Ministru kabineta 2005.gada 13.septembra sēdē

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.

Cīņa ar terorismu tiek izvirzīta par prioritāro katras valsts uzdevumu. Terora aktu skaita pieaugums un valstu politiskie, militārie un administratīvie pasākumi norāda uz vienotās teorētiskās un praktiskās izpratnes nepieciešamību attiecībā uz terorismu veidojošo darbību kopumu. Lai izveidotu vienotu izpratni un attieksmi pret terora aktiem, ir nepieciešams maksimāli tuvināt ES dalībvalstu terorisma krimināltiesisko regulējumu.
Lai izvērtētu Latvijas Republikas nacionālajā krimināltiesību likumdošanā definētā “terorisma” jēdziena atbilstību Eiropas Padomes 2002.gada 13.jūnija Pamatlēmumā par terorisma apkarošanu (Pamatlēmums), kā arī citos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajam tiesiskajam regulējumam, tika izveidota darba grupa, kuru veidoja pārstāvji no Iekšlietu minis trijas struktūrvienībām, padotībā esošām iestādēm (Valsts policija, Drošības policija), Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras, kā arī krimināltiesību zinātnieki.
Pamatojoties uz Pamatlēmumā noteiktā tiesiskā regulējuma tiešo saistošo spēku attiecībā uz Latvijas Republiku, kā arī ņemot vērā cīņas ar terorismu nozīmi visu valstu konstitucionālo vērtību aizsardzības stratēģijas veidošanā, darba grupas darbības rezultātā tika izstrādāts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”, kas precizē un saskaņo šodienas faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem terorisma jēdzienu veidojošo noziedzīgo darbību krimināltiesisko definējumu.
Likumprojekta 88.pants nosaka, ka par šādām darbībām, ja tās ir veiktas, lai iebiedētu iedzīvotājus vai piespiestu valsti, tās institūcijas vai starptautiskās organizācijas izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, vai kaitēt valsts, tās iedzīvotāju vai starptautiskās organizācijas interesēm: spridzināšana; dedzināšana; kodolieroču, ķīmisko, bioloģisko, bakterioloģisko, toksisko vai citu masveida iznīcināšanas ieroču ražošana, uzkrāšana, lietošana, izplatīšana, zinātniskā izpēte vai attīstīšana; personas nolaupīšana; ķīlnieku sagrābšana; šaujamieroču, šaujamieroču munīcijas, lielas enerģijas pneimatisko ieroču, sprāgstvielu vai spridzināšanas ietaišu neatļauta izgatavošana, remontēšana, iegādāšanās, glabāšana, nēsāšana, pārvadāšana, pārsūtīšana, realizēšana; gaisa, sauszemes vai ūdens transportlīdzekļa sagrābšana; tīša darbība, kas vērsta uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma nodarīšanu cilvēku veselībai; uzņēmumu, būvju, kontinentālajā šelfā nostiprināto platformu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu vai līdzekļu, elektronisko sakaru tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu iznīcināšana vai bojāšana; kodolavāriju vai radiācijas avāriju izraisīšana; masveida saindēšana; epidēmiju, epizootiju izplatīšana; šīs daļas iepriekš minētajos punktos paredzēto darbību piedraudējumu, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti, soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.
Par šajā pantā paredzētajām darbībām, ja tās ir izdarītas personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās (teroristu grupa), soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.
Par teroristu grupas vadīšanu soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

Pieņemti “Noteikumi par mobilizācijai nepieciešamajām institucionālajām struktūrām un materiālo un finanšu resursu plānošanu un izmantošanu”.

Noteikumi nosaka: Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaim­niecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību kompetenci; mobilizācijas plānošanai, sagatavošanai un īstenošanai nepieciešamās struktūrvienības valsts institūcijās un pašvaldībās, to uzdevumus un pienāku­mus; mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanas un izmantošanas kārtību, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu uzdevumus un pienākumus mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanā un izmantošanā.
Lai nodrošinātu mobilizācijas plānošanu, sagatavošanu un īstenošanu, valsts institūcijām un pašvaldībām ir tiesības: izveidot mobilizācijas struktūrvienības vai norīkot mobilizācijas darbiniekus; mobilizācijas darbinieka pienākumus uzdot pildīt amatpersonai vai darbiniekam, kura pienākumos ietilpst valsts institūcijas vai pašvaldības pasākumu plānošana un izpildes koordinācija valsts apdraudējuma situācijās.
Valsts institūciju un pašvaldību mobilizācijas struktūrvienībām vai mobilizācijas darbiniekiem ir šādi uzdevumi: plānot nepieciešamos mobilizācijas resursus, lai risinātu ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistītos uzdevumus, kā arī likvidētu ārkārtējās situācijas un to sekas; nodrošināt nepieciešamo mobilizācijas resursu iesaisti ar nacionālo drošību un valsts aizsardzību saistīto uzdevumu risināšanā, kā arī ārkārtēju situāciju un to seku likvidēšanā.
Mobilizācijai nepieciešamo materiālo un finanšu resursu plānošanu veic, lai: nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku vienības un mobilizējamos civilās aizsardzības formējumus ar mobilizācijas resursiem; sagatavotu valsts materiālās rezerves un tautsaimniecības objektus izmantošanai valsts apdraudējuma situācijā. Valsts iestādes un pašvaldības materiālos un finanšu resursus plāno kārtējā gada budžeta ietvaros, sastādot valsts budžeta pieprasījumus budžeta un finanšu vadību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
Mobilizācijai plāno šādus resursus: valsts institūciju un pašvaldību valdījumā esošos materiālos resursus; materiālos resursus, kurus piegādā saskaņā ar atliktās piegādes līgumiem; materiālos resursus, kurus Nacionālie bruņotie spēki un mobilizēja­mie civilās aizsardzības formējumi pārņem turējumā saskaņā ar mobilizācijas pieprasījumiem.

Pieņemti noteikumi “Grozījums Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumos Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts””.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu “Valsts noslēpuma objektu saraksts” 2.1.6. punktu informācija par militāro sadarbību ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām saistībā ar kodolieročiem un kodolmateriālu neizplatību pašreiz ir klasificējama tikai kā “sevišķi slepeni”. Augstā klasifikācijas pakāpe nevajadzīgi apgrūtina Latvijas Republikas pastāvīgās pārstāvniecības NATO ikdienas sadarbību ar Latvijas valsts iestādēm, jo pietiekami operatīvi un ātri nevar tikt nodrošināta šīs informācijas apmaiņa. Šāda pieeja neatbilst jautājumu klasifikācijai NATO, kur informācija, kas saistīta ar kodolieročiem, lielākoties tiek klasificēta kā “slepeni”, atsevišķos gadījumos “konfidenciāli”, savukārt klasifikācija “sevišķi slepeni” sastopama reti.
Sagatavotais grozījums noteikumos paredz alternatīvas klasifikācijas pakāpes informācija par militāro sadarbību ar ārvalstīm un starptautiskajām organizācijām saistībā ar kodolieročiem un kodolmateriālu neizplatību: “sevišķi slepeni”, “slepeni”, “konfidenciāli”, tādā veidā Latvijas informācijas klasifikācijas pakāpi pielīdzinot NATO apritē esošās informācijas klasifikācijas pakāpei.

Akceptēts likumprojekts “Zemes ierīcības likums”.

Likumprojekts “Zemes ierīcības likums” nosaka zemes ierīcības darbu veidus un to izpildes kārtību. Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības projekti īpašuma pārgrozīšanai izstrādājami saskaņā ar pašvaldību teritoriju plānojumiem pašvaldības teritorijai vai īpašumiem, kur nav paredzēta detālplānojumu izstrādāšana.
Likumprojekts paredz, ka gadījumos, ja detālplānojumos projektē īpašumu robežas, detālplānojumu sastāvā kā papildinājums jāizstrādā zemes ierīcības projekts, ievērojot nosacījumus, kas attiecas uz zemes ierīcības projekta izstrādāšanu. Tas nodrošinās vienveidīgu pieeju īpašuma tiesību jautājumu kārtošanai, izslēgs dažādu projektu dublēšanu un nodrošinās vienotu pamatu īpašuma noteikšanai un reģistrēšanai Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatās.
Likumprojekts paredz, ka zemes ierīcības darbus veic licencētas fiziskas un juridiskās personas. Viens no priekšnoteikumiem licences saņemšanai ir personu sertifikācija. Šobrīd profesionālās kompetences sertifikātus izsniedz Latvijas Mērniecības biedrība.
Likumprojekts nosaka zemes uzskaiti, paredz tās sadalījumu zemes lietošanas veidos.
Atsevišķu zemes ierīcības darbību reglamentācijai likumprojekts paredz Ministru kabineta noteikumu izdošanu.

Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Ciltsdarba likumā”.
Saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai likumprojektus par nepieciešamajiem grozījumiem likumos, lai saskaņotu tos ar Komerclikumu.
Ciltsdarba likumā tiek lietots termins “uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība”, kas pēc sava juridiskā satura neatbilst Komerclikumā lietotajam terminam “komersants”. Likumprojekts paredz saskaņot Ciltsdarba likumā lietotos terminus ar Komerclikumā lietotajiem terminiem.
Likumprojekts nosaka, ka vaislinieku bioproduktu un embrijus drīkst iegūt komersants, kas ir reģistrēts Ciltsdarba valsts inspekcijā. Atbilstības kritērijus komersanta uzņēmumiem, kas nodarbojas ar mākslīgo apsēklošanu un embriju transplantāciju, kā arī šo komersantu reģistrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Likumprojekts nosaka, ka valsts no budžeta finansē Ciltsdarba valsts inspekciju un Datu centru, dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistra kārtošanu, ciltsdarba arhīva uzturēšanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu, dzīvnieku vērtēšanas sistēmas izveidi un citus ar ciltsdarbu saistītus valsts pasūtījumus. Valsts subsidē ar ciltsdarbu saistītos pasākumus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanu lauksaimniecībai.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs

Par grozījumiem likumā par Latvijas Banku

Lai precizētu likuma normas atbilstoši Komerclikumam un vairākiem Eiropas institūciju normatīvajiem aktiem, Ministru kabinets (MK) 13.septembra sēdē apstiprināja grozījumus likumā “Par Latvijas Banku”.
Tā kā pašreizējā likumā par Latvijas Banku (LB) atsevišķas likuma normas neatbilst Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam, kā arī Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūtiem, grozījumi likumā paredz precizēt vairākas normas. Grozījumos noteikts, ka LB galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti, ir precizēts to subjektu loks, kuriem LB ir tiesīga atvērt kontus, kā arī paredzēts, ka LB drīkst veikt kreditēšanas operācijas tikai pret adekvātu nodrošinājumu.
Viena no LB funkcijām ir licenču izsniegšana juridiskajām personām ārvalstu valūtas pirkšanai un pārdošanai uzņēmējdarbības veidā, bet nodevas apmērs licences saņemšanai noteikts ar MK noteikumiem. Šie noteikumi atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma pārejas noteikumiem zaudēs spēku nākamā gada maijā. Tādējādi, lai arī turpmāk MK varētu noteikt nodevas apmēru, likuma par LB grozījumos ir paredzēts šāds pilnvarojums.
Ar grozījumiem ir precizēta arī likumā lietotā terminoloģija, lai tā atbilstu Komerclikumā lietotajai.
Likumā “Par Latvijas Banku” noteikts LB mērķis, uzdevumi, statuss un darbības principi. ECB 2004.gada Konverģences ziņojumā ir norādījusi uz nepieciešamību atsevišķas normas precizēt. Daļa šo ieteikumu ir iestrādāti ar MK 13.septembrī pieņemtajiem grozījumiem, bet paredzams, ka, tuvojoties brīdim, kad Latvija kļūs par pilntiesīgu Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalsti, ECB ieteikumu iestrāde likumā tiks turpināta.

Par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas politiku

Otrdien, 13.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīti trīs jautājumi, kas attiecas uz Kohēzijas fonda projektu īstenošanu. MK apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos noteikumus par Kohēzijas fonda projektu īstenošanas vietā veicamajām pārbaudēm un noteikumus par vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesībām, kā arī pieņēma zināšanai Kohēzijas fonda ietvardokumentā veiktos grozījumus.
MK noteikumi “Kohēzijas fonda projektu īstenošanas vietā veicamo pārbaužu noteikumi” reglamentē kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic pārbaudes Kohēzijas fonda finansēto projektu īstenošanas vietā. Noteikumi ietver jautājumus, kas jāņem vērā starpniekinstitūcijai, vadošajai iestādei un maksājumu iestādei, lai nodrošinātu pārbaužu atbilstību Eiropas Komisijas prasībām. Kohēzijas fonda projektu īstenošanas vietā veicamo pārbaužu kārtību līdz šim noteica FM rīkojums, tas tagad ir pārstrādāts MK noteikumu veidā.
Līdzīgi arī MK noteikumi par Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietošanas tiesībām ir sagatavoti, pārstrādājot FM rīkojumu. Noteikumi paredz kārtību, kādā tiek nodrošināta Kohēzijas fonda projektu vienotās informācijas sistēmas lietotāja tiesību piešķiršana un anulēšana.
Savukārt, lemjot par grozījumiem Kohēzijas fonda ietvardokumentā, valdība pieņēma tos zināšanai. Grozījumu priekšlikumu Kohēzijas fonda ietvardokumentā sagatavojusi Finanšu ministrija, ņemot vērā Vides ministrijas ieteiktos labojumus. Tādējādi grozījumi ir veikti visā otrajā ietvardokumenta sadaļā “Latvijas Kohēzijas fonda stratēģija – vides nozare”, izsakot šo sadaļu jaunā redakcijā, konkretizējot vides stratēģiju un precizējot definētās prioritātes.
Ietvardokuments nosaka kārtību, kādā Latvijā tiek izmantoti Kohēzijas fonda līdzekļi projektu finansēšanai vides un transporta nozarēs.  

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments