Latvija – biznesam labvēlīga valsts

Pasaules bankas (PB) speciālisti, piesaistot vairāk nekā 3500 vietējo ekspertu, sagatavojuši trešo ikgadējo pētījumu par uzņēmējdarbības vidi un tās uzlabošanai veiktajām reformām. Nule publiskoti pētījuma “Uzņēmējdarbība 2006.gadā: darbavietu veidošana” (Doing Business in 2006: Creating Jobs) rezultāti.

Pētījumā apkopotie dati par 155 pasaules valstīm atspoguļo situāciju šā gada janvārī, ļaujot diezgan objektīvi spriest par apstākļiem, kas nākamajā gadā sagaidīs šo valstu uzņēmējus un ārvalstu investorus. PB prezidents Pols Volfovics norāda: “Darbavietas ir ikvienas valsts prioritāte – tas jo īpaši attiecināms uz nabadzīgajām valstīm. Centieni uzlabot normatīvās prasības un atbalsta sniegšana uzņēmējiem ir būtiski faktori jaunu darbavietu radīšanā. Pagājušā gada veiksmīgo reformu ieviesēju grupa, kurā ietilpst dažādas valstis, sākot ar Serbiju un beidzot ar Ruandu, mums norāda tālākās attīstības ceļu.”

No kaimiņiem vēl atpaliekam

PB pētījuma autori secina, ka visaktīvākās reformu īstenotājas ir Eiropas, arī Austrumeiropas un Baltijas valstis. Valstu rādītāju analīzei un salīdzinājumam kalpoja desmit kritēriju grupas: uzņēmējdarbības sākšana, atļauju saņemšana, darbinieku pieņemšana un atlaišana, īpašuma reģistrēšana, kredīta saņemšana, investoru aizsardzība, starpvalstu tirdzniecība, līgumu izpildes tiesiskā nodrošināšana, nodokļu maksāšana un uzņēmējdarbības beigšana. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, izveidots uzņēmējdarbībai 30 labvēlīgāko valstu saraksts, un iepriecina Latvijas augstā 27. vieta. Tradicionāli īpaši interesants šķiet mūsu valsts rādītāju salīdzinājums ar kaimiņvalstīm. Diemžēl, neraugoties uz Latvijas pārākumu vairākās jomās, no abām pārējām Baltijas valstīm kopvērtējumā atpaliekam – Lietuva ierindojusies 15., bet Igaunija – 16.vietā. Viens no pētījuma autoriem, PB uzņēmējdarbības projekta vadītājs Simeons Djankovs daļēji izskaidro šādu rezultātu, norādot, ka Igaunijā būtiskas uzņēmējdarbības reformas sāktas agrāk, bet Lietuvā to īstenošana ritējusi straujāk. Taču Latvija ierindojusies 12 aktīvāko reformu veicēju skaitā, un tas ļauj cerēt uz vēl augstākiem rezultātiem nākamgad.

Latvijas tiesas nav gausākās

Apkopotie dati liecina par ievērojamām uzņēmējdarbības apstākļu un normatīvā regulējuma atšķirībām dažādās valstīs. Tā, piemēram, Gvatemalā vienkārša līguma izpildes nodrošināšanai ar tiesas palīdzību (no prasības pieteikšanas līdz saistību izpildei) teorētiski jāilgst vidēji 1459 dienas, turpretim Nīderlandē šā procesa ilgums ir tikai 48 dienas. Taču šis rādītājs nav viennozīmīgi saistāms ar valsts vispārējās ekonomiskās attīstības līmeni – arī Itālijā problēmas juridiskais risinājums jāgaida veselas 1390 dienas. Savukārt Latvijas rādītājs ir 186 dienas, kas ļauj secināt – par gausumu bieži kritizētā mūsu valsts tiesu sistēma tomēr ir diezgan efektīva. Protams, jāņem vērā, ka šis procesa ilgums aprēķināts, tikai ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos procesuālo darbību veikšanas termiņus, bet prakse var izrādīties atšķirīga.
Cits būtisks biznesa “klimata” rādītājs ir nodokļu sloga smagums. Latvijas uzņēmējiem nodokļos jāmaksā 38,7 procenti no bruto ienākuma, bet, piemēram, godīgam Sjerraleones uzņēmējam, kā to paredz vietējie likumi, nāktos maksāt 164 procentus no firmas bruto ienākuma. Vieglāks nodokļu slogs nekā Latvijā ir, piemēram, Bosnijā un Hercegovinā – 19,7 procenti, un Bulgārijā – 38,6 procenti. Turpretim Ungārijas uzņēmējiem nodokļos jāmaksā 56,8 procenti, bet Baltkrievijas biznesa ļaudīm – 121,8 procenti no bruto ienākuma.

Darba tirgus elastīgums

Vērts pievērst uzmanību arī darbinieku pieņemšanas un atlaišanas procesa regulējuma aspektiem – kā zināms, daudzi eksperti Eiropas valstu ekonomiskajās grūtībās vaino arī pārlieko darbinieku tiesību aizsardzību. Pētījuma autori norāda, ka neelastīgs darba tirgus kavē jaunu darba vietu veidošanu un veicina nelegālo nodarbinātību. Taču, kaut arī mūsu valsts darba likumā nostiprinātas visas būtiskās darbinieka tiesības, tās nevar uzskatīt par būtisku kavēkli uzņēmējdarbībai – Latvijā darbinieka atlaišanas izmaksas ir zemākas nekā Čehijā, Igaunijā un Slovēnijā. Arī darbinieka pieņemšana mūsu valstī ir lētāka nekā, piemēram, Lietuvā, Krievijā un Čehijā.
Nereti par īstu pārbaudījumu kļūst uzņēmējdarbības sākšanai vajadzīgās procedūras. Šai parādībai ir vairāki aspekti – procedūru skaits, laiks un izmaksas. Visvienkāršākais biznesa sākšanas process ir Austrālijā – tas ilgst divas dienas, un tajā ietilpst tikai divas procedūras. Turpretim Haiti tiesisko vidi nekādi nevar nosaukt par biznesam ļoti draudzīgu – uzņēmējdarbības sākšanai nepieciešamas 203 dienas. Arī vislielākās biznesa sākšanas izmaksas konstatētas nevis ekonomiski attīstītajās valstīs, bet Āzijā un Āfrikā. Šajā ziņā apšaubāmais līderes gods pieder Zimbabvei.
Viena no pētījuma autorēm Kerelija Maklīša norāda, ka tas politikas veidotājiem ļauj izvērtēt savas valsts normatīvo prasību darbību salīdzinājumā ar citām valstīm, mācīties no citu veiksmīgās pieredzes un izvirzīt reformu prioritātes. Pēc PB speciālistu novērojumiem, pētījumi ietekmē uzņēmējdarbības vides reformas visā pasaulē.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv