Projekts: Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums
Saeimas dok. nr.4500; likumprojekts nr.1303
Finanšu
ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2005.gada 12.jūlija
sēdē
akceptēts (prot. Nr.40, 1.§) un 26.jūlijā iesniegts Saeimas
izskatīšanai
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi
1.pants. Likumā lietotie termini
Likumā ir lietoti šādi
termini:
1) struktūrfonda izvērtēšana – Eiropas Savienības
struktūrfondu (turpmāk – struktūrfonds) finansējuma izlietojuma
un struktūrfondu vadības efektivitātes novērtēšana atbilstoši
plānošanas dokumentiem;
2) struktūrfonda projekta iesniegums – iesniegums
(veidlapa un tās pielikumi) projektam nepieciešamā finansējuma
saņemšanai no struktūrfonda;
3) struktūrfonda projekta iesniedzējs – valsts pārvaldes
iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā
persona, fiziskā persona;
4) struktūrfonda projektu veidi:
a) atklāta konkursa
projekts,
b) grantu shēma,
c) nacionālās programmas projekts,
d) grantu shēmas projekts;
5) atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas –
atklāta projektu iesniegumu konkursa sagatavošanas un norises
nosacījumi atbilstoši plānošanas dokumentiem;
6) grantu shēmas apraksts – grantu shēmas projektu
sagatavošanas un ieviešanas nosacījumi atbilstoši plānošanas
dokumentiem;
7) grantu shēmas projekta iesniegums – iesniegums
(veidlapa un tās pielikumi) granta finansējuma saņemšanai;
8) grantu shēmas projekta iesniedzējs – valsts pārvaldes
iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā
persona, individuālais komersants;
9) projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji:
a)
administratīvie vērtēšanas kritēriji,
b) kvalitātes vērtēšanas kritēriji,
c) specifiskie vērtēšanas kritēriji;
10) finanšu kontrole un audits:
a) izlases veida pārbaude projekta īstenošanas vietā,
b) struktūrfondu vadības sistēmas atbilstības un efektivitātes
pārbaude,
c) struktūrfonda projekta finansējuma pieprasījuma un izdevumu
deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaude,
d) struktūrfondu noslēguma izdevumu deklarāciju pārbaude;
11) plānošanas dokumentos minēto aktivitāšu ieviešanas
veidi:
a) atklāts projektu iesniegumu
konkurss,
b) grantu shēma,
c) struktūrfonda nacionālā programma;
12) uzraudzība – struktūrfonda finansēto pasākumu
ieviešanas un izpildes analīze atbilstoši plānošanas
dokumentiem.
2.pants. Likuma mērķis
Likuma mērķis ir noteikt struktūrfondu vadību Latvijā, ciktāl to nenosaka Eiropas Savienības tiesību akti.
3.pants. Likuma darbība
(1) Likums nosaka struktūrfondu
vadībā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības
komitejā un vadības komitejā pieņemto lēmumu statusu un
struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu pieņemšanas,
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību.
(2) Likums attiecas uz 2004.–2006.gada Mērķa 1 programmas
vadību.
4.pants. Struktūrfondu vadība
Struktūrfondu vadība ir programmēšanas periodam nepieciešamo plānošanas dokumentu sagatavošana, saskaņošana un apstiprināšana, struktūrfondu vadības sistēmas izveide, struktūrfonda projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriju izstrāde un apstiprināšana, kā arī struktūrfondu ieviešana, finanšu kontrole, audits, uzraudzība un izvērtēšana.
5.pants. Struktūrfonda finansējuma piešķiršana
Struktūrfonda projekta iesnieguma iesniegšana šajā likumā noteiktajā valsts pārvaldes iestādē nerada pienākumu valsts pārvaldes iestādei piešķirt struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai.
II nodaļa
Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
6.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana
Struktūrfondu vadībā iesaistītās
institūcijas ir:
1) vadošā iestāde;
2) maksājumu iestāde;
3) pirmā līmeņa starpniekinstitūcija;
4) otrā līmeņa starpniekinstitūcija;
5) struktūrfonda finansējuma saņēmējs;
6) grantu shēmas apsaimniekotājs;
7) granta finansējuma saņēmējs;
8) uzraudzības komiteja;
9) vadības komiteja.
7.pants. Vadošā iestāde
(1) Vadošās iestādes
pienākumi:
1) nodrošināt struktūrfondu vadību un ieviešanas
efektivitāti;
2) nodrošināt struktūrfondu uzraudzības komitejas sekretariāta
funkcijas;
3) nodrošināt struktūrfondu vadības komiteju sekretariāta
funkcijas;
4) nodrošināt struktūrfondu vadības informācijas un komunikācijas
pasākumu izpildi Latvijā;
5) koordinēt struktūrfondu vadības cilvēkresursu attīstības
pasākumu izstrādi un organizēt to izpildi Latvijā;
6) nodrošināt tehniskās palīdzības plānošanu, sagatavošanu un
uzraudzību;
7) nodrošināt priekšlikumu sagatavošanu par grozījumiem
plānošanas dokumentos;
8) nodrošināt nevalstisko organizāciju iesaistīšanu vadības
komitejā un uzraudzības komitejā.
(2) Vadošās iestādes tiesības:
1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
2) pieprasīt no maksājumu iestādes, pirmā līmeņa
starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu
shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un
granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama
struktūrfondu vadības un ieviešanas nodrošināšanai.
(3) Vadošā iestāde ir Finanšu ministrija.
(4) Finanšu ministrija nodrošina funkciju nodali iestādē, ja
Finanšu ministrija vienlaikus veic vadošās iestādes un
struktūrfonda finansējuma saņēmēja funkcijas.
8.pants. Maksājumu iestāde
(1) Maksājumu iestādes
pienākumi:
1) veikt struktūrfondu finanšu vadību;
2) apliecināt izdevumus.
(2) Maksājumu iestādes tiesības:
1) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
2) pieprasīt no vadošās iestādes, pirmā līmeņa
starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, grantu
shēmas apsaimniekotāja, struktūrfonda finansējuma saņēmēja un
granta finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama finanšu
kontroles un audita veikšanai un izdevumu apliecināšanai.
(3) Maksājumu iestāde ir Valsts kase.
(4) Valsts kase nodrošina funkciju nodali iestādē, ja Valsts kase
vienlaikus veic maksājumu iestādes un struktūrfonda finansējuma
saņēmēja funkcijas.
9.pants. Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas
(1) Pirmā līmeņa
starpniekinstitūcijas pienākumi:
1) piedalīties plānošanas dokumentu grozījumu izstrādē;
2) izstrādāt struktūrfonda projektu iesniegumu vērtēšanas
kritērijus;
3) atbilstoši plānošanas dokumentiem koordinēt struktūrfonda
finansēto aktivitāšu ieviešanu atbilstoši attiecīgās nozares
politikai un plānošanas dokumentos noteiktajām prioritātēm,
uzraudzīt struktūrfonda finansētās aktivitātes, analizēt
problēmas struktūrfonda ieviešanā un sniegt vadošajai iestādei un
uzraudzības komitejai priekšlikumus par struktūrfonda ieviešanas
uzlabošanu;
4) izstrādāt struktūrfonda nacionālo programmu, grantu shēmas
aprakstu, atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas,
iekļaujot tajās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus;
5) izstrādāt un Komercdarbības atbalsta kontroles likumā
noteiktajā kārtībā iesniegt Finanšu ministrijā sākotnējai
izvērtēšanai atbalsta programmu, ja plānošanas dokumentos
paredzētais pasākums paredzēts komercdarbības atbalstam;
6) noteikt kārtību, kādā izveido vērtēšanas komisiju un vērtē
struktūrfonda projektu iesniegumus;
7) vērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu
iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un
specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un atklāta projektu
iesniegumu konkursa vadlīnijām, kā arī iesniegt vadības komitejā
atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu iesniegumu
sarakstu;
8) vērtēt grantu shēmas projektu iesniegumu atbilstoši projekta
iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem un
grantu shēmas aprakstam;
9) pieņemt lēmumus par atklāta projektu iesniegumu konkursa
struktūrfonda projektu iesniegumu apstiprināšanu vai
noraidīšanu;
10) pieņemt lēmumu par struktūrfonda nacionālās programmas
apstiprināšanu;
11) pieņemt lēmumu attiecībā uz šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā
minēto struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju lēmumu par
struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta
iesnieguma noraidīšanu, ja lēmums ir apstrīdēts saskaņā ar šā
likuma 20.panta ceturto vai piekto daļu;
12) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti
jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijai ir tiesības Ministru
kabineta noteiktajā kārtībā sniegt priekšlikumus par grozījumiem
struktūrfonda projektā, lai nodrošinātu finanšu līdzekļu
izlietojuma efektivitāti, lietderību un normatīvajos aktos par
budžeta un finanšu vadību noteikto prasību ievērošanu.
(3) Šā likuma 9.panta pirmās daļas 4., 6., 7., 9. un 10.punktā
noteiktos pienākumus un otrajā daļā noteiktās tiesības Eiropas
Lauksaimniecības virzības un garantijas fonda virzības daļas
(turpmāk – ELVGF) un Zivsaimniecības vadības finansēšanas
instrumenta (turpmāk – ZVFI) gadījumā īsteno otrā līmeņa
starpniekinstitūcija.
(4) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus
veic pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda
finansējuma saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja
funkcijas.
(5) Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru
kabinets.
10.pants. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas
(1) Otrā līmeņa
starpniekinstitūcijas pienākumi:
1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt attiecīgā
struktūrfonda finansēto aktivitāšu ieviešanu;
2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju
izsludināt un slēgt atklātos projektu iesniegumu konkursus;
3) vērtēt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu
iesniegumus atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem
vērtēšanas kritērijiem un pieņemt lēmumu par katra projekta
iesnieguma administratīvo atbilstību vai administratīvo
neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma noraidīšanu;
4) slēgt ar struktūrfonda finansējuma saņēmēju līgumu par
struktūrfonda projekta ieviešanu;
5) veikt struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
6) uzraudzīt atklāta projektu iesniegumu konkursa projektu,
struktūrfonda nacionālās programmas projektu un grantu shēmas
projektu ieviešanu;
7) sagatavot izdevumu deklarāciju;
8) sniegt struktūrfondu vadībā iesaistītajām institūcijām
informāciju par struktūrfondu projektu ieviešanas gaitu;
9) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti
jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus
veic otrā līmeņa starpniekinstitūcijas un struktūrfonda
finansējuma saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja
funkcijas.
(3) Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas nosaka Ministru
kabinets.
11.pants. Grantu shēmas apsaimniekotājs
(1) Grantu shēmas apsaimniekotāja
pienākumi:
1) atbilstoši plānošanas dokumentiem nodrošināt grantu shēmas
ieviešanu;
2) pēc saskaņošanas ar pirmā līmeņa starpniekinstitūciju
izsludināt un slēgt grantu shēmas projektu iesniegumu
konkursus;
3) vērtēt grantu shēmas projektu iesniegumus atbilstoši projekta
iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem un pieņemt
lēmumu par katra projekta iesnieguma administratīvo atbilstību
vai administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma
noraidīšanu;
4) pieņemt lēmumu par grantu shēmas projekta iesnieguma
apstiprināšanu vai noraidīšanu;
5) slēgt ar granta finansējuma saņēmēju līgumu par grantu shēmas
projekta ieviešanu;
6) veikt struktūrfondu finanšu kontroli;
7) uzraudzīt grantu shēmas projektu ieviešanu;
8) sniegt sabiedrībai informāciju un nodrošināt publicitāti
jautājumos, kas saistīti ar struktūrfondiem.
(2) Grantu shēmas apsaimniekotājam ir tiesības ierosināt un
finansēt granta finansējuma saņēmēja auditu.
(3) Iestāde nodrošina funkciju nodali iestādē, ja tā vienlaikus
veic grantu shēmas apsaimniekotāja un struktūrfonda finansējuma
saņēmēja vai granta finansējuma saņēmēja funkcijas.
(4) Grantu shēmas apsaimniekotāju nosaka Ministru
kabinets.
12.pants. Struktūrfonda finansējuma saņēmējs
(1) Struktūrfonda finansējuma
saņēmējs ir valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas
Republikā reģistrēta juridiskā persona, fiziskā persona, kuras
izstrādātais struktūrfonda projekts ir apstiprināts šajā likumā
noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka atklāta projektu iesniegumu konkursa
vadlīnijas (tajās norāda arī struktūrfonda finansējuma saņēmēju
loku).
(3) Grantu shēmas gadījumā struktūrfonda finansējuma saņēmējs ir
grantu shēmas apsaimniekotājs.
(4) Struktūrfonda finansējuma saņēmējs nodrošina struktūrfonda
projekta ieviešanu atbilstoši līgumam, kas noslēgts ar otrā
līmeņa starpniekinstitūciju.
13.pants. Granta finansējuma saņēmējs
(1) Granta finansējuma saņēmējs ir
valsts pārvaldes iestāde, pašvaldība, Latvijas Republikā
reģistrēta juridiskā persona vai individuālais komersants, kura
izstrādātais grantu shēmas projekts ir apstiprināts šajā likumā
noteiktajā kārtībā.
(2) Ministru kabinets nosaka grantu shēmas aprakstu (tajā norāda
arī granta finansējuma saņēmēju loku).
(3) Granta finansējuma saņēmējs nodrošina no struktūrfondiem
finansētā grantu shēmas projekta ieviešanu saskaņā ar līgumu, kas
noslēgts ar grantu shēmas apsaimniekotāju.
14.pants. Uzraudzības komiteja
(1) Uzraudzības komiteja ir
koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija, kuras
tiesības un pienākumi noteikti tiesību aktos par struktūrfondu
vadību.
(2) Uzraudzības komiteja uzrauga plānošanas dokumentu ieviešanu
un tajos noteikto mērķu sasniegšanu.
(3) Uzraudzības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.
15.pants. Vadības komiteja
(1) Vadības komiteja ir koleģiāla
struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija, kas izveidota, lai
uzraudzītu attiecīgā struktūrfonda ieviešanu un sniegtu
priekšlikumus par piešķirtā finansējuma izlietošanas efektivitāti
un lietderību.
(2) Vadības komiteja darbojas, pamatojoties uz nolikumu, un veic
šādas funkcijas:
1) saskaņo struktūrfonda projekta iesnieguma veidlapu paraugus
pirms to apstiprināšanas Ministru kabinetā;
2) saskaņo atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas pirms
to apstiprināšanas Ministru kabinetā;
3) saskaņo struktūrfonda nacionālo programmu un tajā iekļautos
projektus;
4) pārliecinās, vai tikusi ievērota struktūrfonda projektu
iesniegumu vērtēšanas kārtība, un saskaņo struktūrfonda projektu
iesniegumu sarakstus;
5) saskaņo grantu shēmas aprakstu pirms tā apstiprināšanas
Ministru kabinetā;
6) saskaņo programmdokumenta finanšu līdzekļu sadalījuma plānu
atbilstoši programmdokumentā noteiktajām aktivitātēm.
(3) Vadības komitejas sastāvu nosaka Ministru kabinets.
(4) Vadības komiteja apstiprina attiecīgās vadības komitejas
nolikumu.
III nodaļa
Struktūrfondu vadība
16.pants. Struktūrfondu vadības nodrošināšana
(1) Lai nodrošinātu struktūrfondu
vadību, Ministru kabinets nosaka:
1) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina grozījumu izdarīšanu plānošanas dokumentos un
struktūrfondu ieviešanu (struktūrfonda projektu iesniegumu vai
grantu shēmas projektu iesniegumu sagatavošanu, iesniegšanu un
vērtēšanu un struktūrfonda projektu vai grantu shēmas projektu
īstenošanu);
2) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfondu finanšu kontroli un auditu;
3) kārtību, kādā ziņo par struktūrfondu finansēto projektu
ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un pieņem lēmumu par
neattaisnotajiem izdevumiem;
4) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
publisko informāciju par struktūrfonda projektu;
5) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfonda publicitāti un vizuālās identitātes
prasību ievērošanu;
6) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;
7) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus struktūrfondu
finansēto projektu īstenošanai un veic maksājumus;
8) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu;
9) struktūrfonda finanšu vadības nodrošināšanas kārtību;
10) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma “Piekrastes zvejas
attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, noieta tirgus apgūšanas
veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes
“Atbalsts ražotāju organizācijām” ieviešanu, finanšu kontroli un
auditu.
(2) Ministru kabinets steidzamības kārtā izdod noteikumus par šā
likuma 15.panta otrās daļas 1., 2. un 5.punktā minētajiem vadības
komitejā saskaņotajiem dokumentiem.
(3) Vadošā iestāde izveido vadības informācijas sistēmu par
plānošanas dokumentu uzraudzību un nodrošina datu par
struktūrfonda projektu uzkrāšanu, lai īstenotu šā likuma 7.pantā
noteiktās funkcijas.
(4) Struktūrfonda noslēguma izdevumu deklarāciju pārbauda Finanšu
ministrijas struktūrvienība, kuras funkcijas ir nodalītas no
vadošās iestādes un maksājumu iestādes funkcijām.
17.pants. Uzraudzības komitejas un vadības komitejas lēmumi
Uzraudzības komiteja un vadības komiteja pieņem pārvaldes lēmumus saskaņā ar šo likumu un citiem struktūrfondu vadību regulējošiem tiesību aktiem.
IV nodaļa
Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi,
to apstrīdēšana un pārsūdzēšana
18.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās personas
(1) Struktūrfondu vadībā
iesaistītās personas ir uzskatāmas par valsts amatpersonām likuma
“Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”
izpratnē, ja:
1) tām, pildot amata pienākumus struktūrfondu vadībā
iesaistītajās institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir
tiesības veikt uzraudzības, kontroles vai sodīšanas funkcijas
attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā
pakļautībā;
2) tām ir tiesības rīkoties ar valsts budžeta un struktūrfonda
finansējumu struktūrfondu projektu ieviešanai, sagatavojot vai
pieņemot lēmumu par struktūrfonda finansējumu.
(2) Šā likuma 18.panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz
personām, kas ieņem amatu šādās struktūrfondu vadībā
iesaistītajās institūcijās: struktūrfonda finansējuma saņēmējs un
granta finansējuma saņēmējs, izņemot granta shēmas
apsaimniekotāju.
19.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumi
(1) Struktūrfondu vadībā
iesaistītā institūcija pieņem lēmumus par atklāta projektu
iesniegumu konkursa projektiem un grantu shēmas projektiem.
(2) Lēmumu pieņem par:
1) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma atbilstību projekta iesnieguma administratīvajiem
vērtēšanas kritērijiem un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši
projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas
kritērijiem vai attiecīgā projekta iesnieguma administratīvo
neatbilstību un projekta iesnieguma noraidīšanu;
2) struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu.
(3) ELVGF un ZVFI gadījumā pieņem kopīgus lēmumus par
struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai
administratīvo neatbilstību un attiecīgā projekta iesnieguma
noraidīšanu, kā arī par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai
noraidīšanu.
(4) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu
shēmas projekta iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāko
virzību vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un
specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo
neatbilstību un attiecīgā iesnieguma noraidīšanu pieņem:
1) šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu
konkursa projekta gadījumā pēc struktūrfonda projekta iesnieguma
novērtēšanas atbilstoši projekta iesnieguma administratīvajiem
vērtēšanas kritērijiem;
2) šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā
pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši
projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas
kritērijiem.
(5) Lēmumu par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu
shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu
pieņem:
1) šā likuma 6.panta 3.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītājs atklāta projektu iesniegumu
konkursa projekta gadījumā pēc projekta iesnieguma novērtēšanas
atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem
vērtēšanas kritērijiem un saskaņošanas vadības komitejā;
2) šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītājs grantu shēmas projekta gadījumā
pēc grantu shēmas projekta iesnieguma novērtēšanas atbilstoši
projekta vērtēšanas kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas
kritērijiem.
(6) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās
struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs var
deleģēt citu iestādes amatpersonu kopīgā lēmuma pieņemšanai par
struktūrfonda projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai
administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta iesnieguma
noraidīšanu vai struktūrfonda projekta iesnieguma apstiprināšanu
vai noraidīšanu.
(7) Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs,
pamatojoties uz struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu
shēmas projekta iesniedzēja juridisko statusu, izdod
administratīvo aktu vai pieņem iekšējo pārvaldes lēmumu.
(8) Šā panta septītajā daļā minētā administratīvā akta adresāts
ir struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta
iesniedzējs, ja tā ir Latvijas Republikā reģistrēta juridiskā
persona, fiziskā persona vai individuālais komersants.
(9) Šā panta septītajā daļā minētā iekšējās pārvaldes lēmuma
adresāts ir tas struktūrfonda projekta iesnieguma iesniedzējs vai
grantu shēmas projekta iesniedzējs, kas ir valsts pārvaldes
iestāde vai pašvaldība.
(10) Šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minētā struktūrfondu
vadībā iesaistītā institūcija lēmumu par struktūrfonda projekta
iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma administratīvo
atbilstību un turpmāku virzību vērtēšanai atbilstoši projekta
iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem
vai projekta iesnieguma administratīvo neatbilstību un
noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma
iesniegšanas.
(11) Šā likuma 6.panta 3. vai 6.punktā minētā struktūrfondu
vadībā iesaistītā institūcija lēmumu par struktūrfonda projekta
iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu
vai noraidīšanu pieņem deviņu mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas
par struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma administratīvo atbilstību un turpmāku virzību
vērtēšanai atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un
specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.
(12) ELVGF un ZVFI gadījumā kopīgu lēmumu par struktūrfonda
projekta iesnieguma administratīvo atbilstību vai neatbilstību un
attiecīgi projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu
pieņem 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā iesnieguma iesniegšanas.
20.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma apstrīdēšana
(1) Šā likuma 19.panta otrās daļas
1. un 2.punktā minēto lēmumu var apstrīdēt struktūrfonda projekta
iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs.
(2) Struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta
iesniedzējs var apstrīdēt lēmumu par projekta iesnieguma
administratīvo atbilstību un turpmāko virzību vērtēšanai
atbilstoši projekta iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem
vērtēšanas kritērijiem vai administratīvo neatbilstību un
struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta iesnieguma
noraidīšanu.
(3) Šā likuma 6.panta 4. un 6.punktā noteiktās struktūrfondu
vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmuma apstrīdēšana
neaptur tā izpildi.
(4) Šā likuma 6.panta 4.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu var apstrīdēt tajā šā
likuma 6.panta 3.punktā minētajā struktūrfondu vadībā
iesaistītajā institūcijā, kura ir atbildīga par aktivitātes
vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
(5) Šā likuma 6.panta 6.punktā noteiktās struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu par administratīvo
neatbilstību un grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu var
apstrīdēt tajā šā likuma 6.panta 3.punktā minētajā struktūrfondu
vadībā iesaistītajā institūcijā, kura ir atbildīga par
aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
(6) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā minētās
struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu
apstrīd Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
21.pants. Struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmuma pārsūdzēšana
(1) Struktūrfonda projekta
iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var pārsūdzēt
struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas lēmumu, ja,
pieņemot attiecīgo lēmumu, nav ievērota Ministru kabineta
noteiktā kārtība, kādā pieņem lēmumu par struktūrfonda projekta
iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu
vai struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma noraidīšanu.
(2) Šā likuma 6.panta 3., 4. vai 6.punktā minētās struktūrfondu
vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmuma pārsūdzēšana
neaptur tā izpildi.
(3) ELVGF un ZVFI gadījumā šā likuma 6.panta 4.punktā minētās
struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītāja lēmumu
pārsūdz Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā
kārtībā.
22.pants. Tiesības iepazīties ar struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma lietu
(1) Tiesības iepazīties ar
struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma lietu (izņemot projekta iesnieguma vērtēšanas
materiālus, kuru ierobežotas pieejamības statusu noteicis tās
struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas vadītājs, kura
vērtē attiecīgo iesniegumu) ir attiecīgā projekta
iesniedzējam.
(2) Struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu shēmas
projekta iesniedzējam ir tiesības iepazīties ar attiecīgo lietu
tajā struktūrfondu vadībā iesaistītajā institūcijā, kurā ir
iesniegts struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas
projekta iesniegums.
23.pants. Struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma precizēšana
(1) Ja iesniegtais struktūrfonda
projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta iesniegums
neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem vērtēšanas
kritērijiem, šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā noteiktā
struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija rakstiski pieprasa
(vienu reizi) struktūrfonda projekta iesniedzējam vai grantu
shēmas projekta iesniedzējam sniegt papildu informāciju, lai
precizētu projekta iesniegumu.
(2) Lēmumu par papildu informācijas pieprasīšanu nevar apstrīdēt
un pārsūdzēt. Struktūrfonda projekta iesniedzēja vai grantu
shēmas projekta iesniedzēja uzklausīšanu Administratīvā procesa
likuma izpratnē īsteno, veicot šā panta pirmajā daļā minētās
darbības.
(3) Ja šā likuma 6.panta 3.punktā minētā struktūrfondu vadībā
iesaistītā institūcija konstatē kļūdu šā likuma 6.panta 4. vai
6.punktā minētās struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
atbilstoši administratīvajiem vērtēšanas kritērijiem izvērtētajā
struktūrfonda projekta iesniegumā, kurš ir iesniegts turpmākai
virzībai, lai to novērtētu atbilstoši projekta iesnieguma
kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem, institūcija,
kas konstatējusi kļūdu, nosūta struktūrfonda projekta iesniegumu
attiecīgajai šā likuma 6.panta
4. vai 6.punktā minētajai struktūrfondu vadībā iesaistītajai
institūcijai kļūdas novēršanai.
Pārejas noteikumi
1. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.decembrim izdod šā likuma 16.panta pirmajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.novembrim ir spēkā Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
2. Ja šā likuma 6.panta 4. vai 6.punktā minētā struktūrfondu vadībā iesaistītā institūcija ir izsludinājusi atklātu projektu iesniegumu konkursu vai grantu shēmas projektu iesniegumu konkursu pirms šā likuma 16.panta pirmās daļas 1.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās, piemēro Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumus Nr.200 “Noteikumi par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.
Par likumprojektu
I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs?
1.Pašreizējās situācijas
raksturojums
Pašreiz struktūrfondu vadību Latvijā nosaka 2004.gada 30.marta
Ministru kabineta noteikumi Nr.200 “Noteikumi par Eiropas
Savienības struktūrfondu vadību”. Lai izvērtētu spēkā esošās
struktūrfondu vadības sistēmas tiesiskos aspektus un lemtu par
nepieciešamajiem uzlabojumiem, 2004.gada 30.novembrī Finanšu
ministrijā tika izveidota Juridiskā darba grupa, kas secināja, ka
pašreiz spēkā esošajos normatīvajos aktos nav noteikts deleģējums
Ministru kabinetam izdot ārējus normatīvus aktus par
struktūrfondu vadības jautājumiem, kā arī konstatēja
neatbilstības ar Administratīvā procesa likumu. Tika nolemts
izstrādāt likumu, kas noteiktu struktūrfondu vadības
pamatprincipus Latvijā, noteiktu deleģējumu Ministru kabinetam
izdot ārējus normatīvus aktus struktūrfondu vadības
nodrošināšanai un noteiktu administratīvo procesu regulējošo
normatīvo aktu piemērošanu struktūrfondu vadības procesā.
2. Normatīvā akta projekta būtība
Likumprojekta mērķis ir noteikt struktūrfondu vadības vispārējos
pamatprincipus Latvijā. Likumprojekts nosaka struktūrfondu vadībā
iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, uzraudzības
komitejā un vadības komitejā pieņemto lēmumu statusu, deleģējumu
Ministru kabinetam noteikt, kā tiek nodrošināti struktūrfondu
vadības posmi, kā arī struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju
pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas un apstrīdēšanas kārtību.
Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemēro
īpašu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ka
struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta
iesniedzējs var apstrīdēt lēmuma par administratīvo atbilstību un
projekta iesnieguma tālāko virzību vērtēšanai pēc projekta
iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem
vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta
iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma noraidīšanu.
Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa
starpniekinstitūcijas vai grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja
pieņemtā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu
struktūrfondu līdzekļu efektīvu izlietošanu atbilstoši Padomes
Regulā Nr. 1260/1999 noteiktajam “n+2” principam. Likumprojektā
ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka struktūrfonda projekta
iesnieguma iesniegšana likumā noteiktajā valsts pārvaldes iestādē
nerada pienākumu valsts pārvaldes iestādei piešķirt struktūrfonda
projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam
finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai. Šāds regulējums
nosaka, ka struktūrfonda projekta iesniedzējs vai granta projekta
iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt
tikai zaudējumus, kas radušies, attiecīgajam projekta
iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto
struktūrfonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta
sagatavošanas izmaksas).
Likumprojektā ir noteikta arī struktūrfondu vadībā iesaistīto
institūciju pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība. Struktūrfonda
projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var
pārsūdzēt to, ka nav ievērota Ministru kabineta noteiktā kārtība
lēmuma pieņemšanai par struktūrfonda projekta iesnieguma vai
grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai
struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma noraidīšanu.
Likumprojektā ir noteikts, ka, ja struktūrfonda projekta
iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja iesniegtais
struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta
iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem
vērtēšanas kritērijiem, attiecīgā struktūrfondu vadībā iesaistītā
institūcija vienu reizi rakstiski pieprasa struktūrfonda projekta
iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam sniegt
papildu informāciju par projekta iesniegumu tā
precizēšanai.
Likumprojektā ir noteikts, ka, lemjot par struktūrfonda
finansējuma piešķiršanu, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija vai
grantu shēmas apsaimniekotājs var nenoskaidrot struktūrfonda
projekta pieteicēja vai grantu shēmas projekta pieteicēja
viedokli un argumentus par tā iesniegto struktūrfonda projekta
iesniegumu.
Likumprojektā atšķirībā no Administratīvā procesa likuma tiek
noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam, šīs
tiesības ir pielāgotas struktūrfondu ieviešanas procesam un
balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas
3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu
iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta iesniegumu
vērtēšanas procesā.
II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?
1. Ietekme uz makroekonomisko
vidi
Likumprojekts šo jomu neskar.
2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru
vienkāršošanu
Likumprojekta pieņemšana uzlabos uzņēmējdarbības vidi, atrisinot
I sadaļas 1.punktā minētās administratīvā procesa problēmas
struktūrfondu vadībā. Likumprojektā ir noteikta īpaša kārtība,
kādā struktūrfonda finansējuma saņēmēji un grantu shēmas
finansējuma saņēmēji (tajā skaitā arī komercsabiedrības) var
apstrīdēt struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemtos
lēmumus.
Likumprojekta pieņemšana nepalielinās komercsabiedrību
izmaksas.
3. Sociālo seku izvērtējums
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Ietekme uz vidi
Likumprojekts šo jomu neskar.
III. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?
Likumprojekts šo jomu neskar.
IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?
1. Kādi normatīvie akti (likumi un
Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir
sagatavoti to projekti.
Attiecībā uz Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru
izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) norāda to
izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā
paredzēts šos noteikumus izstrādāt
Likumprojektā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam
noteikt:
1) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina plānošanas dokumentu grozīšanu un struktūrfondu
ieviešanu – struktūrfonda projektu iesnieguma vai grantu shēmas
projekta iesnieguma sagatavošanu, iesniegšanu, vērtēšanu un
struktūrfonda projekta vai grantu shēmas projekta
īstenošanu;
2) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfondu finanšu kontroles un audita
veikšanu;
3) kārtību, kādā ziņo par Eiropas Savienības struktūrfondu
finansēto projektu ieviešanā konstatētajām neatbilstībām un
pieņem lēmumu par neattaisnoti veiktajiem izdevumiem;
4) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
publisko informāciju par struktūrfonda projektu;
5) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfonda publicitātes pasākumus un vizuālās
identitātes vadlīniju ievērošanu;
6) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina struktūrfondu uzraudzību un izvērtēšanu;
7) kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Eiropas
Savienības struktūrfondu finansēto projektu īstenošanai un veic
maksājumus;
8) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
sagatavo un apstiprina struktūrfonda nacionālo programmu;
9) kārtību struktūrfonda finanšu vadības nodrošināšanai;
10) kārtību, kādā struktūrfondu vadībā iesaistītās institūcijas
nodrošina plānošanas dokumenta pasākuma “Piekrastes zvejas
attīstība, sociāli ekonomiskie pasākumi, noieta tirgus apgūšanas
veicināšana un atbalsts ražotāju organizācijām” aktivitātes
“Atbalsts ražotāju organizācijām” ieviešanu, finanšu kontroli un
auditu.
Iepriekšminētos Ministru kabineta noteikumus paredzēts izstrādāt
līdz 2005.gada 1.decembrim.
Ministru kabineta 2004.gada 30.marta noteikumi Nr.200 “Noteikumi
par Eiropas Savienības struktūrfondu vadību” ir spēkā līdz
2005.gada 1.decembrim tiktāl, cik tie nav pretrunā ar šo
likumprojektu.
2. Cita informācija
V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst normatīvais akts?
1. Saistības pret Eiropas
Savienību
Likumprojekts atbilst Latvijas saistībām, ko tā
uzņēmusies, 2003.gadā Atēnās parakstot un noteiktā kārtībā
ratificējot Pievienošanās Eiropas Savienībai līgumu.
Likumprojekta sagatavošanā ir ņemts vērā:
– Eiropas Komisijas 2004.gada 17.jūnija lēmums, ar ko apstiprina
Vienoto programmdokumentu attiecībā uz Kopienas struktūrpalīdzību
saskaņā ar mērķi 1 Latvijā;
– Padomes 1999.gada 21.jūnija Regula (EK) Nr. 1260/1999, ar ko
paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem;
– Padomes 2003.gada 26.maija Regula (EK) Nr. 1105/2003, ar kuru
groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par struktūrfondiem;
– Padomes 2001.gada 28.jūnija Regula (EK) Nr. 1447/2001, ar kuru
groza Regulu (EK) Nr. 1260/1999, ar ko paredz vispārīgus
noteikumus par struktūrfondiem;
– Komisijas 2001.gada 2.marta Regula (EK) Nr. 438/2001, kas
reglamentē Padomes Regulas (EK) Nr. 1260/1999 izpildi attiecībā
uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro no struktūrfondiem
piešķirtajai palīdzībai;
– Komisijas 2002.gada 27.decembra Regula (EK) Nr. 2355/2002, ar
kuru groza Komisijas Regulu (EK) Nr. 438/2001, ar ko paredz sīki
izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr.
1260/1999 attiecībā uz vadības un kontroles sistēmām, ko piemēro
no struktūrfondiem piešķirtajai palīdzībai;
– Komisijas 2000.gada 30.maija Regula (EK) Nr. 1159/2000 par
informācijas un publicitātes pasākumiem, kas dalībvalstīm jāveic
sakarā ar palīdzību no struktūrfondiem.
2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām
Likumprojekts šo jomu neskar.
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un
daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem
Likumprojekts šo jomu neskar.
4. Atbilstības izvērtējums
Likumprojekts šo jomu neskar.
VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot normatīvā akta projektu?
1. Ar kurām nevalstiskajām
organizācijām konsultācijas ir notikušas
Saskaņā ar 2004.gada 17.februāra valsts sekretāru sanāksmē
nolemto likumprojekts tika nosūtīts saskaņošanai šādām
nevalstiskajām organizācijām: sabiedriskās politikas centrs
“Providus”, “Sorosa fonds – Latvija”, “Sabiedrība par atklātību
Delna”, Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs,
Latvijas Pilsoniskā alianse, Latvijas dzimumu līdztiesības
apvienība, Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības
organizācija SUSTENTO. Atzinumi par likumprojektu tika saņemti no
“Sabiedrības par atklātību Delna” un no “Sorosa fonda – Latvija”,
kas apkopoja un iesniedza sabiedriskās politikas centra
“Providus”, Latvijas Pilsoniskās alianses, Vides aizsardzības
kluba un Pasaules dabas fonda komentārus par likumprojektu.
2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta,
iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to
interesēs, neatbalsta)
“Sabiedrība par atklātību Delna” norāda, ka likumprojektā trūkst
regulējuma par 1) informācijas atklātību, 2)amatpersonas statusa
piemērošanu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju
darbiniekiem un projektu vērtētājiem un 3) lēmumu pieņemšanas un
uzraudzības funkciju nošķiršanai. Finanšu ministrija ņēma vērā
otro komentāru un sadarbībā ar Korupcijas novēršanas un
apkarošanas biroju papildināja likumprojektu ar pantu par
amatpersonas statusa piemērošanu struktūrfondu vadībā iesaistīto
institūciju darbiniekiem un struktūrfondu un grantu shēmu
projektu vērtētājiem. Pirmais komentārs netika ņemts vērā, jo
likumprojekta 15.panta 5.punktā ir noteikts deleģējums Ministru
kabinetam izdot noteikumus par kārtību, kādā struktūrfondu vadībā
iesaistītās institūcijas publisko informāciju par struktūrfonda
projektiem. Minētajā Ministru kabineta noteikumu projektā tiks
detalizēti noteikts, kādā veidā struktūrfondu vadībā
iesaistītajām institūcijām būs jāpublisko informācija. Arī
trešais priekšlikums nav ņemts vērā, jo ES struktūrfondu vadības
sistēma ir izveidota un noteikta VPD ieviešanas sadaļā saskaņā ar
ES tiesību aktiem (regulas 1260/1999 un 438/2001 u.c.).
Ieviešanas sistēmu ir apstiprinājusi EK, līdz ar to izmaiņas
esošajā ieviešanas sistēmā netiek veiktas. Minētais priekšlikums
tiks izskatīts, veidojot ieviešanas sistēmu nākamajam
programmēšanas periodam.
“Sorosa fonds – Latvija” norāda uz vairākiem tehniskiem
precizējumiem, ko nepieciešams veikt likumprojektā, kā arī
norāda, kādas izmaiņas būtu nepieciešams ieviest esošajā
struktūrfondu vadības sistēmā (piemēram, noteikt Valsts kontroles
lomu u.c.). “Sorosa fonda – Latvija” sniegtie priekšlikumi nav
ņemti vērā, jo ES struktūrfondu vadības sistēma ir izveidota un
noteikta VPD ieviešanas sadaļā saskaņā ar ES tiesību aktiem
(regulas 1260/1999 un 438/2001 u.c.). Ieviešanas sistēmu ir
apstiprinājusi EK, līdz ar to izmaiņas esošajā ieviešanas sistēmā
netiek veiktas.
3. Kādi sabiedrības informēšanas pasākumi ir veikti un kāds ir
sabiedriskās domas viedoklis
Informācija par likumprojektu ir sniegta sabiedrības saziņas
līdzekļos (presē un intervijas radio, tīklā “Internet”
www.esfondi.lv).
4. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem
Likumprojekta sagatavošanas procesā konsultācijas
starptautiskajiem konsultantiem nav notikušas.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde?
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā
akta izpilde no valsts un (vai) pašvaldību puses ? vai tiek
radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo
institūciju funkcijas.
Jaunas valsts institūcijas netiek radītas. Esošo institūciju
funkcijas nepaplašinās.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta
ieviešanu
Likumprojekts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”. Par
grozījumiem struktūrfondu vadības sistēmā tiks sniegta
informācija sabiedrības saziņas līdzekļos (presē un intervijās
radio un TV, interneta tīklā).
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts
viņu ierobežo
Tiesiskajām attiecībām, kas izriet no likumprojekta, piemēro
īpašu struktūrfondu vadībā iesaistīto institūciju pieņemto lēmumu
apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību. Likumprojekts nosaka, ka
struktūrfonda projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta
iesniedzējs var apstrīdēt lēmuma par administratīvo atbilstību un
projekta iesnieguma tālāko virzību vērtēšanai pēc projekta
iesnieguma kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem
vai administratīvo neatbilstību un struktūrfonda projekta
iesnieguma vai grantu shēmas projekta iesnieguma
noraidīšanu.
Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa
starpniekinstitūcijas vai grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja
pieņemtā lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā izpildi.
Šāds tiesiskais regulējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu
struktūrfondu līdzekļu efektīvu izlietošanu atbilstoši Padomes
Regulā Nr. 1260/1999 noteiktajam “n+2” principam. Likumprojektā
ir iekļauta tiesību norma, kas nosaka, ka struktūrfonda projekta
iesnieguma iesniegšana likumā noteiktajā valsts pārvaldes iestādē
nerada pienākumu valsts pārvaldes iestādei piešķirt struktūrfonda
projekta iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam
finansējumu struktūrfonda projekta ieviešanai. Šāds regulējums
nosaka, ka struktūrfonda projekta iesniedzējs vai granta projekta
iesniedzējs saskaņā ar Administratīvā procesa likumu var prasīt
tikai zaudējumus, kas radušies, attiecīgajam projekta
iesniedzējam sagatavojot vērtēšanas procesā noraidīto
struktūrfonda projekta iesniegumu (piemēram, projekta
sagatavošanas izmaksas).
Likumprojektā ir noteikta arī struktūrfondu vadībā iesaistīto
institūciju pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtība. Struktūrfonda
projekta iesniedzējs vai grantu shēmas projekta iesniedzējs var
pārsūdzēt to, ka nav ievērota Ministru kabineta noteiktā kārtība
lēmuma pieņemšanai par struktūrfonda projekta iesnieguma vai
grantu shēmas projekta iesnieguma apstiprināšanu vai
struktūrfonda projekta iesnieguma vai grantu shēmas projekta
iesnieguma noraidīšanu.
Likumprojektā ir noteikts, ka, ja struktūrfonda projekta
iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja iesniegtais
struktūrfonda projekta iesniegums vai grantu shēmas projekta
iesniegums neatbilst projekta iesnieguma administratīvajiem
vērtēšanas kritērijiem, attiecīgā struktūrfondu vadībā iesaistītā
institūcija vienu reizi rakstiski pieprasa struktūrfonda projekta
iesniedzējam vai grantu shēmas projekta iesniedzējam sniegt
papildu informāciju par projekta iesniegumu tā
precizēšanai.
Likumprojektā ir noteikts, ka, lemjot par struktūrfonda
finansējuma piešķiršanu, pirmā līmeņa starpniekinstitūcija vai
grantu shēmas apsaimniekotājs var nenoskaidrot struktūrfonda
projekta iesniedzēja vai grantu shēmas projekta iesniedzēja
viedokli un argumentus par tā iesniegto struktūrfonda projekta
iesniegumu.
Likumprojektā atšķirībā no Administratīvā procesa likuma tiek
noteikts ierobežojums indivīda tiesībām tikt uzklausītam, šīs
tiesības ir pielāgotas struktūrfondu ieviešanas procesam un
balstās uz Administratīvā procesa likuma 62.panta otrās daļas
3.punktu. Šāds ierobežojums ir noteikts arī tādēļ, lai novērstu
iespējamo interešu konfliktu un korupciju projekta pieteikuma
vērtēšanas procesā.
Pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītāja pieņemto lēmumu var
pārsūdzēt tiesā. Otrā līmeņa starpniekinstitūcijas vadītāja
pieņemto lēmumu var apstrīdēt tajā pirmā līmeņa
starpniekinstitūcijā, kas atbild par attiecīgās aktivitātes
vadību saskaņā ar plānošanas dokumentiem.
Grantu shēmas apsaimniekotāja vadītāja pieņemto lēmumu var
apstrīdēt pirmā līmeņa starpniekinstitūcijā, kas atbild par
attiecīgās aktivitātes vadību saskaņā ar plānošanas
dokumentiem.
Finanšu ministrs O.Spurdziņš