Valsts sekretāru 2005.gada 8.septembra sanāksmē

Satiksmes ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”.
Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā pieprasāma un nododama atklātībai transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā (reģistrs) esošā informācija, pieejamās informācijas apjomu, kā arī personas, kurām informācija nepieciešama darba vai dienesta funkciju veikšanai.
Reģistrā esošā informācija ir vispārpieejama informācija, ja šajos noteikumos vai citos normatīvajos aktos par informācijas apriti nav noteikts citādi.
Ceļu satiksmes drošības direkcija informāciju no reģistra var izsniegt rakstiski, kā arī izmantojot elektroniskos datu nesējus, tiešsaistes datu pārraidi vai tālruni.
Informācija par fiziskajai personai piederošu transportlīdzekli, identificējot personas datus, ir ierobežotas pieejamības informācija. Minēto informāciju (rakstiski, izmantojot elektroniskos datu nesējus vai tiešsaistes datu pārraidi) ir tiesības iegūt: tiesībaizsardzības iestādēm; valsts un pašvaldību iestādēm; zvērinātiem tiesu izpildītājiem, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, veicot amata pienākumus; sertificētiem administratoriem maksātnespējas lietās attiecībā uz parādnieka pārstāvjiem; kredītiestādēm (piemēram, finanšu līzinga sabiedrībām) un apdrošināšanas sabiedrībām par fizisku personu, ar kuru tās dibina, groza vai izbeidz līgumsaistības; Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojam tā darbības nodrošināšanai.
Ja persona informāciju pieprasa, pamatojoties uz iesniegumu, iesniegumā norāda: informācijas pieprasītāja vārdu, uzvārdu un personas kodu (juridiskajai personai – nosaukumu un reģistrācijas numuru); informācijas nepieciešamības pamatojumu un informācijas izmantošanas mērķi; nepieciešamās informācijas apjomu un izsniegšanas veidu; personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, par kuru tiek lūgta informācija. Iesniegumā norādītās informācijas patiesumu informācijas pieprasītājs apliecina ar parakstu.
Izmantojot tiešsaistes datu pārraidi, reģistrā iekļauto informāciju izsniedz, pamatojoties uz rakstisku vienošanos starp Ceļu satiksmes drošības direkciju un informācijas saņēmēju, kurā norāda ziņas par informācijas pieprasītāju, izsniedzamās informācijas apjomu, informācijas izmantošanas mērķi, ziņas par konkrēto personu, kas pieprasa informāciju, un citas ziņas, kas nepieciešamas informācijas pieprasīšanai un izsniegšanai.
Fiziskā persona rakstiski informāciju par tai piederošiem transportlīdzekļiem ir tiesīga bez maksas saņemt ne biežāk kā divas reizes gadā. Fiziskā persona, saņemot informāciju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību. Ja informāciju saņem informācijas pieprasītāja (fiziskas personas) pilnvarota persona, tā uzrāda notariāli apliecinātu pilnvaru un personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību.
Juridiskās personas pārstāvis, saņemot informāciju, uzrāda personu apliecinošu dokumentu vai transportlīdzekļa vadītāja apliecību un dokumentu, kas apliecina informācijas saņēmēja (juridiskas personas) pārstāvības tiesības.
Ceļu satiksmes drošības direkcijas atteikumu izsniegt reģistrā iekļauto informāciju persona var apstrīdēt Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrijas lēmumu normatīvajos aktos par administratīvo procesu noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.
Par spēku zaudējušiem paredzēts atzīt Ministru kabineta 2004.gada 13.jūlija noteikumus Nr.586 “Kārtība, kādā pieprasāma un iegūstama transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra informācija”.
Noteikumu projekts no dots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā;

