Latvijā daudzi strādā virsstundas

Aptuveni katrs ceturtais nodarbinātais mūsu valstī strādā vairāk par oficiālo darba nedēļu, secinājusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Nepārtrauktā darbaspēka apsekojuma dati par gada otro ceturksni liecina, ka 52,6% nodarbināto strādāja likumdošanā noteikto 40 stundu darba nedēļu, sestā daļa (16,5%) strādāja mazāk par 40 stundām nedēļā (pārsvarā tās bija sievietes), bet nedaudz vairāk nekā ceturtā daļa (27,7%) – vairāk par oficiālo darba nedēļu (savukārt šajā grupā lielākā daļa bija vīrieši). Šādi daudzi cenšas iegūt papildu ienākumus, strādājot ilgākas darba stundas pamatdarbā.
Pavisam valstī nepilnu darba laiku strādājošo bija 98,5 tūkstoši. No tiem nedaudz vairāk nekā trešdaļa (35,3%) bija spiesti strādāt īsākas darba stundas, jonevarēja atrast darbu pilnai darba dienai. Savukārt katram ceturtajam (23%) darba dienas ilgumu ietekmēja dažādi personiski vai ģimenes apstākļi (vajadzēja pieskatīt bērnus, aprūpējamu pieaugušo u.c.). CSP apsekojumā secināts, ka katrs piektais (19%) nemaz negribēja strādāt darbu ar pilnu darba laiku, bet katrs devītais (11,6%) nodarbinātais papildus vēl mācījās, tādēļ nevarēja veikt darbu ar pilnu slodzi.
Iedzīvotāji bieži meklē iespēju papildināt savus ienākumus, strādājot vēl kādu darbu. Aptaujas rezultāti liecina, ka otrajā ceturksnī 55,5 tūkstošiem cilvēku (5,4% no nodarbināto kopskaita) bija papilddarbs. CSP pieļauj, ka to skaits bija lielāks, jo ne katrs aptaujātais vēlas atklāt savu papildienākumu avotu.
Katram devītajam (10,7%) darba ņēmējam pamatdarba vietā saņemtās neto (pēcnodokļu) darba algas lielums bija līdz 73 latiem mēnesī, bet katram ceturtajam (23,5%) – no 73 līdz 100 latiem. Katrs piektais (21,9%) algotu darbu strādājošais saņēma algu no 100 līdz 150 latiem, katrs sestais (16,7%) – no 150 līdz 200 latiem, katrs devītais (11,5%) – no 200 līdz 300 latiem. Gandrīz uz pusi mazāk (5,6%) saņēma algu no 300 līdz 500 latiem. Aptuveni katrs piecdesmitais darba ņēmējs (1,9%) saņēma algu no 500 līdz 1000 latiem. Aptuveni 0,4% strādājošo bija tādi, kas saņēma algu virs 1000 latiem. Daļa (5,3%) algotu darbu strādājošo atteicās izpaust darba samaksas lielumu, tādēļ kopaina par darba algas lielumu nav pilnīga.

“LV” informācija