Pietiek dzīvot nabadzībā

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers – intervijā “Latvijas Vēstnesim”

Pēteris Krīgers Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

– LBAS ar savu paziņojumu par protesta akciju rīkošanu, lai vērstos pret lielo nabadzību un zemo dzīves līmeni, nāca klajā pēc 2005.gada budžeta grozījumu apstiprināšanas. Kas jūs tajos visvairāk neapmierina, ko jūs uzskatāt par sociāli netaisnīgu?

– Mēs neatraujam budžeta grozījumus no kopējās ekonomikas situācijas valstī, no tiem procesiem, kas notikuši pirms grozījumu stāšanās spēkā. Faktiski šie budžeta grozījumi ir tikai viens no daudzajiem sīkajiem pilieniem nabadzības jūrā. Strādājošo algas netiek līdzi cenu kāpumam. Mēs par to runājām jau 2004.gadā un prasījām, lai ar iedzīvotāju nodokli neapliekamais minimums būtu vismaz 40 latu. Tāpat jāpalielina minimālā alga. Jo daudzi ārvalstu investori saka: jūsu valdība ir deklarējusi, ka ar šādu naudas summu iespējams izdzīvot, tāpēc arī vairāk par minimālo algu nemaksāšu. Pašreizējo skaļi izbazūnēto minimālās algas pielikumu par 10 latiem no nākamā gada 1.janvāra mēs uzskatām par apsmieklu. Inflācija to jau sen ir noēdusi.

– Jā, bet Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē jūs tomēr balsojāt par šādu algas pielikumu.

– Tāpēc, ka valdība faktiski nodarbojās ar šantāžu, sakot: ja jūs nebalsosiet par, jūs vispār izgāzīsit šo algas palielināšanu. Tāpēc piekritām atbalstīt šos 90 latus, jo cita varianta vienkārši nebija. 2004.gadā mēs jūsu minētajā sēdē nobalsojām gandrīz vienprātīgi, ka šiem 90 latiem jābūt jau no 2005.gada 1.janvāra. Taču nākamajā dienā pēc sēdes finanšu ministrs pateica, ka nekāda pielikuma nebūs. Tātad valdība, kad tas izdevīgi, ievēro NTSP sēdē lemto, kad nē – to vienkārši ignorē. Mūs neapmierina arī tas, ka sociālie partneri netika iepazīstināti ar šā gada budžeta grozījumiem, jo dalāmā summa bija necerēti liela.

Algas bija jāpaaugstina jau budžeta grozījumos

– Kā jūs vērtējat šos grozījumus?

– Mēs uzskatām, ka pēc būtības tie ir galīgi nepareizi. Jo tie nerisina daudzas būtiskas problēmas un nav virzīti uz attīstību. Nauda tiek sadalīta nevis pēc prioritātēm, bet gan atbilstoši politiķu privātajām interesēm. Šāda pieeja valsts budžetam mūs neapmierina.

– Vai jūs uzskatāt, ka algas bija jāpaaugstina jau grozījumos? Viens no galvenajiem apsvērumiem bija būtiski nepalielināt nākamā gada budžeta bāzes izdevumus, jo tad būtu apgrūtināta 2006.gada budžeta sastādīšana.

– Mēs uzskatām ka budžeta grozījumos vajadzēja paaugstināt gan neapliekamo minimumu, gan daudz būtiskākam bija jābūt minimālās algas pieaugumam. Turklāt mēs redzam, ka pieņemtie budžeta grozījumi pretēji cerētājam nav apturējuši cenu kāpumu un gada beigās tas būs milzīgs. Ja valdība to nerisina, kaut vai arī ar populistiskiem soļiem, mums nav cita ceļa, kā rīkot protesta akcijas.

– Kādēļ jūs nepamierina valdības solījumi par algu paaugstināšanu vairākās nozarēs strādājošajiem no nākamā gada?

– Ziniet, ir arī solījumi, ka 2010.gadā mēs dzīvosim zaļi. Bet cilvēki grib ēst jau šodien. Cenas, pretēji algām, pieaug jau pašlaik.

– Vai jūs varētu minēt trīs pozīcijas, kuras, jūsuprāt, ir liekas, kurās naudu varēja neieguldīt?

– Kaut vai paredzētā rezerve NATO samitam ir pilnīgi nelietderīga.

– Tātad Latvijai to nevajag rīkot?

– Samitu vajag rīkot. Runa ir par rezervēto naudu. Ja tas tiešām ir tā, kā tagad skaidro, ka tā būs infra- struktūrai, nevis viesu ēdināšanai, tad tā arī vajadzēja ierakstīt. Ka šī summa tiek iekļauta, piemēram, Iekšlietu ministrijas budžetā. Pilnīgi nevajadzīgi arī izmantots finansējums, kas sadalīts Saeimas deputātiem un aiziet viņu dzimtajiem novadiem vai ievēlēšanas vietām (jāatgādina, ka šī prakse aizsākās V.Krištopana valdības laikā un to veiksmīgi praktizējušas visas nākamās – aut.).

Arodbiedrībām ir savas prioritātes

– Labklājības ministre Dagnija Staķe, atbalstot trīspusējo sociālo dialogu, gan uzsvēra, ka sociālajiem partneriem jānāk ne tikai ar kritiku un vēlmēm, bet arī ar saviem priekšlikumiem. Kādas vēl ir LBAS prioritātes, izņemot algu paaugstināšanu?

– Jā, arī mēs gribam redzēt nevis gatavu budžetu, bet kopā ar atbildīgajām amatpersonām izanalizēt, kuras tad ir mūsu prioritātes. Ja mēs sakām, ka mūsu prioritāte ir izglītība, tad mēs to arī izanalizējam un nosakām šaurās vietas. Tad arī mēs redzam, vai galvenais, lai nozare sekmīgi attīstītos, ir algas vai arī kas cits. Minētajā gadījumā gan mēs skaidri zinām, ka tās ir algas. Mēs runājam ne tikai par algām, bet arī nodokļiem. Par neapliekamā minimuma paaugstināšanu, nodokļu atlaišanu par apgādājamiem un kompensāciju mehānismu pašvaldībām. Mēs ļoti atbalstījām “vecāku algu” ieviešanu bērna pirmajā dzīves gadā.

– Diemžēl LBAS neiet tālāk un nerunā par bērnudārzu trūkumu un to, ka māmiņas līdz ar to nevar iekļauties darba tirgū un paliek gandrīz bez iztikas līdzekļiem.

– Mēs uzskatām, ka māmiņām jādod iespēja strādāt arī laikā, kad tiek saņemts bērna kopšanas pabalsts. Viena no mūsu sociālā bloka prioritātēm ir arī saglabāt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas. Mēs arī uzskatām, ka pensiju rezerves fonda veidošana ir pāragra.

– Arī ņemot vērā straujo nodokļu maksātāju skaita samazināšanos un pensionāru pieaugumu pēc desmit gadiem?

– Ņemot vērā to, ka vairums pensionāru saņem pensijas zem iztikas minimuma. Cilvēkus nevar mierināt ar to, ka pēc piecdesmit gadiem mums būs lielisks rezerves fonds. Tā nav pareiza pieeja. Ja nu tomēr par to izšķiras, tad to nedrīkst nodot pārvaldīšanā privātajiem, tas jādara Valsts kasei.

– Atbalstu jūsu protesta akcijām jau ir paudušas LSDSP un PCTVL. Vai jūs šīs partijas uzskatāt par saviem sabiedrotajiem politiskajā līmenī un ar 1.oktobra mītiņu iesaistāties priekšvēlēšanu kampaņā?

– Arodbiedrību akcijai nav nekāda sakara ar priekšvēlēšanu cīņu. Mūsu biedri pārstāv visu politisko partiju spektru. Arī paust atbalstu mums var visi, ja viņu lozungi atbilst cīņai pret nabadzību.

Aizstāv tikai savus biedrus

– No četrpadsmit procentiem strādājošo, kas saņem minimālo algu, 80 procenti strādā privātajā sektorā, kurā arī ir visvairāk Darba likuma pārkāpumu. Kādēļ jūs protestējat vienīgi pret valsti kā darba devēju? Kādēļ nav bijis neviens streiks tirdzniecības nozarē, kur bieži maksā algas, kas ir zemākas par minimālo? Tam būtu arī rezonanse sabiedrībā.

– Nav tā, ka organizējam akcijas tikai valsts sektorā, uz 1.oktobra mītiņu ir aicināti visi strādājošie. Mēs neuzskatām, ka vienmēr vainīga tikai valdība. Taču pārsvarā nelaimei kājas aug no kopējās valsts politikas. Kas attiecas uz protesta akcijām privātajā sfērā, mēs esam vairākkārt norādījuši, ka pašreizējais streiku normatīvais regulējums ir nedemokrātisks, ierobežo strādājošo tiesības streikot. Faktiski pašreiz likumīgi streikot nav iespējams. To apgrūtina noteiktais darba devēja brīdināšanas termiņš, kas ir absurdi, jo streikam jābūt straujam un negaidītam. Bez tam jābūt vairāk nekā 50% strādājošo atbalstam. Tā ka to var darīt vienā uzņēmumā, taču nozarē tas ir gandrīz neiespējami, jo ir arī daudznozaru uzņēmumi.

– Tātad jūs nepiekrītat, ka pārāk maz aizstāvat tos cilvēkus, kas strādā, piemēram, gateros vai “VP Market” veikalos?

– No mūsu biedriem 52% strādā privātajā sfērā. Bez tam mēs varam aizstāvēt tikai tos cilvēkus, kas grib, lai viņus aizstāv. Ja strādājošie paši labprāt vēlas strādāt uzņēmumā, kur plaukst ēnu ekonomika un ir ar mieru saņemt naudu aploksnē, tad, protams, tur arodbiedrība nebūs. Jo mēs vienmēr esam deklarējuši, ka atbalstām godīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbību.

– Tātad strādājošie, kas cieš visvairāk, jo iesaistīti negodīgā uzņēmējdarbībā, jums nerūp?

– Mēs aizstāvam savus biedrus. Ja strādājošais grib, lai to dara, viņš stājas arodbiedrībā. LBAS ir nozaru izveidota apvienība, un mēs varam darboties, tikai pateicoties mūsu biedra naudām.

– Man bija saruna ar kādas nozaru arodbiedrības priekšsēdētāju, kas atzina, ka bieži strādājošie protestē pret ministriju, nevis konkrēto darba devēju, kas ir pie vainas, jo baidās zaudēt darbu. Vai LBAS ir kādi savu biedru aizstāvības instrumenti?

– Ir izstrādāta kārtība, ka LBAS runā ar konkrēto darba devēju par savu biedru, to nedara pats strādājošais, mēs pārstāvam cilvēkus arī tiesās. Daļēji sedzam arī tiesāšanās izdevumus. Bet, protams, daudziem strādājošiem ir bail sūdzēties par savu darba devēju. Brīžiem tās ir neizprotamas, brīžiem diezgan pamatotas bailes. Ir arī darba devēji, kuri neļauj savā uzņēmumā dibināt arodbiedrības.

– Kā jūs vērtējat “VP Market” īpašnieku paziņojumu par vēlmi ievest mazkvalificēto darba spēku, ja Latvijā ir 10% bezdarbs un lielākā daļa bezdarbnieku ir ar zemu kvalifikāciju?

– Pašreizējā situācijā tam nav attaisnojuma. Minētie darba devēji diemžēl vispār neievēro Darba likumdošanu, mēs par to arī esam informējuši Valsts darba inspekciju. Problēma ir cita – no Latvijas aizbrauc kvalificētie darbinieki, mums paliek maz-kvalificētie, pēc kuriem nav īpaša pieprasījuma darba tirgū.

– Vai jums šķiet, ka pēc jūsu protesta akcijām valstī atradīsies nauda jūsu prasību izpildei?

– Domāju, nauda īpaši nav jāmeklē, vienkārši jāgrib to ieraudzīt. Jābūt politiskai gribai pavērsties pret seju ar cilvēkiem. Nevajag aizrauties ar grandiozām celtnēm un samitiem.

– Vai, jūsuprāt, nevajag jaunu Nacionālo bibliotēku?

– Cilvēki par šo projektu bija sajūsmā pirms pieciem gadiem. Taču dzīve mainās, attīstās sakari, internets kļūst pieejamāks. Tā ka tik dārgu ēku pašreizējā situācijā mums nevajag. Tāpat mums nevajag uz AB dambja koncertzāli un jaunu muzeju. Ja vēl atceramies dārgo Iekšlietu ministrijas būvi... Ja cilvēki dzīvo tik ļoti nabadzīgi, nav jāaizraujas ar faraonu cienīgām celtnēm. Tāpat ir jālikvidē visas politisko partiju barotnes dažādās uzņēmējsabiedrībās, kas tur iekārtotas padomju aizsegā. Tāpat jāpārskata milzīgais ierēdņu korpuss.

– Piedodiet, ierēdņu trūkst, mēs netiekam galā ar ES direktīvām.

– Mēs tikai ņemam cilvēkus darbā par 100 latiem un pēc tam maksājam milzīgas kompensācijas soda naudās. Varbūt tomēr samazinām štatus un palielinām algas!

– Tātad LBAS neiebilst pret algu paaugstināšanu civildienestā strādājošajiem?

– Protams, ka nē.

– Ko jūs darīsit, ja pēc 1.oktobra nekas nemainīsies?

– Mēs gribam sarunas ar valdības pārstāvjiem. Ja neizdosies, vērsīsimies pēc palīdzības pie Saeimas un Valsts prezidentes.

Rūta Kesnere, “LV”

ruta.kesnere@vestnesis.lv