Par Slovēnijas premjerministra un viņa vadītās delegācijas vizīti Latvijā

Otrdien, 13.septembrī, notika Ministru prezidenta Aigara Kalvīša sarunas ar Slovēnijas Republikas premjerministru Janešu Janšu, kurš ieradies Latvijā oficiālā vizītē. Sarunā piedalījās arī Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels un Latvijas ārlietu ministrs Artis Pabriks.
Tikšanās laikā premjeri pārrunāja divpusējos Latvijas un Slovēnijas attiecību jautājumus un ciešāku sadarbību Eiropas Savienībā (ES).
Aigars Kalvītis ar lielu prieku sveica Slovēnijas premjerministru viņa pirmajā vizītē Latvijā. Ministru prezidents atzīmēja vizītes vēsturisko nozīmi – tā ir politiskā dialoga turpinājums pēdējos desmit gados notikušajai abu valstu prezidentu vizīšu apmaiņai un paver jaunas iespējas Latvijas un Slovēnijas sadarbības veicināšanai dažādās jomās.
Premjerministri atzinīgi novērtēja abu valstu politisko sadarbību, kas ir ļoti cieša ES ietvaros, jo abi premjeri regulāri tiekas pirms Eiropadomes sēdēm Eiropas Tautas partijas sammitos un apspriež nacionālās pozīcijas strīdīgajos jautājumos. Tomēr vēl ir daudz neizmantotu iespēju ekonomisko sakaru aktivizēšanai, investīcijām un uzņēmēju sadarbībai. Aigars Kalvītis izteica cerību, ka “Latvijas un Slovēnijas biznesa sadarbība turpmāk būs daudz aktīvāka”.
Tikšanās laikā ar Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti Janešs Janša atzīmēja, ka līdz ar oficiālo delegāciju Latvijā ieradušies arī Slovēnijas biznesmeņi, lai iepazītos ar biznesa situāciju Latvijā un dibinātu personiskus kontaktus ar sadarbības partneriem. Pēc Slovēnijas premjera domām, šo sadarbību sekmē arī abu valstu dalība ES un NATO.
Tikšanās laikā puses pārrunāja ES aktuālos jautājumus – situāciju sarunās par Finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam, ES attiecības ar kaimiņiem – Baltkrieviju, Horvātiju un Rietumbalkānu valstīm, kā arī Slovēnijas gatavošanos savai ES prezidentūrai 2008.gadā.
Janešs Janša informēja par Slovēnijas vēlmi pēc iespējas drīzāk panākt ES vienošanos par Finanšu perspektīvu, kas ir īpaši svarīgi ES jaunajām dalībvalstīm, lai tās varētu efektīvi apgūt ES fondu līdzekļus. Arī Aigars Kalvītis atzina savlaicīgas vienošanās nepieciešamību, uzsverot, ka “kohēzijas politika ir galvenā Latvijas prioritāte ES”.
Ministru prezidents ieteica sagatavot iespējamā risinājuma priekšlikumus Austrijas ES prezidentūrai, kas darbu sāks 2007.gada janvārī. Pēc Aigara Kalvīša domām, ir svarīgi atrast kompromisu par ES finansējuma izlietojumu tuvākajiem trim četriem gadiem un pēc tam vienoties par Eiropas nākotni – politiku reformām un līdzekļu sadales principiem.
Kā ļoti būtisku jautājumu Ministru prezidents atzīmēja brīvas pakalpojumu aprites īstenošanu ES un pakalpojumu direktīvas pieņemšanu, jo gan Latvijas, gan Slovēnijas iekšzemes kopprodukta lielāko daļu veido pakalpojumu sektors. Pēc Aigara Kalvīša domām, tieši šajā jomā pastāv lielas attīstības un izaugsmes iespējas.
Sarunas laikā uzmanība bija veltīta ES un kaimiņu attiecībām – iespējamiem risinājumiem situācijai Baltkrievijā. Ministru prezidents pauda pārliecību, ka šo jautājumu visefektīvāk var risināt ES līmenī ES un Baltkrievijas attiecību kontekstā.
Janešs Janša informēja par Slovēnijas gatavošanos plānotajai ES prezidentūrai 2008.gadā, kad pirmo reizi prezidēs jaunā ES dalībvalsts. ES prezidentūra Slovēnijai ir liels izaicinājums, un sagatavošanās darbi ir jau sākti. Kā iespējamās Slovēnijas prezidentūras prioritātes premjers minēja Lisabonas stratēģijas īstenošanu un atvērto durvju politiku attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm, kurām ir jādod skaidrs signāls par to nākotni ES.
Slovēnijai, pēc premjera teiktā, ļoti būtisks ir Rietumbalkānu reģions – tā stabilitāte, drošība un attīstības iespējas. Janšs Janša apliecināja atbalstu sarunu sākšanai ar Horvātiju par pievienošanos ES.
Pēc tikšanās Latvijas un Slovēnijas ārlietu ministri parakstīja abu valstu sadarbības līgumu organizētās noziedzības, narkotisko līdzekļu tirdzniecības un terorisma apkarošanā, piedaloties Aigaram Kalvītim, Janešam Janšam un oficiālajām delegācijām.
Slovēnijas premjerministrs vizītes ietvaros vakar tikās ar Saeimas priekšsēdētāja vietnieci Vinetu Muižnieci, Rīgas domes priekšsēdētāju Aivaru Aksenoku, kā arī devās ekskursijā pa Vecrīgu un apmeklēja Okupācijas muzeju. Vizītes noslēgumā Janešs Janša par godu oficiālai vizītei Latvijā rīkoja koncertu Melngalvju namā, kuru noklausījās arī Aigars Kalvītis.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie Saeimas priekšsēdētājas biedres