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” nodrošina no elektronisko sakaru komersantiem saņemto datu par izsaucēja atrašanās vietu apstrādi, uzturēšanu un tālāku nodošanu”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā: valsts akciju sabiedrība “Elektronisko sakaru direkcija” (direkcija) nodrošina no elektronisko sakaru komersantiem, kas nodrošina publiski pieejamus balss telefonijas pakalpojumus (komersants), saņemto datu par izsaucēja atrašanās vietu apstrādi, uzturēšanu un tālāku nodošanu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts policijai, valsts drošības iestādēm, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, neatliekamās medicīniskās palīdzības un gāzes avārijas dienestiem, kā arī numura “112” dienestam (operatīvie dienesti). Komersanti tehnisko iespēju robežās nodrošina izsaucēja atrašanās vietas datu nodošanu direkcijai. Atrašanās vietas dati tiek nodoti elektroniskā veidā, datu elektronisko formātu nosaka direkcija.
Noteikumi ir piemērojami datu par publiskā fiksētā un mobilā telefona tīkla izsaucēja atrašanās vietu, ja publiskā fiksētā telefona tīkla un publiskā mobilā telefona tīkla izsaucējs veic izsaukumu uz numuriem “01”, “02”, “03”, “04”, vai “112”, uz valsts drošības iestāžu numuriem (numurus nosaka valsts drošības iestādes), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (numuru nosaka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un savienojums ir noticis).
Atrašanās vietas informācijas datu bāzes (turpmāk – datu bāze), kas satur informāciju par publisko fiksēto telefona tīkla un publisko mobilo telefona tīkla galiekārtas atrašanās vietu, ģeogrāfiskām koordinātēm, galiekārtas pieslēguma adresi, uzturēšanai, komersantu nodotā informācija atbilst ierobežotas pieejamības informācijas statusam.
Katrs no operatīvajiem dienestiem veido savu pieslēgumu direkcijas datu bāzei. Datu apmaiņa starp operatīvajiem dienestiem un direkciju tiek nodrošināta saskaņā ar līgumu, kuru slēdz direkcija un operatīvie dienesti. Līgumā tiek paredzēti noteikumi par pārsūtāmās informācijas drošību, piemērotāko tehnisko risinājumu un tā ieviešanu datu apmaiņai, kā arī citi organizatoriskie jautājumi.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Ekonomikas, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā, Valsts kancelejā.

Tieslietu ministrija

– pieteica noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām”.
Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Latvijas Zvērinātu notāru padome sniedz pārskatu par zvērinātu notāru veiktajām darbībām.
Latvijas Zvērinātu notāru padome iesniedz tieslietu ministram pārskatu līdz kārtējā gada 1.augustam par laiku no 1.janvāra līdz 31.jūnijam un līdz kārtējā gada 1.februārim par laiku no 1.jūlija līdz 31.decembrim.
Pārskatā tiek norādīta šāda informācija: pārskata periods; amata vieta. Attiecīgajā amata vietā: taisīto notariālo aktu skaits; apliecināto parakstu skaits; uzsākto mantojuma lietu skaits; pārējo darbību skaits; visu veikto amata darbību skaits. Pārskats tiek iesniegts elektroniskā veidā un rakstveidā.
Pārskatā norādāmā informācija ir nepieciešama, lai būtu iespējams konstatēt izmaiņas veikto notariālo darbību skaitā attiecīgajā apvidū, līdz ar ko būtu iespējams nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu notariālo palīdzību, palielinot zvērinātu notāru amata vietu skaitu attiecīgajā apvidū.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu ministrijā;

– pieteica likumprojektu “Grozījumi likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā””.
Kā norāda Tieslietu ministrija, likumā “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā” līdz šim ir iestrādāti noteikumi, kas nepieciešami, lai izpildītu Padomes 1980.gada 20.oktobra Direktīvu 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā. Direktīva 80/987/EEK neparedz regulējumu darbinieku aizsardzībai pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā, līdz ar to arī likumā nav iestrādāti noteikumi, kas regulētu minēto jautājumu. Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 23.septembra Direktīvas 2002/74/EK, ar ko grozīta Direktīva 80/987/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā, mērķis ir papildināt Direktīvu 80/987/EEK ar noteikumiem, kas paredz vienotu kārtību, kādā dalībvalstīm jāaizsargā maksātnespējīgo darba devēju darbinieku intereses pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumā.
Likumprojekts reglamentēs vispārīgos noteikumus darbinieku prasījumu segšanai no garantiju fonda līdzekļiem maksātnespējīgo darba devēju pārrobežu maksātnespējas procesa gadījumos, kad par darbinieku prasījumu apmierināšanu ir atbildīga tās dalībvalsts garantiju institūcija, kuras teritorijā darbinieki veic vai parasti veic darbu attiecīgā laika posmā.
Likumprojekts nodots saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības ministrijā, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, Valsts kancelejā.

Aivis Freidenfelds, Ministru kabineta preses sekretārs