2005. gada 8. septembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8. Saeimas priekšsēdētājas biedrs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs.
Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šā gada rudens sesijas pirmo sēdi.
Pirmā sadaļa – “Par saņemtajiem Satversmes 81.panta kārtībā izdotajiem Ministru kabineta noteikumiem”.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.521 “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par – 59, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Mums ir jānosaka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Lindai Mūrniecei.
L.Mūrniece (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.septembris.
Sēdes vadītājs.
20.septembris. Iebildumu nav. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.539 “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai. Lūdzu rezultātu! Par – 71, pret – 1, neviens neatturas. Komisijai likumprojekts nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Circenei.
I.Circene (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 20.septembris.
Sēdes vadītājs.
20.septembris. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.611 “Grozījumi Tiesu izpildītāju likumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu nodošanu komisijai.
Lūdzu rezultātu! Par – 76, pret – nav, atturas – 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Par priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (JL).
30.septembris.
Sēdes vadītājs.
Termiņš nedrīkst būt garāks par 15 dienām.
E.Jaunups.
16.septembris.
Sēdes vadītājs.
16.septembris. Paldies. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.614 “Grozījums likumā “Par Valsts zemes dienestu”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Nevēlaties debatēt? Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (JL).
Lūdzu noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par grozījuma likumā “Par Valsts zemes dienestu” nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju! Lūdzu rezultātu! Par – 61, pret – 9, atturas – 7. Likumprojekts komisijām nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (JL).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņu lūdzu noteikt 16.septembri.
Sēdes vadītājs.
Paldies! Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Satversmes 81.panta kārtībā izdotos Ministru kabineta noteikumus nr.635 “Grozījumi Augstskolu likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs. Lūdzu!
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Valdošajai koalīcijai ir diezgan dīvaina attieksme pret izglītību vēl no laika, kad desmiti tūkstoši krievu skolēnu cenšas piedalīties likumdošanas procesā. Piemēram, jūnija beigās mēs steidzamā kārtībā, praktiski bez apspriešanas, pieņēmām grozījumus Vispārējās izglītības likumā. Vēl vairāk. Šodien mēs apspriežam grozījumus Augstskolu likumā, kuri jau ir spēkā. No pirmā acu uzmetiena šeit viss ir kārtībā. No likumprojekta anotācijas var saprast, ka notikušas konsultācijas ar Latvijas Studentu apvienību, Latvijas Koledžu asociāciju, Rektoru padomi un Augstākās izglītības padomi. Minētās organizācijas atbalstīja izstrādāto noteikumu projektu.
Godātie kolēģi! Es gribu dot jums informāciju, kādā veidā šīs konsultācijas ir notikušas. Teiksim, 23.augustā Rektoru padomes sēdes darba kārtībā bija iekļauts jautājums “Grozījumi Augstskolu likumā”. Un cienījamie rektori tikai sēdes laikā uzzināja, ka tieši 23.augustā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti, nu un piedzimis dokuments, Ribentropa un Molotova cienīgs. Teiksim, likumprojekta 8.pants: “Izglītības un zinātnes ministram ir tiesības izdot rīkojumu par augstskolas vai koledžas ārkārtas akreditāciju, akreditācijas laiku, akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.” Vai patiešām šeit viss ir kārtībā?
Godātie kolēģi! Akreditācija augstskolai vai koledžai tiek piešķirta pēc rūpīgas augstskolas vai koledžas darbības pārbaudes, kurā iesaistīti profesionāli augstākās izglītības eksperti no dažādām valstīm, kā arī Latvijas Republikas akadēmiskās sabiedrības un citu ieinteresēto pušu pārstāvji – Augstākās izglītības padome, Akreditācijas komisija un tā tālāk. Tādēļ lēmumu par akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu vajadzētu pieņemt nevis vienpersonīgi, bet pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi un Akreditācijas komisiju. Un tikai pēc tam ne izdot rīkojumu, bet griezties tiesā par akreditācijas atcelšanu vai anulēšanu.
Tā ir demokrātija. Tā ir demokrātija, bet likumprojektā nav pat demokrātijas imitācijas. Totalitārā režīma tipiskas pazīmes. Bez tam neregulēts un pat pasliktināts jautājums ar absolventiem, kuri pabeidza vidusskolu pirms trim gadiem vai agrāk un nenokārtoja centralizētos eksāmenus, jo šādu eksāmenu vispār nebija, un tā tālāk.
Tikai augstāk minētais ir pietiekami, lai noraidītu šos noteikumus un dotu iespēju cienītai Inai Druvietes kundzei atgriezties pamatdarbā un rūpīgi pētīt latviešu valodu un folkloru.
Paldies par uzmanību, un lūdzu balsot “pret”!
Sēdes vadītājs.
Nākamajam vārds deputātam Jānim Strazdiņam.
Deputāts Strazdiņš nevēlas runāt. Debates slēdzu.
Lūdzu zvanu! Balsosim par noteikumu “Grozījumi Augstskolu likumā” nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 73, pret – 6, atturas – 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Strazdiņam.
J.Strazdiņš (ZZS).
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 23.septembris.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt. Paldies.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1996.gada 22.oktobra Konvenciju par jūrnieku darba laiku un kuģu apkalpes komplektēšanu” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1970.gada 30.oktobra Konvenciju par apkalpes telpām (papildu noteikumi)” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Jūras kodeksā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jaunupam!
E.Jaunups (JL).
Lūdzu noteikt Juridisko komisiju kā atbildīgo komisiju!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par – 77, pret – 1, neviens neatturas. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par transportlīdzekļu ikgadējo nodevu”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Civillikumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija..
“Pret” vēlas runāt deputāts Jānis Šmits. Lūdzu!
J.Šmits (LPP).
Godātie kolēģi! Jūsu priekšā ir likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”.
Kāds ir šī likumprojekta iesniegšanas mērķis, ja mēs lasām anotācijā? Šī likumprojekta mērķis ir pārņemt Eiropas Padomes direktīvas prasības, kas nodrošina efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju.
Ja mēs lūkojamies uz šo nemākulīgi un pavirši sagatavoto projektu, mums acīs krīt divas lietas.
Pirmkārt, kāda ir šīs direktīvas jēga? Šīs direktīvas jēga ir vienādas attieksmes princips pret personām neatkarīgi no viņu rasu vai etniskās piederības. Un, ja mēs lūkojamies no otras puses, mēs redzam tā saucamās integrācijas lietu ministrijas Sekretariāta vadītās darba grupas patvaļīgo vēlmi ierakstīt likumprojektā to, kas nemaz nav paredzēts šajās Eiropas Padomes direktīvas prasībās. Un proti, paplašināt direktīvā prasīto rasu diskriminācijas aizliegšanu, attiecinot to arī uz citiem diskriminācijas veidiem.
Es gribētu jautāt – kas tas ir? Nevainīgs joks, nekompetence vai arī apzināta ļaunprātība? Ir patiešām ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu. Bet tas noteikti norāda uz vairākām būtiskām lietām. Un proti, pirmais ir tas, ka acīmredzot, ministrs Latkovskis ir aizmirsis, ka viņa vadītā tā saucamās integrācijas lietu ministrijas Sekretariāta pamatuzdevums ir veidot saskaņu sabiedrībā, kā arī rūpēties par to, lai invalīdi, cilvēki ar īpašām vajadzībām tiktu integrēti sabiedrībā. Bet tā vietā ministra kungs izvēlas un cilā jautājumus, kas, gluži pretēji, nevis vieno, bet gan šķeļ sabiedrību un veicina tajā spriedzi. Es gribētu tikai atgādināt, ka homoseksuālisms ir tas, ko noraida 82% mūsu Latvijas sabiedrības.
Kā vēl vienu nekompetenci es varētu minēt arī 23.jūlijā notikušo konferenci šajās sekretariāta telpās, kur rupji tika pārkāpta Satversme, kas paredz, ka valsts ir šķirta no baznīcas, un arī ļaunprātīgi tika izmantoti administratīvie resursi, kurā tika runāts nevis par augšminētajām prioritātēm, bet gan par homoseksuālām attiecībām, attiecībām starp baznīcu un homoseksuālistiem un tā tālāk. Kas tas ir? Izsakoties ar kāda vieda teologa vārdiem – “mums ir darīšana ar vienas interešu grupas rafinētu cīņu par savu mērķu sasniegšanu”.
Šis likumprojekts ir nesagatavots. Šis likumprojekts ir sasteigts. Es tikai gribu atgādināt kolēģiem: ka, ja mēs runājam par šo diskriminācijas aizlieguma normu ieviešanu likumdošanā, tad 11 valstis Eiropas Savienībā vēl joprojām ir atturējušās ieviest savā likumdošanā šīs diskriminācijas aizlieguma normas. Un es nedomāju, ka Latvija būs gudrāka, piemēram, par Vāciju, Itāliju, Portugāli, Grieķiju, Austriju vai arī citām valstīm.
Un tieši tādēļ Latvijas Pirmā partija aicina šo likumprojektu neatbalstīt, tā iesniegšanu komisijai, sūtīt atpakaļ uz Ministru kabinetu pārstrādāšanai un iesniegt to kvalitatīvā veidā vēlreiz Saeimā.
Paldies par uzmanību.
Sēdes vadītājs.
Ingrīda Circene. Lūdzu!
I.Circene (JL).
Labrīt, kolēģi! Šis bija ļoti liels pārsteigums, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas pārstāvis, kāpjot tribīnē, nostājas pret minoritātēm.
Es domāju, ka jums ir jāpadomā par to, kādā komisijā kurš deputāts ieņem attiecīgo lomu. Attiecīgais projekts – “Grozījumi Civillikumā” – ievieš Eiropas Savienības tiesības atbilstoši terminoloģijai un pierādījuma pienākuma iekļaušanu. Ļoti skaidri tiek pateikts, kas šeit tiek ieviests.
Sagatavojot šo likumprojektu, mums ir jāņem vērā, kas notiek Latvijā. Pēdējo mēnešu notikumi skaidri parāda, ka Latvijā sabiedrībā diemžēl ir problēmas ar iecietību pret citādi domājošiem un citādas minoritātes pārstāvošiem cilvēkiem. (Starpsaucieni.) Mums pasaulē un Latvijā tiek izstrādātas koncepcijas, tiek izstrādātas stratēģijas, taču diemžēl mums ir problēmas ar pašu attieksmi un iecietību pret pārējiem sabiedrības locekļiem.
Tādēļ es jums lūdzu vērsties pret liekulību un aizstāvēt cilvēktiesības visos to veidos.
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies. Viens deputāts ir runājis “pret”, viens – “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Civillikumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 49, pret – 30, atturas – 4. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.
“Pret” vēlas runāt deputāts Vladimirs Buzajevs. Lūdzu.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Šis likumprojekts – “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” – ir no tās pašas pretdiskriminācijas paketes, kurā bija arī cits nobalsotais skandalozais likumprojekts “Grozījumi Civillikumā”. Un viss, ko runāja no šīs tribīnes abi debatētāji, pilnā mērā attiecas arī uz grozījumiem Valsts civildienesta likumā. Tur nav neviena vārda par seksuālo minoritāšu diskrimināciju, bet pašā likumā ir aizliegums visiem nepilsoņiem ieņemt attiecīgos amatus. Viena trešdaļa nodokļu maksātāju ir acīmredzami diskriminēta, un nekādu priekšlikumu uzlabot situāciju un novērst diskrimināciju nav. Un visas šīs runas par to, ka mēs esam Eiropā un esam gatavi pilnveidot savu likumdošanu, ir pilnīgi tukšas runas un neatbilst realitātei. Viss šis “seksuālais skandāls” ir tikai iemesls, lai novērstu Latvijas un starptautiskās sabiedrības uzmanību no tiešiem, rupjiem un masveida cilvēktiesību pārkāpumiem, kas notiek šobrīd Latvijā.
Lūdzu neatbalstīt šo likumprojektu!
Sēdes vadītājs.
“Par” neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Valsts civildienesta likumā” nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret – nav, atturas – 3. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sociālo drošību”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Likumā par Valsts cilvēktiesību biroju” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Partnerības un sadarbības nolīgumu, kas izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Tadžikistānas Republiku, no otras puses” nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Bibliotēku likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Obligāto eksemplāru likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Imigrācijas likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Darba likumā” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti iebildumus neceļ. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par autoceļiem”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Rasnačam!
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Lūdzu nodot arī Eiropas lietu komisijai.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst. Likumprojekts tiek nodots arī Eiropas lietu komisijai.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ieroču aprites likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Nacionālās drošības likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par specializēto aģentūru privilēģijām un imunitātēm” nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Standartizācijas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija.
Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Kastēnam!
O.Kastēns (LPP).
Lūdzu šo likumprojektu nodot arī Eiropas lietu komisijai.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Preču un pakalpojumu loteriju likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Augu šķirņu aizsardzības likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”” nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Nolīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm par militārā un civilā personāla statusu, kas norīkots darbam Eiropas Savienības iestādēs, štāba un spēku statusu, kuri ir pieejami Eiropas Savienībai saistībā ar tādu uzdevumu sagatavošanu un izpildi, kas minēti Līguma par Eiropas Savienību 17.panta otrajā daļā, tostarp mācībām, un par dalībvalstu militārā un civilā personāla statusu, kas, lai darbotos šajā jomā, ir nodots Eiropas Savienības rīcībā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Straumes, Rasnača, Dobeļa, Tabūna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” runās deputāts Māris Grīnblats.
M.Grīnblats (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Kāds ir šo nelielo grozījumu mērķis? Grozījumu mērķis nav būtiski mainīt to personu kategoriju, kurai var piešķirt nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu, kaut arī es dažas tādas piezīmes jau dzirdēju, bet gan noskaidrot dažas lietas, jo ir vairākas personas, kas nesekmīgi staigā gar pašvaldību un valsts iestāžu durvīm, nevarot atrast vietu, kur pieņems galīgo lēmumu par šīs pretošanās kustības dalībnieka statusa piešķiršanu. Pašreizējā kārtība nosaka, ka var būt trīs pamati, uz kuriem šo statusu pašvaldības piešķir, tātad izziņa no kādas arhīva vai valsts iestādes, otrām kārtām – tiesas spriedums, un trešām kārtām – Tieslietu ministrijas atzinums.
Kā mēs esam pārliecinājušies, runājot ar vairākiem cilvēkiem, kuri šo statusu mēģina iegūt, reizēm praksē tiek interpretēts tā, ka bez kādas izziņas būtu vajadzīgs arī Tieslietu ministrijas atzinums. Tā, piemēram, persona, kas pie mums ir griezusies ar veselu virkni uzrādītu dokumentu, tajā skaitā Satversmes aizsardzības biroja Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā apkopoti dokumenti, kuru apkopojošā lapā ir minēti šādi fakti, ka šī dokumentēšanas centra rīcībā ir ziņas, “ka jūs esat bijusi nacionālistiskas organizācijas vai grupas dalībnieks”, kas veica antisociālistisku, antikonstitucionālu darbību PSRS teritorijā, tajā skaitā persona, kuru arestējusi Valsts drošības komiteja, tajā skaitā persona, kura izplatījusi ideoloģiski kaitīgus dokumentus, kas vērsti uz PSRS politiskās un ekonomiskās sistēmas graušanu. Tomēr pēc garākas sarakstes Tieslietu ministrijas atbildīgie darbinieki sniedz izvairīgu un faktiski negatīvu atbildi. Šajā sakarībā mēs redzam, ka lieta būtu vienkāršojama, un mūsu variants likuma 4.pantam ir tāds, ka pašvaldība piešķir šo statusu, balstoties uz Latvijas Valsts arhīvu vai citu valstu arhīvu izsniegtajiem dokumentiem par darbošanos nacionālās pretošanās kustībā, tātad, vai šādi fakti ir vai nav, vai arī uz tiesas spriedumu.
Savukārt 4.panta otrajā daļā noteikt, ka gadījumos, ja nav ne arhīvu dokumentu vai izziņas, vai nav tiesas sprieduma, tad šādu statusu var piešķirt, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas atzinumu. Lai šis atzinums nebūtu tātad obligāts visos gadījumos.
Attiecībā uz 2.pantu ir veiktas nelielas redakcionālas izmaiņas. Uzskatām, ka attiecībā uz pašreizējo panta redakciju ir nelielas neskaidrības, jo, ja persona ir bijusi notiesāta un reabilitēta pirms 1961.gada 1.janvāra, tad varētu domāt, ka tai šis statuss tāpēc nepienākas. Tāpat vairākas citas neskaidrības.
Esmu dzirdējis arī jautājumu, ka ar šī 2.panta trešo daļu mēs gribētu pārāk paplašināt šo pretošanās kustības dalībnieku statusu, kas būtu nepieļaujami no valsts budžeta viedokļa. Atbildu vēlreiz. Priekšlikuma iesniedzējiem tādu mērķu nav, jo, neapšaubāmi, 3.punkts gan esošajā, gan tagadējā redakcijā runā par šādu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas idejas propagandēšanu, izplatot nelegālo presi. Par nelegālo presi runāts, protams, gan 60., gan 70.gados. Tai pašā laikā, neapšaubāmi, Atmodas laika prese nebija nelegāla prese. Līdz ar to arī organizācijas, kas bija masveida, kā Latvijas Tautas fronte, Latvijas Nacionālā neatkarības kustība, mūsuprāt, nekādi neietilpst kategorijā, ka tās būtu bijušas saistītas ar nelegālās preses izplatīšanu, jo šajā periodā, protams, valdīja cita kārtība. Ja ir vajadzīgi kādi precizējumi, tie tiks izdarīti otrajā un trešajā lasījumā. Mūsuprāt, šie grozījumi nāktu par labu dažiem cilvēkiem vai dažiem desmitiem cilvēku, kuri, mūsuprāt, neapšaubāmi pēc savas biogrāfijas ir šo statusu pelnījuši. Diemžēl neskaidrības un “bumbas mētāšana” starp pašvaldības un valsts iestādēm viņiem liedz šo statusu iegūt.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītājs.
“Pret” runās deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! No visas sirds apsveicu jūs ar slavenās Kuļikovas kaujas 625.gadadienu! 1380.gada 8.septembrī varonīgie krievu karaspēki uzvarēja mongoļu ordas, līdz ar to atsvabinot Eiropu no agresīvās islāma ekspansijas.
Vai jums nav smieklīgi? Bet kāpēc jūs nopietni uztverat kārtējo TB/LNNK priekšlikumu revidēt vēsturi? Kāpēc jūs gribat pielīdzināt lauku skolotāju un pastnieku slepkavas vai veikalu laupītājus tā sauktajai pretestībai? Tam nav nekāda, ne mazākā tiesiskā pamata.
Laika posmā no 1940.gada 22.jūlija diemžēl vienīgā Latvijas valdība bija padomju valdība. Par to jāpateicas Kārlim Ulmanim, kas savulaik neizveidoja emigrantu vai trimdas valdību. Un līdz ar to tā saucamiem nacionāliem partizāniem nebija nekāda kombatanta statusa. Viņi nebija bruņota armija, viņi bija vienkārši apmānīti cilvēki vai noziedznieki.
Prasu neatbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītājs.
Viens ir runājis “par”, viens – “pret”. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 17, pret – 14, atturas – 42. Likumprojekts komisijai netiek nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa pārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem”” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti neiebilst.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Dzelzceļa likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas un Slovākijas Republikas pievienošanos Konvencijai par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, kura atvērta parakstīšanai Romā 1980.gada 19.jūnijā, un Pirmajam un Otrajam protokolam par tās interpretāciju, ko veic Eiropas Kopienu tiesa” nodot Ārlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Kredītiestāžu likumā” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.
Deputāti piekrīt.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Straumes, Grīnblata, Dobeļa, Tabūna, Seiles un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Juridiskajai komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
“Par” runās deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Laikam ir grūti iedomāties kaut ko pretīgāku nekā nepieklājīgu uzvedību kapos, nemaz nerunājot par kapu un apbedījumu vietu apgānīšanu.
Jā, okupācijas gados tā bija diezgan izplatīta parādība. Es gribētu atgādināt, ka ar zemi tika nolīdzināti Latviešu leģionāru un Nacionālo partizānu kapi. Citi atkal veiksmīgi darbojās, lai iegūtu materiālus labumus, tirgojoties ar kapu plāksnēm un kapu pieminekļiem, pilnīgi izpostot kapus dažādās Latvijas vietās. Un ārkārtīgi raksturīgs piemērs tam ir Rīgas Lielie kapi, kur 90% no pieminekļiem un plāksnēm, kas tur savā laikā bija, ir pazuduši.
Diemžēl šī okupācijas laika parādība nav izskausta. Un šai sērgai ir jāpievērš uzmanība, it īpaši analizējot pēdējā laika vandaļu postījumus Valmierā, Rīgā, Daugavpilī. Atkal tiek apgānīti, īpaši brīvības cīnītāju pat jau tagad, kapi, tiek nogāzti krusti un postītas kapu kopiņas.
Līdz ar to acīmredzot sabiedrības daļai ir iespaids, ka kapi ir tā vieta, kur var ālēties pēc sirds patikas, jo mirušajiem ir ļoti grūti sevi aizstāvēt šeit, uz zemes.
Tātad ir jāpievērš šai lietai uzmanība, un ir jāievieš pirmkārt stingrāki sodi par ālēšanos kapos un kapu postīšanu. Tātad ir runa par 228.pantu. Un bez tam ir jādod iespējas plašāk izvērst šo sodu loku.
Un tāpēc mēs vienlaikus arī piedāvājam 228.prim pantu – “Kapu postīšana”, jo reizēm ir tāda jocīga aizbildināšanās, ka, redziet, krusta apgāšana jau neesot kapu apgānīšana.
Nu tad, lai būtu lielāka skaidrība, tad mēs pieliekam klāt vēl vienu pantu, kur ir skaidra un gaiša runa par kapu postīšanu.
Mēs ceram, ka sabiedrība pievērsīs nopietnāku uzmanību šim jautājumam, it īpaši tie vecāki, kuru dēli un meitas ir sākuši patvaļīgi ālēties kapos, un atbalstīs šīs mūsu iniciatīvas, mūsu – šinī gadījumā es domāju Saeimu. Un šeit arī vajadzētu pasekot, kā mūsu pieņemtās normas darbojas un kā strādā izpildstruktūras šajā lauciņā.
Aicinu atbalstīt visiem tiem, kam tiešām rūp kaut kas, kaut kāds neliels gabaliņš no godīguma un no taisnīguma.
Paldies.
Sēdes vadītājs.
“Pret” runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta nodošanu komisijai! Lūdzu rezultātu! Par – 80, pret un atturas – nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Deputāti Urbanovičs Solovjovs, Bartaševičs, Vidavskis, Cilevičs, Orlovs, Agešins, Klementjevs, Jurkāns un Ribakovs ir iesnieguši Saeimas lēmuma projektu “Grozījumi Deklarācijā “Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu”“. Vai deputātiem ir iebildumi par šī lēmuma projekta iekļaušanu šīsdienas sēdes darba kārtībā? (Starpsauciens: “Ir iebildumi!”)
Tā kā deputāti ceļ iebildumus, tad mums ir jālemj par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā.
“Pret” vēlas runāt deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Jā, cienītie kolēģi! Šoreiz vairs nebūs runa par kapu apgānīšanu, bet būs runa par dokumenta apgānīšanu.
Mēs taču nupat pavisam nesen pieņēmām Deklarāciju. Un tad man rodas tāds jautājums, kādreiz tādas interesantas pārdomas vajadzētu izskatīt. Kāpēc Krievijas ultrašovinisti tik nekrietni izturas pret Latviju? Kāds viņiem ir pamats? Un, izlasot šādus grozījumus, mēs redzam vienu no pamatiem. Ja jau pat Latvijas Republikas Saeimā sēž tādi cilvēki, kam vēsturiskā patiesība neko nenozīmē, kam okupācijas režīma upuri neko nenozīmē, kam masu kapu vietas, represijas, masveida deportācijas ir kaut kāds sīkums, ko jūs brīnāties? Rēķinās tikai ar stipru un vienotu valsti, lai arī tā tur ir lielāka vai mazāka, tas nav tik būtiski. Bet, ja valsts, sabiedrība, ja valsts politiķi ir spējīgi galvenajos jautājumos būt vienoti, tad ir ārkārtīgi grūti šādai valstij kaut ko uzspiest un kaut kur to nostumt malā.
Bet Latvijas sabiedrībā ir novērojama ārkārtīgi centīga darbība, lai sabiedrību šķeltu. Un to cenšas īstenot dažādos slāņos, dažādos Latvijas nostūros, it īpaši Latvijas galvaspilsētā Rīgā. Un tas jau ir viens gards kumoss jebkuram Latvijas nīdējam. Jo, ja mēs šos grozījumus pastudējam, tad mēs secinām, ka faktiski no Deklarācijas ir pazudis viss tas, kam ir bijusi kaut kāda jēga. Palicis ir kaut kāds jocīgs receklis, kaut kāda vispārīga runāšana, ka nu Krievija ir laba valsts, ar viņiem vajag runāt, tur sadarboties... it kā tam būtu vajadzīgs kaut kāds atsevišķs dokuments. Kāds tad ir Deklarācijas virsraksts? Runa taču ir par šo totalitārā, komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu. Tā jau ir tā būtība! Šī nosodīšana un turpmākā darbība. Nevis pilnīga izvairīšanās no tiem visiem vārdiem, kas aicina novērst šīs okupācijas sekas. Novērst šī režīma radīto notikumu sekas. Izmest vārdus. Piemēram, no Latvijas izvesto arhīvu materiālu atdošana atpakaļ Latvijas Republikai. Tātad lai tie guļ kaut kur, vai ne? Okupācijas režīms īstenoja šo dokumentu pievākšanu, un tagad mūs vairs neinteresē, kas ar arhīva materiāliem notiks.
Tālāk. Izmest vārdus “demokrātiskā veidā izvērtēt notikušo”. Nav vajadzīga demokrātija! Protams.
Līdz ar to ir vēlme neatzīt, ka Krievijas Federācija ir PSRS tiesiskā un politiskā mantiniece. Bet viņa taču sevi par tādu ir pasludinājusi! Un ja viņa sevi par tādu ir pasludinājusi, tad viņiem arī ir jāuzņemas visa atbildība par visu labo un par visu slikto. Vai tad tas nav skaidrs? Skaidrs jau ir. Tikpat skaidra arī ir šī rīcība, šī tagad jau izmisīgā cīņa, tur tas slānis ir sadalījies trijās daļās un vienā apakšdaļā. Atnāca uz šejieni 25 deputāti, un tagad tur ir tik un tik, plus tik un tik, mīnus vēl pieci.
Cīņa par vēlētāju balsīm. Un tagad pat būs interesanti, kurš no šiem trim grupējumiem nāks ar niknākiem priekšlikumiem. Mums atkal ir ļoti vienkārša rīcība: visus tos noraidīt. Vai pa vienam, vai visus reizē.
Aicinu to darīt arī šobrīd!
Sēdes vadītājs.
“Par” vēlas runāt deputāts Jānis Urbanovičs. Lūdzu! (No zāles deputāts L.Ozoliņš: “Jāni, neblamē sevi! Latgalē bija lielākā pretošanās kustība!”)
J.Urbanovičs (TSP).
Godātā Saeima! Ja runājam par Deklarāciju, kura, protams, nebija pirmā un acīmredzot nebūs pēdējā, ko pieņem Saeima savā pastāvēšanas laikā attiecībā par okupāciju, tad konkrētais uzdevums valdībai neatbilst Deklarācijas žanram. Tas ir drīzāk Saeimas lēmums, kas vairāk atbilst kaut kādam aritmētikas žanram. Tā kā Dobelis tikko ir parādījis izcilas zināšanas aritmētikā, tad būtu loģiskāk, ka kāda partija vai kāds deputāts ņemtu un saskaitītu visu, un atnestu mums, un mēs tad izvērtētu tos ciparus, ar kuriem tad mēs varētu griezties man vēl nezināmā (varbūt viņiem ir zināma, vēl kādam šeit ir zināma) starptautiskā tiesā un pietiesāt to daudzos, daudzos rubļus no Krievijas.
Redziet, mūsu priekšlikuma būtība, ja jūs būsiet uzmanīgāk izlasījuši, nekā to demonstrēja Dobelis (acīmredzot viņš nemaz nav to darījis uzmanīgi), ir tikai un vienīgi noņemt uzdevumu valdībai veikt šos aprēķinus. Ja kāds grib to darīt – dariet to sabiedriskā kārtā! Netērējiet ne–savu naudu! Tā ir visa mūsu, nodokļu maksātāju, nauda, ar kuru rīkojas, tērējot gan līdzekļus, gan savu darba laiku, augsti valdības ierēdņi. Tas būtu pirmais.
Tas nav godīgi – izmantot savām politiskām apšaubāmām spēlītēm valsts, visu valsts nodokļu maksātāju naudu! Tas būtu pirmais. Otrs. Redziet, ilgi vai neilgi, bet acīmredzot Krievija mūžīgi atradīsies blakus Latvijai, un tā būs ļoti svarīgs ekonomiskais partneris. Un viss, ko mēs darām, ir jāmēro ar šo mērauklu: vai tas dod mums kādus labumus valstij, mūsu Latvijas iedzīvotājiem, visiem, vai tas dod tikai kādam caurkritušam politiķim īslaicīgu, teiksim, “piešprici” viņa politiskajā dzīvē. Nenoliedzami... un to valdības augsto ministru atteikšanās strādāt un vadīt šo darba grupu to pierāda nešaubīgi. Ikviens normāls cilvēks saprot, ka nekad mums neko pietiesāt no Krievijas neizdosies. Nekad! Ja tomēr kāds domā, ka pēc gadiem simts kaut kas mainīsies, – labi, ceriet uz to! Bet netraucējiet šodien, negrūdiet ārā Latvijas uzņēmējus no Krievijas tirgus!
Paldies!
Sēdes vadītājs.
Viens ir runājis “pret”, viens – “par”. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta iekļaušanu nākamās sēdes darba kārtībā! Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 64, atturas – 3. Lēmuma projekts noraidīts.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Mihaila Pietkeviča lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 8.septembrī. Lūdzu zvanu! Balsosim par atvaļinājuma piešķiršanu! Lūdzu rezultātu! Par – 68, pret – 2, neviens neatturas. Atvaļinājums piešķirts.
Informēju jūs, ka Saeimas Prezidijs ir piešķīris bezalgas atvaļinājumu deputātam Krištopanam šā gada 30.augustā.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Strazdiņa iesniegumu, kurā viņš lūdz labot balsojumu par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par nacionālā pretošanās kustības dalībnieka statusu””. Viņš ir vēlējies balsot “par” šā likumprojekta nodošanu komisijai.
Izskatīsim likumprojektu “Grozījumi Darba likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr.4495 – likumprojekta “Grozījumi Darba likumā”, kas ir sagatavots uz otro lasījumu, ir ienākuši 12 priekšlikumi. Komisija visus ir izvērtējusi un piedāvā Saeimai Sociālo un darba lietu komisijas 1.priekšlikumu atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
2.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis deputāts Lasmaņa kungs, komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
3.priekšlikumu, kuru ir iesniedzis Lasmaņa kungs, arī komisija ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt... (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsot. Lūdzu zvanu! Balsosim par 3. – deputāta Lasmaņa priekšlikumu!
J.Stalidzāne.
Nu nevar! Tas taču ir galīgi aplam!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu rezultātu! Par – 48, pret – 19, atturas – 3. Priekšlikums guvis atbalstu.
J.Stalidzāne.
Tātad 3. – deputāta Lasmaņa priekšlikums. Komisija šo priekšlikumu ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
Ā! 4. ... 3.priekšlikumu atbalstīja, ja?
Sēdes vadītājs.
3. priekšlikumu atbalstīja.
J.Stalidzāne.
Jā, 4. – Agešina kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti piekrīt komisijai.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikumu ir iesniedzis deputāts Lasmaņa kungs, un komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
5.priekšlikums... 6.priekšlikums ir deputātes Ceriņas kundzes priekšlikums, un tas ir atbalstīts.
Sēdes vadītājs.
Deputāti atbalsta.
J.Stalidzāne.
7. – Agešina kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Nav iebildumu.
J.Stalidzāne.
8. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Apspriežamais PCTVL frakcijas grozījums Darba likumā nav pirmais šāda veida priekšlikums, bet, kā teica Mahatma Gandijs: “Patiesība būtu jāatkārto tik ilgi, kamēr palicis kaut vai viens, kas to apšauba.”
Šis priekšlikums būtu jāizskata kopā ar sekojošo priekšlikumu nr.9. Tā būtība ir tāda, ka darbiniekam divas reizes gadā pēc viņa personīgās izvēles tiek piešķirtas tiesības uz apmaksātu brīvdienu. Tas ir ārkārtīgi svarīgi tādā daudznacionālā un daudzkonfesionālā, un gribētos ticēt, arī demokrātiskā valstī, kāda ir mūsu Latvija. It īpaši, kad Eiropas Savienībā šāda pieeja ir norma, nevis izņēmums. Šādas darbinieka tiesības nav patvaļīgas, bet gan ierobežojas ar oficiāli svinamām dienām, kā arī ar reliģiskiem un ģimenes svētkiem.
Acīmredzot jūs jau noprotat, tas ir saistīts galvenokārt ar to bēdīgo apstākli, ka mūsu valsts nevēlas atzīt pareizticīgo Ziemassvētkus un Lieldienas par svētku dienām. Diemžēl arī jaunajā likumprojektā “Par svētku un atceres dienām”, kuru sagatavojusi valdība, nav teikts ne vārda par pareizticīgo reliģiskajiem svētkiem.
Šāda valdības pozīcija ir vairāk nekā dīvaina. It īpaši, ja ņem vērā to, ka, pēc pēdējiem SKDS augusta aptaujas datiem, jau trešo gadu pēc kārtas lielākā daļa Latvijas ticīgo atzīst sevi par pareizticībai piederīgiem.
Proti, par pareizticībai piederīgiem sevi atzīst 24, 1% iedzīvotāju; par katoļticīgiem sevi atzīst 20,7% iedzīvotāju; bet 20% ir luterticīgie. 4.vietā – vecticībnieki – 4,4%, kuru reliģisko svētku datumi, pats par sevi saprotams, sakrīt ar pareizticīgo svētkiem. Tomēr Reliģisko lietu pārvaldes dati nesaskan ar pašu ticīgo aptaujas datiem. Domājams, ka tie ir apkopoti pēc reliģisko konfesiju vadītāju sniegtajām ziņām, kuras ne vienmēr var būt precīzas. Ja, piemēram, cilvēks tika nokristīts, iesvētīts un laulājies luterāņu vai katoļu baznīcā, bet vēlāk pārgāja pareizticīgajā baznīcā vai otrādi.
Saskaņā ar RLP datiem vislielākais skaits ticīgo ir luterāņi, otrajā vietā – katoļi un trešajā pareizticīgie –350 tūkstoši. Es tomēr vairāk paļaujos uz ticīgo cilvēku pašnovērtējumu, jo ikviens ticīgais cilvēks taču labāk zina, kādai konfesijai viņš ir piederīgs, kādu dievnamu apmeklē.
Bet jebkurā gadījumā droši var apgalvot, ka pareizticība, tā ir viena no visietekmīgākajām Latvijas tradicionālajām kristīgajām konfesijām. Bet tās pārstāvji ir visietekmīgākā reliģiskā minoritāte.
Kārtējo reizi gribētos atgādināt par arhibīskapa Jāņa Pommera... par to, ka 19. gadsimta vidū latvieši masveidā pārgāja pareizticībā, ka Latvijā eksistē atsevišķas pareizticīgo draudzes, kurās dievkalpojumi notiek tikai latviešu valodā.
Kolēģiem Ūdres kundzei un Emša kungam esmu gatavs atgādināt par svinīgajām runām, kas pagājušajā rudenī tika teiktas pareizticīgā metropolīta tēva Aleksandra jubilejā. Īpaši cerīgi toreiz skanēja ministra Šlesera kunga uzstāšanās. Labi, nu neizdevās pasludināt pareizticīgo Ziemassvētkus par valsts svētkiem. Tad kaut vai atbalstiet šo priekšlikumu! Vispār man likās, ka valdošajā koalīcijā pilnvaras ir sadalītas tā, ka Sociālo un darba lietu komisija, kura noraidīja manu priekšlikumu, atrodas kristīgās vērtības atbalstošās Pirmās partijas ietekmes sfērā. Bet, ja jūs principiāli nevēlaties balsot par PCTVL deputāta Buzajeva priekšlikumu, tad galu galā piedāvājiet taču kaut ko savu.
Es saprotu, ka darba devēji iebilst pret šādiem priekšlikumiem. Būtu dīvaini, ja viņi sakarā ar to priecātos. Tomēr šajā gadījumā runa ir par kaut ko daudz svarīgāku un nopietnāku nekā peļņas iegūšana. Runa iet par izvēles brīvību, par dvēseles pestīšanu galu galā.
Aicinu balsot par 8. un 9.priekšlikumu!
Sēdes vadītājs.
Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Izlasot tekstu un noklausoties iesniedzēja runā, parādās acīm redzamas pretrunas.
Pats piedāvājums, kura tekstu mēs redzam, vienkārši radītu pamatīgu jūkli darbinieku vidū. Iedomājieties: viens ņem divas brīvdienas gadā tādu vai citādu iemeslu dēļ. Te ir derīgs jebkurš iemesls. Labi! Bet viņš strādā ar kādu otru kopā. Un no viņa darba ir atkarīgs citu cilvēku darbs. Paiet tās divas brīvdienas. Tagad tas otrs ņem divas brīvdienas, atrodot attiecīgo iemeslu. Vai arī piespēlējot attiecīgo iemeslu. Pēc tam parādās trešais ar savām divām brīvdienām un ceturtais, un galu galā rodas tāda jauka sabotāža. Un darbs uz priekšu neiet.
Un šeit šajā runā un šajā tekstā ir būtiskas pretrunas. Atsevišķu darbinieku tiesības uz kaut ko un veselas cilvēku kopas tiesības. Un jūs jau dzirdējāt, ka visa runa bija par pareizticīgajiem, un nemaz nebija runa par to, kas pienāktos atsevišķam darbiniekam.
Līdz ar to abi šie priekšlikumi ir maskas, zem kurām slēpjas vienkārši kaut kāda politiska darbība, nevis nopietns piedāvājums mainīt pantus vai to tekstu ar nolūku uzlabot pašu likumprojektu. Ja jau ir tādas izmisīgas rūpes par dažādām reliģiskajām grupām un par atzīmējamām dienām, tad par to ir jārunā, apspriežot citus likumus. Tur, kur ir runa par svētku un atceres dienām. Un nekādā gadījumā par to nav jārunā tad, kad apspriež Darba likumu. Nejauksim lūdzu šīs divas lietas!
Un kārtējo reizi ir jāsecina, ka tā nav vis vēlme strādāt valstij par labu, tā nav vis vēlme uzlabot likumu vai to sakārtot, bet tā ir vēlme graut, ārdīt, radīt neskaidrības un jūkli likumā. Un nekas cits vairāk!
Nekas cits man neatliek kā atcerēties to, ko es teicu pavisam nesen, pirms dažām minūtēm: kā tad var strādāt, teiksim, ar pilnu jaudu tāda Saeima, kur kaut kur kaut kāda ceturtā vai piektā daļa deputātu vispār nedomā par to, kā sakārtot valsti. Nemaz! Taču rūpīgi vēlas “ieslidināt” dažādās likuma normās kaut ko tādu, kas varētu traucēt valstij attīstīties, radīt naidu starp cilvēkiem, radīt šķeltnieciskumu – vienalga, uz kādas bāzes. Šinī gadījumā – Darba likumā “ieslidinot” dažādu reliģisko pārliecību cilvēku uzskatus.
Tā ka, protams, komisija pareizi darījusi, ka nav atbalstījusi.
Sēdes vadītājs.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?
J.Stalidzāne.
Lūdzu Saeimu balsot par 8.priekšlikumu un šo priekšlikumu noraidīt!
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 18, pret – 60, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
9. – Buzajeva kunga priekšlikums. Komisija arī to ir noraidījusi. Un viens no iemesliem arī ir tas, ka sakarā ar to, ka tiek izstrādāts likums “Par svētku un atceres dienām”, tikai pēc tam varētu arī šeit parādīties kādi grozījumi, ja tie būs nepieciešami. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītājs.
Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. – deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par – 16, pret – 63, neviens neatturas. Priekšlikums noraidīts.
J.Stalidzāne.
10. – deputāta Agešina priekšlikums. Komisija to ir noraidījusi.
Sēdes vadītājs.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
11. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Tiek atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Un 12. – Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt!
Sēdes vadītājs.
Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 79, pret un atturas – nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam – 16.septembris.
Sēdes vadītājs.
16.septembris. Paldies. Iebildumu nav.
Izskatīsim likumprojektu “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”. Pirmais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā – deputāts Krūmiņš.
A.Krūmiņš (JL).
Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mēs strādājam pie likumprojekta ar reģistrācijas numuru 1282 – “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izskatīja Saeimas deputātu Kariņa, Grīnblata, Emša, Latkovska un Labuckas iesniegto likumprojektu “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” pirms pusotra gada. Un, izskatot šo dokumentu, mēs nonācām pie secinājuma, ka tas ir jāizstrādā pilnīgāk. Pēc būtības likumprojekts, izstrādātais likumprojekts ir pareizs, jo tas apvieno vairākus likumprojektus vienā likumprojektā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija neatbalstīja šo likumprojektu, bet izveidoja darba grupu, kura strādāja vairāk nekā gadu. Darba grupas sastāvā tika iekļauti masu saziņas līdzekļu pārstāvji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji, Centrālās vēlēšanu komisijas pārstāvji, KNAB pārstāvji, kā arī deputāti no visām frakcijām. Un šī te smagā darba rezultātā tapa alternatīvais likumprojekts.
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt sabiedrības intereses, saņemot vispusīgu, objektīvu un patiesu informāciju par deputātu kandidātiem, deputātu kandidātu sarakstiem pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām, un noteikt priekšvēlēšanu aģitāciju un tās uzraudzības kārtību pirms Saeimas, Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanām masu saziņas līdzekļos valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās un publiskās vietās.
Likums nosaka kārtību, kādā masu saziņas līdzekļi nodrošina Saeimas, Eiropas Parlamenta, pašvaldību deputātu kandidātu valsts apmaksāto aģitāciju, nosakot priekšvēlēšanu aģitācijas izveidošanu priekšvēlēšanu periodā, kā arī nosaka slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes un kontroli.
Šinī izstrādātajā alternatīvajā likumprojektā parādās precīza terminoloģija, parādās tādi termini, kā priekšvēlēšanu aģitācijas pazīmes, slēptā priekšvēlēšanu aģitācija, valsts apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācija un arī precizēti masu saziņas līdzekļi...terminoloģija par masu saziņas līdzekļiem.
Tādēļ lūdzu atbalstīt, kolēģi, šo te likumprojektu pirmajā lasījumā un strādāt tālāk pie šā likumprojekta!
Paldies.
Sēdes vadītājs.
Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Priekšvēlēšanu aģitācijas likums” (Reģistrācijas nr.1282) pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par – 57, pret – 1, atturas – 11. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Albertam Krūmiņam! Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Krūmiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 1.oktobris.
Sēdes vadītājs.
1.oktobris. Iebildumu nav.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi Streiku likumā”. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu, kas ir sagatavots...., ko ir sagatavojusi Labklājības ministrija, un šī Streiku likuma norma tiek saskaņota ar Starptautiskās darba organizācijas Konvenciju nr.87. Un Streiku likums reglamentē to, ar kādu vairākumu vai mazākumu ir jāpieņem lēmumi arodbiedrībām. Šis likumprojekts sagatavošanas gaitā ir saskaņots ar Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Darba devēju konfederāciju, un šīs abas organizācijas likumprojektu atbalsta.
Arī komisija, izskatot šo likumprojektu pirmajā lasījumā, ir lēmusi to nodot Saeimai pieņemšanai pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītājs.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu ar lūgumu noteikt šim likumprojektam steidzamību.
“Par” steidzamību vēlas runāt deputāts Buzajevs. Lūdzu! (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Liecies mierā. Pietiek!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamais Prezidij! Godātie kolēģi! Apspriežamā likumprojekta iespējamā pieņemšana, tā, neapšaubāmi, ir pārāk reta un neraksturīga 8.Saeimas rīcībai, kas varētu darīt mums godu. Protams, tajā gadījumā, ja mēs to patiesi pieņemsim, nesabojājot ar grozījumiem.
Daudzi uzdod sev jautājumu: kāpēc Latvijā, kur ir vērojama tāda visaptveroša nabadzība un ir niecīgas darba cilvēka godu pazemojošas algas, nav streiku? Atbildi jūs atradīsiet pastāvošā likuma 11. un 12.panta redakcijās, kurās tieši arī tiek iesniegti grozījumi. Saskaņā ar šiem pantiem, gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par streiku, ir nepieciešams 3/4 arodbiedrības biedru vai kolektīva darbinieku, kuru nav arodbiedrībā, kopējā skaita kvorums. Šī drakoniskā norma – 3/4 , kas izslēdz jebkurus streikus, sekmīgi pastāv jau 7 gadus. Galu galā Starptautiskā darba organizācija griezās Latvijas Labklājības ministrijā un pieprasīja šo normu atcelt, atgriežoties pie normāla kvoruma, kas ir apstiprināts Arodbiedrību statūtos.
Tad, lūk, mums nav ar ko īpaši lepoties. Vienkārši mums kārtējo reizi izgrieza rokas, izskaidrojot starpību, kas pastāv starp patiesu un viensētas demokrātiju.
Arodbiedrību vadība savā 31.augusta preses konferencē godīgi paziņoja, ka pēc tā plāna rīkot Vislatvijas protesta akciju, sapulci vai gājienu... pastāvošās likuma redakcijas apstākļos rīkot streiku nespētu ne tikai mūsu arodbiedrības, kas pagaidām atrodas pubertātes vecumā, bet arī to pieaugušie kolēģi no Eiropas.
Izveidojušos apstākļos, kad valdošais vairākums arī pret sapulču un gājienu brīvību, izturas pavisam savādāk nekā civilizētajā Eiropā, mūsu pilsētu ielās var notikt viss, kas pagadās. Tādēļ nepieciešams pēc iespējas ātrāk dot algotiem darbiniekiem iespēju ar daudz ierastākām metodēm paust savu protestu – organizēt streikus.
Tieši vadoties no šādiem apsvērumiem, mēs piedāvājam izsludināt likumprojektu par steidzamu un nekavējoties pieņemt to otrajā lasījumā, bet nevis izskatīt to dažu gadu laikā, kā to acīmredzot grasās darīt sociāli bezatbildīgais valdošais vairākums.
Turklāt mēs esam gatavi uz kompromisu, jo neesam droši pārliecināti, ka arī grozījumu pieņemšanas gadījumā likums būs atbilstošs Konvencijai “Par apvienību brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību”. Piemēram, likuma 23.pants, kuru nav paredzēts grozīt, ir sastādīts garā, kas pilnībā atbilst Kārļa Ulmaņa vai Pinočeta diktatoriskajam režīmam. Šis pants izslēdz ne tikai solidaritātes streikus vai politiskus streikus, bet arī liedz streikojot pārskatīt kolektīvo darba līgumu.
Bet 24.pants sniedz darba devējam iespēju novērst jebkuru streiku, ceļot prasību pret streika komiteju tiesā.
Ņemot vērā to, ka pastāvot labējai valdībai, likumdošanas ceļā neko vairāk nav iespējams panākt, bet politiskās prasības, piemēram, tādas kā Likuma par streikiem grozīšana, un civilizēta veidola tām piešķiršanu darbaļaudīm ir aizliegts izvirzīt, vēlreiz piedāvāju PCTVL un Sociālistu frakcijas vārdā: pirmkārt, izsludināt likumprojektu par steidzamu un, otrkārt, pieņemt to bez grozījumiem tieši šodienas Saeimas plenārsēdē.
Aicinu balsot “par”.
Sēdes vadītājs.
Vai kāds vēlas runāt pret steidzamību? Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Streiku likumā” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par – 15, pret – 68, atturas – 1. Likumprojekts par steidzamu netiek atzīts.
Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par – 82, pret – 1, neviens neatturas. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam – 16.septembris.
Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.
Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem””. Pirmais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā – deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisija izskatīja un arī ir lēmusi atbalstīt pieņemšanu pirmajā lasījumā, jo šis likumprojekts saskaņo tās normas, kas dublējās Ārstniecības likumā, likumā “Par prakses ārstiem” un likumā “Par pacientu tiesībām”.
Lūdzu arī Saeimu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītājs.
Debatēs neviens nav pieteicies. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi likumā “Par prakses ārstiem”” pieņemšanu pirmajā lasījumā.
Lūdzu rezultātu! Par – 83, pret un atturas – nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?
J.Stalidzāne.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš – 16.septembris.
Sēdes vadītājs.
16.septembris. Paldies.
Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.
Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm!
Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Buzajeva, Plinera, Aleksejeva, Tolmačova un Sokolovska jautājumu iekšlietu ministram Ērikam Jēkabsonam “Par operatīvo darbību pret Saeimas deputātiem un citiem politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” aktīvistiem”. Jautājumu nodosim iekšlietu ministram.
Vārds paziņojumiem. Deputātei Vairai Paeglei.
V.Paegle (TP).
Cienījamie deputāti! Divi paziņojumi.
Vispirms pulksten 12.30 ārlietu ministrs Artis Pabriks atklās izstādi ar nosaukumu “Mazākumtautību vēsture un mūsdienas” blakuszālē. Jūs visi esat ļoti laipni aicināti.
Otrs paziņojums ir par to, ka Ārlietu komisijas sēde pulksten 10.30. Paldies.
Sēdes vadītājs.
Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Tibetas grupa, lūdzu, sanāksim tūliņ tepat Dzeltenajā zālē uz kādām piecām minūtēm!
Sēdes vadītājs.
Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Sociālo un darba lietu komisijas sēde pulksten 12.00 komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Aigars Pētersons.
A.Pētersons (JL).
Godājamie kolēģi! Baltijas asamblejas komisijas sēde pulksten 11.00 Ārlietu komisijas telpās.
Sēdes vadītājs.
Ontužāna kungs. Lūdzu.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamie kolēģi! Apakškomisijas sēde pulksten 11.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas telpās. Skatīsim Administratīvi teritoriālās reformas likumu.
Sēdes vadītājs.
Saeimas sekretāra biedri lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!
I.Rībena (8.Saeimas sekretāra biedre).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs, Juris Dalbiņš, Oļegs Deņisovs, Uldis Briedis, Pēteris Kalniņš, Jānis Škapars, Dzintars Jaundžeikars, Vineta Muižniece, Mihails Pietkevičs, Anita Kalniņa, manuprāt... Mareks Segliņš un Ingrīda Ūdre. Paldies!
Sēdes vadītājs.
Paldies! Sēde ir slēgta.