Baltijas valstis un Ziemeļvalstis — vienlīdzīgi partneri ar kopīgām interesēm

Vakar noslēdzās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru tikšanās

Vakar, 10.oktobrī, Rīgas Mazajā ģildē: Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministri

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Vakar, 10. oktobrī, Rīgā beidzās Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru divu dienu tikšanās, kurā Baltijas valstis pārstāvēja ārlietu ministri vai citas ārlietu ministriju vadošās amatpersonas, bet Ziemeļvalstis — nozaru ministri, kuri vienlaikus ir arī Ziemeļvalstu sadarbības ministri. Rīgas sarunās piedalījās arī Ziemeļvalstu autonomo apgabalu — Grenlandes, Ālandu salu un Fēru salu — pārstāvji.

Vakar Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru kopīgā preses konferencē ar Latvijas un ārvalstu plašsaziņas līdzekļu žurnālistiem tikās Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, Lietuvas Republikas ārlietu ministra vietnieks Aļģimants Rimkūns, Igaunijas Republikas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Prīts Pallums, Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretārs Sorens Kristensens, Zviedrijas Karalistes Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Ziemeļu un Baltijas jūras valstu sadarbības jautājumos Svens Ēriks Sēders, Somijas Republikas Ziemeļvalstu sadarbības ministrs Jans Ēriks Enestams, Dānijas Karalistes Ziemeļvalstu sadarbības ministre Marianne Jelvede, Islandes Republikas Ziemeļvalstu sadarbības ministre Sīva Frīdleifsdotira, Norvēģijas Karalistes Ziemeļvalstu sadarbības ministrs Jorgens Kosmo, Fēru salu Ziemeļvalstu sadarbības ministra vecākais padomnieks Nils Velbastads, Ālandu salu valdības vadītājs Rodžers Nordlunds un Grenlandes Ārlietu biroja nodaļas vadītāja Hulda Zobere Holma.

Uzrunājot žurnālistus, Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš teica:

— Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru tikšanās ir viens no reģiona astoņu valstu kopīgajiem pasākumiem. Šodien konkrēti tika izstrādāta kopīgās sadarbības stratēģija. Baltijas valstis šajā diskusijā piedalījās ar kopīgi izstrādātu viedokli. Gribu uzsvērt Latvijas intereses turpmākajā sadarbībā. Tās ir šādas: vienošanās par kopējo projektu lielākas efektivitātes veicināšanu un nepieciešamību izstrādāt ikgadēju sadarbības programmu atbilstoši katras Baltijas valsts individuālajām prioritātēm. Tas ir ļoti svarīgi, jo, lai arī mēs, trīs Baltijas valstis, esam vienotas ar kopīgiem ārpolitiskajiem mērķiem, mums ir un var būt atsevišķa pieeja dažādos jautājumos. Un otrs: Baltijas valstu kopējā viedoklī par sadarbības prioritātēm tika uzsvērta izglītība un kultūra un līdz ar to integrācijas veicināšana sabiedrības līmenī. Tika atzīmēta arī informācijas tehnoloģijas veicināšanas īpaša aktualitāte, par ko šodien runāja vairāki mani kolēģi un arī es. Jo es tiešām uzskatu, ka šis reģions ap Baltijas jūru var kļūt par vienu no svarīgākajiem reģioniem ne vien Eiropā, bet varbūt arī visā pasaulē informācijas tehnoloģijas jomā. Mums tam ir visas iespējas. Ziemeļvalstis, mūsu piecas kolēģu valstis, ir ļoti attīstītas šinī jomā, un Baltijas valstīm ir lielas perspektīvas. Tika arī uzsvērts, ka Baltijas valstīm ļoti aktuāli ir projekti, kas veicinātu reģionu attīstību, kā arī pārrobežu reģionu sadarbību. Tai skaitā sadarbību ar Krieviju, Baltkrieviju un arī ar Ukrainu.

Pēc tam žurnālistus uzrunāja Dānijas Karalistes Ziemeļvalstu sadarbības ministre Marianne Jelvede:

— Es gribu uzsvērt, ka šī bija ļoti laba tikšanās starp Ziemeļvalstu Ministru padomi un Baltijas valstu ministru padomi. Mēs esam apsprieduši sadarbības pamatprogrammu nākamajiem trim gadiem. Apspriedām arī mūsu sadarbības jauno stratēģiju — kā vienlīdzīgi partneri ar kopīgām interesēm. Laikā, kas Baltijas jūras valstu reģionam un arī tālākajam Ziemeļvalstu reģionam ir ļoti dinamisks. Novembrī mums būs īpaša Ziemeļvalstu padomes apspriede Reikjavīkā, un ceru, ka mēs tajā veiksmīgi turpināsim likt lietā šajās dienās gūtās atziņas. Es gribu pasvītrot, ka mēs šajā pasaules daļā esam iegājuši jaunā sadarbības fāzē, jaunā periodā. Es pateicos mūsu laipnajiem namatēviem par ielūgumu Rīgā, kur varējām risināt patiešām sekmīgu dialogu. Tas bija jo nozīmīgs, arī gatavojoties Zviedrijas prezidentūrai Eiropas Savienībā, kas sāksies nākamā gada janvārī. Līdz ar to ir aktuāli koncentrēt vairāk uzmanības tieši uz Ziemeļu dimensiju.

"Latvijas Vēstnesis": — Man ir jautājums Ziemeļvalstu Ministru padomes ģenerālsekretāram Sorenam Kristensenam: kā zināms, šī nav pirmā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru tikšanās, kurā piedalās arī Ziemeļvalstu autonomo apgabalu — Grenlandes, Ālandu salu un Fēru salu — pārstāvji. Kāda ir šīs reģionu pārstāvju līdzdalības vēsture un pieredze?

S.Kristensens: — Paldies par pirmo jautājumu! Šī patiešām nav pirmā tikšanās ar Grenlandes, Ālandu salu un Fēru salu pārstāvju piedalīšanos. Šo reģionu pārstāvji jau vairākus gadus piedalās Ziemeļvalstu padomes darbā, un mums ir pat vēl ilgāka, vismaz piecu sešu gadu sadarbības pieredze starp piecām Ziemeļvalstīm, trim Ziemeļvalstu autonomajiem apgabaliem un trim Baltijas valstīm.

— Es gribu vaicāt par Tonija Blēra pagājušajā nedēļā izteiktajiem komentāriem ES paplašināšanas jautājumā.

I.Bērziņš: — Latvijas pozīcija ir ļoti skaidra: mēs būsim gatavi iestāties Eiropas Savienībā 2002. gada beigās. Ja ES vēlas rīkoties saskaņā ar Helsinku galotņu apspriedes lēmumiem — un es ceru, ka tā arī notiks, jo tas ir vienīgais veids, kā saskaņot ES attīstību nākotnes pasaulē kā labi darbojošos savienību, — tad Latvijai un, cerams, arī mūsu kaimiņvalstīm, protams, jābūt jau pirmajā paplašināšanas kārtā. Es esmu pārliecināts, ka nevienam nebūs jāgaida uz Latviju, un uzskatu, ka saskaņā ar Helsinku apspriedes lēmumiem tām valstīm, kas būs gatavas iestāties ES, arī jātiek uzņemtām. Vadoties pēc tā, Latvijas pozīcija ir ļoti skaidra: mums pašiem jābūt gataviem, lai iestātos ES paplašināšanas pirmajā kārtā un lai nevienam uz mums nevajadzētu gaidīt. Tāda ir ļoti skaidra Latvijas pozīcija. Kā jau teicu, 2002. gada beigās mēs būsim gatavi iestāties ES. No šī viedokļa mums ir ārkārtīgi svarīga sadarbība ar Ziemeļvalstīm. Atcerēsimies, ka tieši Somijas prezidentūra ES bija tā, kuras laikā mēs saņēmām uzaicinājumu sākt iestāšanās sarunas. Tagad mēs liekam lielas cerības uz Zviedrijas prezidentūras laiku: ka tieši šīs prezidentūras laikā atkal saskaņā ar Helsinku apspriedes lēmumiem mēs saņemsim individuālu pieeju un varēsim atvērt visas vai vismaz visas būtiskākās sarunu sadaļas. Un tad, Dānijas prezidentūras laikā 2002. gada otrajā pusē būs ļoti svarīgs laiks Latvijai un arī, es domāju, abām pārējām Baltijas valstīm. Mēs patiesi ceram drīz iestāties Eiropas Savienībā un būt labi šīs savienības locekļi.

— Vai Baltijas valstīm nav bīstama tik cieša saliedēšanās un sadarbība ar Ziemeļvalstīm?

I.Bērziņš: — Atbildei palūkojieties kartē. Mēs atrodamies tur, kur atrodamies, un tur neko nav iespējams mainīt. Mēs esam kaimiņi un patiešām apsveicam mūsu labo sadarbību. Protams, mēs gribam tikt iekļauti ES paplašināšanas pirmajā kārtā. Un, kad mēs, Baltijas valstis, būsim ES dalībvalstis, mēs kā līdzīgi ar līdzīgiem apspriedīsim un lemsim ES nākotnes perspektīvas. Pēc tam mēs apspriedīsim arī jautājumu par mūsu pievienošanos Monetārajai savienībai. Mēs esam pārliecināti, kad pienāks labāki laiki, Latvija būs gatava pievienoties šai savienībai. Latvijas valdība un arī Latvijas Banka daudz domā par pozitīvu attīstību. Taču pašlaik mēs esam tur, kur esam. Un mēs jau šobrīd esam labi kaimiņi. Uzturēt labas attiecības ar kaimiņiem ir daudz sarežģītāk nekā būt labās attiecībās ar kādu tālu valsti, teiksim, kaut kur Latīņamerikā vai Āfrikā. Tāpēc mēs esam patiešām gandarīti par mūsu labo sadarbību, kuras uzskatāms apliecinājums bija arī šī tikšanās Rīgā. Nupat Dānijā notikušais referendums pierādīja, ka tautas pieņem un arī maina lēmumus. Mums šie lēmumi ir jāpieņem kā realitāte, — kā nule notikušā referenduma rezultāts, jo tas bija dāņu tautas lēmums.

— Jautājums Baltijas valstu ārlietu ministriem. Kā jūs vērtējat Lietuvā notikušo vēlēšanu rezultātu un sociāldemokrātu uzvaru? Vai šie rezultāti varētu iespaidot Lietuvas vēlmi iestāties ES un NATO, kā arī iespaidot Baltijas valstu turpmāko sadarbību?

A.Rimkūns: — Neviena no jaunajā parlamentā ievēlētajām partijām nav pret Lietuvas iestāšanos NATO, un visas parlamenta partijas atbalsta mūsu virzību uz ES. Tāpat nav pamata domāt, ka varētu mainīties Lietuvas ārpolitika, kuras trīs svarīgi elementi ir iestāšanās NATO, Eiropas Savienībā un labas attiecības ar pārējām Baltijas valstīm.

P.Pallums: — Es neredzu iemesla, kāpēc lai demokrātiskas vēlēšanas demokrātiskā valstī iespaidotu šīs valsts attiecības ar kaimiņvalstīm. Baltijas valstu sadarbība ir ceļš, kuru mēs, trīs Baltijas valstis, ejam kopīgi, process, kas norit neatkarīgi no vēlēšanu rezultātiem kādā no trim Baltijas valstīm.

I.Bērziņš: — Nav pamata domāt, ka vēlēšanu rezultāti Lietuvā varētu iespaidot Baltijas valstu sadarbību. Mēs šo sadarbību redzam kā divus ļoti tuvus procesus. Tā ir sadarbība starp trim Baltijas valstīm un mūsu kopīgais ceļš uz ES un NATO. Es domāju, ka tās vai citas politiskās partijas uzvara vienā vai otrā Baltijas valstī nevar mainīt šīs valsts ārpolitikas prioritātes un tātad nevar arī iespaidot Baltijas valstu sadarbību kopumā.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ministru tikšanās laikā: Indulis Bērziņš (Latvija), Aļģimants Rimkūns (Lietuva), Svens Ēriks Soders (Zviedrija); Marianne Jelveda (Dānija), Indulis Bērziņš (Latvija) ...

... Jans Eriks Enestams (Somija), Siva Frīdleifsdotira (Islande) ...

... Hulda Zobera–Holma (Grenlande), Nils a Velbastads (Fēru salas) ...

... Jorgens Kosmo (Norvēģija) ...

... Sorens Kristensens (Ziemeļvalstu Ministru padome), Indulis Bērziņš (Latvija)

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"