Degvielas cenas atkal apsteidz dienestu iespējas

Pieaugošie izdevumi degvielas iegādei valsts operatīvajiem dienestiem liek knapināties un rada bažas par savu likumā noteikto funkciju nodrošināšanu nākamgad.

Pēdējā mēneša laikā piedzīvotais degvielas mazumtirdzniecības cenu lēciens negatīvi atsaucies uz operatīvo dienestu autotransporta lietošanas iespējām. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) jau samazinājis taktisko mācību apjomu un profilaktisko darbu, Latvijas Katastrofu medicīnas centrs (KMC) pastiprināti taupa degvielu, bet Valsts policijai (VP) bažas rada degvielas nodrošinājums gada beigās.

Ugunsdzēsēji atkal slīd parādos

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informējis, kritiskās situācijas novēršanai Iekšlietu ministrijas (IeM) dienestos augustā tiem tika piešķirti papildu līdzekļi pēc šā gada finanšu plānu pārskatīšanas – 791,3 tūkstoši latu. Taču degvielas cenu negaidīti straujais lēciens jau liek domāt par kārtējo akūto līdzekļu nepietiekamību.
“Lai nodrošinātu likumā paredzēto funkciju izpildi, esam spiesti to darīt uz iekšējo rezervju rēķina,” skaidro VUGD priekšnieks Aivars Straume. Dienests pārtraucis taktiskās mācības un privātā dzīvojamā sektora profilaktisko ugunsdrošības apsekošanu, kas saistīta ar autotransporta izmantošanu. Situācija rada bažas, jo ap 60% ugunsgrēku notiek tieši minētajā sektorā un tūlīt sākas apkures sezona. Budžeta grozījumos augustā iedalītā nauda aizgājusi degvielas piegāžu parādu segšanai, un, pieturoties pašreizējām cenām, gada beigās VUGD parāds atkal sasniegs ap 70 000 latu, lēš A.Straume.
Lai gan pamatā VUGD ar degvielu apgādā kompānija “Luk-oil”, bažas vieš mazo degvielas tirgotāju iespējamā izputēšana, nespējot noturēt konkurētspējīgas cenas, atzīst dienesta vadītājs. Rastos papildu sarežģījumi un izdevumi lauku rajonos, kur VUGD noslēgti līgumi ar vietējiem piegādātājiem, jo nāktos mērot lielāku attālumu līdz tuvākajai uzpildes stacijai. Pirms Latvijas iestāšanās ES VUGD rajonu nodaļās bijušas savas degvielas rezervju krātuves, kuras tagad likvidētas, jo neatbilda Savienības direktīvu prasībām, skaidro A.Straume, atzīdams, ka to atjaunošana prasītu lielus līdzekļus, taču ļautu dienestam degvielu iepirkt par vairumtirdzniecības cenām un nodrošinātu rezerves tādos ārkārtas gadījumos kā šā gada janvāra vētra, kad daudzviet elektrības trūkuma dēļ degvielas uzpildes stacijas nedarbojās.
VUGD situācijas risināšanai iesniedzis vairākus priekšlikumus IeM, kuri gan pagaidām netiek izpausti. Savukārt, kā informē VP Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Zvīdre, iedalītie papildu līdzekļi pašlaik ļaujot pilnībā pildīt visas likumā paredzētās funkcijas, taču neesot skaidrības par situāciju gada beigās, ko ietekmēs gan izsaukumu skaits, gan iepriekš neparedzamās degvielas cenu izmaiņas.

Mediķi lēni ripina tukšgaitā

Degvielas sadārdzināšanās ievērojami iespaidojusi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un KMC, informē centra direktors Mārtiņš Šics, atzīstot, ka jau 50 santīmu slieksnis par litru sagaidīts ar šausmām. Sastādot šā gada degvielas iegādes izdevumu aprēķinus, ņemta vērā cena, kas nedaudz pārsniedz 40 santīmu par litru, taču pašlaik tā jau pieaugusi līdz 70 santīmu robežai. Pērn KMC izdevumi šim nolūkam bijuši 54 000 latu jeb 4500 latu mēnesī, taču šā gada astoņos mēnešos iztērēti jau 42 000 latu. “Esam lūguši Veselības ministriju (VM) līdz gada beigām piešķirt papildu 18 000 latu degvielas iegādei autotransportam un 5000 latu gaisa medicīniskās evakuācijas nodrošināšanai,” skaidro M.Šics, norādot, ka pretējā gadījumā draud sods par savlaicīgu nenorēķināšanos ar degvielas tirgotājiem.
KMC gan izbraukumu apjomu samazinājis neesot, taču taupot uz aprīkojuma, tajā skaitā uz personāla apģērba un automašīnu riepu rēķina. Autotransports tiekot lietots ekonomiskā režīmā – biežāk ripinot tukšgaitā, pārvietojoties ar mazāku ātrumu, kad tas pieļaujams, pilnībā neuzpildot degvielas tvertnes, lai nepārvadātu lieku smagumu, lietojot kvalitatīvas eļļas, kas ļauj samazināt degvielas patēriņu. KMC nesen iegādātas jaunas, par 10 līdz 15% ekonomiskākas automašīnas, taču to ekspluatācija, protams, nespēj kompensēt ievērojamo degvielas cenu kāpumu. Tikšot arī diskutēts ar pašreizējo degvielas piegādātāju “Statoil” par lielāku atlaidi, kas šobrīd esot santīms litrā. “Ceram uz valdības un VM sapratni par medicīniskās palīdzības dienestu funkciju darbības nepārtrauktības nepieciešamību,” rezumē M.Šics.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv