Izbēgt no upura lomas

“LV” jau vairākkārt rakstīja par personīgo drošību un kabatzagļiem, kas ir viena no pilsētu ēnas sejām. No garnadžu veiklajiem pirkstiem ir cietuši un, visticamāk, cietīs vēl daudzi izklaidīgi vai neuzmanīgi cilvēki. Tiesībsargiem cīņa ar šīs senās profesijas pārstāvjiem neveicas tik rezultatīvi, jo notverto zagļu un apzagto cilvēku skaits nav samērojams.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Viens no modernākajiem mūsdienu aizsardzības veidiem, kā pasargāt sevi no zagļu uzmanības, ir elektronisko norēķina karšu un signalizācijas sistēmu lietošana, ko popularizē bankas un karšu izgatavotāji, kā arī apsardzes uzņēmumi. Interneta lietotājiem ir pieejamas pamācības, kā sevi pasargāt, kā zagli laikus atpazīt un ko nedarīt, lai nekļūtu par ēsmu sveša naudasmaka tīkotājam. Šī informācija ievietota īpaši izveidotajā mājaslapā www.kabatzaglis.lv .

Profesionāļi un amatieri

Profesionālos kabatzagļus kriminālās aprindās uzskata par atsevišķu, savrupu noziedznieku grupu, kurai ir tikai šim nozieguma veidam raksturīgas amata pārmantošanas tradīcijas. Kabatzagļi pieder pie noziedzīgās pasaules elites, jo tas ir nozieguma veids, kur visu izšķir individuālā meistarība. Vienlaikus tas ir arī visai riskants pasākums. Ir daudz kabatzagļu, kuri par vienu un to pašu noziegumu tiesāti desmit un pat vairāk reižu. Šajā noziedzīgajā arodā nereti kopā darbojas vecāki, bērni un pat mazbērni. No iepriekšminētā izriet, ka būt par kabatzagli ir ne tikai iztikas pelnīšanas avots, bet arī dzīvesveids un filozofija. Tas, kurš uz šī ceļa ir nostājies un iemācījies visus zagļu trikus, parasti to dara līdz sirmam vecumam – līdz rokas vairs neklausa.

Uzmanies veikalos, tirgū un pieturvietās!

Par zagļu upuriem parasti kļūst sabiedrības neaizsargātākā daļa – gados veci cilvēki un sievietes. Kabatas zādzības notiek augu gadu – vasarā viegli apzagt, jo nav virsdrēbju ar iekškabatām, kur glabāt naudasmaku, bet ziemā biezāks apģērbs un arī cilvēku burzma sabiedriskajā transportā daudz lielāka. Zagļi savus upurus nolūko sabiedriskā transporta pieturvietās, lielveikalos un tirgū – vietās, kur vienmēr ir daudz cilvēku un burzmas dēļ cilvēki mēdz zaudēt modrību.
Parasti upuris tiek nolūkots jau pie transportlīdzekļa pieturas, novērtējot viņa iespējamo turības līmeni un izpētot maka novietojumu. Kā tas izdodas? Pieturās cilvēki sagatavo braukšanai vajadzīgo naudu vai mēnešbiļeti, maku izņemot un ieliekot atkal atpakaļ. Kad upuris ir izvēlēts, notiek sagatavošanās – tuvojoties transporta līdzeklim, bandas locekļi sastājas cilvēkam apkārt un, izmantojot to, ka pilsētas transports parasti ir pārpildīts, iekāpšanas brīdī izveido mākslīgu burzmu. Var būt arī situācija, kad transporta līdzeklī banda saspiežas apkārt upurim un naudas maku izvelk jau pirmās pieturas laikā, nododot to rokās kādam no bandas locekļiem. Tā rīkojas, lai pasargātu galveno zagli, ja pēkšņi bandas locekli ar naudas maku noķer. Nākamajā pieturā visi bandas locekļi no transporta izkāpj. Upurim tas nozīmē, ka maks ir neatgriezeniski zudis. Bieži zagļa lomā ir īpaši jau no bērna kājas apmācīts pusaudzis, kuram līdz 14 gadu vecumam kriminālatbildība nedraud.
Visbīstamākās pieturvietas Rīgā ir tās, kur piestāj daudzi transporta līdzekļi. Piemēram, Pareizticīgo katedrāle, Centrāltirgus, Nacionālais teātris, Vidzemes tirgus vai Centrālās stacijas apkārtnē esošās pieturas. Šais vietās vajadzētu uzmanīties īpaši.
Veikalos un tirgū strādājošie kabatzagļi parasti darbojas divatā. Kopīgi var darboties gan divas sievietes, gan arī pāris – vīrietis un sieviete. Veikalos un tirgū apzagšana parasti notiek vai nu laikā, kad pircējs sarunājas ar pārdevēju, vai ir iestājies rindā pie kasēm. Piemēram, aplūkojot preci un cenu vai skatoties iepirkumu grozā ar domu – vai es visu nopirku, cilvēks novērš uzmanību no somas un naudas maka. Zādzība notiek brīdī, kad kāds nostājas blakus, it kā ieinteresējoties par to pašu preču stendu vai nevilšus jums uzgrūžoties, vai pie kases, spraucoties garām. Viens no zagļiem nostājas tā, lai no malas neviens neko neredzētu, tikmēr otrs darbojas. Šos zagļus vizuāli atpazīt ir grūti, jo viņi vienmēr ir solīdi ģērbušies un parasti neatšķiras no pircējiem.

Viņu nav maz…

Rīgā vien aktīvi darbojas apmēram 150 kabatzagļu, liecina policijas rīcībā esošā informācija. Pavisam policijas kartotēkā ir vairāk nekā 1000 personu, kuras jebkad aizturētas par šo noziegumu, tāpēc iemesls uzmanīties ir visai nopietns.
Zagļu vidū ir gan profesionāļi, kas savu meistarību slīpējuši gadiem, gan pusaudži, kas meistarības trūkumu mēģina kompensēt ar nekaunību, gan narkomāni, kas zog izmisuma dzīti un tiek pieķerti visbiežāk.
Visbīstamākās ir profesionālo kabatzagļu bandas, kurās parasti vienlaikus darbojas trīs vai četri cilvēki. Katram grupas loceklim ir savs uzdevums. Parasti kāds no viņiem ar jautājumu novērš izvēlētā upura uzmanību, vēl kāds rada mākslīgu burzmu pagrūžot vai pastumjot. Tikmēr galvenais grupas loceklis apstrādā jūsu kabatas vai somu. Šie neapšaubāmi ir sekmīgākie no kabatzagļiem, un viņu iecienītākā “darba” vieta ir sabiedriskais transports.
Vēl sastopami atsevišķi vecā kaluma zagļi, kuri ar žileti vai asi uztrītu monētu sagriež somu vai kabatu, taču šo zagļu kļūst arvien mazāk.
Vēl viena grupa ir neprofesionālie darboņi, kam nav noteiktu darbības vietu, taču arī viņi cenšas rīkoties tur, kur daudz cilvēku. Salīdzinājumā ar profesionālajiem kabatzagļiem viņi ir neprognozējami un var izmantot jebkuru gadījumu, kad cilvēks neuzmana savas mantas. Tas var notikt gan uz ielas, gan uz vilciena persona, kā arī sauļojoties pludmalē. Pusaudži to parasti dara nelielās grupās, kur viena daļa uzkrītoši skaļi uzvedas, pievēršot sev uzmanību, tikmēr pārējie mēģina zagt. Šiem zaglēniem ir raksturīga nekaunība – viņi somās un kabatās lien diezgan atklāti. Jo apzinās, ka, pat pieķerot, neviens pakaļ neskries un nemēģinās aizturēt. Arī nekādu pierādījumu pret viņiem šādā situācijā nebūs. Ja profesionālie zagļi pamatā orientējas uz naudas makiem, tad šī grupa zog visu, kas ir kabatās, sevišķi – mobilos telefonus.

