar ko deputāti var palīdzēt, lai šo mehānismu lauztu un radītu jums materiālo nodrošinātību?

A.Saliņš: Atbalstiet manus priekšlikumus!

A.Buls: Bet kā? Sakiet, lūdzu, kā var tikt pie tiem 28 miljoniem, kas ir reāls ieguvums?

A.Saliņš: Mums neatļauj.

A.Buls: Kas jums neatļauj?

A.Saliņš: Kaut vai Finansu ministrija, tā ir pirmā instance.

A.Buls: Finansu ministrija. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Zaļetajevam.

S.Zaļetajevs: */Mans jautājums attiecas uz diezgan nepatīkamu tēmu – kukuļošanu, šo tēmu jau nedaudz skāra. Vai ir fakti? Kādi fakti? Un, galvenais, mani vairāk interesē informācija, kādus pasākumus jūs gatavojaties veikt šajā virzienā? Varbūt sadarbība ar Iekš­lietu ministriju vai pašu pasākumi?/

A.Saliņš: */Par katru konkrētu faktu notiek dienesta izmeklēšana, un, ja izdosies pierādīt, protams, mēs šķiramies. Tas pie mums tikai vārdos: ja viņš piekritīs, jā, es centos, pūlējos, bet principā šodien var atbildēt tikai ar klasiku, kad izņem piezīmju grāmatiņu un saka: bez lieciniekiem. Konkrēti, mums ir divi gadījumi, kad cilvēks uzrakstīja, norādīja savu adresi, konkrētu vietu un laiku, bet visi pārējie: par to, ka braucis autobusā, prasīja 100 rubļus vai 10, mums vēl tur nav neviena pieteikuma.

Mums ir speciāla nodaļa, kura nodarbojas tikai ar šo. Pagaidām konkrētu faktu nav, ir tikai runas, ka kaut kur tur paņēma pudeli un tā tālāk. Mēs pat sūtām cilvēkus provocēt nelikumības, daudzi netieši signāli bija Daugavpilī, bet noskaidrot tomēr neko neizdevās. Mums ir iekšēja dienesta pavēle, kurā tiek izmantots Darba likumu kodeksa 244.pants, un kā padomju muitā – tūlītēja atlaišana par rupjiem pārkāpumiem. Šajā pantā iekļauts punkts par izspiešanu un kukuļņemšanu. Bet pagaidām oficiāli diemžēl mēs nevaram ierosināt nevienu lietu, jo notiek tikai runas, neviens negrib iesaistīties, kas deva, tikai pēc tam runā. Bet ar šo mēs arī turpmāk stingri cīnīsimies./

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir kādi jautājumi? Vai kāds deputāts vēlas izteikties? Tad sacīsim paldies Muitas departamenta direktoram un mēģināsim mūsu likumdošanā ņemt vērā šodien dzirdēto informāciju.

Tiekamies rīt.

(Sēdes beigas)