1991.gada 24.aprīļa sēdes stenogramma

Rīta sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Labrīt! Pirms reģistrēšanās vārds Krūmiņa kungam sakarā ar valdības informāciju.

A.Krūmiņš, tieslietu ministra vietnieks: Godājamais priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Latvijas Republikas Ministru padomes vadības uzdevumā esmu pilnvarots lūgt jūs šodienas darba kārtības 3.jautājumu, tas ir, valdības informāciju par stihiskās privatizācijas novēršanu, pārcelt uz citu laiku. Šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, un jautājuma izskatīšana, mūsuprāt, ir nepieciešama, lai ziņojums tiktu sniegts Latvijas Republikas Ministru padomes vadības līmenī, bet patlaban ir tāda situācija, ka šodien pulksten 14.00 ir jau agrāk ieplānota valdības sēde, tā ka valdības locekļi ir aizņemti. Turklāt republikā iebrauc Moldovas delegācija ar Moldovas Ministru padomes priekšsēdētāju priekšgalā un Godmaņa kungs tiekas ar šo delegāciju. Tādēļ lūdzu šā jautājuma izskatīšanu atlikt. Kalniņa kungs patlaban atrodas komandējumā ārzemēs.

Priekšsēdētājs: Kad valdība būtu gatava sniegt šo ziņojumu?

A.Krūmiņš: Valdība varētu sniegt šo ziņojumu maija sākumā. Starp citu, Augstākās padomes deputātu zināšanai– valdība gatavo plašu pārskatu par valdības darbu pagājušajā periodā, ar kuru tā uzstāsies maija sākumā. Šeit ir ietverts arī jautājums par privatizāciju.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem ir jāizlemj– ja maija sākumā, tad maija sākumā. Lūdzu, Geidāna kungs, pie pirmā mikrofona!

I.Geidāns: Vai drīkst jautāt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājiet.

I.Geidāns: Ja mēs neskaram visu to kopīgo valdības atskaiti, tad par šo jautājumu mēs ātrāk nekā maija sākumā tomēr nevarēsim runāt?

A.Krūmiņš: Ministru padomes vadība domā, ka nākamajā nedēļā šo jautājumu varētu izskatīt.

I.Geidāns: Tad reāli tas būtu nākamajā otrdienā, jo trešdiena ir brīvdiena.

A.Krūmiņš: Jā, tas varētu būt nākamajā nedēļā, otrdien.

Priekšsēdētājs: Tātad nākamās nedēļas otrdiena, jo šodiena jau ir vienīgā diena šonedēļ, kad mēs to varētu uzklausīt. Vai nevienam deputātam nav iebildumu? Nav. Tātad jābalso nav. Nākamajā otrdienā mēs klausīsimies valdības ziņojumu par stihiskās privatizācijas novēršanu. Deputātus, kuri pastāvīgi nestrādā Augstākajā padomē, tātad tos, kuri savieno darbu Augstākajā padomē ar darbu iepriek­šējās darbavietās, pirmajā pārtraukumā lūdz sapulcēties Sarkanajā zālē pie lietu pārvaldnieka Brenčeva kunga, lai apspriestu deputātu finansēšanas jautājumus. Tas attiecas tikai uz tiem, kuri nestrādā šeit pastāvīgi.

Bet vispirms reģistrēsimies. Lūdzu reģistrāciju. 143 deputāti. Šodien jāizskata trešajā lasījumā likumprojekts “Par grozījumiem un papildinājumiem likumā “Par pagastu pašvaldību””. Acumirkli, Škapara kungs, pagaidiet, te vēl mazliet par darba kārtību. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Zeile: Apvienotā budžeta komisija darba kārtībā lūdz ietvert jautājumu par budžeta izmaiņām 1991.gadā, jo šis jautājums ir ļoti steidzams, tāpēc ka grozījumi attiecas uz lauksaimniecību un tās finansiālo nodrošinājumu. Jautājumu varētu izskatīt pulksten 15.00, kad būs pavairoti visi uzskates materiāli.

Priekšsēdētājs: Par to ir jābalso. Vai ir vēl kādi priekšlikumi par darba kārtību? Lūdzu, Strīķa kungs!

V.Strīķis: Arī mēs, Lauksaimniecības komisija, ļoti atbalstām Budžeta komisijas ierosinājumu un lūdzam arī deputātus atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Balsosim par jautājumu par budžeta iekļaušanu šodienas darba kārtībā, iespējams tas ir, jo vairāki jautājumi ir atlikti. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Jautājums ir iekļauts.

Lūdzu, Škapara kungs, sākam izskatīt likumu trešajā lasījumā.

J.Škapars: Cienījamie vadītāji, cienījamie deputāti! Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija ierosina izskatīt trešajā lasījumā likumprojektu “Par pagastu pašvaldību”. Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija izskatīja visus tos strīdīgos jautājumus, par kuriem bija runa otrajā lasījumā, kā arī izskatīja visus priekšlikumus, kurus deputāti bija vēl papildus starp otro un trešo lasījumu izteikuši. Mūsu priekšlikums ir pieņemt šo likumprojektu trešajā lasījumā, tas ir, galīgi. Abus likumprojektus vakar apsprieda Tautas frontes aktīvs, diemžēl viņi savu lēmumu sagatavoja ar nelielu nokavēšanos, mēs iedevām to pavairot, un jums tas tiks izdalīts. Tautas frontes aktīvs atbalsta šo likumprojektu un uzskata, ka tas steidzami jāpieņem tā iemesla dēļ, ka jāizdara nepieciešamie organizatoriskie pārkārtojumi, lai jau jūnijā, kad sāksim realizēt zemes reformu un nodosim zemi zemniekiem, kad sāksies valsts īpašuma konversija un privatizācija, pašvaldības varētu darboties ar pilnu jaudu. Komisija izdarīja nepieciešamās korektīvas trešajā lasījumā.

Pirmām kārtām bija nepieciešams izdarīt dažas korektīvas sakarā ar to, ka vajadzēja salīdzināt visus pašvaldības likumus. Mēs jau ierosinājām otrā lasījuma laikā, ka pirms trešā lasījuma ir nepieciešams salīdzināt visus pašvaldības likumus, jo gan pirmā, gan otrā lasījuma laikā tika izdarīti vairāki labojumi, turklāt tie savstarpēji disonē. Tāpēc vairākos pantos ir izdarīti labojumi. Pirmkārt, ir izdarītas izmaiņas– nelielas izmaiņas– struktūrā un būs nelielas atšķirības pantu numerācijā salīdzinājumā ar otro lasījumu. Otrkārt, otrajā lasījumā tika izteikti vairāki būtiski priekšlikumi par padomes, valdes un priekšsēdētāja kompetencēm un funkcijām. Mēs izdarījām labojumus gan vienā, gan otrā likumā atbilstoši tam, kā ieteica otrajā lasījumā, turklāt atzīmēšu, ka vairākos gadījumos nesakrita šie priekšlikumi pagastu un pilsētu likumiem, tāpēc mums nācās salīdzināt un izdarīt nelielas korektīvas, lai nebūtu tā, ka šie likumi savstarpēji disonē. Bez tam dažos likuma pantos izdarītas redakcionālas izmaiņas tur, kur nesakrita šo pantu redakcija.

Komisija izskatīja arī tos pagastu likumu pantus, kas tika pārcelti uz trešo lasījumu. Mēs tos gribam vēlreiz atbilstoši jūsu pieņemtajam lēmumam atgriezt trešajā lasījumā un par šiem jautājumiem vēlreiz lemt. Tāds ir 27.pants, kur bija runa par vairākiem punktiem, kurus vajadzētu vai nu izņemt, vai precizēt. Tos punktus, par kuriem bija runa, ka vajadzētu izņemt, mēs izņēmām.

Attiecībā uz precizējumiem jāteic, ka 27.pantu mēs esam sadalījuši divās daļās. Te ir runa par padomes funkcijām. Mēs sadalījām atsevišķi padomes funkcijas, tās, kas ir tikai padomei, un tās funkcijas, kuras padome var deleģēt valdei, tātad šajā redakcijā funkcijas ir sadalītas divās daļās, lai sistematizētu un būtu pārskatāmāk.

41.pants un 42.pants, kur runa bija par īpašumu, ir izteikts citā redakcijā, tāpēc mēs lūgsim par tiem vēlreiz balsot. 55.pants vienā likumā bija svītrots, bet otrā– atstāts. Mēs piedāvājam abos likumos 55.pantu svītrot. Tādi ir labojumi, kurus nācās izdarīt, salīdzinot abus likumprojektus.

Deputāte Briņķe izteica priekšlikumu, kas nav konkretizēts attiecībā uz noteiktiem pantiem. Es domāju, ka deputāte Briņķe mūs uzmanīgi uzklausīs. Tas ir jautājums par dabas resursiem un par likumīgo piesārņojumu. Runa ir par to, ka ieņēmumi no tā netiek attiecīgi izdalīti apakšējam pašvaldības posmam, ka tos paņem it kā rajons. Tāpēc mēs ietvērām vienu atsevišķu pantu, tas ir likumprojekta 8.2.pants, kurā teikts, ka Ministru padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi Augstākajai padomei nodokļu likumos un arī likumā par budžetu, kur ir diferencēti paredzēts un konkrēti norādīts, kas būs vietējām pašvaldībām. Attiecībā uz šo gadu, respektīvi, uz 1991.gadu, acīmredzot ir jāizdara praktiskas korekcijas jau tagad. Vienā no šiem pantiem, lēmuma projektā jūs varat atrast šo pantu, ir paredzēts, kādas izmaiņas jāizdara jau tagad.

Deputāti Lazda, Grūbe un Simsons savā iesniegumā ierosina izdarīt konceptuālas izmaiņas. Pareizāk sakot, konceptuāli šeit ir runa par citu likumprojektu. Viņi ierosina septembrī sarīkot vispārīgas vietējo institūciju vēlēšanas, pārdēvēt rajonus par apriņķiem, padomju vietā vēlēt domes un līdz ar jaunām vēlēšanām atlaist esošo deputātu sastāvu. Mēs uzskatām, ka tālāko reformu gaitā dažus no šiem priekšlikumiem varētu ņemt vērā, taču, manuprāt, uzspiest mūsu tautai jaunu vēlēšanu kampaņu, kas būs ļoti smaga, arī Tautas frontei tā būs ļoti smaga, šobrīd mēs nedrīkstam. Tagad, kad tautsaimniecība ir, teiksim, sabrukuma priekšvakarā, kad sabrūk tautsaimniecība, kad mēs atrodamies katastrofas priekšā, kad mums jādomā, kā iziet no šīs situācijas, jaunām vēlēšanām nedrīkst šķiest laiku. Es domāju, ka mēs nedrīkstam to darīt. Tāpēc uzskatām, ka tā ir cita koncepcija, tā ir cita pieeja, turklāt, manuprāt, konsekventi izanalizējot šos priekšlikumus, jākonstatē, ka jau ir prezidentāla, nevis parlamentāra republika. Mūsuprāt, šos priekšlikumus šobrīd pieņemt nevar. Dažus no šo priekšlikumu elementiem varētu izmantot tālākas reformas gaitā. Es domāju, ka reformas ar šo likumu pieņemšanu nebeidzas, bet būtībā tikai sākas. Tāpēc komisija atbilstoši tiem priekšlikumiem, kuri mums ir iesniegti, lūdz trešajā lasījumā balsot par tiem pantiem, kas palika trešajam lasījumam, un par tiem, par kuriem ienāca jauni rakstiski priekšlikumi, par tiem vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, uzdodiet jautājumus deputātam Škaparam. Deputāt Rikard, pie trešā mikrofona!

R.Rikards: Man ir jautājums par terminoloģiju. Vai nebūtu pareizi lietot terminu “pagasta īpašums”, nevis “pagasta padomes īpašums”? Tas pats attiecas arī uz pilsētu pašvaldību. Es vakar apskatīju nekustamo īpašumu grāmatas, un tur tā ir rakstīts– Rīgas pilsētas īpašums, nevis Rīgas pilsētas domes īpašums, Usmas pagasta īpašums un tā tālāk, jo tas nepieder padomei, tas pieder visam pagastam. Ja atnāk kāds ģenerālis un patriec šo padomi, tad īpašums tik un tā paliek pagastam. Tātad konsekventi jālieto pareiza terminoloģija, jo īpašuma lietas ir ļoti svarīgas. Tiek lietota absolūti nepareiza terminoloģija. Es runāju ar visiem juristiem, arī viņi saka, ka tas ir nepareizi, jālieto pagasta īpašums padomes vietā.

J.Škapars: Varbūt par šo jautājumu arī citi grib ko teikt. Pie reizes izrunāsim šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Bet tas ir redakcionāls jautājums, tas praktiski ir skaidrs.

J.Škapars: Ja negrib neviens par šo jautājumu izteikties, tad es atbildētu tādā veidā. Tas tiešām ir redakcionāls jautājums, es dotu iespējas un tiesības šo jautājumu izšķirt juristiem ekspertiem. Tas nav būtisks jautājums, nemaina būtību, bet es domāju, ka šo jautājumu vajadzētu ļoti rūpīgi izsvērt tieši juristiem ekspertiem. Tā es atstātu šo jautājumu. Nebūtu lietderīgi, ja mēs par jautājumu šodien balsotu, tas ir tiešām juristu jautājums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš.

A.Endziņš: Cienījamais Škapara kungs, es gribētu vērst jūsu uzmanību uz tām neprecizitātēm, kas saistītas ar 7., 9. un 10.pantu. 7.pantā jūs rakstāt, ka pašvaldības institūcijas ir padome, padomes valde un revīzijas komisija. Tātad trīs institūcijas. 9.pantā jūs rakstāt, ka pagasta padome apvieno un koordinē visu pašvaldību sistēmu pagastā. Kas tā sistēma ir? Vai šīs trīs institūcijas vai kas cits? Rodas neskaidrs jautājums.

10.pantā jūs rakstāt, ka pagasta padome un pagasta valde, valde tieši un ar savu institūciju starpniecību vada pagasta saimniecisko dzīvi. Tātad iznāk, ka padome un pagasta valde vada revīzijas komisiju, ka tā ir vienīgā institūcija, ar kuras starpniecību vada visu dzīvi. Šeit ir neloģiski. Tas jānovērš.

J.Škapars: Es domāju, ka šeit nav pretrunas ar 9.pantu, jo 9.pantā runa ir par pašvaldības sistēmu, bet nav runas par pašvaldības institūcijām. Endziņa kungs, institūcijas un sistēma ir atšķirīgas lietas. Pašvaldība veido veselu sistēmu. Šī sistēma ir visā likumā iekšā.

Kas attiecas uz 10.pantu, tad par definējumu “savu institūciju starp­niecību” varbūt der padomāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāte Albertiņa.

S.Albertiņa: Kolēģi, man ir viens jautājums. Ja es pareizi saprotu, tad visa šī lieta slēpj sevī vienu galveno momentu, proti, pašreizējais prezidijs, kur ir vēlētās personas– deputāti, tagad tiek aizstāts ar valdi, kurā viena trešdaļa ir tā, kuru tauta neievēlēja vai kuri tādu vai citādu iemeslu dēļ netika ievēlēti par deputātiem. Sauksim lietas savā vārdā. Un vai jums neliekas ļoti dīvaini, ka šai valdei, kuras sastāvā viena trešdaļa ir cilvēku, kuri kaut kādu iemeslu dēļ nav ievēlēti,– sauksim atkal lietas īstā vārdā, tātad caurkritušie deputātu kandidāti,– tagad šai valdei tiek dotas milzu pilnvaras, to skaitā– koordinēt deputātu padomes un pastāvīgo komisiju darbu. Vai jums tas neliekas dīvaini? Man tas liekas ļoti jocīgi, lai neteiktu vairāk.

J.Škapars: Šis nosacījums radās pēc ļoti ilgstošas apspriešanas. Pirmajā variantā un arī otrajam lasījumam sagatavotajā variantā mums bija rakstīts, ka valdi veido deputāti. Taču tad, kad mēs šo projektu apspriedām visā Latvijā, būtībā piedalījās visas Latvijas pagastu pārstāvji, viņi izteica priekšlikumus, ka šobrīd būtu nepieciešams atļaut valdes sastāvā iekļaut arī speciālistus, kuri nav deputāti. To prasīja ne tikai pagasti, bet arī pilsētas un pārējās mūsu pašvaldības sistēmas. Mēs, ļoti nopietni apspriežot šo jautājumu, nācām pie slēdziena, ka šobrīd tas ir jāatļauj. Varbūt atsevišķos gadījumos būtu nepieciešams valdes sastāvā iekļaut pagasta sekretāru, kas skaitīsies tomēr ļoti atbildīga persona un atsevišķos gadījumos varbūt nebūs deputāts. Ņemot to vērā, mēs iekļāvām formulējumu, ka var būt līdz vienai trešdaļai. Vēlreiz atkārtoju šo formulējumu– līdz vienai trešdaļai un akcentēju vēl vienu momentu: mēs domājām, ka tas ir pagaidu nosacījums šiem trim gadiem, tāpēc ka vienkārši nav izejas, jo valde apvieno to, kas agrāk bija izpildkomiteja un kas agrāk bija prezidijs.

S.Albertiņa: Bet strādā bez atalgojuma atšķirībā no izpildkomitejas darbiniekiem.

J.Škapars: Kā, lūdzu?

S.Albertiņa: Atšķirībā no izpildkomitejas darbiniekiem strādā bez atalgojuma. Tātad faktiski dublē padomi, kura sanāk tikai četras reizes gadā. Skaidrs?

Šajā sakarībā man vēl ir tāds jautājums: vai tiešām jūs domājat, ka sekretārs var nebūt deputāts? Sekretārs taču nav priekšsēdētāja sekretārs tradicionālajā izpratnē, sekretārs ir padomes sekretārs.

J.Škapars: Mēs runājām ar pagastu priekšsēdētājiem, un izrādās, ka pagastos ir ļoti daudz sekretāru, kuri nav deputāti. Un, ja jūs atceraties trīsdesmitos gadus, es gluži labi atceros trīsdesmitos gadus, sekretārs bija ļoti nozīmīga persona pagastā. Un es domāju, ka sekretāram vajadzētu atstāt šo ļoti nozīmīgo lomu pagastā.

