Budžeta aprises ir, apmierināto nav

2006.gada budžets būs sociāls – saka valdība, nākamā gada budžets nerisina sasāpējušos sociālos jautājumus – ir sašutušas arodbiedrības, budžetā trūkst prioritāšu, tas nav orientēts uz attīstību – satraukti darba devēji. Šie trīs klaji pretrunīgie viedokļi vakar, 14.septembrī, dominēja Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē, kurā sociālie partneri kopā ar valdības pārstāvjiem sprieda par nākamā gada budžetu.

Sēdes vadītājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas priekšsēdētājs Vitālijs Gavrilovs pauda, ka jārunā par diviem aspektiem: budžeta sastādīšanas metodoloģiju un tā saturu jeb prioritātēm. Diemžēl sēdē netika spriests ne par vienu, ne par otru. Ilgāk nekā stundu arodbiedrības centās pārliecināt valdību, ka patiesībā budžetā ir rezerves, lai būtiskāk palielinātu gan algas, gan ar nodokli neapliekamo minimumu. Arodbiedrības uzskata, ka to iespējams īstenot un turklāt vēl samazināt PVN pārtikai. Šo priekšlikumu īstenošanas iespējamību gan noraidīja Ministru prezidents Aigars Kalvītis un finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.
Nākamā gada konsolidētais budžets būs 2,2 miljardi latu. Pēc Finanšu ministrijas datiem, nākamā gada tēriņiem varētu atvēlēt par 300 miljoniem vairāk nekā šogad. Taču gan A.Kalvītis, gan O.Spurdziņš uzsvēra, ka nesadalītu rezervju nākamā gada budžetā pašlaik nav. Jo valdība cieši turēsies pie principa nepārkāpt 1,5 procentu budžeta deficīta robežu.
O.Spurdziņš arī uzsvēra, ka nākamajā gadā algām papildus atvēlēti 162 miljoni latu, kas ir vairāk nekā jebkad agrāk. Iecerēts paaugstināt algas skolotājiem, veselības aprūpes darbiniekiem, tiesu darbiniekiem, tiek gaidīts Iekšlietu ministrijas pieprasījums par algu palielināšanu un redzējums par tālāko šā sektora attīstību. Nākamgad lielākas algas būs arī kultūras darbiniekiem. No 1.janvāra par desmit latiem lielāka kļūs arī minimālā alga. Tiks palielināti arī pabalsti un būs piemaksas mazajām pensijām. Būtiski pieaugs finansējums zinātnei, Latvijai arī jāpilda savas starptautiskās saistības un jāvirzās uz finansējumu aizsardzībai – 2% no IKP.
Uz V.Gavrilova retorisko jautājumu, kādēļ gan, ja viss ir tik labi, tomēr vērojama sociālā spriedze valstī, O.Spurdziņš atbildēja ļoti pragmatiski – strādājošie nav apmierināti ar algu pieauguma tempiem. Taču, kā uzsvēra Ministru prezidents, budžeta veidošana balstās uz trim vaļiem: budžeta ienākumiem, obligātajiem bāzes izdevumiem un pieļaujamo budžeta deficītu. Tādēļ arī nepietiek, ka sociālie partneri tikai norāda uz naudas nepietiekamību kādā sektorā, vajadzētu likt pretī avotu, no kura ņemt trūkstošo finansējumu. Lai gan līdz galam apmierināts ar 2006.gada budžetu nav arī pats finanšu ministrs. Jo viņaprāt ministrijām pārāk maz līdzekļu atvēlēts kā līdzfinansējums ES struktūrfondiem. Taču tam pietrūka resursu.
O.Spurdziņš arī noraidīja sociālo partneru pārmetumus par nepietiekamu dialogu. Viņš uzsvēra, ka tas nav jānodrošina Finanšu ministrijai. Tā apkopo katras ministrijas budžeta pieprasījumus, kurus tām vajadzētu veidot kopā ar savas nozares sociālajiem partneriem. Un tad šo prioritāšu izvērtēšana jau daudz konstruktīvāk varētu notikt NTSP sēdē.
Lai padarītu trīspusējo dialogu efektīvāku, NTSP dalībnieki nolēma to nodot no Labklājības ministrijas tiešā Ministru prezidenta pārraudzībā ar sekretariātu Valsts kancelejā.
Skaidrs, ka nākamā gada budžets nespēj apmierināt visas vajadzības – vēlmi pēc attīstības un ilgtermiņa investīcijām un nepieciešamību bērnu sūtīt skolā un pabarot jau šodien. Lielā mērā tas, protams, ir sociāls, nevis attīstības budžets, taču, visticamāk, šajā brīdī tas citāds arī nevar būt.

Rūta Kesnere, “LV”
ruta.kesnere@vestnesis.lv