Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 10. februāra sēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

V.Lāzo (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija)

: Šīs divas darba dienas Latvijas parlamentā patiešām noritējušas tādā kā Eiropas Savienības zīmē. Pamatiemesls tam ir tas, ka Latvijā pašlaik viesojas Eiropas Komisijas prezidents Romano Prodi.

Ko no tā secināt mums — Latvijas iedzīvotājiem? Iestāšanās Eiropas Savienībā nule kā kļuvusi par dienas kārtības punktu numur viens. Tomēr Latvijas sabiedrībā, manuprāt, jūtama zināma attālināšanās no politiķu viedokļa, jo to, kas notiek Latvijas politiskajā virsotnē vai politiskajā virtuvē, ne vienmēr iespējams uzzināt visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tādēļ uzskatu, ka pats svarīgākais darbs, kas gan jau nokavēts iepriekšējos gados, ir sabiedrības informēšana par visiem šiem jautājumiem. Vienalga, vai tie būtu politiski augsti stāvoši, vai skartu kādas konkrētas cilvēku grupas. Piemēram, mūs noteikti interesēs, kāda būs pensionāru dzīve, kāds būs sociālais nodrošinājums, ejot uz Eiropas Savienību un iestājoties tajā. Mūs noteikti interesēs, kādas būs izglītības iespējas tiem jauniešiem, kas mācīsies gan Latvijā, gan kādā no Eiropas Savienības valstīm. Mūs noteikti interesēs pats galvenais jautājums — kā klāsies tiem cilvēkiem, kas Latvijā kaut ko ražo. Un te nu es gribētu teikt, ka mūsu valsts nacionālā pašapziņa pašlaik vēl nav pietiekami augstā līmenī.

Kā parlamenta deputāte esmu redzējusi tās sarunu pozīcijas, ko mūsu valdība un Eiropas integrācijas padome gatavo Briselē; gatavo iestāšanās sarunu sākumam. Un šajās pozīcijās var redzēt vārdus, ka tajā vai citā jomā — kā piemēru gribu minēt patērētāju tiesību aizsardzību un veselības aizsardzību, mums nav nacionālo interešu. Gribētu uzsvērt, ka tā tas nevar un nedrīkst būt. Nevaru nosaukt nevienu jomu, kurā mums nevarētu būt nacionālo interešu. Protams, pirmām kārtām tās ir Latvijas ražotāju intereses. Laikā, kad valsts ekonomika vēl tikai attīstās, tās būtu stādāmas ārkārtīgi augstu, tādēļ mans viedoklis Eiropas Savienības jautājumā ir šāds: protams, mums nav cita ceļa, izvēloties starp Austrumiem un Rietumiem. Mums jāizvēlas tikai un vienīgi Rietumu virziens. Bet tajā pašā laikā, ja mēs neturēsim galvu pietiekami augstu un neaizstāvēsim savas intereses jebkurā līmenī, Eiropas Savienība mums var arī nenest gaidīto rezultātu.

Vēl uzsvēršu, ka opozīcijas frakcijām, tajā skaitā arī sociāldemokrātiem, ir ierobežotas iespējas ietekmēt ziņojumus uz Briseli, jo mūsu pārstāvji nav integrācijas padomē. Mūsu vienīgā iespēja ir rīkoties no parlamenta pozīcijām, tādēļ opozīcijas frakciju vieta, parlamentārā ceļā ejot uz Eiropas Savienību, ir ārkārtīgi nozīmīga.

G.Bērziņš (Tautas partijas frakcija)

: Šodien laika apstākļi nav raksturīgi ziemai, jo ir daudz ūdens. Diemžēl politikā arī ir daudz ūdens, tāpēc runāšu par tām lietām, ko šonedēļ darījusi mūsu partijas frakcija.

Šodien Tautas partija iesniedz izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par bijušo Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu". Iesniegtais likumprojekts paredz līdz 2001.gada 31.decembrim nodot publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" VDK dokumentos esošo individualizēto informāciju par VDK darbiniekiem un informatoriem.

Trīs gadus pēc šo dokumentu publicēšanas šis likumprojekts beidz darboties. Gadījumos, kad konstatēti noziegumi, kas saistīti un izriet no citiem dokumentiem, tiek vesta tiesvedība. Līdz ar to ar 2005.gadu tiktu atcelti arī šie ierobežojumi veselā virknē likumu, jo informācija ir absolūti publiska.

Vēl Ministru kabinetam uzdots līdz 2001.gada 31.decembrim sagatavot un publicēt dokumentu krājumu par VDK darbību Latvijas teritorijā. Uzskatām šo likumprojektu par ļoti svarīgu. Lietuva un Igaunija jau izšķīrusies par šādu soli. Ceru, ka arī Latvijas politiķi to spēs.

Vēl Tautas partijas frakcija šonedēļ ierosinājusi Ministru kabinetam pārskatīt iespēju uz pusi samazināt akcīzes nodokli vieglajiem automobiļiem. Ieviešot šo nodokli, nav sasniegts gaidītais rezultāts — ieņēmumi palielinājušies tikai nedaudz, arī pievienotās vērtības nodoklis varbūt pat vairāk ir zaudēts nekā iegūts. Latvijā šobrīd ir liels skaits mašīnu ar Lietuvas numuriem, katru mēnesi apmēram 600 mašīnu izmanto Latvijas ceļus, nemaksājot nekādus nodokļus. Uzskatām, ka šis lēmums nav sasniedzis savu mērķi, tāpēc automašīnām to vajadzētu samazināt.

J.Jurkāns (politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" frakcija):

Šo divu dienu laikā, manuprāt, svarīgākie jautājumi bija vakardienas apspriede par stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā un šodienas R.Prodi kunga, Eiropas Komisijas prezidenta, vizīte parlamentā un viņa tikšanās ar valsts vadītājiem un frakciju pārstāvjiem.

Runājot par integrācijas stratēģijas dokumentu, mūsuprāt, tas ir diezgan paviršs dokuments, kas neatklāj mehānismus, kas nodrošinātu reālu valsts integrāciju Eiropas Savienībā. Mēs principā esam par Eiropas Savienību un pēc iespējas ātrāku integrāciju tajā, taču dokumentā piedāvātie ceļi, mūsuprāt, nav pilnīgi. Tāpēc mēs vakar balsojām pret šo stratēģiju. Šodien, tiekoties ar R.Prodi kungu, mēs runājām par to, ka Latvijai priekšā ir divi ļoti smagi uzdevumi. Viens ir integrēt sabiedrību Latvijā; otrs — integrēties Eiropas Savienībā. R.Prodi kungs piekrita, sakot, ka bez integrētas savienības Latvijai būs grūti sasniegt šo lielo mērķi. Viņš salīdzināja sabiedrību ar labu futbola komandu, kurai jābūt saliedētai un ar labu vadību.

Klausoties R.Prodi kungā, es domāju, ka šīs integrācijas process ir ļoti reāls. Šodien tikai mēs paši varam kārtīgi strādāt, pildot mūsu mājasdarbus, un tādējādi nodrošināt Latvijai veiksmīgu integrāciju Eiropas struktūrās.

Šodienas sēdē, lemjot par Tautas partijas iesniegto priekšlikumu čekistu jautājumā, atkal rodas bažas, vai šis jautājums nebūs tāds dūmu aizsegs, kas traucēs risināt tos jautājumus, kas palīdzētu valsts tautsaimniecības attīstībai un citām jomām. Tas drīzāk izraisīs lielu kņadu, nevajadzīgas diskusijas un tiesas procesus, kas neko nevarēs pierādīt. Domāju, ka tas ir slikts priekšlikums, kas nepalīdzēs veidot šo futbolkomandu, par ko es jau iepriekš runāju. Gluži otrādi — tas sajauks cilvēku prātus un ne pie kā laba nenovedīs. Uzskatu, ka sabiedrība nav gatava ķerties pie šī jautājuma, un es arī nedomāju, ka tā šobrīd ir svarīgākā problēma, kas būtu jārisina.

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija)

: Man jāpiekrīt iepriekšējiem runātājiem, ka šīs dienas Saeimā pagāja ar Eiropas Savienības zīmi. Vakar mēs pieņēmām Latvijas Stratēģiju integrācijai Eiropas Savienībā. Bija parlamentāras debates par šo jautājumu, tika izteikti dažādi viedokļi, bet ar pārliecinošu balsu pārsvaru šī stratēģija tika akcepēta. Protams, šajā dokumentā nevajag pārlieku lielas gudrības vai konfidenciālus valsts noslēpumus. Tas ir tāds politisks solis — programmēts dokuments. Var, protams, to uzskatīt arī par valsts kā suverēnas vienības starptautiskajām attiecībām ar citām valstīm. Dokumenta pieņemšanas datums nebija izvēlēts nejauši — mēs šo pieņemšanu saskaņojām ar R.Prodi kunga ierašanos Latvijā. Un tieši tāpat kā viņa ierašanās Latvijā ir draudzības un solidaritātes žests pret Latviju, tā arī mēs savu lēmumu pieskaņojām viņa vizītei ar tādiem pašiem apsvērumiem.

Šodien tika pieņemti arī pietiekami svarīgi likumprojekti, taču to nebija pārāk daudz. Galvenās debates un kuluāru sarunas raisījās par diviem jautājumiem. Viens — pagarināt vai nepagarināt izmeklēšanas komisijas pedofilijas skandāla lietā pilnvaru termiņu. Otrs — par Tautas partijas iesniegto iniciatīvu, ko mēs skatīsim tikai nākamnedēļ, par VDK ziņotāju saraksta iespējamo publicēšanu.

Kas attiecas uz pedofilijas izmeklēšanas komisiju, tāpat kā jebkurai citai parlamentārās izmeklēšanas komisijai, ko veido uz laiku, visiem cilvēkiem, kas tajā strādā, ir skaidri zināms laiks un termiņš. No pirmās dienas viņi zina, cik ilgā laikā savs darbiņš jāpabeidz. Ja gadījumā ir kādi apstākļi, kas liedz šo darbu pabeigt, ja rodas jaunas ziņas, ja nepieciešama padziļināta izpēte, tad lūgums šo pilnvaru termiņu pagarināt ir kaut kādā veidā jāmotivē. Tā kā mēs no pedofilijas lietas izmeklēšanas komisijas nebijām saņēmuši nedz gala ziņojumu, pat uz vienas lapas, nedz arī kādu sakarīgu motivāciju, kāpēc būtu jāpagarina šis termiņš, "Latvijas ceļš" iesniedza alternatīvu priekšlikumu, kas tiks izskatīts nākamajā sēdē. Tas paredz pagarināt šo termiņu nevis uz daudziem, bet tikai uz vienu mēnesi, un noteikt tās konkrētās lietas, kas komisijai noteikti būtu jāizdara. Var jau būt, ka izdosies paveikt arī kaut ko vairāk, bet noteikti komisijas vārdā būtu jāsniedz atbilde Augstākās tiesas senatoram Čiževskim, kurš šobrīd izmeklē ģenerālprokurora darbības likumību mūsu valstī. Bez tam, jāsagatavo lietvedība un visas iegūtās ziņas tālākai nodošanai Ģenerālprokuratūrā.

Visbeidzot pieminēšu tikai par tā saucamo "čekas maisu" likumprojektu. Par to mums būs laiks runāt arī nākamajā sēdē un daudzās citās reizēs. "Latvijas ceļš" samērā atturīgi skatās uz šo ideju un apšauba, vai tā šobrīd ir mūsu valsts prioritāte, un arī šīs lietas lietderību. Mēs domājam, ka tas, kā teikts "Kaķīša dzirnaviņās", tikai vairos sāpes pasaulē.

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija):

It kā Latvija spērusi soli pretim Eiropas Savienībai. Taču mani nepamet doma, kas tad īsti notiks tālāk, kā mēs, latvieši, spēsim saglabāt savu seju, ejot tuvāk citām Eiropas valstīm? Vai mēs to gribēsim darīt?

Vakar apspriežamais dokuments lieku reizi pierādīja, cik būtiska ir pastāvīga ierēdņu darbības pārbaude — jau pati rīcība, ka Saeimā deputātiem apspriežamo un tik nopietno dokumentu, pie kura it kā strādājušas trīs valdības, iesniedz dažas dienas pirms pieņemšanas. Ir pienācis laiks ne tikai priecāties par iešanu uz Eiropas Savienību, bet arī pamatīgi vērtēt visus "par" un "pret", visus ieguvumus un zaudējumus. Jo arī tādi būs.

Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK uzskata, ka tieši tagad, pragmatiskāk vērtējot šo ceļu uz Eiropas Savienību, Latvijai vajadzētu īpašu uzmanību pievērst vēsturi skaidrojošajam darbam. Nevis kaut kādas jocīgas Latvijas valsts vai latviešu tautas atvainošanās, taisnošanās, atbildot uz nepamatotiem pārmetumiem, bet gan atgādinājums par to, ka ne jau nacisti vien pie visa bija vainīgi. Nebūtu nacistu — komunistu drudzīgās vienošanās, nebūtu ne Otrā pasaules kara, ne arī šī milzīgā holokausta. Vai tiešām tas nav skaidrs? Nezin kāpēc mēs, latvieši, izvairāmies no savām prasībām. Mēs tikai ļaujam, lai citi no mums prasa.

Tieši tāpēc mūsu apvienība ierosināja atcerēties 17. jūniju kā Latvijas Republikas okupācijas dienu. Mēs esam iesnieguši savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam, par ko spriedīsim tuvākajā laikā. Ceru, ka arī pārējie kolēģi Saeimā izpratīs, ko latviešu tautai nozīmē 17. jūnijs, un aktīvi piedalīsies šā jautājuma apspriešanā.

I.Ūdre (Jaunās partijas frakcija):

Arī es gribētu teikt, ka šīs divas dienas — vakar un šodien, noritēja ļoti ciešā sakarībā ar Eiropas Savienības lietām.

Runājot par, kā teica J.Dobeļa kungs, birokrātu izstrādāto stratēģiju, gribas gan teikt, ka šajā stratēģijā ir arī dažas ļoti labas lietas. Te varētu minēt to, ka stratēģijā ir skaidri noteiktas Latvijas valsts nacionālās intereses. Lai visi to zinātu, citēšu to, kas teikts stratēģijā:

"Nacionālās intereses Latvijas sabiedrībā ir svarīgākās pamatvērtības. Valsts neatkarība un demokrātiskās sistēmas neatgriezeniskums, ekonomiskā un sociālā augšupeja, kultūras identitātes nodrošināšana, latviešu valodas saglabāšana". Uzskatu, ja mēs cieši turēsimies pie savu nacionālo interešu aizstāvības, lielas problēmas, strādājot kopā ar citām Eiropas Savienības valstīm, mūsu valstij nebūs. Mums pašiem augstu jātur savas tautas un valsts gods, mums jābūt pašcieņai un arī pietiekami labi jāstrādā, lai mēs būtu līdzvērtīgi jau Eiropas Savienībā esošajām valstīm.

Šodien tikšanās reizē ar Eiropas Komisijas prezidentu R.Prodi kungu es uzdevu jautājumu: "Vai Latvija spēs tikt līdzi tām valstīm, kas jau uzsākušas sarunu raundus un jau noslēgušas vairākas tēmas?" Piemēram, Igaunija jau pārrunājusi astoņus punktus. R.Prodi viedoklis bija tāds, ka Latvija to spēs tikai tādā gadījumā, ja mēs paši to gribēsim un pietiekami labi strādāsim.

Bet, runājot par to, ko Jaunās partijas frakcija darījusi šīs nedēļas laikā parlamentā, gribu teikt, ka esam sagatavojuši vairākus grozījumus likumos un vienu jaunu likumprojektu.

Ja runājam par grozījumiem, tie ir grozījumi Krimināllikumā, kā arī Augstskolu likumā. Drīzumā mēs nāksim klajā ar jaunu likumprojektu par zvērinātiem revidentiem, kas zināmā mērā saistīts ar Eiropas Savienības lietām.

Mūsu frakcijas sēdē trešdienā mēs tikāmies ar Nacionālās Radio un televīzijas padomes priekšsēdētāju, Latvijas televīzijas ģenerāldirektoru un Latvijas radio ģenerāldirektoru. Problēmā, ko mēs apskatījām, ir sabiedriskās televīzijas un radio dzīvotspēja nākotnē. Mēs saprotam, ka tas ir nepieciešams, jo objektīvi informēs sabiedrību par to, kas notiek gan politikā, gan ekonomikā. Diemžēl sarežģītā situācija ar finansēšanu liedz skatīties uz šo uzņēmējsabiedrību ilglaicīgu dzīvotspēju. Tas, ka mūsu premjerministra kungs atbalstījis to, ka šīs iestādes varētu finansēt no budžeta, diemžēl nerada manī pārliecību, ka tas tā arī realizēsies. Šo jautājumu mēs turpināsim skatīt arī tālāk.

Saeimas preses dienests