Otrdien, 13.septembrī, Saeimas priekšsēdētājas biedre Vineta Muižniece tikās ar Slovēnijas Republikas premjerministru Janešu Janšu, kurš oficiālā vizītē uzturas Latvijā.
Tikšanās gaitā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu divpusējās attiecības un sadarbību starptautisko organizāciju ietvaros.
Saeimas priekšsēdētājas biedre V.Muižniece sveica augsto viesi Saeimas namā un uzsvēra, ka nupat mūsu parlaments uzsācis jaunu darba cēlienu, kurā būtiska loma atvēlēta attiecību padziļināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm, tostarp Slovēniju. Abu valstu līdzšinējās attiecības Saeimas priekšsēdētājas biedre raksturoja kā labas, tomēr norādīja uz vēl neizmantoto potenciālu to paplašināšanā. Viņa arī pauda cerību, ka Slovēnijas premjerministra vizīte Latvijā palīdzēs labāk iepazīt ekonomiskās sadarbības iespējas, kā arī paplašināt abu valstu līgumtiesisko bāzi.
Arī Slovēnijas premjerministrs pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju un uzsvēra abu valstu kontaktu intensificēšanas iespējas starptautiskajās organizācijās. Viņš arī norādīja, ka kopā ar viņu vizītē ieradies Slovēnijas ekonomikas ministrs un uzņēmēju delegācija, kas interesējas par investīciju iespējām.
Tikšanās dalībnieki arī pārrunāja attiecību veidošanu ar tuvējām kaimiņvalstīm, tostarp Baltkrieviju un Krieviju, kā arī administratīvi teritoriālās reformas norisi. V.Muižniece pastāstīja par Latvijas paveikto šajā jomā, akcentējot likumdošanas darbu, kā arī norādot, ka šis process Latvijā tuvojas savam noslēgumam. Savukārt Slovēnijas Ministru prezidents sacīja, ka reģionu decentralizācijas jautājums ir aktuāls arī Slovēnijā.

Saeimas preses dienests

Pie ārlietu ministra

Otrdien, 13.septembrī, ārlietu ministrs Artis Pabriks tikās ar Slovēnijas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu, lai pārrunātu politisko un ekonomisko situāciju bijušajās Dienvidslāvijas valstīs.
Abu valstu ārlietu ministri pauda ieinteresētību šā reģiona stabilitātē un attīstībā, kas ne tikai sniegtu labumu šo valstu iedzīvotājiem, bet arī veicinātu drošības un stabilitātes sajūtu Eiropas telpā. Slovēnijas ārlietu ministrs atzina, ka strauja attīstība pēdējos gados notikusi Horvātijā, un pauda cerību, ka tā notiks arī citās reģiona valstīs.
Slovēnijas ārlietu ministrs pauda gandarījumu, ka arī Latvija ir sasniegusi strauju ekonomisko izaugsmi, un atzina, ka spēj izprast grūtības, ar kādām Latvijai kā mazai valstij nākas sastapties, aizstāvot tās ārpolitiskās intereses.
Ministri pārrunāja arī Latvijas un Krievijas attiecību veidošanos, to vēsturi un perspektīvas. Artis Pabriks atzīmēja, ka mazākumtautībām Latvijā ir nodrošinātas visas iespējas etniskās un kultūras identitātes saglabāšanā. Strauji noris Padomju Savienības laikā ieceļojušo imigrantu integrācija sabiedrībā. “Šis process notiek pareizajā virzienā, protams, varētu vēlēties, lai tas virzītos vēl raitāk,” atzīmēja ministrs.
Tikšanās laikā ministri parakstīja līgumu par sadarbību cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, nelegālu narkotisko un psihotropo vielu apriti un citiem noziegumiem.
Latvijas un Slovēnijas diplomātiskās attiecības nodibinātas 1991.gada 30.septembrī. Aktīva starpvalstu sadarbība notiek kultūras, ekonomikas, iekšlietu un citās jomās.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

Pie ekonomikas ministra

Otrdien, 13.septembrī, Latvijas Republikas ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš tikās ar Slovēnijas Republikas ekonomikas ministru Andreju Vizjaku, kā arī atklāja Latvijas un Slovēnijas biznesa forumu.
Tikšanās laikā puses pārrunāja jautājumus, kas skar abu valstu līdzšinējo ekonomisko sadarbību, kā arī turpmākās ekonomiskās sadarbības iespējas. Ministri uzsvēra, ka abām valstīm ir daudz kopīga – gan iedzīvotāju skaita, gan vēstures notikumu attīstības ziņā un citos jautājumos. Puses norādīja, ka nelielais abu valstu tirgus un ģeogrāfiskais attālums līdz šim neveicināja tirdzniecības sakaru attīstību, un pauda gandarījumu par notiekošo Latvijas un Slovēnijas biznesa forumu. Tieši uzņēmēju tikšanās foruma ietvaros veicinās ciešāku abu valstu ekonomisko sadarbību.
Latvijas un Slovēnijas ekonomikas ministri atzina, ka viens no prioritārajiem sadarbības virzieniem ir sadarbība tūrisma nozarē.
Tikšanās laikā puses apsprieda arī jautājumus, kas skar Lisabonas stratēģijas ieviešanu, kā arī Pakalpojumu direktīvas ieviešanas nozīmi Eiropas Savienības ekonomiskās attīstības un konkurētspējas veicināšanai. Pārrunāti jautājumi, kas skar lauksaimniecības, enerģētikas un rūpniecības nozari. A.Vizjaks informēja, ka svarīgākās nozares Slovēnijas tautsaimniecībā un valsts eksportā ir autobūve, farmācija, kā arī tūrisms. Savukārt K.Kariņš pastāstīja, ka Latvijas rūpniecībā svarīgāko vietu ieņem pārtikas rūpniecība, tekstila nozare, kokapstrāde, metālapstrāde.
Slovēnijas ekonomikas ministrs pauda atzinību par Latvijas tautsaimniecības pamatrādītāju un iekšzemes kopprodukta straujo pieaugumu. K.Kariņš informēja, ka pieaugums ir vērojams gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, bet straujākais tas ir bijis tūrisma, būvniecības, transporta un sakaru nozarē.
Pēc tikšanās Ekonomikas ministrijā ekonomikas ministri ar uzrunu atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras organizētā Latvijas un Slovēnijas biznesa foruma plenārsēdi.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa