• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ārzemju presē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.09.2005., Nr. 146 https://www.vestnesis.lv/ta/id/116524

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija un Slovēnija: viedokļu kopība

Vēl šajā numurā

14.09.2005., Nr. 146

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ārzemju presē

Vācu “Der Spiegel”: “Vienošanās par gāzes vada būvi poļu masu medijos tiek saukta par Putina–Šrēdera paktu. Tas ir rūgts atgādinājums par “Staļina–Hitlera paktu” (1939.g.), kas noveda līdz Polijas sadalīšanai.” Arī kreisi noskaņotais laikraksts “Berliner Zeitung” kritizē Šrēderu par pārspīlēto mīlestību pret Putinu. Savukārt “Tagesspiegel” vienīgais norāda uz gāzes vada ekoloģisko risku, bet kreisi centriskais “Süddeutsche Zeitung” brīdina: “Zināmi vācu politiķi domā, ka izdosies pārliecināt Krieviju gāzes cenu nesaistīt ar naftas cenu, taču tas nav reāli.” Savukārt “Die Welt” norāda, ka vajadzīgas alternatīvas, lai Berlīne nekļūtu pārāk atkarīga no Maskavas.

Austrijas “Die Presse”: “Iespējams, ka Vāciju gaida dramatisks vēlēšanu cīņas fināls. SPD sabiedriskās domas aptaujās sāk gūt labākus rezultātus. Gerhards Šrēders sola tendences maiņu, kamēr pretinieka nometnē ir vērojamas šaubas. Ilgu laiku CDU/CSU un FDP bija vairākums, taču tagad viņu izejas pozīcijas ir kļuvušas nestabilākas. Tīri aritmētiski SPD, zaļie un Kreisā partija varētu izveidot vairākumu Bundestāgā. Kā liecina aptaujas, lielo koalīciju vēlas arī vāciešu vairākums. Acīmredzot Paula Kirhofa radikālā nodokļu koncepcija ir radījusi lielu nedrošību vēlētājos, tāpēc CDU/CSU nodokļu un finanšu politikas jomā ir atkritusi līdz SPD līmenim.”

Franču “Le Figaro”: “Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pēdējā laikā ir bijis par ko padomāt” … Prese gan ir neizpratnē, kāpēc Putins pēkšņi kļuvis par labdari. Laikraksti izsaka pieņēmumus, ka tas ir aizsegs citu reformu veikšanai vai pat sākums 2008.gada vēlēšanu kampaņai… Putins uzskata, ka var būt savai valstij noderīgs, arī neesot prezidenta amatā. Politologi pieļauj, ka viņš varētu saglabāt savu ietekmi, esot ēnā un tieši neiesaistoties notikumos. Putins sacīja, ka pēc pāris gadiem viņš varētu būt “ideālā situācijā”. Eksperti šos vārdus saprot kā pilnīgu varas koncentrāciju tagadējā prezidenta rokās, jo tad viņam vairs nevajadzētu uztraukties par to, kā šo varu saglabāt. Un tad viņš vairs nebūtu spiests dižoties, bet kļūtu izšķērdīgs un vismaz izskatītos iecietīgs, ko var atļauties īsts monarhs.

Poļu “Wprost”: “Pat jaunais koloniālisms … neatrisinās Krievijas vai Pakistānas problēmas. Valstu pagrimums ir kā sērga, kura gluži kā AIDS izplatās pāri robežām, apdraudot visu pasauli.”

Parīzē izdotais “The International Herald Tribune”: “Pentagons gatavo jaunas vadlīnijas kodolieroču lietošanai, kas paredz iespējamus profilaktiskus uzbrukumus teroristu grupām vai valstīm, kas plāno nekonvencionālo ieroču lietošanu pret ASV.”

Krievijas “Regnum”: Latvijas Ārlietu ministrijas preses dienests informējis, ka ES ir norūpējusies par situāciju cilvēktiesību jomā Krievijā. Ziņu aģentūrai to komentē Boriss Cilēvičs no Tautas saskaņas partijas. Viņš atzīst, ka problēma Krievijā pastāv, taču “jautājums ir par pieeju un risinājumu šīm problēmām.”

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem

Materiālus sagatavojis
Jānis Ūdris, “LV”
janis.udris@vestnesis.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!