S.Albertiņa: Kolēģi, es ļoti atvainojos, ka tik gari runāju, bet es gribu pateikt, ka šādā variantā, protams, es nevarēšu par šo likumu balsot, jo esmu kategoriski pretī.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet to mēs varēsim pateikt, runājot par motīviem. Lūdzu pie trešā mikrofona, deputāt Kide!

E.Kide: Škapara kungs, man nav īsti skaidrs 11.panta otrās rindkopas nobeigums– ja pagasta padome nepiekrīt rajona vai valsts nozīmes projektu realizācijai, tad jautājumu izlemj Latvijas Republikas Augstākās padomes noteiktajā kārtībā. Vai tas ir domāts kāda likumdošanas akta noteiktajā kārtībā, vai šis strīds ir jāizskata pašā Augstākajā padomē, un tad tā novada vēl uz kādu trešo pakāpi? Tas nav izprotams.

J.Škapars: Es domāju, ka nav jāizskata Augstākajā padomē. Bet mums šobrīd cits nekas neatlika, kā rakstīt šādu formulējumu. Bija priekšlikums rakstīt “pēc likuma”, bet Augstākā padome var noteikt arī citādu kārtību, teiksim, ar lēmumu, var noteikt šo kārtību ar nolikumu, kā izskata šos strīdus un tamlīdzīgi. Tāpēc es domāju, ka šeit pie šā jautājuma jāturpina strādāt, jo tas ir sarežģīts. Es domāju, ka nākotnē jāizstrādā šī kārtība, vienā gadījumā to var noteikt Augstākā padome, bet daudzos gadījumos, es domāju, var būt arī citādi.

E.Kide: Varbūt to likumdošanas aktu tad arī vajag rakstīt, lai nedomātu, ka arbitra funkcijas izpildīs Augstākā padome.

Un vēl otrs jautājums par šo pašu pantu. Pēdējās rindkopas pēdējie vārdi, ka visi projekti jāsaskaņo ar attiecīgo pašvaldību. Vai tas nozīmē arī ar rajona pašvaldību, ja tas ir pagastā, vai pietiek tikai ar pašu pašvaldību, ar pagasta pašvaldību?

J.Škapars: Pie rajona pašvaldības likumiem mēs strādāsim pēc tam, kad pieņemsim šo. Es domāju, ka runa ir par šo līmeni, tikai par vienu līmeni, ka jāsaskaņo. Nevarētu būt, ka divos līmeņos jāsaskaņo, es esmu katrā ziņā par to. Bet es uzsveru, ka mēs vēl strādāsim.

E.Kide: Viennozīmīgi tas būtu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš jau sen gaida. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Lagzdiņš: Par procedūru. Godātie kolēģi, es nolasīšu lēmuma par likumprojekta izskatīšanas kārtību 18.pantu. Citēju: “Likumprojekta trešajā lasījumā apspriež un nobalso tikai tos pantus, par kuriem pēc otrā lasījuma iesniegti labojumi un papildinājumi. Trešā lasījuma gaitā jauni likumprojekta labojumi un papildinājumi, izņemot redakcionālus labojumus, nav atļauti.” Ierosinu šādi arī rīkoties.

Priekšsēdētājs: Mēs parasti rīkojāmies tā, ka uzdevām jautājumus, kas radušies par neskaidrībām, arī trešā lasījuma redakcijā, un tad izskatījām pa pantiem. Es ar deputātiem varētu konsultēties, vai mēs varam izskatīt pa pantiem, bet visi šie jautājumi atkārtosies pie katra panta. Vai skatīsim pa pantiem? Bet tad mēs atgriezīsimies tikai pie tiem pantiem, kuros ir bijuši labojumi. Un par pārējo likumu neko vairs nejautāsim.

G.Grūbe: Ja nebūs skaidrības, tad vispār nebalsosim par to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpinām kā parasti jautājumu uzdošanu. Lūdzu, pie trešā mikrofona, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Man ir jautājums, es vienkārši gribu tikt skaidrībā par atsevišķiem punktiem, lai nebūtu, kā saka, jautājumu. Runa ir par 27.pantu. Ja pagasta valdei ir tiesības lemt par zemes izmantošanu, vai tas nozīmē, ka tai ir tiesības arī piešķirt šo zemi?

J.Škapars: Atbilstoši likumam par zemes reformu lauku apvidū, tur ir pilnīgi precīzi noteikta pagasta komisiju un pagasta padomes kompetence attiecībā uz zemi. Tur nedrīkst būt absolūti nekādu pārpratumu, pie šā jautājuma ir strādāts, un te nedrīkst būt nekādu pārpratumu, jo tur ir pilnīgi precīzi noteikts.

G.Grūbe: Tāpēc jau es arī jautāju, vai ar šo izmantošanu ir domāta arī piešķiršana, jo valdei šajā likumā par lauku zemēm nav tādu tiesību, jo ir zemes komisijas un padome. Ir divi līmeņi. Bet valdes līmenis šeit nav atrunāts, tāpēc es prasu. Vai ar vārdu “izmantošana” ir domāta arī zemes piešķiršana lietošanā vai nav?

J.Škapars: Nē, šeit nav domāta piešķiršana. Tas jau ir izlemts likumā. Tā ka nevajag vairs koriģēt likumu.

G.Grūbe: Otrs jautājums ir par 29.pantu. Es saprotu, ka komisija ir gaišreģis, bet tas tā. Šā panta otrajā daļā ir teikts, ka pagasta padomes lēmumus var apturēt rajona valde. Šobrīd rajona valdes nav, es domāju, ka likums jāraksta tādā formā, lai tas atbilstu pašreizējai likumdošanai. Un vēl– ja pagasta padomes lēmumus var apturēt rajona valde, bet, pēc jūsu koncepcijas, rajona valdes sastāvā ieies arī daļa cilvēku, kuri nav deputāti, vai tad te kaut kas nav neloģiski?

J.Škapars: Nē, tā jau neatceļ, bet tikai aptur, pēc tam tiek skatīts rajona padomē. Tikai tā var apturēt.

G.Grūbe: Bet juridiski nav– rajona valde ir tikai Stučkas rajonā. Tātad vajadzēja rakstīt, ka vai nu izpildinstitūcija un valde...

J.Škapars: Es domāju, ka par šo apakšpunktu varētu balsot, un, kā izlems parlaments, tā tas arī būs. Es domāju, ka par to vajadzētu balsot.

Priekšsēdētājs: Deputāte Zeile.

V.Zeile: Pirmais ir vispārējs jautājums. Vai šis likumprojekts trešajā lasījumā ir bijis nodots Finansu ministrijai un finansu inspekcijai ekspertīzei?

J.Škapars: Tad, kad komisija izskatīja, piedalījās pārstāvji no visām attiecīgajām iestādēm. Tā ka jautājums būtībā ir skatīts no visām pusēm.

V.Zeile: Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu, es ļoti precīzi prasu. Ko nozīmē visas attiecīgās instances. Ir Finansu ministrija un finansu inspekcija. Konkrēti, kas piedalījās un skatīja šo likumprojektu?

J.Škapars: Es šaubos, vai mēs finansu inspekcijai sūtām kādus likumus ekspertīzei. Ir taču attiecīgas komisijas, un tās ir iepazinušās ar šo likumu, es runāju par Apvienoto budžeta komisiju un Ekonomikas komisiju.

V.Zeile: Otrs jautājums par saturu. Attiecībā uz ārpusbudžeta fondu veidošanu es pagājušajā reizē teicu, ka tiek gatavoti grozījumi likumā par budžeta tiesībām, un tur būs reglamentēti arī šie ārpusbudžeta tiesību jautājumi. Jūs to, kā bija pirmajā lasījumā, konsekventi pārcēlāt uz trešo lasījumu. Labi, tagad spriedīsim par jūsu pozīciju attiecībā uz ārpusbudžeta fondu un runāsim par 50.pantu, kurā ir formulēti ļoti plaši jautājumi. Ko tad jūs ietverat ārpusbudžeta fondā? Komentējiet, lūdzu, 4.punktu, kā jūs saprotat šādu formulējumu “no ieņēmumiem, kurus saņem pagasta padome, veicot pasākumu kompleksu ekonomisko un sociālo problēmu risināšanai”. Šāds punkts paver iespējas vispār nemaksāt nodokļus un visu ieskaitīt ārpusbudžeta fondā.

J.Škapars: Es būtu par to, un arī komisija, šo jautājumu sīki apspriežot, bija tādās domās, ka vispār šis pants jāsvītro. Lai vispār tādu ārpusbudžeta līdzekļu nav, lai ir tikai budžeta līdzekļi. Bet šobrīd šāda prakse ir ļoti dziļi iesakņojusies, un diez vai pārejas posmā mēs no tās tiksim vaļā. Ja mēs svītrosim šo pantu, tad būtībā atņemsim padomēm saimniekošanas iespējas un iespējas pašām uzkrāt savus līdzekļus, kā arī rast papildu ienākumus. Tāpēc es domāju, ka šobrīd vajadzētu atļaut pašvaldībai rīkoties tādējādi, lai tā būtu ieinteresēta saimniekot ekonomiskāk, atrast arī ienākuma avotus un paplašināt savu ražošanu. Bet, kas attiecas uz jūsu izstrādājamiem likumiem, es pagaidām šo jautājumu atstātu tā, kā tas ir, jo tas ir nākotnes jautājums. Korektīvas taču nebūs sarežģīti izdarīt šajā likumā.

V.Zeile: Pēdējais jautājums. Nav atrunāts punkts par šo ārpusbudžeta līdzekļu kontroli. Kam jūs deleģējat tiesības kontrolēt šo ārpusbudžeta fondu?

J.Škapars: Tad, kad apspriedīsim pantu, es ļoti lūdzu izteikt priekšlikumus, ja tādi būtu. Mums ir grūti šos jautājumus uzreiz uztvert. Zeiles kundze, man ir ļoti liels lūgums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs, tad Eglājs, Endziņš un Krūmiņš.

J.Blažēvičs: Es gribētu vēlreiz atgriezties pie procedūras. Es ļoti gribētu, lai šie jautājumi tiktu formulēti sakarā ar tiem, kas bija jau iesniegti. Pašlaik rodas jaunas problēmas un neskaidrības, ko varēja noskaidrot, jo komisija strādāja burtiski visu pagājušo nedēļu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Eglāj!

V.Eglājs: Otrajā lasījumā…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, runājiet mikrofonā.

V.Eglājs: Otrā lasījuma laikā par šo īpašuma terminoloģiju jūs atbildējāt tieši tāpat kā šodien Rikardam. Man ir jautājums, ar kuriem juristiem komisija konsultējās par terminoloģiju.

Un otrs jautājums. Vai jums liekas, ka ir pieļaujami trešajā lasījumā mainīt pieņemtā likuma terminoloģiju?

J.Škapars: Mūsu komisijā piedalījās divi juristi no Juridiskās pārvaldes. Pagaidām atstāsim iespēju, ja parlaments dod tādas tiesības, izraudzīties starp “pagasta īpašumu” un “pagasta padomes īpašumu”, es domāju, ka runa ir tikai par šiem diviem variantiem. Tādā gadījumā es domāju, ir tiesības arī pēc trešā lasījuma ar stingri noteiktu cenzūru no parlamenta puses…

V.Eglājs: Par procedūru. Mums ir ļoti daudz kas darāms, jāizskata arī kārtības rullis. Ir zināms, ka pēc trešā lasījuma var labot tikai pareizrakstības kļūdas. Likumu mainīt var tikai likumā paredzētajā kārtībā trijos lasījumos. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Endziņš, pēc tam deputāts Krūmiņš.

A.Endziņš: Man liekas, ka cienītais Škapara kungs un deputāti tagad redz, ka nopietnu likumprojektu, kurš tik asi tika diskutēts otrajā lasījumā, apspriest, ja teksts ir saņemts vakar vakarā vai šorīt no rīta, ir ļoti nenopietni. Ļoti nenopietni. Tāpēc ka tādējādi deputātiem bija liegta iespēja iepazīties savlaicīgi ar šo projektu un iesniegt rakstveida priekšlikumus. Es atvainojos, es šorīt no rīta saņēmu šo tekstu, es tagad pa diagonāli esmu spiests to ātri izlasīt.

Tā jau var daudzko palaist garām. Vienlaikus man radās vēl viena problēma. Jūs sakāt, ka terminoloģiju mēs mainīsim vēl pēc trešā lasījuma. Par 39.pantu jāsaka tas pats, par ko jau bija runa otrajā lasījumā. Tas ir jautājums par pirkuma tiesībām. Vai mēs ar šo likumu gribam ieviest jaunu kārtību civilajā likumdošanā attiecībā uz īpašuma tiesībām un līdz ar to atcelt Konstitūciju kā tādu? Man tas nav skaidrs.

J.Škapars: Cienījamais deputāt Endziņ! Es jums par pirmpirkuma tiesībām gribētu atgādināt, ka, apspriežot pilsētas likumu, mēs šo pantu apspriedām ļoti pamatīgi un pieņēmām par pirmpirkuma tiesībām tā, kā tas ir formulēts. Mēs vadījāmies no tā lēmuma, kas tika pieņemts pagājušajā reizē.

A.Endziņš: Par pirmpirkuma tiesībām? Vai mēs esam balsojuši par pirmpirkuma tiesībām šādā veidā? Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Deputāte Briņķe, tad Lagzdiņš.

I.Briņķe: Škapara kungs, man nav skaidrs 9.panta otrais teikums. Te ir rakstīts, ka savā darbībā padome ievēro Latvijas Republikas likumus un Augstākās padomes lēmumus. Man ir redakcionāla rakstura jautājums. Tādējādi iznāk, ka ar Augstākās padomes Prezidija 1991.gada 21.februāra lēmumu apstiprinātais nolikums “Par Latvijas Republikas lauku apvidos realizējamās zemes reformas pirmās kārtas īstenošanu” nav jāievēro. Iznāk, ka arī nolikums “Par Vides aizsardzības inspekcijām” nav jāievēro. Un tāpēc mans priekšlikums būtu rakstīt, ka ievēro Latvijas Republikā spēkā esošos normatīvos aktus. Jo, formāli ņemot, nolikums jau nav ne lēmums, ne arī likums.

J.Škapars: Deputāte Briņķe, tik plaši formulēt tomēr nevajadzētu, jo normatīvie akti varētu būt arī ministrijai. Ja pašvaldībām būs jāievēro arī šie normatīvie akti, jo arī rīkojums var būt normatīvs akts, tad tas ir pārāk plaši traktēts, bet šajā formulējumā pašvaldību tiesības tiek strikti ievērotas. Es domāju, ka šeit vajadzētu ietvert tikai augstākās pakāpes normatīvos aktus, likumus un Augstākās padomes lēmumus.

I.Briņķe: Bet kā tad būs ar nolikumu, ko apstiprina Prezidijs, un ar Augstākās padomes nolikumu? Varbūt jāpieraksta klāt?

J.Škapars: Augstākās padomes normatīviem aktiem. Varētu tā.

I.Briņķe: Tad arī Prezidija, jo Prezidijs, piemēram, apstiprina nolikumu “Par zemes reformas īstenošanu”, kas tieši pašlaik padomēm darbā ir pamatu pamats.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs, ja jūs gribat atbildēt, varat iet tribīnē blakus Škapara kungam. Jūs esat no vienas komisijas. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Blažēvičs: Gan Augstākās padomes Prezidija funkcijas ir noteiktas ar likumu, gan par Vides aizsardzības komiteju ir pieņemts likums, un tas nav pretrunā. Saskaņā ar likumu arī pagasta padome un valde rīkosies. Šeit nekas nav pretrunā un pretlikumīgus aktus, bez šaubām, padome nepieņems. Paldies.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Lagzdiņš vēlas ko jautāt? Nē. Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

Ģ.Krūmiņš: Es lūdzu visus deputātus, kuriem interesē uzņēmējdarbība, nolikt sāņus avīzes un uzmanīgi ieklausīties. Uzšķiriet 27.panta 5.apakšpunktu. Pagasta padome var apturēt uzņēmējdarbību pagasta teritorijā. Es domāju, ka tas ir par stipru teikts. Kā zināms, pašreiz tiek gatavots likums pa uzņēmuma apturēšanu. Tā ir viena lieta. Bet apturēt uzņēmējdarbību bez tiesas lēmuma tikai ar pagasta padomes lēmumu, manuprāt, nav juridiski pareizi un tas runā pretī likumam “Par uzņēmējdarbību”. Es domāju, ka šis punkts būtu jāsvītro, kad nonāksim līdz balsošanai pa pantiem.

J.Škapars: Par šo punktu es gribētu paskaidrot. Otrajā lasījumā mēs vienā likumā par šo punktu balsojām, un tas tika noraidīts, bet otrā likumā palika. Es ierosinu atgriezties pie šā jautājuma. Tādi gadījumi ir bijuši, kad mēs esam saskaņojuši un atgriezušies atpakaļ. Mēs ierosinām atgriezties vēlreiz, kad apspriedīsim attiecīgo pantu un balsosim. Es ierosinu vēlreiz balsot. Mēs uzskatām, ka to vajadzētu tomēr atstāt. Vakar Tautas frontes aktīvā ļoti iestājās par šiem jautājumiem. Apturēt– tas nozīmē, ka tiek pārtraukta šī uzņēmējdarbība. Izlasiet līdz galam, es pabeigšu tikai teikumu.

Ģ.Krūmiņš: Šādā veidā mēs neejam uz likumīgu valsti.

J.Škapars: Mēs ejam uz likumīgu valsti. Tālāk taču ir rakstīts: “apturēt un ierosināt jautājumu arbitrāžā”, ja rodas strīds. Pašlaik mums nav citas tiesu institūcijas, kas varētu izšķirt jautājumu. Tāpēc es domāju, ka varētu atstāt šo arbitrāžu. Ja mums izveidosies cita institūcija, tad to jautājumu varētu risināt arī citā ceļā. Šobrīd mūsu komisija piedāvā tādā redakcijā.

Ģ.Krūmiņš: Te ir obligāti jāsvītro.

Priekšsēdētājs: Pie tā mēs atgriezīsimies vēl. Lucāna kungs.

J.Lucāns: 41.pants: “Augstākās pašvaldības valsts varas un pārvaldes institūcijām aizliegts iejaukties pagasta budžeta procesā.” Principā tas it kā būtu pareizi, bet mēģināsim iedomāties dzīves realitāti. Būs tādi pagasti, kur, teiksim, ir spēcīga saimniecība, bet nebūs zemnieku, būs lieli budžeta līdzekļi, bet pagastam faktiski nebūs ko darīt. Un būs tādi pagasti, kuros ir sabrukušas saimniecības, daudz sīku zemnieku, kur vajadzētu pagastam strādāt, bet nebūs ar ko darīt. Būs pagasti, kuros ir uzņēmumi, būs pagasti, kuros nav uzņēmumu. Sakiet, vai jums neliekas, ka pašā sākumā, kamēr šī privatizācija notiks, šis noteikums nebūs par precedentu tādam stāvoklim, ka atsevišķos pagastos izveidosies situācija, ka nebūs, kas šo pagastu vada, jo tam nebūs līdzekļu, ar kuriem strādāt. Bet citos pagastos tie savukārt paliks pāri, un nevarēs nekādā veidā šos jautājumus normāli nokārtot.

J.Škapars: Lucāna kungs, mums ir paredzēts lēmumā, es to jau teicu, uzdot Ministru padomei vēlreiz atgriezties pie nodokļu likumiem, atgriezties pie likuma “Par Latvijas Republikas budžetu” un izdarīt korektīvas, radīt stabilas atskaitījuma normas, turklāt diferencētas pa reģioniem, varbūt pat pēc saraksta, ņemot vērā milzīgo atšķirību starp pagastiem, lai varētu noteikt, kādi atskaitījumi tam vai citam pagastam būtu, lai tas ar saviem ienākumiem spētu segt arī izdevumus. Bet tik un tā paliks tādi pagasti, kas to nespēs, jo nebūs attiecīgas materiālās bāzes. Tiem pagastiem tad arī ir paredzētas dotācijas. Bet ne tā kā tagad, kad dotē katru mēnesi no jauna atkarībā no tā, ar cik pamatīgu cepuri pagasts griežas pie augstākstāvošajām institūcijām. Bet dotē stabili. Un tad jau pagastam pašam jākuļas vien tālāk. Tāds ir priekšlikums. Es citas izejas šobrīd neredzu.

J.Lucāns: Es to visu saprotu. Es domāju, ka mums neatradīsies tāda Ministru padome, kas varēs katru pagastu izvērtēt. Lai objektīvi līdzsvarotu šo stāvokli, tik un tā būs rajonam rajona ietvaros pa vertikāli jāpārkārto šīs lietas. Bet jūs patlaban aizšķērsojat ceļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Batarevskim.

O.Batarevskis: Godātie kolēģi! Es tomēr nevaru piekrist 9.panta traktējumam un skaidrojumam.

Priekšsēdētājs: Izsakiet jautājuma formā, pēc tam izteiksim motivāciju un balsosim.

O.Batarevskis: Es gribētu pajautāt, kā būs ar tiem normatīvajiem aktiem un instrukcijām, ko izdod Finansu ministrija, kā būs ar mūsu nolikumu “Par Vides aizsardzības inspekciju”, ja šie normatīvie akti nav uzskaitīti un nebūs obligāti pagastu pašvaldībām?

J.Škapars: Es uz šo jautājumu atbildēju. Būtībā es varētu tikai variēt to, ko es jau teicu, jo būtībā jau darbosies arī citi normatīvi, it sevišķi tas attiecas uz vides aizsardzību. Vides aizsardzība ir Augstākās padomes kompetence, un te var būt arī attiecīgās sankcijas no Augstākās padomes Prezidija. Tā ka šeit, manuprāt, jautājums ir vieglāk risināms, ja runājam praktiski. Bet katrā ziņā par šo tehnoloģiju, kā tas viss realizēsies, ir jāpadomā. Turklāt ir vēl viena problēma. Mēs domājam, ka Latvijas Republikas institūcijas savus lēmumus realizēs ar savu cilvēku, ar savu inspekciju, savu nodaļu starpniecību, kuras atradīsies rajonā, jo mēs domājam, ka rajonā nākotnē būs nevis pašvaldības, bet valsts pārvaldes institūcijas.

Priekšsēdētājs: Batarevska kungs, vai jums ir kāds jautājums?

O.Batarevskis: Kā būtu, ja mēs ierakstītu to pašu šajā 9.pantā?

J.Škapars: Kāds ir jūsu priekšlikums?

O.Batarevskis: “Augstākās padomes lēmumus un nolikumus.”

J.Škapars: Augstākās padomes, tas ir, Latvijas Republikas likumus, Augstākās padomes lēmumus un citus Augstākās padomes normatīvos aktus. Es attiecībā uz Augstāko padomi piekrītu.

Priekšsēdētājs: Redisona kungs, lūdzu, pie trešā mikrofona!

I.Redisons, likumprojekta sagatavošanas darba grupas loceklis: Škapara kungs, es lūdzu jūs precīzāk informēt par vakardienas konferences dalībnieku sastāvu, jo tie bija nevis vienkārši tautfrontieši, bet visi vietējo padomju deputāti. Šī konference bija ļoti plaši izreklamēta, un visiem Augstākās padomes deputātiem bija iespēja savas šaubas un priekšlikumus iztirzāt ar deputātiem, vietējo padomju aktīvistiem, kas ieinteresēti šā darba uzlabošanā. Un pasakiet, lūdzu, cik daudz Augstākās padomes deputātu vakar piedalījās un izrādīja ieinteresētību šajā jautājumā?

J.Škapars: Es domāju, ka īpaši necilāsim šo jautājumu. Tomēr pieturēsimies stingri pie mūsu darba kārtības un runāsim par noteiktiem pantiem un apspriedīsim likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Škapara kungs, vai jums tomēr neliekas, ka tas haoss, kas veidojas, ir tāpēc, ka tomēr netiek ievērots mūsu reglaments, kas mums ir par likumprojektu pieņemšanu, proti, tas, ka likumprojekts ir tomēr jāiesniedz trīs dienas pirms plenārsēdes, un arī tad mēs varētu izskatīt tikai tos labojumus, kuri rakstiski iesniegti. Tad viss ritētu daudz raitāk, un vienlaikus arī Likumdošanas komisija un eksperti varētu savus iebildumus izteikt, varbūt ir nepieciešama kaut kāda juridiska ekspertīze. Vai jums neliekas, ka būtu lietderīgi šobrīd apspriešanu pārtraukt līdz nākamai nedēļai un tad turpināt izskatīt tikai tos iebildumus, kas ir iesniegti rakstiski. Mutiskos nepieņemot.

J.Škapars: Es šeit īpašu haosu nesaskatu. Es redzu lielu interesi. Jautājumi tiešām ir sarežģīti, tāpēc arī rodas problēmas, it īpaši par pašvaldības reformām. Tās trīs dienas attiecas uz pirmo lasījumu, trešajam lasījumam reglamentā tādu nosacījumu nav. Es domāju, ka mēs ķersimies pie konkrētu rakstisku iesniegumu apspriešanas. Manuprāt, šī apspriešana notiks ļoti lietišķi. Es pašreiz redzu normālu interesi, normālu aktivitāti attiecībā uz šāda rakstura likumu, jo saduras tik daudzu intereses attiecībā uz varu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ēlerts, pēc tam deputāts Blažēvičs.

I.Ēlerts: Sakiet, Škapara kungs, kāda nepieciešamība ir pēc ārpusbudžeta fondiem, ja likumā “Par budžeta tiesībām” attiecībā uz vietējo budžetu ir teikts, ka ieņēmumus veido citas iemaksas un maksājumi, ko vietējās tautas deputātu padomes iekasē savas kompetences ietvaros, un ka šie līdzekļi izlietojami arī citiem pasākumiem, kuri finansējami no vietējiem budžetiem. Vai ir vajadzība pēc šiem ārpusbudžeta fondiem?

J.Škapars: Es jums savu viedokli jau pateicu. Varbūt mēs varam pie šā panta atgriezties un, ja ir rakstiski priekšlikumi, varam balsot. Es uzskatu, ka normālā situācijā un normālā valstī tāds pants nebūtu vajadzīgs. Diemžēl mēs neesam normāla valsts. Tas mums visiem šobrīd ir jāsaprot. Un es domāju, Ēlerta kungs, ka šobrīd tomēr vajag. Citādi mēs atstāsim pašpārvaldi bez rocības, ar sasaistītām rokām. Es saprotu, ka tie, kas par ekonomisko pusi rūpējas, domā, ka automātiski risināsies visi ekonomiskie jautājumi. Bet mēs esam tikušies ar ļoti daudzām pašvaldībām, patiesībā gandrīz vai ar visām,– ekonomiskie jautājumi nerisinās tā, kā vajadzētu risināties.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs.

J.Blažēvičs: Es gribu sakarā ar to jautājumu, kuru deputāte Zeile visu laiku izvirzīja, tātad par ekspertīzi. Finansu ministra vietnieks Pupčenoka kungs divas reizes piedalījās mūsu komisijas sēdē, viņš ir informēts. Bez tam mēs esam oficiāli iesnieguši šo likumprojektu Ministru padomei.

J.Škapars: Es gribētu piebilst, ka mēs ar Lagzdiņa kungu aizvakar bijām pie premjerministra un burtiski visus jautājumus detalizēti pārrunājām ar premjerministru.

J.Blažēvičs: Attiecībā uz ārpusbudžeta līdzekļiem šobrīd pastāv prakse, ka Finansu ministrija regulāri ar valdību izņēma brīvos līdzekļus no pašvaldībām. Un šis normatīvais akts varbūt būs spēkā tikai šogad, pēc tam to varēs apturēt, bet patlaban jautājums par to, vai nebūt šiem ārpusbudžeta līdzekļiem, manuprāt, nav diskutējams. Es pieļauju, ka, formējot 1992.gada budžetu, grozot nodokļa likumus par labu pagastiem un pārējos likumus, kuros ir runāts par neiejaukšanos, mēs varētu šo pantu apturēt. Likumā par 1992.gada budžetu varam šo pantu apturēt. Bet pašlaik tas ir vajadzīgs, jo tāda ir prakse un nerēķināties ar to nevar.

Un vēl es gribētu piebilst par attieksmi pret likumprojektu. Ja tas ir izdalīts un ir paredzēts to skatīt, tad visiem simtprocentīgi tas jāievēro. Attiecībā uz uzņēmējdarbību mēs neparedzam nekādus nelikumīgus lēmumus, bet paredzam tikai likumā noteiktajā kārtībā apturēt uzņēmējdarbību. Ja būs likums par uzņēmuma apturēšanu, tad arī padome rīkosies šā likuma ietvaros. Nekas te nav pretrunā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks acīmredzot ir pēdējais jautātājs.

A.Plotnieks: Viens jautājums, kuru es šobrīd varētu piedāvāt, ir tīri redakcionāla rakstura jautājums, un tas nekādā ziņā nekavēs trešo lasījumu. Un vienlaikus tam ir diezgan būtisks filozofisks un politisks slānis.

Uzmanīgi izlasiet 1.pantā formulējumu– pašvaldība kā Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa. Ja saglabā šo norādi– kā Latvijas Republikas tautas pašvaldības sastāvdaļa– tad mēs atsakāmies no šodien jau it kā skaidra nodalījuma– Latvijas valsts vara un pašvaldība. Mēs nodalām.

Otrkārt, mēs it kā valsts līmenī Latvijas valsts varai pretstatām tautas pašvaldību. Vai jūs neuzskatāt tomēr par mērķtiecīgu šo norādi “kā sastāvdaļu” vispār izņemt, lai nerastos iespējamas pretrunas un pretstatīt iespējas? Vai arī citādi formulēt?

J.Škapars: Man, Plotnieka kungs, uz tik būtisku jautājumu nav tiesību vienam kā komisijas loceklim un priekšsēdētājam atbildēt. Patiesībā šo jautājumu tad vajadzētu izsvērt. Tas gan ir nācis no vecā likuma, bet mēs esam vairākas reizes atgriezušies pie šā panta, spriežot komisijā, un pagaidām arī rakstisku priekšlikumu nav, kā tas vajadzīgs trešajā lasījumā. Varu tikai teikt, ka šis jautājums pieņemams pārdomām, bet tā ir šoreiz par maz. Tāpēc es neņemos atbildēt uz jūsu jautājumu.

Priekšsēdētājs: Varam pāriet pie likuma apspriešanas pa pantiem, pieņemot trešajā lasījumā, un tur, kur būs nepieciešams, balsosim. Sāksim ar 1.pantu. Deputāts Plotnieks jau ievadīja diskusiju. Pie pārē­jiem pantiem mēs neatgriezīsimies. Ja kādu deputātu neapmierina šo pantu redakcija, viņš varēs izteikt savu viedokli, balsojot kopumā par trešo lasījumu.

J.Škapars: Vispirms par to, ko Endziņa kungs teica attiecībā uz 10.pantu. Vai mēs varētu 10.pantā rakstīt– pagasta padome un pagasta valde ar savu iestāžu starpniecību? Institūciju vietā šoreiz likt iestādes.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kādi priekšlikumi? Vai iebildes? Nav. Vai šajā pantā bija izmaiņas kopš otrā lasījuma, Škapara kungs? Ir jābalso? Nav jābalso. Tad ejam tālāk.

J.Škapars: 11.pantā ir deputāta Ēlerta priekšlikums rakstīt: “Ja pagasta padome nepiekrīt rajona valsts nozīmes projekta realizācijai, jautājumu izlemj likumā noteiktajā kārtībā.” Tas ir tas jautājums, par kuru mēs daudz debatējām. Es domāju, ka Ēlerta kungs piekritīs, jo te ir ne tikai likums, bet arī citi tiesiskie akti. Tie var būt lēmumi, nolikumi un tamlīdzīgi. Mēs vadījāmies no tāda apsvēruma.

Priekšsēdētājs: Es redzu, ka Ēlerta kungs piekrīt. Lūdzu, deputāt Kide!

E.Kide: Škapara kungs! Tā kā tas ir trešais lasījums, mēs pie šā likuma vairs neatgriezīsimies. Es ceru, ka 11.pantā tas formulējums otrajā rindkopā– “Augstākās padomes noteiktajā kārtībā”– tiks pārskatīts, un arī pēdējais teikums trešajā rindkopā par saskaņošanu ar attiecīgo pašvaldību, jo tas tomēr ir jāprecizē.

J.Škapars: Jāprecizē galvenokārt būtu pēdējā rindkopa.

E.Kide: Arī otrās rindkopas pēdējais teikums– “Latvijas Republikas Augstākās padomes noteiktajā kārtībā”. Tas jāizsaka viennozīmīgi: vai nu Augstākā padome kā arbitrs izskata šādas strīda lietas, vai likumdošanas aktu noteiktajā kārtībā.

J.Škapars: Tekstā ir teikts, ka Augstākā padome nevis izskata, bet Augstākā padome nosaka kārtību. Tagad ir jāizstrādā vai nu attiecīgi nolikumi, vai lēmumi, vai citi tiesiskie akti. Par to, kādā kārtībā izskatīs. Es domāju, ka šobrīd jautājums būtu jāatstāj šādā formulējumā.

E.Kide: “Augstākās padomes likumdošanas aktu noteiktajā kārtībā”– ir precīzāk, viennozīmīgāk. Jo var domāt, ka Augstākā padome izšķirs strīdus.

J.Škapars: Tad es piedāvātu... Laikam Blažēviča kungs grib ko teikt.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs, varbūt ejiet tribīnē, jo jūs ļoti bieži komentējat un atbildat. Blažēviča kungs, ejiet tribīnē blakus Škapara kungam un kopā atbildiet, lai nav ik pa brīdim jāceļas.

J.Blažēvičs: Manuprāt, šo likumu un lēmumu pieņems Augstākā padome un tas arī būs likumdošanas akts. Likumdošanas akts būs tas pats Augstākās padomes lēmums, kuru mēs izstrādāsim. Likums noteiks, vai tas būs likums vai lēmums. Es uzskatu, ka tas ir lēmums.

E.Kide: To varētu pārprast.

Priekšsēdētājs: Jautājumu balsošanai es pagaidām neredzu, Škapara kungs. Mēs varam iet tālāk. 27.pants pēc jūsu iesniegtā saraksta.

J.Škapars: 27.pantu mēs esam sadalījuši divos pantos. Tagad tas būs 26.pants un 27.pants. Respektīvi, tie bija tie jautājumi, kurus varēja deleģēt pagasta valdei, mēs tos izdalījām atsevišķi, jo preambulā bija rakstīts, ka tās ir tikai padomes tiesības, bet tanī pašā laikā atsevišķos punktos bija ierakstīts, ka tās var deleģēt. Tāpēc šie jautājumi tagad ir izdalīti atsevišķā pantā.

Priekšsēdētājs: Vai nevienam deputātam nav iebildes? Lūdzu, Krastiņa kungs!

E.Krastiņš: Te jau izskanēja doma, ka 5.apakšpunkts noteikti no šā panta ir jāsvītro. Pilsētas pašvaldības likumā tas ir pārcelts no padomes kompetences valsts kompetencē. Bet jāteic, ka tas ir pretrunā ar likumu par uzņēmējdarbību. Diez vai mēs varam ļaut tik vienkāršā veidā apturēt uzņēmējdarbību. Un vai pagasta valde būtu tā instance, kas noteiktu likumdošanas aktu pareizu ievērošanu. Es domāju, ka šeit jābūt ļoti striktai kārtībai, kā to var darīt. Cik es zinu, tiek gatavots likums par uzņēmumu darbības apturēšanas kārtību, un tas varētu notikt tikai saskaņā ar šo likumu, ja vietējām pašvaldībām šādas tiesības būtu dotas. Pēdējā laikā mēs dzirdam, ka notiek vēršanās pret pašvaldību varas paplašināšanu, bet man bail, ka šī vara var tikt paplašināta tik tālu, ka radīsies jauns diktāts un uzņēmējdarbība šādā veidā var tikt ārkārtīgi traucēta. Pārāk vienkārša ir šī kārtība. Tāpēc pieprasu noteikti šo apakšpunktu svītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāt Krūmiņ, man liekas, ka tas ir tas pats priekšlikums.

J.Škapars: Par šo jautājumu deputāts Krūmiņš jau runāja, tagad runāja deputāts Krastiņš. Es domāju, ka par šo jautājumu ir jābalso. Arī pagājušajā reizē bija pietiekami plašas debates, tāpēc diez vai vajadzētu izvērst īpaši plašas debates.

Priekšsēdētājs: Jūs par to pašu? Acīmredzot mums ir jābalso par deputāta Krastiņa un deputāta Krūmiņa ieteikto variantu– šo pantu pieņemt bez 5.punkta, respektīvi, runa ir par 5.punkta svītrošanu. Par to jābalso. Vai tā ir, Škapara kungs? Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz. Selecka kungs vēl gribēja ko teikt?

V.Seleckis: Man ir priekšlikums šo 5.punktu pārcelt uz 26.pantu. Lai šis svarīgais punkts tomēr paliktu, bet varbūt šis jautājums jāatstāj nevis valdes, bet visas padomes kompetencē. Tas būtu pareizāk, bet svītrot to gan nedrīkstētu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Es tomēr gribu protestēt, nevajag pārcelt, jābalso par šā punkta lietderību. Es uzskatu, ka šis punkts ir nelikumīgs. Tikai tiesa var apturēt un acīmredzot– uzņēmuma darbību, nevis uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Es saprotu, ka tā lietas būtība ir šā punkta svītrošana, jo pārcelšana uz 26.pantu jau lietas būtību nemaina. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

D.Vanags: Šis punkts ir strīdus jautājums. Vietējie deputāti būs ļoti sašutuši, ja šis punkts tiks izņemts. Tas parādījās jau pirmajā lasījumā, pēc tam pazuda, bet tagad ir ietverts no jauna. Iecavas padomes 14 deputāti ir nolikuši savas pilnvaras, viņi nedarbosies, ja šis punkts netiks iekļauts likumā. Kamēr nav pieņemts likums par uzņēmuma apturēšanu, šai normai būtībā vajadzētu palikt.

Priekšsēdētājs: Vai vēl par balsošanas motīviem kāds vēlas izteikties? Deputāts Ēlerts par 5.punktu.

I.Ēlerts: Uzņēmumus un ne tikai uzņēmumus, bet arī citas iestādes un organizācijas, ja tās savā darbībā pārkāpj vides aizsardzības, tehniskās drošības un citus noteikumus, ir tiesīgas apturēt īpašas valsts institūcijas– Vides aizsardzības komiteja, Vides aizsardzības inspekcija, Galvenā tehniskā uzraudzības pārvalde, Ugunsdrošības uzraudzības pārvalde un tamlīdzīgi. Ir speciāli valsts dienesti, un tikai tie un vienīgi tie var apturēt uzņēmumu, nevis uzņēmējdarbību, protams. Tā ka šā panta apakšpunkts noteikti ir svītrojams. Tas ir pavisam cita likuma jautājums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es gribu atgādināt liepājnieku uzstāšanos šajā zālē pirms divām nedēļām, kad šis jautājums tika diskutēts frakcijas sēdē. Attiecībā uz deputāta Ēlerta teikto gribu aizrādīt, ka šīs speciālās inspekcijas visu nozaru problēmas nerisina, būs jautājumi, kurus nāksies risināt padomē. Padomes ar lēmumiem noteiks, kā jārīkojas un kā jāstrādā uzņēmumiem. Un, ja šie lēmumi netiks pildīti, tad padome ir tiesīga pārtraukt uzņēmuma darbību.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kehris.

O.Kehris: Es uzskatu, ka pašreizējā redakcijā 27.panta 5.apakš­punkts nav pieņemams, jo uzņēmējdarbības apturēšanas gadījumā nav skaidrs, kurš maksā par šiem atbrīvotajiem strādniekiem. Nav arī skaidrs, kāpēc jāierobežo uzņēmumi, kuri nepiesārņo dabu. Patlaban līdz likuma pieņemšanai vietējās pašvaldības to var darīt tiesas ceļā.

Priekšsēdētājs: Deputāte Briņķe.

I.Briņķe: Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums par kompromisa variantu. Es lieku priekšā ielikt vārdiņu “ierosināt apturēt”. Jo padome varētu ierosināt apturēt, tāpat kā vecajā likumā mēs pieņēmām, ka ir tiesības ierosināt slēgt uzņēmumus.

J.Škapars: Kam viņi ierosina?

I.Briņķe: Likumā noteiktajā kārtībā. Likumā par uzņēmējdarbību taču ir paredzēti visi šie gadījumi, kā var apturēt. Un tātad padomes ierosina.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cālītis.

I.Cālītis: Visas tās diskusijas, kas šeit izvēršas jautājuma uzdošanas vietā attiecībā uz 27.panta 5.punktu, acīmredzot rodas tāpēc, ka deputāti nav pietiekami precīzi izlasījuši šā punkta formulējumu, un iziet no pieņēmuma, ka pagasti par katru cenu centīsies ierobežot vai apturēt uzņēmēja darbību savā teritorijā. Tas ir absurds pieņēmums. Jo pagasti patiešām ir ieinteresēti, pagasti ir vienīgā ieinteresētā instance, lai pagasta teritorijā darbotos pēc iespējas vairāk uzņēmumu, jo pagasta budžets veidosies no šā uzņēmuma atskaitījumiem. Apturēšanas tiesības ir jādod attiecīgā pagasta valdei, jo pagasts patiešām ir pirmā instance, kas pamana nelikumības un likumu pārkāpšanu, jo šeit ir teikts, ka tikai tādā gadījumā, ja tiek pārkāpti likumi. Paldies.

Priekšsēdētājs: Deputāts Ģirts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu vērst uzmanību uz diviem momentiem. Likumprojektā ir runa par uzņēmējdarbības apturēšanu. Te nav runa par uzņēmuma apturēšanu, kurš pārkāpj kaut kādus normatīvus. Tas nozīmē likvidēt patvaļīgu uzņēmuma darbību. Šeit varētu būt runa tikai par tiesu. Ja ir kaut kāda likuma pārkāpumi, tad vietējā izpildvara var ierosināt tiesā jautājumu par uzņēmējdarbības apturēšanu. Tas ir pavisam cits jautājums. Uz laiku aptur uzņēmumu, kamēr tas novērš kaut kādus kaitējumus dabai, tehnoloģijas vai sanitārā dienesta prasību pārkāpumus. Bet šeit ir runa par uzņēmuma darbības likvidēšanu padomes lēmumu rezultātā. Šeit nav garantēts nekāds tiesiskums. Tikai tiesas lēmums var būt par iemeslu uzņēmuma darbības izbeigšanai.

Priekšsēdētājs: Deputāts Dinevičs.

J.Dinevičs: Salīdzināsim 27.panta 5.punktu, par kuru mēs diskutējam, ar 29.pantu. Ja tiek apturēta uzņēmējdarbība un pēc tam seko arbitrāža vai tiesa, noskaidrojot neskaidro situāciju, pēc 29.panta vietējai pašvaldībai ir jāatlīdzina visi tie zaudējumi, kas attiecīgi ir nodarīti. Tādā gadījumā bažas nerada arī tas, ka šis 5.punkts varētu palikt. Pašvaldībām būs jāvairās no pretlikumīgas darbības, jo tām par to būs jāmaksā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Visi argumenti par un pret ir izteikti, un mēs varam balsot. Mums ir divi balsojumi. Viens balsojums– 27.panta redakcija bez 5.apakšpunkta un otrs– komisijas iesniegtā redakcija. Lēmumu pieņemam ar relatīvo balsu vairākumu. Kuram variantam būs vairāk balsu, tas paliks uz balsojumu trešajā lasījumā kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Pirmais variants– svītrot 5.apakšpunktu. 45. Jūs bijāt pret abiem diviem? Ieskaitot Škapara kungu, par– 46, pret– 29, atturas– 12.

Balsojam par redakcijas komisijas piedāvāto variantu ar šo 5.apakš­punktu. 35. Tātad 27.panta 5.punkts tiek svītrots.

Lūdzu, turpināsim.

J.Škapars: Nākamais pants, kas izraisīja pretējus viedokļus, ir 29.panta otrā daļa, par kuru patiesībā vajadzētu balsot. Es domāju par to, vai šeit atstāt vai neatstāt šo otro daļu.

Priekšsēdētājs: Vai kāds deputāts vēlas izteikties par 29.panta otro daļu? Tātad runa ir par balsošanas motīviem. Deputāts Kide.

E.Kide: Škapara kungs, vai jums nešķiet, ka tur ir pretruna– izšķir vai nu tiesa, vai rajona padome. Kā var būt tik neviennozīmīgi? Tad ir divi līmeņi, kur var griezties. Vispirms rajona padomē pamēģina un tad tiesā.

J.Škapars: Šeit, kā jūs redzat, ir tiesa un pēc tam padome. Es vēlreiz atkārtoju, te ir varianti– tiesa vai padome. Abos gadījumos, tā sakot, var dažādi rīkoties.

E.Kide: Un attiecībā uz rajona padomi. Vai tad tā ir hierarhiski augstāka pašvaldības organizācija, kas var noteikt likumību vai nelikumību?

J.Škapars: Es vēlreiz gribētu akcentēt, ka bija grūtības attiecībā uz šo pantu. Cik reižu mēs spriedām par šo likumprojektu, tik reižu atgriezāmies pie šā panta. Un kāpēc? Tāpēc, ka nav izveidota institūcija, kas būtībā šādus jautājumus varētu izšķirt. Tās ir manas subjektīvās domas, bet, manuprāt, šādus jautājumus varētu izšķirt konstitucionālā tiesa, nevienam citam šādus jautājumus nevajadzētu izšķirt. Taču diemžēl mums tādas nav.

E.Kide: Man ir priekšlikums tomēr atstāt viennozīmīgi– tiesa, kamēr mums nav konstitucionālās tiesas, un to “matrjoškas” principu, ka viena padome ir iekš otras padomes, svītrot un atstāt tikai tiesai.

Priekšsēdētājs: Par šo priekšlikumu jābalso, vai šo daļu atstāt vai svītrot.

J.Škapars: Es domāju, ka nebūtu jāatsakās no deputāta Kides priekšlikuma par to, ka tikai tiesa. Es domāju, varētu balsot. Tas ir priekšlikums, kurš būtu vērts, lai to izvērtē balsojot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi! Jautājums nav tik vienkāršs. Pirmkārt, mēs spriežam mūsu tradicionālās domāšanas stilā, ka augstākstāvošam viss ir skaidrs un viņš ir soģis par likumu. Ja mēs no šīs tradicionālās domāšanas atsakāmies, tad jājautā, ar ko tad rajona padomes interpretācija ir vērtīgāka par pagasta padomes interpretāciju? Ne ar ko! Ne ar ko! Ja mēs vēlamies tomēr saglabāt kaut kādu vienotību, vienīgais, ko varētu piešķirt rajona padomei, nevis valdei– rēķinoties, ka arī valdē ne visi būs deputāti,– ir tiesības tikai apturēt, nevis atcelt. Vai vienīgi tiesa var atcelt vēlētas institūcijas aktus? Acīmredzot ne, bet tiesa var tos atzīt par pretrunā esošiem ar likumu. Vairāk neko mēs nevaram ierakstīt.

Priekšsēdētājs: Deputāts Lagzdiņš.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! 29.panta otrā rindkopa likumprojekta tekstā tika ietverta tikai pragmatisku un lietderības apsvērumu dēļ, proti, Latvijas Republikas Prokuratūra Pašvaldības komisijai katru nedēļu piesūtīja veselām kaudzēm rajonu, pagastu un pilsētu padomju nelikumīgus lēmumus, kuri mums šobrīd būtu jāatceļ saskaņā ar Konstitūciju. Tad mēs, divi vīri, ar nestuvēm ienestu šeit to lēmumu kaudzi, noliktu tur goda vietā uz šā paaugstinājuma, ņemtu citu pēc cita, izskatītu un atceltu. Tātad šī sistēma bija jāvienkāršo. Mēs uzskatījām, ka šīs institūcijas varētu būt gan rajona padome, tātad augstāka administratīvā institūcija, gan arī tiesa. Kāpēc divas? Ja pilsoņi uzskata, ka padomes lēmums ir nelikumīgs, viņi griežas tiesā, un tas tiek atcelts. Šobrīd jau tāda kārtība pastāv. Bet valsts iestādēm un organizācijām ir jāgriežas padomē, tai un valdei ir jāatceļ. Tāda ir situācija.

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Par šo lēmumu atcelšanu. Teiksim, vienā rajonā divi trīs pagasti izveido savu sistēmu vai kaut kādu citu sistēmu, kas skar būtībā otra pagasta iedzīvotāju intereses. Teritorija taču pašlaik ir vienota. Un, ja mēs vēlamies saglabāt rajona padomi, tad koncepcija ir tāda, ka tā ir augstākā pašvaldības institūcija. Un šīs attiecības kaut kādā veidā ir jāregulē. Ja pagasta lēmums paliks spēkā un neviens, izņemot Augstāko padomi, nevarēs to atcelt, tad katrs pagasts pieņems dažādus lēmumus, piemēram, talonu dalīšanu dažādi. Izveidosies nevadāma situācija. Es nebūt negribu sakoncentrēt rajonu padomēs pilnīgi visu varu, taču kaut kam teritorijā ir jāregulē.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šteins.

V.Šteins: Runa jau vispār ir par to, vai tāda rajona padome vēl pastāvēs vai vispār nepastāvēs. Manuprāt, 29.pantam otrā daļa ir antikonstitucionāla un to vajadzētu svītrot. Un lūdzu balsot par šo priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Viss ir pateikts. Vai Škapara kungam ir kas sakāms? Ja nav, tad mēs tūlīt balsosim. Mums ir divi balsojuma varianti: tāpat kā iepriekšējā balsojumā par 29.panta otrās rindkopas svītrošanu un redakcijas komisijas piedāvātais variants– bez svītrošanas. Lūdzu balsošanas režīmu. Es domāju, pie tiesas atgriezīsimies tādā gadījumā, ja nobalsosim par šīs rindkopas atstāšanu.

J.Škapars: Varbūt es varētu vēlreiz par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Vēl bija deputāta Kides priekšlikums– šādos gadījumos dot iespēju tiesai izšķirt. Un es domāju, ka to vajadzētu atstāt kā trešo balsojumu vai, pareizāk sakot, kā otro balsojumu.

Priekšsēdētājs: Svītrojot rajona padomi?

J.Škapars: Jā, pilnīgi pareizi, svītrojot “vai rajona padome” un atstājot tikai “tiesa”. Tas varētu būt otrais balsojums.

Priekšsēdētājs: Pirmais balsojums– svītrot visu otro rindkopu, otrais balsojums– svītrot otrajā rindkopā “vai rajona padome”, un trešais– tā kā tekstā. Lūdzu, Lagzdiņa kungs!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Šādas tiesības un šāds pienākums tiesām bija uzlikts jau iepriekšējā likumā. Tātad veselu gadu jau tiesām bija šīs tiesības. Sakiet, lūdzu, kurš prokurors– rajona, pilsētas vai Latvijas Republikas ģenerālprokurors– šajā laika periodā ir iesniedzis tiesām kaut vai vienu nelikumīgu padomju lēmumu? Visi nāk uz Augstāko padomi, jo tā ir noteikts Konstitūcijā, joprojām mums civilprocesuālajā likumdošanā nav atbilstošas nodaļas, kura noteiktu kārtību, kādā tiesas izskata šos nelikumīgos lēmumus. Kolēģi, es lūdzu, nedarīsim šo kļūdu.

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, es tomēr vēlreiz atgriežos pie domas, ka likumā nav jāieraksta, ka kāds kaut ko atceļ vai izmet. Pietiek likumā konstatēt, kādā kārtībā tas vai cits akts zaudē spēku. Varbūt mēs šo otru normu formulētu tā: “Pagasta padomes lēmumu neatbilstību likumam konstatē tiesa.” No tā izriet, ka tie nav spēkā. Tas ir viss. Vairs nekas nav vajadzīgs. Un kas iesniedz tiesā? Rajona padome. Var arī jebkurš iesniegt, bet rajona padome...

Priekšsēdētājs: Bet es domāju, ka tiesa to var konstatēt arī bez ierakstīšanas šai pantā, es atvainojos, ja prokurors...

A.Plotnieks: Pamatprincips ir tāds– kā konstatēs, kas konstatēs, ka tas neatbilst likumam. Tikai tiesa. Tātad tas ir jāieraksta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Blažēvičs: Ja mēs šeit pakļaujam, ja pagasta padomes lēmumu izskata tiesa un tiesa arī atceļ, tad man ir lūgums, lai turpmāk Ministru padomes lēmumus, kas ir pretrunā ar pagasta lēmumiem, izšķir tiesa. Vai tad tādu principu mēs sāksim ievērot? Ja jau tā, tad tā.

Priekšsēdētājs: Būtībā no visiem izteiktajiem priekšlikumiem izkristalizējas trīs skaidri varianti, par kuriem mēs varam balsot. Pirmais– svītrot otro rindkopu, otrais– svītrot “vai rajona padome”, un trešais– redakcijas komisijas piedāvātais variants. Lūdzu balsošanas režīmu. Jautājumu izšķiram ar relatīvo balsu vairākumu. Balsosim par otrās rindkopas svītrošanu 29.pantā. Lūdzu. Jūs par vai pret, Škapara kungs? Par– 22. Šīs zīmes reglamentā jāiekļauj.

J.Škapars: Es neietekmēju, nē...

Priekšsēdētājs: Otrais balsojums– svītrot otrajā rindkopā trīs pēdējos vārdus “vai rajona padome”. Lūdzu. 43. Vai Škapara kungs bija par? Tātad 46.

Trešais balsojums– redakcijas komisijas variants.

J.Škapars: Man tādas tiesības, mums tiesības...

Priekšsēdētājs: Jā, tiesības ir balsot kaut vai par visiem par vai arī pret. Lūdzu. 36. Paliek 29.pants ar svītrotiem trim pēdējiem vārdiem. Pārējais tā kā tekstā.

Turpināsim izskatīt. Lūdzu, pie otrā mikrofona.

G.Grūbe: Mēs nonācām pretrunā, ka apturēt var rajona valde, bet patlaban tikai Aizkraukles rajonā ir rajona valde, nekur citur tādas nav, tātad apturēt var vienīgi Aizkraukles rajonā.

Priekšsēdētājs: Bet mēs jau esam nobalsojuši par šā panta variantiem. Jūs izteiksit savu motivāciju tad, kad balsosim kopumā trešajā lasījumā.

G.Grūbe: Es tikai vēršu deputātu uzmanību, ka var apturēt rajona valde, bet valde ir vienīgi Aizkraukles rajonā.

J.Škapars: Loģiski pantam jāskan tādā veidā...

Priekšsēdētājs: Ejam tālāk, par šo pantu mēs jau beidzām.

A.Plotnieks: Tikai viens priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Jūs izteiksiet savus motīvus tad, kad balsosim kopumā par likumu.

A.Plotnieks: Man ir priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Kāds priekšlikums?

A.Plotnieks: Mēs esam nobalsojuši par formulu, bet tas mums neliedz izdarīt tajā nelielu grozījumu un valdes vietā ieviest vārdu “padome”.

Priekšsēdētājs: To vajadzēja mazliet ātrāk lemt. Tad jau mums jāatgriežas atkal pie 1.panta.

Lūdzu, ejam tālāk. Lagzdiņa kungs, jūs arī gribat grozīt šo pantu?

J.Lagzdiņš: Nē, es par procedūru.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, otro reizi mēs balsojām par pantu, par kuru pēc otrā lasījuma rakstveidā netika iesniegts priekšlikums. Tādējādi esam pārkāpuši procedūru, tas pirmkārt.

Otrkārt, saskaņā ar lēmuma projektu par kārtību, kādā tiek izskatīti likumprojekti, 18.pantā ir šāda frāze, es nolasu: “Ja trešajā lasījumā netiek akceptēta kāda no tēzēm, to balsojot vai nu izslēdz (tā mēs izdarījām), vai nodod papildu izskatīšanai komisijām, atliekot likumprojekta izskatīšanu plenārsēdē.” Es uzskatu, ka, izslēdzot tiesību apturēt uzņēmējdarbību un arī šobrīd pēc satura nelikumīgi rīkojoties attiecībā uz 29.pantu, mēs esam nonākuši pretrunās, un es lieku priekšā balsot par šādu procedūras jautājumu– pārtraukt likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā un nodot likumprojektu komisijai vēlreiz izskatīšanai, noteikt termiņu, kādā likumprojekts jāizskata trešajā lasījumā. Tas ir mans kā jurista pienākums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsojam par trešā lasījuma pārtraukšanu un likumprojekta nodošanu atpakaļ komisijai. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu. 18. Priekšlikums neguva pietiekamu atsaucību.

J.Škapars: Es tikai vēl atgriežos pie šā panta, lai dotu loģisku formulējumu un lai pēc tam nebūtu jālabo.

Tātad es ieteiktu 30.pantu, lai būtu loģiska konsekvence...

Priekšsēdētājs: Deputāt Škapar, kuru pantu?

J.Škapars: Pagasta padomes lēmumus, kuri ir pretrunā ar likumu, var atcelt tiesa. Jāsvītro “apturēt rajona valde”. Vairs nav loģiski atstāt. Ja jūs piekristu.

Priekšsēdētājs: Jūs piekrītat, ka Škapara kungs ierosina svītrot to, kas ir neloģiski? Par to mēs nebalsojam. Viņš izsvītros savā redakcijas komisijā “apturēt rajona valde”.

Sekos 30 minūšu ilgs pārtraukums.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemiet savas vietas. Man ir jāatvainojas, Dainis Īvāns tiekas ar basku delegāciju, un šī tikšanās vēl nav beigusies. Es uzmanīgi sekoju līdzi un ceru, ka varēšu turpināt vadīt sēdi.

Kolēģi, pirms mēs sākam savu darbu, es gribētu izteikt dažus apsvērumus, kas man liekas ļoti svarīgi, it sevišķi tad, kad es sēžu blakus un vēroju gan to, kā mēs vadām, gan to, kā jūs balsojat, gan to, kā komisija piedāvā.

Un šajā sakarā es gribētu teikt, lūk, ko: mēs, uzsveru, labdabīgi smaidām, kad mūsu kolēģis Lagzdiņa kungs pienāk pie mikrofona ar reglamentu rokās. Tas nav apvainojošs smaids, mēs labsirdīgi smaidām, bet viņš runā par reglamentu. Mēs nobalsojam un turpinām tālāk. Bet vai tagad mums pēc šīs smaidīšanas nebūs jāšausminās? Kas tad konkrēti notiek?

Otrajā lasījumā konceptuālus jautājumus esam pieņēmuši minimāli ar 67 balsīm, protams, labāk būtu 100 balsis, bet tādu slieksni mēs esam noteikuši– tātad ar 67 balsīm. Konceptuālus jautājumus, ja runa ir konkrēti par šo likumu, attiecībā uz tiesībām, pienākumiem un kompetenci. Kas vēl šajā likumā var būt svarīgāks? Nekas. Protams, var būt dažādi redakcionāli risinājumi.

Bet tagad, trešajā lasījumā, mēs sākam debatēt par kompetences jautājumiem, un ierosinām balsošanai trīs variantus. Viens no variantiem saņem balsu vairākumu. Tas ir apmēram 40 balstiņas. Un mēs uzskatām, ka šajā pantā viss ir kārtībā. Protams, komisija, kura strādā dienu un nakti, sestdienās un svētdienās, dabiski ir ieinteresēta, lai likums ietu uz priekšu. Un sākas dažādi kompromisi. Bet kas rezultātā mums var būt? Pieņemsim, ka mana sirdsapziņa neatļauj nerunāt par to, ka mēs divus svarīgākos pantus esam pieņēmuši ar 40 balsīm, neņemot vērā to, kas ir bijis pieņemts ar vairāk nekā 67 balsīm.

Ja man nav taisnība, jūs varat iebilst. Lūdzu.

E.Cilinskis: Vienīgi taisnība nav tajā aspektā, ka otrajā lasījumā šie konceptuālie jautājumi tiek izšķirti nevis ar 67 balsīm, bet gan ar vienkāršu balsu vairākumu. Otrajā lasījumā. Tā tas ir.

Priekšsēdētājs: Nevis tā tas ir, bet kopumā esam nobalsojuši par to ar 67 balsīm.

E.Cilinskis: Otrajā lasījumā tas nav prasīts.

Priekšsēdētājs: Turpinām darbu. (Smejoties.) To es teicu pārdomām. Daini, jūs esat klāt, vadiet, lūdzu!

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks Dainis Īvāns.

Priekšsēdētājs: Turpinām izskatīt likumprojektu pa pantiem.

J.Škapars: Par 30.pantu mēs nupat starpbrīdī saņēmām divu deputātu– deputāta Preinberga un deputāta Gorbunova– redakcionālas dabas labojumus. Respektīvi, tiek ierosināts 30.panta 6.punktā vārda “nodrošina” vietā likt vārdu “atbild”. Domāju, ka būtu pieņemams šis priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Nolasiet, lūdzu, visu šo 6.punktu, lai ir skaidrs.

J.Škapars: 30.panta 6.punkts skan šādi: “nodrošina pagasta padomei un pagasta valdei iesniegto lēmumu projektu izskatīšanu pagasta padomes noteiktajā kārtībā.” Tajā vietā rakstīt: “atbild par pagasta padomei un pagasta valdei iesniegto lēmuma projektu izskatīšanu pagasta padomes noteiktajā kārtībā”. “Atbild par” likt tajā vietā. Es domāju, ka tas būtu lietderīgi, ka tas būtu labāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpinām.

J.Škapars: 7.punktā ir atkal vārdiņi “kontrolē” un “atbild”. Mums 7.punkts skan šādi: “koordinē Latvijas Republikas likumu un Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu izpildi pagasta teritorijā”. Tajā vietā piedāvā rakstīt “kontrolē un atbild”.

Priekšsēdētājs: “Kontrolē un atbild par”...

J.Škapars: “Kontrolē un atbild par”, protams.

Priekšsēdētājs: Tāpat arī 8. un 9.punktā.

J.Škapars: Es šeit izņemtu vārdiņu “kontrolē” un liktu tikai vienu vārdiņu “atbild par”. Ja jūs būtu ar mieru tādā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, deputāts Blažēvičs grib iebilst.

J.Blažēvičs: Es atvainojos, protams, atbild, bet padomes priekšsēdētājs atbild tikai padomes priekšā un, bez šaubām, likuma priekšā. Ja kāds likums netiks ievērots pagasta teritorijā un viņš griezīsies pie prokurora vai tiesā, es domāju, tas nebūs pareizi, viņš atbild padomes priekšā. Vai “atbild padomei”, vai arī citādi jāformulē, bet šāda doma jāietver. Atbild par, bet padomei atbild.

J.Škapars: Manuprāt, tomēr tā nevar, lai nerastos divdomības, “atbild padomei” rada divdomības, bet tās ir pilnīgi jānovērš. Es domāju, ka priekšsēdētājs principā būtu atbildīgs par šo likumu un lēmumu izpildi. Un tāpēc varbūt varētu atstāt vispārīgā formā– “atbild par”.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Par 8. un 9.punktu sakāms tas pats. Par 8.punktu ir arī deputāta Silāra priekšlikums, ir arī deputāta Preinberga un deputāta Gorbunova redakcionālas dabas ierosinājumi. Viņiem nepatīk vārds “koordinē”. Varbūt varam atjaunot veco vārdiņu “pārzina”. Es domāju, tas bija labs vārdiņš, un tas arī pēc visām vārdnīcām atbilst, tas nozīmē, ka vada to darba sektoru.

Bet Silāra kungs ierosina šo punktu papildināt ar tekstu: “likumā par policiju noteiktajā kārtībā.” Tas būtu lietderīgi, jo tiks izstrādāts likums par policiju. Es domāju, ka tam varētu piekrist. Tātad papildināt šo punktu ar šādiem vārdiem “likumā par policiju noteiktajā kārtībā”. Kā jūs raudzītos uz to?

Priekšsēdētājs: Iebildumu nav. Varam turpināt.

J.Škapars: Attiecībā uz 9.punktu mums būtu priekšlikums atstāt tā, kā tas ir, jo te tiešām ir koordinācijas darbs. Tāpēc es tomēr atstātu šo svešvārdiņu “koordinējam”. Tas ir redakcionālas dabas jautājums. Man liekas, ka šajā gadījumā šis vārdiņš būtu atstājams.

Priekšsēdētājs: Attiecīgais latviešu valodas vārds ir “saskaņo”.

J.Škapars: Vārds “saskaņot” šeit radīs diezgan lielus pārpratumus. Tas neizsaka to, ko vārdiņš “koordinē”, jo ne jau tikai saskaņot nāksies, tiešām nāksies koordinēt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Silār!

I.Silārs: Es gribu teikt, ka vārdam “koordinē” latviešu valodā ir tikai viena nozīme– “saskaņo”. Izlasiet jebkurā svešvārdu vārdnīcā, vārdam “koordinēt” latviskais skaidrojums ir tikai viens– “saskaņo”.

J.Škapars: Deputāti, man ir ļoti liels lūgums, mēs esam diezgan daudz apsvēruši, un nebūtu labi, ja mēs tā steigā atmestu. Bieži tas, kas rakstīts pat vārdnīcā, praksē ir iegājis citādi un iegūst pavisam citu nozīmi. Likums nedrīkst radīt pārpratumus. Mēs ļoti lūgtu atstāt šo redakcijas variantu, šo komisijas lietoto apzīmējumu. Un diez vai debates šajā jautājumā būtu vajadzīgas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, turpinām.

J.Škapars: Tas par 30.pantu ir viss. Nākamais ir 35.pants. Otro un trešo daļu izteikt šādā redakcijā: “Sēde ir tiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no valdes locekļiem.” Mums attiecībā uz 35.pantu ir daži apsvērumi, ņemot vērā, ka valdes skaitliski nebūs lielas, it sevišķi pagastos. Atsevišķās valdēs var būt tikai pieci cilvēki. Un ja būs pieci, seši vai septiņi cilvēki, šī puse var izraisīt zināmas problēmas.

Un, otrkārt, viena trešdaļa būs cilvēku, kas nav deputāti. Un tad var iznākt tāda situācija, ka daži cilvēki, kas nav deputāti, izlems ļoti būtiskus jautājumus. Apspriežoties ar pagastu vecākajiem, tika ierosināts, ka vajag divas trešdaļas. Es domāju, ka tā arī vajadzētu atstāt.

Priekšsēdētājs: Ja nekādu iebildumu nav, tad turpinām.

J.Škapars: Un tālāk jautājums ir par formulējumu– visus jautājumus valde izlemj ar balsu vairākumu no klātesošajiem valdes locekļiem. Būtībā tas ir pieņemts, jo 33.pantā ir pateikts, ka izlemj ar klātesošo locekļu balsu vairākumu. Deputātam Ēlertam ierosinājums, ka vienāda balsu skaita gadījumā izšķirošā ir pagasta padomes priekšsēdētāja balss. Bet, ja viņa nav klāt, vietnieka balss. Mēs šo priekšlikumu gribētu noraidīt, jo domājam, ka visiem valdes locekļiem vajadzētu dot vienādas tiesības, jo valdes locekļu skaits nav liels. Diez vai tas būtu pareizi, ja vienam būtu lielākas tiesības izšķirt rezultātus. Mums konceptuāli šķiet, ka visiem valdes locekļiem būtu jādod vienādas tiesības un nedrīkstētu pieļaut izņēmumus attiecībā uz vadību.

Priekšsēdētājs: Vai varam iet tālāk?

J.Škapars: Tas laikam jāprasa Ēlerta kungam.

Priekšsēdētājs: Viņš neuztur spēkā savu prasību.

J.Škapars: 42.pants. Šajā pantā būs pārkārtojumi, tāpēc tagad uzšķiriet 39.pantu. Deputāts Ēlerts ierosināja izslēgt otro punktu, to, kur runa bija par zemes īpašumiem. Mēs šo redakciju esam pārkārtojuši, lai pilsētas likumā un pagasta likumā būtu līdzīgi, tāpēc ir nedaudz citāds sakārtojums un nedaudz citāda redakcija attiecībā uz īpašumu.

Tātad šī otrā daļa, kuru toreiz rekomendēja izslēgt, tagad skanētu tā: “Zemi, mežus, ūdeņus un citus dabas resursus pagasta padome iegūst īpašumā Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.” Mēs domājam, ka šāds elastīgs formulējums nepieciešams tādēļ, ka pašlaik tiek pieņemti citi likumi– gan zemes likums, gan likumi par zemes reformu, par pilsētu zemes reformu un tamlīdzīgi. Un tāpēc šis jautājums jāatstāj tā, lai būtu kāda atklāta sistēma, jo to izšķirs šie likumi. Bet es domāju, ka par 39.panta visu pirmo daļu būtu jābalso, jo šeit ir labojumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: Vai nebūtu pareizāk rakstīt, ka nevis pagasta padome iegūst īpašumā, bet pagasts iegūst īpašumā.

J.Škapars: Mēs jau par šo apzīmējumu runājām un vienojāmies, ka šis jautājums tomēr ir jāizšķir juristiem ekspertiem. Tā mēs jau sākumā norunājām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Katram īpašumam ir jābūt konkrētam īpašniekam, konkrētam reālam īpašniekam. Kas ir īpašnieks? Īpašnieks ir juridiskā vai fiziskā persona. Un tieši juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, kas izpaužas konkrēti, jo to zemi var pirkt, pārdot vai dāvināt. Bet kas ir pagasts? Pagasts ir administratīvā teritorija. Un administratīvā teritorija nevar dāvināt zemi kā tādu, tas ir termina jautājums. Tātad konkrētai juridiskai personai ir jābūt. Padome saskaņā ar šo likumu ir juridiskā persona.

Priekšsēdētājs: Deputāts Rikards.

R.Rikards: Es iebilstu Lagzdiņam. Ja mēs rakstām “Latvijas valsts īpašums”, tas nenozīmē, ka Latvijas valsts ir juridiskā persona, kas reģistrējusies Tieslietu ministrijā. Šis īpašums ir noteiktā valdījumā nodots, tātad arī padomei īpašums ir valdījumā. Padome nav īpašnieks. Tās kā juridiskās personas valdījumā ir pagasta īpašums un nekas vairāk.

Priekšsēdētājs: Kides kungs, lūdzu!

E.Kide: Es par citu niansi šajā pašā punktā. Es gribu vēlreiz jūsu uzmanību pievērst formulējumam par ārpusbudžeta līdzekļiem. Ja mēs pieņemsim izmaiņas likumā “Par budžetu”, kas tomēr ir “jumta” likums, vai tad mēs nebūsim saistījuši sev rokas? Kā tas risināsies? Tas pats attiecas uz 42.pantu, par ko jūs, Škapara kungs, runājat. Šis pants beidzas ar teikumu: “kā arī citas iemaksas, ko ņem pēc pagasta padomes lēmuma”. Tas ir ļoti plašs un neviennozīmīgs punkts, ka var noteikt nodevas vai kaut kādus maksājumus. Ja šis punkts ir vajadzīgs, tad precīzāk jāformulē, kas tās par iemaksām, kas nonāks paralēlajā budžetā.

J.Škapars: Par ārpusbudžeta līdzekļiem mēs jau debatējām. Es savu viedokli izteicu un palieku pie tā. Mēs vienīgi ar Kehra kungu pārtraukumā runājām, un mēs tālākos pantus precizējām, ietverot jaunu formulējumu par kontroli. Šie ārpusbudžeta līdzekļi tomēr jāapstiprina ar kontroli. Mums būs konkretizācija. Bet es vēlreiz lūdzu jums, cienījamie deputāti, ņemot vērā pašreizējo situāciju, tomēr tos ārpusbudžeta līdzekļus atstāt. Nebūsim pārāk kategoriski šajā ziņā. Mēs nodarīsim diezgan postu ne tikai pašvaldībām vien.

E.Kide: Es principā neesmu pret šo punktu. Es runāju par 42.panta pēdējo palīgteikumu: “...kā arī citas iemaksas, ko ņem pēc pagasta padomes lēmuma”. Kas tās par iemaksām, ko var ņemt? Ne nodevas, ne nodokļi, bet iemaksas pēc lēmuma. Tātad var būt kaut kādas iemaksas, ko noteic padome, jo nav norādīts, ka tas ir likumā noteiktajā kārtībā vai atbilstoši kādam likumdošanas aktam. Es domāju, ka šeit vajag precizēt.

Priekšsēdētājs: Blažēviča kungs paskaidros.

J.Blažēvičs: Vienā no pantiem rakstīts, ka maksājumus budžetā var aizvietot ar dažādām materiālām vērtībām un pakalpojumiem. Attiecībā uz nodokļiem un nodevām var ietvert, ka tikai likumā noteiktajā kārtībā.

J.Škapars: Mēs jau likumā noteikto kārtību bijām ierakstījuši tik daudzos pantos, ka vēlāk paši sākām skatīties. Likums taču ir uzrakstīts. Par ko tad citu ir runa? Bet atsevišķos gadījumos mēs uzskatījām par nepieciešamu atgādināt, ka likumā noteiktā kārtībā... Ja to pie katra panta rakstīsim klāt, tad jau likums zaudēs jēgu.

E.Kide: Škapara kungs, šis ir likums, un, ja likumā ierakstīts, ka pēc padomes lēmuma var ņemt, kā padomes izdomā, tad spēkā ir šis likums. Un tas ir ļoti plaši interpretējams. Kādas iemaksas mēs gribēsim ņemt un par ko? Es tomēr gribētu, lai balsotu, vai tas ir atstājams. Es esmu par svītrošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atgādiniet vēl. Nolasiet šo palīgteikumu, lai mēs zinām.

J.Škapars: Tātad palīgteikums ir skaidrs. Es to nolasītu, ja būtu tāda nepieciešamība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, nolasiet!

J.Škapars: Varbūt tad ejam uz kompromisu un rakstām: “Pagasta budžeta ieņēmumus veido fizisko un juridisko personu maksājumi, kas ņemami pagasta teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem, pašvaldības uzņēmējdarbības rezultātā gūtā peļņas daļa, kā arī citas iemaksas, ko ņem likumā noteiktajā kārtībā pēc pagasta padomes lēmuma.”

E.Kide: Piekrītu.

J.Škapars: Es piekrītu šim kompromisam, jo domāju, ka ir vērts uz to iet, jo tikai likumu noteiktajā kārtībā jārīkojas. Kaut gan mēs mazliet par daudz to liekam priekšā.

Priekšsēdētājs: Tad vēl ir nesaskaņas saskaņā ar “pagasta īpašumu”, vai “pagasta padomes īpašumu”. Bet es gan neņemos šo jautājumu izvirzīt balsošanai. To nevar izšķirt balsošana, te nepieciešama juristu ekspertīze, vismaz Juridiskajā pārvaldē ir jānoskaidro, vai tas maina būtību vai nemaina. Tāpēc acīmredzot mums jābalso vienkārši par pieņemšanu trešajā lasījumā, jo bija izmaiņas.

J.Škapars: 39.pantu?

Priekšsēdētājs: Jā, 39.pantu. Un tomēr Juridiskajai pārvaldei jālūdz, lai izskata šo terminu, vai tas ir pagasta īpašums vai pagasta padomes īpašums. Lūdzu balsošanas režīmu. Pieņemts trešajā lasījumā. Lūdzu, turpinām.

J.Škapars: 44.pants. Svītrot vārdus “no kuriem dod mantu valdījumā un lietojumā”, jo tas neatbilst likumam par pašvaldību uzņēmumu, kur ir noteikts, ka uzņēmums rīkojas ar mantu statūtu noteiktajā kārtībā. Šajā pantā mēs galvenokārt esam ņēmuši vērā deputāta Ēlerta priekšlikumus. Es lūgtu jūs pievērst uzmanību. Tātad 40.pants skan šādi: “Pagasta padome, realizējot īpašuma tiesības, izveido uzņēmumus un iestādes, mantu pārdod, maina, iznomā, nodod lietošanā juridiskajām personām.” Te ir skaidri pateiktas visas variācijas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Batarevski!

O.Batarevskis: Sakiet, lūdzu, kāpēc jūs, uzskaitot visas īpašumu tiesības, neminat tiesības pirkt. Vai šis uzskaitījums ir nepieciešams?

J.Škapars: Par mantas iegūšanas veidiem bija runa. Šajā pantā es pieņemtu deputāta Batarevska priekšlikumu. Mantu pērk, pārdod, bet tomēr es gribētu visas variācijas atstāt, jo šajā sakarībā rodas pārpratumi un strīdi. Bet deputāta Batarevska priekšlikumu es pieņemu.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk priekšlikumu un iebildumu nav? Pieņemam šo ieteikumu un skatām tālāk.

J.Škapars: Par 38.pantu ir rakstisks priekšlikums– visur svītrot vārdu “padomes”, izņemot pēdējo rindkopu: “...jo padomei kā juridiskajai personai īpašuma tiesības nebūtu likumā paredzētajā kārtībā”.

Priekšsēdētājs: Bet to jau mēs tikko izšķīrām. Balsot par to tik un tā mēs nevaram.

J.Škapars: Vairs rakstiski iesniegtu priekšlikumu komisija nav saņēmusi.

Priekšsēdētājs: Par 50.panta 4.punktu bija problēmas. Tas ir jautājums par svītrojumu, bet praktiski citu priekšlikumu arī nevarēja būt.

J.Škapars: Es ļoti atvainojos, es gribētu atgādināt 42.pantu. Pārtraukumā deputāts Kehris ierosināja, ka vajadzētu pirmās rindkopas beigās šādu teksta redakciju: “Pagasta budžeta ieņēmumus veido fizisko un juridisko personu maksājumi, kas ņemami pagasta teritorijā saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. Pašvaldības uzņēmumu rezultātā gūtās peļņas daļa, kā arī citas iemaksas, ko var ņemt likumā noteiktajā kārtībā pēc pagasta padomes lēmuma...” tāpēc, ka vietām to ir nepieciešams tiešām pasvītrot.

Priekšsēdētājs: Deputāts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu 49.pantu atbrīvot no vārda “reģiona” un aizvietot to ar vārdiem “rajona”, “citām vietām” un tamlīdzīgi. Pēdējā laikā vārds “reģions” ieviešas kā oficiāls latviešu valodas vārds. Es domāju, ka šeit to nevajadzētu lietot.

J.Škapars: 49.pantā nav “reģions”.

Priekšsēdētājs: 50.pantā.

Ģ.Krūmiņš: Jā, tas ir 50.panta 5.punktā: “Iesaista darbā no citiem reģioniem ārpus Latvijas Republikas.” Pietiek, ka mums valoda ir piesārņota ar krievu valodas vārdiem, vai mums vajadzētu sākt to piesārņot arī ar angļu valodas vārdiem.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka varētu izdomāt latviešu vārdu, bet varbūt uzticēsim to Juridiskajai pārvaldei. Latviski ir “novads”.

J.Škapars: Novadiem?

Priekšsēdētājs: Katrā ziņā es arī atbalstu, ka svešvārdu vietā vajadzētu lietot latviešu valodas vārdus, jo svešvārdi bieži vien maldina.

J.Škapars: Rietumi arī aizies prom.

Priekšsēdētājs: Labi, Škapara kungs, tam mēs piekrītam, bet pie šā jautājuma lai atgriežas komisija un Juridiskā pārvalde un atrod precīzu, latviski adekvātu tulkojumu.

Deputāts Kide.

E.Kide: Man būtu priekšlikums 46.pantu papildināt ar vienu apakšpunktu un, proti, par labdarības sabiedriskajiem fondiem. Mēs pirmajā lasījumā pieņēmām likumu “Par sabiedriskajiem fondiem”, ar kuru ir atļauts veidot vietēja rakstura sabiedriskus fondus. Bet šeit 3.punktā tikai rakstīts “...fondu pašvaldības darbinieku stimulēšanai”. Bet, manuprāt, varētu ierakstīt: “veidot vietēja rakstura labdarības fondus”. Tās ir tiesības.

J.Škapars: Diez vai to vajadzētu darīt, to pavisam noteikti var darīt padome, padomei neviens to neaizliedz. Ja mēs paplašināsim šo pantu, tad likums izstiepsies krietni garāks, jo nebūs jau tikai viens šāds fonds, tādi būs vairāki. Es domāju, ka padomei likuma vairākās vietās šī kompetence ir pietiekami plaši noteikta, tāpēc arī šo fondu var veido pilnīgi noteikti, te nav nekādu problēmu. Manuprāt, likumā to vairs rakstīt iekšā nevajadzētu.

E.Kide: Ja drīkstētu, Škapara kungs, par 47.panta 2.apakšpunktu, kura pēdējā teikumā ir rakstīts: “Dotācijas un subsīdijas netiek grozītas, un tās izsniedz neatkarīgi no pagasta budžeta izpildes rezultātiem.” Es liktu priekšā šādu redakcionālu izmaiņu: “Dotācijas un subsīdijas nevar samazināt, un tās izsniedz neatkarīgi no pagasta budžeta izpildes rezultātiem”, jo ir gadījumi, kad ir nepieciešams palielināt subsīdijas, bet mēs šeit to liedzam. Nedrīkstētu samazināt un izņemt, ja budžets nepildās.

J.Škapars: Es jums darīju zināmu mūsu komisijas koncepciju šajā jautājumā. Es domāju, ka dotācijām un subsīdijām nevajadzētu kļūt par valsts politikas stūrakmeni, dotācijām un subsīdijām vajadzētu būt ļoti stabilām tikai tajos gadījumos, kur tiešām mēs redzam, ka šī pašvaldība, šis pagasts nekādā gadījumā neiztiks ar tiem atskaitījumiem no nodokļiem. Tāpēc es tomēr atstātu gan uz vienu pusi, gan uz otru pusi tā, kā to ir formulējusi redakcijas komisija.

E.Kide: Patlaban, kad tik strauji mainās cenas, uzsākot kāda objekta būvi uz subsīdiju pamata, tomēr ir nepieciešams šīs subsīdijas palielināt, un šā likuma pants to nepieļauj.

J.Škapars: Bet tad mēs atgriežamies atkal pie tās pašas vecās kārtības, ka staigās ar cepuri apkārt un sevišķi enerģiskie izpildkomiteju vadītāji “izsitīs” sev vairāk, “izsitīs” nevis tie, kam vajadzīgs, bet tie, kas ir, teiksim, ar lielākām “caursišanas” spējām. Un es domāju, ka te jāievieš noteikta un strikta kārtība.

Priekšsēdētājs: Paldies. Acīmredzot tas ir viss. Es tikai atļaušos piebilst, ka varbūt turpmāk mēs varētu dotācijas un subsīdijas saukt par pabalstiem un piemaksām. Bet tagad mēs varētu balsot par likumprojektu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu, un reģistrēsimies. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Varbūt vispirms reģistrēsimies un tad izteiksimies par balsošanas motīviem. Škapara kungs, paldies, jūs arī varat reģistrēties. Vai deputāts Geidāns paspēja reģistrēties? Deputāte Zeile arī? Vai visi ir reģistrējušies? Rezultāts– 137. Izteiksimies par balsošanas motīviem.

J.Blažēvičs: Atbalstot šo likumprojektu un aicinot balsot par to, es gribu vēl pievērst uzmanību, ka mēs šajā plenārsēdē izdarījām konceptuālu izmaiņu, ierakstot, ka padomes priekšsēdētājs atbild par likumu un lēmumu izpildi teritorijā. Šajā sakarībā mēs iesniegsim arī labojumus Latvijas Republikas Konstitūcijā, ka Augstākās padomes priekšsēdētājs atbild par likumu un lēmumu izpildi Latvijas teritorijā. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Dots pret dotu. Vai vairs nav neviena priekšlikuma par balsošanas motīviem? Man liekas, ka viss ir izteikts jautājumos un apspriežot pantus. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Latvijas Republikas likuma “Par pagastu pašvaldību” galīgo pieņemšanu. Vajadzīga puse no balsojošo skaita, bet ne mazāk par trešo daļu no absolūtā deputātu skaita. Lūdzu. Par– 100, pret– 5, atturas– 22. Likums ir pieņemts.

Mēs varam pāriet pie nākamā jautājuma, kas ir saistīts ar jau izskatīto, tas ir, par pilsētu pašvaldību trešajā lasījumā.

J.Škapars: Par pilsētu pašvaldību. Par pilsētas pašvaldību es varētu būtībā teikt to pašu, ko jau teicu par pagasta pašvaldību. Kādas korekcijas mēs izdarījām pēc otrā lasījuma? Pirmām kārtām, mēs mazliet mainījām struktūru, salīdzinot ar pagastu. Otrkārt, mainījām padomes, valdes un priekšsēdētāja funkcijas tajos gadījumos, kad tās nesakrita vai redakcionāli atšķīrās. Treškārt, mainījām atsevišķos pantus, kuru balsojumi bija dažādi, kur par pagasta likumu balsoja vienādi, bet par pilsētu likumu balsoja atšķirīgi.

Komisija izskatīja arī tos pantus, kas tika pārcelti uz trešo lasījumu. 5.panta trešo daļu mēs atstājām tā, kā tas bija pagasta likumā. Par 9.pantu šodien balsosim. 24.pantā sakarā ar pagasta likumu daži punkti būs balsojami. 24.pantā aicinām vienu punktu svītrot, tas tika izsvītrots arī pilsētas likumā, un sadalījām 27.pantu padomes funkcijās un valdes funkcijās. Jūs jau polemizējāt attiecībā uz pantu par īpašumu pagasta sakarībā, un šeit acīmredzot mēs pie šīs problēmas atgriezīsimies. Analogi tas ir arī attiecībā uz deputātes Briņķes priekšlikumiem. Es negribētu atkārtoties attiecībā uz to, ko es jau teicu par trīs deputātu– deputāta Lagzdas, deputāta Grūbes un deputāta Simsona– iesniegumu. Mēs domājam, ka likumprojekts ir sagatavots trešajam lasījumam un ka to varētu konkrēti izskatīt pa pantiem un nobalsot par tiem pantiem, kuri ir vai nu atstāti uz trešo lasījumu komisijas izskatīšanai, vai par kuriem iesniegti rakstiski priekšlikumi ar konkrētām izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, sāksim izskatīt šo likumprojektu pa pantiem. 7.pants acīmredzot.

J.Škapars: 7.pants– noteikt, kas ir pilsētas pašvaldības izpildinstitūcija un kas to vada, jo izpildinstitūcijas tiesības un pienākumi ir noteikti ar likumu par pašvaldības uzņēmumu. Mums lielā mērā kā izpildinstitūcija tagad darbosies valde, to norāda valdes funkcijas. Tas pirmkārt. Otrkārt, daļa izpildfunkciju ir padomes priekšsēdētājam. Treškārt, tajos gadījumos, kad ir nepieciešams,– tas acīmredzami būs lielākajās pilsētās, diemžēl vakardienas Tautas frontes konferencē prasīja to gandrīz vai ik pagastā atjaunot– lielākās pilsētās varēs, pēc padomes ieskatiem, izveidot municipāldirektora vai pašvaldības direktora posteni. Likums dod iespēju padomei pat izraudzīties. Vispirms izvēlēties, vai tā vispār grib šo municipāldirektoru. Ceturtkārt, jāizlemj, kā viņu saukt– vai tas būs municipāldirektors vai pašvaldības direktors, jo daži izteica priekšlikumus, ka viņu nevajag saukt par municipāldirektoru. Es domāju, ka pagaidām vajadzētu lietot šos abus divus apzīmējumus un tad jau redzēs, kā tas būs, kad vēlāk izšķirs galīgi.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem nav iebildumu? Nav. Balsot nevajag. Lūdzu, tālāk.

J.Škapars: 11.pantā– svītrot otro daļu, jo tajā noteiktos jautājumus regulē 26.pants. 11.pants regulē valsts projektu realizāciju pilsētas teritorijā, bet 26.pants regulē jautājumus par prettiesiskiem pilsētas padomes lēmumiem. Es domāju, ka šis jautājums jāizlemj pilnīgi analogi, tā, kā tas tika izlemts attiecībā uz pagastu likumu, un tagadējais 29.pants ir jāizskata, es domāju, pilnīgi analogi, kā tas bija pagastu likumā.

Priekšsēdētājs: Vai nav iebildumu un priekšlikumu? Tad turpinām.

J.Škapars: 24.pantā svītrot tos apakšpunktus, kur padome var deleģēt valdi, un ar pēdējo teikumu papildināt 28.pantu. Es jau teicu, ka tie jautājumi, kurus padome var deleģēt valdei, ir nodalīti atsevišķi 27.pantā šajā pilsētas likumā.

Priekšsēdētājs: Priekšlikumi? Nav. Tālāk.

J.Škapars: 26.panta otrajā daļā precizēt otro teikumu: jebkuru pilsētas padomes lēmumu var atcelt tikai Latvijas Republikas Augstākā padome. Tagad 29.pants ir precizēts, jo domāju, ka Augstākās padomes kārtība ir plašāks jēdziens. Tas ir precīzi noteikts 29.pantā.

Priekšsēdētājs: Tālāk.

J.Škapars: Nākamais jautājums ir par zemes piešķiršanu lietošanā un atņemšanu. Mēs to daļēji esam paredzējuši 26.pantā, bet kopumā normas par zemes nodošanu īpašumā iestrādājamas likumā par zemes reformu. Tas ir deputāta Alkšņa priekšlikums. Bet es domāju, ka nevajadzētu šinī likumā ierakstīt deputāta Alkšņa priekšlikumu– nodot zemi īpašumā un atsavināt to likumā paredzētajā kārtībā.
Manuprāt, jautājums līdz galam nav izstrādāts. Arī likumā par zemes reformu lauku apvidū šis jautājumus līdz galam nav atrisināts, jo te situācija ir ļoti problemātiska, būtībā jautājums tiks izšķirts pēc 1993.gada. Es domāju, ka šos jautājumus vajag atstāt galīgai izšķiršanai jaunajos likumos, kuri tiks pieņemti gan par zemes reformu, gan arī citos likumos.

Priekšsēdētājs: Vairs nekādu rakstisku priekšlikumu nav?

J.Škapars: 29.panta otro un trešo daļu izteikt šādi: valdes sēdes tiesīgas, ja tajās piedalās vairāk nekā puse valdes locekļu, valdes sēdes tiek protokolētas.

Priekšsēdētājs: Pārejam pie 29.panta. Par 29.pantu mēs runājam? Acīmredzot to atrisinājām vienlaikus ar 26.pantu. Vai iebildumu nebija? 27.pants. Deputāts Ēlerts.

I.Ēlerts: Man bija priekšlikums svītrot šo uzņēmējdarbības apturēšanu, to mēs izdarījām arī pagasta pašvaldības likumā. Es domāju, ka pilsētas pašvaldības likumā tas analogi būtu jāizslēdz, ja komisija tam piekrīt?

J.Škapars: Es domāju, ka mēs esam piespiesti pie sienas. Mums nav citas izejas, jārīkojas vien tā, kā jūs nobalsojāt, ja mūsu komisijas locekļiem un citiem deputātiem nav kādi apsvērumi konkrēti attiecībā uz pilsētas likumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Es gribētu runāt Liepājas pilsētas domes vārdā un no Liepājas ievēlēto piecu deputātu vārdā. Ja izsvītrojam piekto apakšpunktu, tad faktiski situācija Liepājā var izveidoties tāda pati, kā šajā valsts īpašuma konversijas periodā, ka nav un nedarbojas centrālās pārvaldes institūcijas, teritoriālās institūcijas uz vietām. Faktiski Liepājas pilsētas padomei un valdei jārīkojas tāpat, kā to dara Iecavas ciemata padomes deputāti, jo reāli pārvaldīt situāciju Liepājas pilsētā pašvaldība nav spējīga. Es aicinu deputātus apdomāties un atstāt šo apakšpunktu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Geidāns.

I.Geidāns: Cienījamais Škapara kungs! Šoreiz jūs padevāties bez kaujas. Tas, ko sakāva mūsu pagasta pašvaldībā, nenozīmē, ka mēs varam sakaut pilsētā. Jelgava vēl turas, un mēs jūs atbalstām. Es esmu kategoriski pret, mēs šo jautājumu, respektīvi, 7.panta 5.punktu, esam apskatījuši vairākās pilsētas sesijās un arī Ministru padomē esam daudzkārt cīnījušies, kaut vai par rūpnīcas “Kosmoss” slēgšanu. Atcerieties mūsu cīņu Jūrmalā par celulozes fabrikas slēgšanu. Ir bijis cīņu bez gala, kad cīnās tikai vietējā pašpārvalde un kad tā ir vienīgā, kas piespiež ievērot likumus. Un, ja mēs gribam izveidot likumīgu valsti, tad pašvaldībai ir jādod iespēja savas likumīgās tiesības aizstāvēt. Tāpēc es esmu kategoriski pret to, ka 5.apakšpunktu svītro.

J.Škapars: Esmu jums ļoti pateicīgs, Geidāna kungs, par kritiku, ko jūs man izteicāt.

Priekšsēdētājs: Izskatās, ka te būs jābalso. Deputāt Kide, par balsošanas motīviem. Lūdzu.

E.Kide: Es atvainojos. Man ir priekšlikums par 26.pantu.

Priekšsēdētājs: Mēs runājam par 27.pantu.

E.Kide: Vai mēs neatgriezīsimies pie 26.panta?

Priekšsēdētājs: Parasti mēs tā nedarījām.

E.Kide: Tur ir izdarīts...

J.Škapars: Ja gadījumā ir kādas piezīmes par iepriekšējiem pantiem, tad izteiksim tās beigās, lai neradītu galīgu jucekli.

Priekšsēdētājs: Tāpat kā mēs pagājušo reizi darījām. Ja viens otrs būs šo to aizmirsis, tad atgriezīsimies. Bet tagad par 27.pantu. Deputāts Krastiņš.

E.Krastiņš: Mani ne mazākā mērā nepārliecina deputāta Lagzdiņa apgalvojumi, ka ar šā apakšpunkta iekļaušanas palīdzību Liepājas pilsēta gatavojas cīnīties pret patvaļīgo privatizāciju. Gadījumā, ja sāksies šī patvaļīgā privatizācija, es saprotu, ka pilsēta ar to domā cīnīties tādā veidā, ka apturēs uzņēmējdarbību vispār. Slēgs uzņēmumus, un tad šī patvaļīgā privatizācija nenotiks. Es stipri apšaubu šādas iespējas un uzskatu, ka tā lielā mērā būtu atkāpšanās administratīvi komandējošās sistēmas ietvaros. Mums ir tiesas, kas izskata visus šos jautājumus, ir attiecīgas valsts institūcijas, valsts uzņēmumus pārzina attiecīgās valsts struktūras un pašvaldības, protams. Ja tās redz šos pārkāpumus, tām ir tiesības visur savas teritorijas iedzīvotāju intereses aizstāvēt un šīs lietas skatīt. Bet mēs labi atceramies, kāda situācija ir veidojusies gan Ventspilī, gan Slokā, pieņemot nepārdomātus lēmumus. Faktiski visa Latvijas tautsaimniecība bieži vien tiek nostādīta kraha priekšā. Cik es atceros, šādas uzņēmuma slēgšanas tiesības nav bijušas pat partijas Centrālajai komitejai. Tagad mēs šādas milzīgas varas funkcijas gribam deleģēt vietējām pašvaldībām un būtībā atņemt pat privātās iniciatīvas tiesības uzņēmējdarbībā, tāpēc kategoriski pieprasu šos likumus saskaņot ar likumu par uzņēmējdarbību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Biķis: Apspriežot likumu par pagastu pašvaldībām, jūs kā sēdes vadītājs nelikāt uz balsošanu kolēģes Briņķes priekšlikumu, bet es lūdzu, lai šajā gadījumā par to tiktu vismaz balsots kā par trešo variantu. Es neredzu iemesla, kāpēc pilsētas pašvaldība nevar ierosināt kaut ko apturēt. Es varu arī nedzirdēt, ko jūs bļaujat. Tad, kad jūs runājat, es klausos. Bet es nesaprotu, par kuriem priekšlikumiem tādā gadījumā ir jābalso un par kuriem nav. Es domāju, ka par visiem ierosinājumiem ir jābalso, arī par tiem, kurus daži kolēģi uzskata par dumjiem. Arī par tiem ir jābalso.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs.

J.Škapars: Es arī biju abām rokām par deputātes Briņķes priekšlikumu. Taču tad, kad uzstājās deputāts Lagzdiņš (neatceros, kurš vēl pirmajā lasījumā) un apgaismoja šo jautājumu pēc būtības, arī man nāca šī apskaidrība, ka tiesības ierosināt neko nenozīmē. Tam nolūkam nav jāraksta likuma pants. Padome jebkurā gadījumā bez kāda likuma pamata var ierosināt šo jautājumu vai nu tiesā, vai kaut kur citur. Tāpēc tam būtībā nav nekāda juridiska statusa vai kaut kādu juridisku tiesību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

D.Vanags: Ja mēs pilsētas likumā lemjam un runājam par apturēšanu, tad man rodas jautājums, kāda atšķirība ir starp pagasta deputātu un pilsētas deputātu? Tāpēc es ieteiktu tomēr atstāt šo normu pilsētā, pretējā gadījumā būsim spiesti vēlreiz atgriezties pie pagasta.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona.

A.Bērzs: Es domāju, ka šeit vajadzētu principā padomāt par vienu lietu. Vārds “uzņēmējdarbība” būtu jāaizstāj ar jēdzienu “uzņēmums”, jo man kā uzņēmējam var būt viens uzņēmums Liepājā un otrs Aizputē. Un, ja manu uzņēmējdarbību, kas attiecas uz Aizputi, aptur Liepājas pilsētas valde, tas būtu nepareizi. Tātad principā varētu lemt tikai par to manu uzņēmumu, kas ir Liepājā. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, es gribētu, ja te vēl ir kāds no Tautas frontes ievēlētiem deputātiem, es gribētu pievērst jūsu uzmanību šā jautājuma principiālajai politiskajai pusei. Šeit konsekventi tiek realizēts tāds princips– visādi vājināt politisko varu, pārvaldi šeftmaņu interesēs.

Priekšsēdētājs: Škapara kungs, komentējiet par šo uzņēmējdarbību, man liekas, ka tas būtu vietā.

J.Škapars: Es piekrītu Bērza kungam attiecībā uz šo precizējumu. Šinī gadījumā tiešām uzņēmējdarbības vietā būtu jāraksta uzņēmuma darbība.

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Mēs jau varam daudz ko ierakstīt, bet vai nenotiks tā, ka ierakstīts būs, padomes pieņems lēmumus, bet tie uzņēmumi tik un tā strādās. Ja mēs to atstāsim šajā likumprojektā, vienkārši izveidosies kaut kāda beztiesiska situācija, ka šie lēmumi gan tiek pieņemti, bet es ļoti šaubos par tiem mehānismiem, kas piespiedīs attiecīgo uzņēmumu pildīt šīs padomes lēmumus.

Priekšsēdētājs: Deputāts Krūmiņš.

Ģ.Krūmiņš: Varētu Škapara kungam piekrist un runāt nevis par uzņēmējdarbības apturēšanu, bet par uzņēmuma apturēšanu. Bet tādā gadījumā mēs ierosinātu šo normu ietvert likumā, kas nākamajā nedēļā tiks nodots izskatīšanai par uzņēmuma apturēšanu, jo tomēr vajadzētu ievērot tādu principu, ka arī pārējos likumos ietvert uzņēmuma apturēšanu. Bet, izmētājot visu šo likumu kopsummu pa dažādiem likumiem, radīsim tikai lieku jezgu. Es tomēr ierosinātu šo 5.punktu svītrot.

J.Škapars: Jūs esat principā par šo?

Ģ.Krūmiņš: Es esmu par to, lai šajā likumprojektā 5.punktu svītrotu, bet jautājumu par uzņēmuma apturēšanu risinātu šā topošā likuma ietvaros.

Priekšsēdētājs: Deputāts Šteins.

V.Šteins: Es pilnīgi piekrītu Krūmiņa teiktajam, ka šis punkts ir jāsvītro. Visus argumentus mēs jau izteicām iepriekš, bet, runājot par to politisko viedokli, kuru deputāts Arnolds Bērzs minēja, es gribētu teikt, ka ar lozungiem Latvijas valsti nevar uzcelt.

Priekšsēdētājs: Deputāte Marjaša.

R.Marjaša: Kolēģi, es gribētu teikt tā: ja mēs vadīsimies pēc principa, ka kaut kādā vienā likumā tas jāietver, tad jau mums te daudz kas būtu jāsvītro. Šeit ir runa par pamatfunkcijām un pamattiesībām. Un tamdēļ no tā motīva, ka tas tiks paredzēts vai ir jau paredzēts, vai varbūt kādreiz tiks paredzēts kaut kādā speciālā likumā, manuprāt, vadīties nevar. Un vispār pie viena teikšu, neņemiet, lūdzu, ļaunā, ka viens otrs no aktīvajiem deputātiem ļoti maz respektē to komisiju darbu, kuri ir ilgu laika posmu strādājuši un kaut ko mums piedāvā. Mēs katrs esam ļoti gudrs, mums nāk prātā visādas idejas, bet tad mēs nevarēsim pieņemt nevienu likumu. Mazliet ir jāciena un jārespektē tas, ko cilvēki ir darījuši un ir izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varētu balsot. Lūdzu, Škapara kungs, jums galavārds.

J.Škapars: Tā kā man tika izteikta kritika, ka es atkāpjoties no komisijas lēmuma, un ne tikai tāpēc, bet arī tāpēc, ka šis jautājums ir ļoti principiāls, es gribētu tomēr dažas domas beigās teikt. Šis jautājums tiešām ir ļoti būtisks, jo šeit saduras divi viedokļi. Viens ir ekonomiskais, ekonomiski rūpnieciskais, ka pati par sevi jau darbosies sistēma, ļaujam tikai tam visam iet. Un otrs ir tas, ka tomēr vajadzētu būt kaut kādām regulējošām funkcijām pašvaldības institūcijām un vispār valsts institūcijām. Es esmu par to.

Daudzu apspriežu gaitā ar pašvaldībām mēs tiešām ilgi apspriedāmies, tomēr izteica viedokli, ka kaut elementāras kontroles iespējas ir jāatstāj, jo pretējā gadījumā nedarbosies viens no mūsu likumiem. Pašvaldībai ir jāsaglabā tiesības savā teritorijā, jāsaglabā teritorijas veselums, jāsaglabā teritorijas attīstības jautājumi. Tie sastāv no atsevišķiem komponentiem, un pilsētas uzņēmums ir izšķirošs komponents vides veidošanā. Izšķirošs atšķirībā no pagastiem, kur es īpaši par to arī necīnījos. Un tāpēc mēs esam tiešām reizi pa reizei pie šā punkta atgriezušies, bet komisija tomēr ir izšķīrusies par to, lai atstātu. Mēs lūdzam deputātus, ņemot vērā šos pašvaldību principus, kas ir izteikti šeit, šo punktu atstāt. Tas elementāri regulē pilsētu robežās, jo pretējā gadījumā mēs pašvaldību gan izveidosim, bet apcirpsim tā, ka tās izskatīsies gaužām plikas.

Var būt, ka vairāk debates nebūtu vajadzīgas, var būt, ka varētu balsot.

Priekšsēdētājs: Jā, loks ir noslēdzies, mēs varam pāriet pie balsošanas. Mēs jau faktiski visu izjautājām, arī runājot par pagastiem, un ir ļoti daudz argumentu gan par, gan pret. Tāpat kā jautājumā par pagastu pašvaldībām atkal divi varianti: vai nu nedodot deputātiem tiesības apturēt uzņēmumu darbību, nevis uzņēmēju darbību teritorijā, vai arī redakcijas komisijas piedāvātais variants, ka deputāti var šo uzņēmumu darbību apturēt.

Lūdzu, balsosim par pirmo radikālāko priekšlikumu, radikālākais laikam gan ir redakcijas komisijas variants. Tātad mēs balsojam par 27.pantu bez 5.apakšpunkta. Lūdzu. Par– 42.

Otrais variants, kā piedāvā redakcijas komisija, dot pilsētas deputātiem tiesības apturēt uzņēmumu darbību. Lūdzu, balsosim. Uzņēmumu, nevis uzņēmēju darbību, mēs labojām. Par– 62. Tātad pieņemts ir otrais variants, un ar to šis likums atšķirsies no likuma par pagastu pašvaldībām.

Lūdzu, Škapara kungs!

J.Škapars: Es domāju…

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

D.Vanags: Ar šo balsojumu ir pasludināts, ka pilsētas deputāti ir citas kategorijas deputāti nekā pagasta deputāti, tāpēc es ierosinu šo normu ielikt arī likumā par pagastu pašvaldību. Pie tā mums ir jāatgriežas, jo deputāti šajos līmeņos ir vienādi, nevar būt tā, ka vieni ir pirmās kategorijas un citi– otrās kategorijas.

J.Škapars: Es piedāvātu izskatīt šo likumu, ja būs nepieciešams atgriezties pie kaut kādām pozīcijām, tad tas ir cits jautājums, tad jau ir par jaunu jāskata.

Priekšsēdētājs: Pabeigsim šo likumu un tad… Turpināsim izskatīt. Deputāt, Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Es atvainojos, bet es pilnīgi piekrītu Vanaga koncepcijai. Ja mēs pagasta deputātus padarām par otrās šķiras deputātiem, tad mēs par šādu likumu nevaram balsot.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

J.Dinevičs: Es gribētu aizrādīt savam vietniekam, ka par otrās šķiras deputātiem šeit parasti runā citā frakcijā, bet, runājot par problēmu, es domāju, ka varbūt tā ir Dieva griba, ka šis rezultāts ir izcili labvēlīgs, jo padomājiet, kas notiks– rūpniecība būs spiesta pārvietoties ārā no pilsētas. Varbūt tas ir tas, kas mums arī ir vajadzīgs. Paldies. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Jā, ja tikai lauki ņems pretī. Deputāt Lagzdiņ, vai jūs gribējāt kaut ko teikt? Jūs bijāt pie mikrofona. Nē? Labi, tad turpinām. Mums jāpieņem šis likums, un tad konsultēsimies par citām lietām.

J.Škapars: Tātad 29.panta otrā un trešā daļa. Būtībā šeit vajadzētu visam būt analogam– tā, kā tas bija pagasta likumā.

Priekšsēdētājs: Vai iebildumu nav? Priekšlikumi? Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Kolēģi, es jau teicu, ka ir divi varianti, vai nu atbalstīt komisiju, kura kopā ar pašvaldībām ir lēmusi, vai konceptuālos jautājumus izlemt ne mazāk kā ar 67 balsīm. Pareizi teica, ka otrajā lasījumā tas nav vajadzīgs, bet tad rodas absurds, ka mēs konceptuālos tā lemjam, un tad citi kolēģi runā par šo absurdu. Tātad es ierosinu: vai nu atbalstīt komisiju, vai tiešām konceptuālus jautājumus lemt ne mazāk kā ar 67 balsīm. Bet, ja Škapara kungs bija tik piekāpīgs iepriekšējā likumā un arī tagad viņš piekāpjas, tad es gribu aicināt viņu uz nākamo piekāpšanos, kura būtu saistīta ar iepriekšējo likumu.

Tātad “republikas pilsētas padomju lēmumus, kuri ir pretrunā ar likumu, var apturēt Latvijas Republikas Ministru padome”, tas ir tāpat kā valdes, “bet atcelt tiesa vai Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidijs”. Ja mēs velkam paralēles ar iepriekšējo, tad Augstākās padomes Prezidijs ir jāsvītro. Jo nevar vienā vietā būt tiesas, otrā– Prezidijs vai padomes un tā tālāk. Bet, ja īsti no manis prasītu,
ko es domāju, tad es jums pateiktu, lūk, ko. Es domāju, ka varas lietas ir tik svarīgas, ka tiešām tās vajag izstrādāt atsevišķā lēmumā vai atsevišķā likumā. Par ko tad tagad ir runa? Par to, ka atcels lēmumus, tātad par varas hierarhiju, un varas hierarhija ir pats galvenais, ja mēs realizējam varu kā tādu. Un mums te viss sajūk.

Mēs runājam gan par kompetenci, gan par tiesiskajiem vai netiesiskajiem lēmumiem un tā tālāk, bet faktiski jārunā par kompetenci, un kompetences ietvaros var būt gudri vai dumji lēmumi un, no otras puses, var būt prettiesiski lēmumi. Mēs visu to sajaucam. Ja ir prettiesiski lēmumi, tad varas hierarhijai jābūt stingrai un tai jādarbojas momentāni, tas ir, ja prokurors konstatē, ka šis lēmums ir prettiesisks, tad momentā ir jābūt reakcijai un lēmums jāatceļ. Bet tās ir manas domas. Un visos šajos likumos, kur runa ir par atcelšanu vai apturēšanu, es vienkārši rakstītu “aptur vai atceļ likumā paredzētajā kārtībā”. Un šīs varas hierarhijas izskatīšanai mēs būtu veltījuši pusi dienas un pieņēmuši ar 67 balsīm, nevis ar 47, kā tagad. Es atbalstu Škapara kungu, ja viņš atbalsta arī mani.

J.Škapars: Es atbalstu Gorbunova kungu. (Zālē smiekli.)

Priekšsēdētājs: Deputāts Cilinskis.

E.Cilinskis: Acīmredzot mums šobrīd nav citas iespējas, kā vien atstāt tādā pašā redakcijā, kā bija iepriekšējā likumā, bet es esmu iesniedzis lēmuma projektam par stāšanos spēkā tādu papildinājumu: “Uzdot Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai līdz 1991.gada 1.jūnijam izstrādāt un iesniegt Augstākajā padomē likumprojektu par kārtību, kādā izskata strīdus pašvaldību starpā, kā arī starp pašvaldībām un Latvijas Republikas Ministru padomi.”

J.Škapars: Es domāju, ka vajadzētu pieņemt šo priekšlikumu, jo tiešām šis priekšlikums ir jāizstrādā. Cita ceļa nav. Pašlaik nav šī mehānisma.

Priekšsēdētājs: Tātad vairāk nekādu iebildumu nebija. Tas ir pieņemams variants, un par to mēs arī vienojamies. Tālāk.

J.Škapars: Ir priekšlikums 30.pantā izdarīt tādus pašus redakcionālus labojumus kā pagastu likumā. Silāra kungs rakstiski ir iesniedzis priekšlikumu par 6.punktu. Es domāju, ka jādara tāpat, kā mēs izdarījām pagastu likumā, ja jums nav nekādu iebildumu.

Priekšsēdētājs: Jā.

J.Škapars: Un tagad par Ēlerta kunga priekšlikumu. Tātad 29.panta otrā un trešā daļa tagad ir 33.pants, un tas attiecīgi ir interpretēts un iestrādāts tāpat, kā tas bija pagastu likumā. Un šajā sakarībā es varētu teikt tos pašus argumentus, ko attiecībā uz pagastu likumu, ja Ēlerta kungs piekristu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, tālāk.

J.Škapars: Nākamais jautājums– par balsošanu. Balsošana notiek atklāti, bet, ja to pieprasa kaut vai viens valdes loceklis, jābalso aizklāti. Jaunā redakcijā tas pilnīgi sakrīt ar Ēlerta kunga piedāvājumu.

32.panta iepriekšējā redakcija ir papildināta ar vārdiem “pastāvīgā komisija pieņem lēmumu ar balsu vairākumu no klātesošajiem komisijas locekļiem”. Mēs izdarījām redakcionālas izmaiņas, un tās ir pieņemamas.

36.panta 3.daļu izteikt šādi: “Pilsētas padomei ir pirmpirkuma tiesības.” Tas ir tas, par ko mēs daudz esam debatējuši, tas ir pieņemts un ietverts likuma 40.pantā. Mēs balsojām par šo jauno redakciju pagastu likumā. Es lūdzu, ja deputātiem nebūtu iebildumu, arī šinī likumā atstāt pilnīgi tāpat, kā tas ir pagastu likumā.

Priekšsēdētājs: Nav iebildumu?

J.Škapars: Un pēdīgais priekšlikums ir svītrot 46.pantu. To mēs pašreizējā redakcijā esam svītrojuši, ņemot vērā iepriekšējās reizes apspriedi.

Priekšsēdētājs: Deputāts Eglājs.

V.Eglājs: Par 44.pantu nekas netika sacīts par izmaiņām, bet šis pants neatbilst iepriekšējā lasījuma 39.pantam. Iepriekš bija tāds teksts: pilsētas padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešanu, atcelšanu un apmēriem. Bet 44.pantā ir teikts, ka paredzēto vietējo nodevu ieviešana, atcelšana un nodokļu apmēri... un nav saprotams. Nodokļu apmērus mēs likumā par nodokļiem pieņēmām, te galīgi nav saprotams, kas domāts.

J.Škapars: Es jums atgādināšu iepriekšējās apspriedes. Tad, kad apspriedām pagastu likumu, mēs izņēmām to pantu, kur bija viss atšifrēts, un atstājām pēc deputāta Krastiņa priekšlikuma šo īso formulējumu, un tas tagad ir pilsētu likuma 44.pantā, kur vairs nav šī garākā atšifrējuma. Abos likumos tas ir analogi, tāpēc arī pilsētu likumā ir tāda pati redakcija, kā tas ir pagasta likumā.

V.Eglājs: Bet vai nevajadzētu tomēr par vietējo nodokļu apmēriem formulēt citādi?

J.Škapars: Es domāju, ka šeit ir pareizi.

V.Eglājs: Bet nodokļu apmēri ir nosakāmi atbilstoši nodokļu likumiem, ievērojot noteiktas likmes.

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs.

J.Blažēvičs: Zemes nodokli var palielināt par 50 procentiem un samazināt par 50 procentiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krastiņ!

E.Krastiņš: Tas tikai vēlreiz apliecina, ka tomēr nav nopietni sagatavots šis trešais lasījums. Otrajā lasījumā bija skaidri ierakstīts: “Pilsētas padome lemj jautājumus par likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešanu, atcelšanu un to apmēriem”. Normāls teksts. Un es domāju, ka šeit pilnīgi nevietā ir atsaukšanās uz mani, jo es nedevu tekstu, bet uzstāju, lai šis pants paliek tādā redakcijā. Un tagad pēkšņi “nodevu apmēru noteikšanas” vietā ir parādījušies nodokļu apmēri. Nodokļu apmērus jau nosaka nodokļu likumi un pagastu pašvaldību kompetences šajā ziņā, bet šis pats nosaka “nodevu” noteikšanu, ka pašas vietējās pašvaldības nosaka šos veidus saskaņā ar likumu. Diemžēl mūsu neuzmanības dēļ tieši tāda pati redakcija palikusi arī pagastu likumā.

J.Škapars: Es gribu deputātam Krastiņam atgādināt, ka likumos par nodokļiem vietējai pašvaldībai ir dotas šīs variēšanas iespējas. Šeit vienīgi varētu rakstīt, ka saskaņā ar likumiem par nodokļiem un nodevām. Varbūt šāds precizējums ir nepieciešams, bet vietējai padomei ir atstātas variēšanas iespējas attiecībā uz šiem apmēriem.

E.Krastiņš: Nu, bet tādā gadījumā šis pants vēl jo vairāk ir jā­precizē, ka “likumā paredzēto vietējo nodevu ieviešana, atcelšana, to apmēriem un arī nodokļu apmēriem likumā paredzētajos ietvaros”. Vēl jo lielāks precizējums tad ir vajadzīgs, lai būtu pilnīga skaidrība.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Es gribētu atbalstīt komisiju, jo tiešām šeit ir runa par tiem nodokļiem, kuru lielumu nosaka pašvaldība, tas ir zemes nodoklis, tas ir nodokļu sadalījums starp dažāda līmeņa pašvaldībām. Sniegt šeit kaut kādus precizējumus, manuprāt, būtu pārāk nebūtiski šajā likumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Blažēvičs acīmredzot gribēja to pašu teikt. Es te arī neredzu jautājumu, par ko īsti vajadzētu balsot. Lūdzu, turpinām.

J.Škapars: Vairāk priekšlikumu un labojumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide vēl gribēja kaut ko sacīt? Jūs noņemat savu priekšlikumu? Paldies, Škapara kungs!

E.Kide: Man jāpaskatās, kas tas bija par pantu, kurā uzskaitīti padomes pienākumi. Man ir priekšlikums apstiprināt padomes reglamentu, jo pilsētas padomes reglaments palika neapstiprināts, pagastā mēs likām apstiprināt. Vai te nevajadzētu ievērot konsekvenci? Varbūt tas punkts vienkārši ir izslīdējis?

J.Škapars: Tas manī rada zināmu samulsumu.

E.Kide: Es vienkārši neredzu tajā sarakstā, ka padome apstiprinās sev reglamentu.

J.Škapars: Tas ir 26.panta 6.punkts– apstiprināt pilsētas padomes reglamentu.

E.Kide: Jā.

J.Škapars: 26.panta 6.punkts.

E.Kide: Man te tāda nav.

Priekšsēdētājs: Jā, 6.punkta vispār nav. Tā ir taisnība.

J.Škapars: Tad man jālūdz piedošana, jo manā eksemplārā tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Tā varētu būt drukāšanas vaina, jo divās vietās es pamanīju, ka lapas apakšā pants nav uzdrukāts.

E.Kide: Nākamajā lapā jau ir 7.punkts.

J.Škapars: Es jums ļoti lūdzu piedošanu. Acīmredzot tas ir radies pavairošanas procesā.

Priekšsēdētājs: Tā ir tehniska kļūme.

J.Škapars: Lūdzu piedošanu. Manā eksemplārā tas ir iekšā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Reģistrēsimies. Lūdzu zvanu. 117. Balsojam par Latvijas Republikas likumu “Par pilsētas pašvaldību”. Lūdzu. Par– 90, pret– 4 un atturas– 10. Likums “Par pilsētu pašvaldību” ir pieņemts.

Lūdzu, Blažēviča kungs, pie trešā mikrofona!

J.Blažēvičs: Uzziņai. Mēs atstājām atklātu jautājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu: pilsētā ir, bet pagastā nav. Un otrs jautājums ir par 30.panta 5.punktu, kurš paredz, ka pagasta padomes priekšsēdētājs atbild par likumu un lēmumu izpildi pagasta teritorijā. Pilsētā mēs vienkārši neierakstījām šo punktu un nenobalsojām. Tā ir atšķirība. Mums jāpieņem lēmums, vai mēs atgriezīsimies pie šiem diviem punktiem vai ne. Es ierosinu atgriezties.

Priekšsēdētājs: Vai deputāts Lagzdiņš arī ierosina atgriezties? Ir izteikts ierosinājums, ka jāatgriežas vēl pie pagasta pašvaldības sakarā ar diviem momentiem, kuri nesakrīt ar pilsētas pašvaldības likumu. Es nezinu, vai par to ir vai nav jābalso. Nav jābalso? Labi, to izšķirs komisija. Komisija parastajā kārtībā to ierosinās, ja būs vajadzība. Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi, mums vēl jāizskata un jāpieņem ir lēmums par spēkā stāšanos.

Priekšsēdētājs: Jā, es to atceros. Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Godājamie kolēģi, es lūdzu nopietnāk strādāt un nešaudīties šurp un turp. Mīļie draugi, kas attiecas uz to, ka mums ir zināmas atšķirības vienā vai otrā likumā, vienā vai otrā kompetencē un līdz ar to tiek secināts, ka arī deputāti it kā ir dažādi. Tad jāteic, ka deputāti tiešām ir dažādi un viņi atšķiras ar savu atbildības pakāpi. Nenoņemsim to, tā tas ir, šie deputāti var būt atšķirīgi un ir atšķirīgi.

Priekšsēdētājs: Labi. Ja atļausiet, tad pāriesim pie lēmuma. Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: Es noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Pārejam pie lēmuma.

J.Škapars: Man tomēr ir cita pieeja atšķirībā no Freimaņa kunga. Es gribētu teikt, ka runa nav par divu kategoriju, divu līmeņu deputātiem, tāpēc jautājumu nevajadzētu tā interpretēt. Es domāju, ka deputāti ir vienādi, mēs nedrīkstam būt vieni augstāki un otri zemāki, taču runa ir par situācijām. Tās ir divas pilnīgi dažādas situācijas. Kā jūs atceraties, es savā argumentācijā teicu, ka nevis deputāti ir atšķirīgi, bet atšķirīgas ir situācijas, jo pilsētā pilsētvidi lielā mērā– pat 90–95 procentus– veido tieši uzņēmumi, un tas nosaka šo atšķirību. Manā izpratnē šo jautājumu varējām skart arī pagasta likumā, bet, tā kā mēs esam nobalsojuši, tad lai tā arī paliek. Es ļoti respektēju to, ko mēs pašreiz esam izdarījuši.

Priekšsēdētājs: Lūdzu.

J.Škapars: Jums ir izsniegts Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums “Par Latvijas Republikas likumu “Par pagastu pašvaldību” un “Par pilsētu pašvaldību” spēkā stāšanās kārtību”. Mēs uzskatām, ka par šiem diviem likumiem ir nepieciešams atsevišķs lēmums, pēc tam, kad pieņemsim likumu par Rīgas pašvaldību un arī par rajonu pašvaldībām, būs nepieciešams cits lēmums. Šobrīd par šiem diviem likumiem mēs piedāvājam tādu lēmumu. Te pamatos ir paredzēti tie punkti, kas nepieciešami, lai šis likums varētu stāties spēkā. Man nav īpašas piebildes. Es aicinu jūs apspriest un balsot par šo lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie otrā mikrofona, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man jautājums par 6.punktu. Tātad otrajā teikumā ir sacīts, ka šīs vēlēšanas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta. Tātad faktiski lauku rajonos nevienā pagastā šādas vēlēšanas nevarēs notikt, jo pamatā lauku pagasti visi tiek dotēti.

J.Škapars: Grūbes kungs, vai jums ir kādi konstruktīvi priekšlikumi?

G.Grūbe: Es ierosinu vienkārši svītrot šo teikumu, jo Augstākā padome, dodot piekrišanu par vēlēšanu rīkošanu, arī lems par finansēšanas avotiem. Un es uzskatu, ka nebūtu vajadzīgs precizēt, kā to finansē. Tas būs jāizlemj Augstākajai padomei.

J.Škapars: Es skatos, ka man kolēģis Blažēvičs grib teikt kādu vārdu šajā jautājumā.

G.Grūbe: Un nākamais jautājums ir par 7.punktu, kur ir rakstīts: noteikt, ka Latvijas Republikas Ministru padome tās kompetences ietvaros… Vai Ministru padomei šobrīd noteikti kompetences ietvari?

J.Škapars: Kā jūs redzat, lēmumā ir punkts, kurā paredzēts līdz 15.maijam izstrādāt likumu par Ministru padomi, un tur būs noteikta gan Ministru padomes, gan ministriju kompetence. Šajā sakarībā jau ir konkrēts lēmums. Tā mēs apspriešanas gaitā vienojāmies.

G.Grūbe: Skaidrs. Tā, un par 8.punktu– izveidot līdz 1991.gada 1.jūnijam. Vai tas ir saskaņots ar Ekonomikas komisiju? Vai vispār šāds priekšlikums ir reāls? Es visu laiku esmu iestājies par to, ka jābūt ar termiņiem. Vai ir reāli līdz 1.jūlijam?

J.Škapars: Es labprāt dotu vārdu savam kolēģim Blažēviča kungam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Blažēviča kungs!

J.Blažēvičs: 6.punta pēdējais teikums ir rakstīts saskaņā ar mūsu nule pieņemto likumu. Es negribētu attiecīgos pantus meklēt, bet saskaņā ar nule nobalsoto likumu tas ir ierakstīts.

Un tagad par to, kas varētu izlemt. Jāizlemj ļoti ātri. Ja Ekonomikas komisija iebilst, tad lai saka.

G.Grūbe: Mani apmierina atbildes, ka faktiski šis jautājums nav saskaņots, un, visbeidzot, par 12.punktu, par šo spēkā stāšanās kārtību. Es ļoti atvainojos, bet pašreiz mūsu likumi vienu otru reizi tiek publicēti pēc mēneša vai pēc pusgada, tāpēc es ierosinu, lai stājas spēkā ar pieņemšanas dienu, jo šeit tomēr ir atrunas, ka šajā gadījumā mēs to faktiski nepildīsim.

Priekšsēdētājs: Jā.

J.Škapars: Es negribētu atbildēt uz šo priekšlikumu, jo es arī zinu praksi. Tā pašlaik ir nelāga prakse, ka likumus publicē ārkārtīgi gausi, kaut gan mums bija ļoti laba apņemšanās, ka šo likumu vajadzētu ātri publicēt. Bet vai šis labais nodoms piepildīsies– par to mēs arī tik pārliecināti neesam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Runājot par 6.punktiņu. Diez vai lēmumā par likumu spēkā stāšanās kārtību mums vajadzētu risināt tādus jautājumus, kā eksperimenta kārtā veidot to vai citu struktūru, turklāt paredzot, ka tik un tā būs vajadzīga Augstākās padomes piekrišana. Es domāju, ka tas nav vietā, jo šeit runa ir tikai par spēkā stāšanos. Tāpēc šo punktiņu vajag svītrot no lēmuma projekta, un katrā konkrētā gadījumā šos jautājumus skatīt Augstākajā padomē.

J.Škapars: Man ir lūgums arī sēdes vadītājam. Ņemot vērā, ka mēs pašreiz apspriežam pa konkrētiem pantiem, vai mums nevajadzētu pāriet pie pantu apspriešanas, un tad, ņemot vērā priekšlikumus, balsot par attiecīgiem pantiem? Jo patlaban mēs te sākam pantus apspriest.

Priekšsēdētājs: Jā, jo jautājumu praktiski vairs nav.

J.Škapars: Divreiz netērēsim laiku.

Priekšsēdētājs: Es pilnīgi piekrītu. Acīmredzot skatām pa pantiem. Mums ir izvēle. Mēs varam iet pārtraukumā un atgriezties pie lēmuma pēc pārtraukuma. Laikam tā arī būs jādara, jo tagad mēs nepaspēsim. Pēc pārtraukuma darbu atsāksim pulksten 15.00.

(Pārtraukums)