Zagli atpazīt nav viegli

Taču, rūpīgi vērojot, tas ir iespējams.
* Nerakstīta tradīcija vīrietim – vairākas dienas neskūta bārda. Ja jūs pie pieturas redzat tādu cilvēku grupu – uzmanieties!
* Vienam no viņiem rokās var būt kāds pavisam viegls iepirkuma maisiņš vai uz rokas uzmests apģērba gabals, kas noder kā maskēšanās priekšmets.
* Ziemā kabatzaglis pat vislielākajā salā nevalkā cimdus vai arī tos novelk labu laiku pirms transporta pienākšanas.

Kā sevi pasargāt?

* Vispārbaudītākā metode, lai ciestu vismazākos zaudējumus, kļūstot par upuri, – naudas makā turēt mazāk skaidras naudas. Parasti uzreiz pēc apzagšanas zagļi veikli pārbauda naudas maku, izņem visu skaidro naudu un maku kā zādzības pierādījumu izmet. Protams, ja zaglis makā atradīs zīmīti, uz kuras būs uzrakstīts maksājuma kartes PIN kods, viņš dosies uz tuvāko bankomātu pēc naudas. Tāpēc PIN kods ir jāiegaumē, nevis jānēsā pierakstīts naudas makā. Pamanot zādzību, karte uzreiz jānobloķē. Pastāv iespēja, ka zagļa nomesto maku atrod arī kāds godīgs cilvēks un jūs to saņemat atpakaļ, tomēr arī šajā gadījumā pievērsiet uzmanību sava bankas konta drošībai – nav simtprocentīgas garantijas, ka jūsu konta dati nav nonākuši pie kāda cita.
* Kāpjot sabiedriskajā transportā, vispirms jādomā par personīgo mantu un kabatu drošību, nevis par iespēju dabūt sēdvietu.
* Konduktoram uzrādīšanai laikus jāsagatavo transporta braukšanas kartīte vai sīknauda, lai pēc iekāpšanas nebūtu jāmeklē somā vai kabatā savs naudas maks. Vislabāk braukšanas kartiņu un monētas glabāt atsevišķā maciņā, nevis kopā ar naudas banknotēm un norēķinu kartēm.
* Jākļūst uzmanīgam, ja kāds uzsvērti laipni, iekāpjot transportā, palaiž pa priekšu vai acu priekšā pēkšņi iedomājas aizsaitēt kurpi.
* Ja sabiedriskajā transportā vai pieturvietā kāds pēkšņi bez iemesla uzgrūžas, nekavējoties vajadzētu pārbaudīt savas kabatas vai somu. Tāpat jādara, ja kāds mēģina uzsākt sarunu par jebkuru tēmu.
* Ja konstatēta zādzība, nevajag kautrējieties, bet uzreiz celt trauksmi – visticamāk, ka tādā gadījumā nozagtais maks atradīsies uz grīdas.
* Somu, kurā atrodas maks, ieteicams turēt sev priekšā, drošības labad uzliekot tai arī roku. Nekad somu nevajag likt uz grīdas, pat savā priekšā.
* Vīriešu lielākā kļūda ir naudas maka glabāšana bikšu aizmugurējā kabatā. Ja citu iespēju nav, atrodoties potenciāli bīstamā vietā, labāk turēt to rokā. Apģērba iekškabatās naudas maks būs gandrīz pilnīgā drošībā.
* Ja vienīgais nesamais ir iepirkumu maisiņš, liekot tajā naudas maku, nekad nevajag to atstāt virspusē, tas jāliek esošajām mantām pa vidu.
* Apmeklējot kafejnīcu vai citu publisku iestādi, nav prāta darbs naudas maku atstāt virsdrēbēs vai somā, kuru uzkarat uz pakaramā vai krēsla atzveltnes. Bet, sēžot pie bāra letes, bikšu aizmugurējā kabatā atstātu naudas maku var izvilkt pat garāmgājējs. Sevišķi bīstami ir tā rīkoties Vecrīgā, kur kabatzagļi aktīvi “medī” ārzemniekus.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv