LZA Lielā medaļa izcilam ķīmiķim

Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 14.septembra sēdē LZA ārzemju loceklim profesoram Edvīnam Vedējam pasniedza LZA Lielo medaļu.

Edvīns Vedējs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

LZA Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Šā gada laureāti ir LZA īstenais loceklis Elmārs Blūms un LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs. Kopš 1994.gada to saņēmuši 24 zinātnieki. Sēdi atklājot, LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja slavenos ārvalstu laureātus, t.sk. vēsturnieku un tautsaimnieku Edgaru Dunsdorfu (1994), juristu Dītrihu Andreju Lēberu (1995), ķīmiķi un mecenāti Magdu Štaudingeru-Voitu (1996), folkloristi un psiholoģi Vairu Vīķi-Freibergu (1997), arhitektu Gunāru Birkertu (2000), valodnieku Vladimiru Toporovu (2002) u.c.
Mičiganas universitātes (ASV) profesors E.Vedējs apbalvots par jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.
Edvīns Vedējs (dzimis 1941.gada 31.janvārī Rīgā) kopā ar ģimeni 1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, vēlāk, 1950.gadā, uz ASV Viskonsinas, tad Mičiganas pavalsti. 1962.gadā Mičiganas universitātē viņš ieguva bakalaura grādu ķīmijā, 1966. gadā – Viskonsinas universitātē Ph.D. grādu – par tetraciklīnu sintēzi.
Edvīns Vedējs ir starptautiski atzīta autoritāte ķīmijas jomā, viens no izcilākajiem pašlaik aktīvi strādājošiem latviešu cilmes zinātniekiem, atzīts pedagogs, teicams organizators. Profesors devis lielu ieguldījumu modernās organiskās sintēzes metodoloģijā un stereoķīmijā. Viņa vadībā izstrādāts vairāk nekā 70 doktora disertāciju.
Īpaši augstu vērtējama E.Vedēja palīdzība Latvijas ķīmiķu kvalifikācijas paaugstināšanā – jau ar I Vispasaules latviešu zinātnieku kongresu (1991) profesors sāka īstenot projektu, lai talantīgākie ķīmiķi papildinātu zināšanas labākajās ASV universitātēs. Būdams daudzu ASV un starptautisko balvu un stipendiju laureāts, profesors saņēmis arī PBLA Kultūras fonda diplomu. Amerikas Ķīmiķu biedrība (ACS) par radošu sintētisko metožu pētīšanu 2004.gadā piešķīra E.Vedējam prestižo Nobela prēmijas laureāta Herberta Brauna balvu. Ar Latviju E.Vedēju, Paula Valdena medaļas laureātu (1997), saista regulāra piedalīšanās ķīmiķu simpozijos – arī šā gada 16.septembrī Paula Valdena 4. simpozijā organiskajā ķīmijā.
Šādās sēdēs tradicionāli laureāts uzklausa laudatio (cildinājums – lat.val.) un lasa akadēmisko lekciju. Laudatio Edvīnam Vedējam, iepazīstinot ar draugu, skolotāju, kolēģi, ķīmiķi, teica LZA korespondētājloceklis Pēteris Trapencieris. No daudzām vispusīga zinātnieka un harismātiskas personības rakstura īpašībām runātājs mēģināja izdalīt un pamatot četras – ziemeļniecisku atturību (melnbalts foto un rūpīgi no bagātā klāsta atlasītas publikācijas mājaslapā), profesionalitāti visās ķīmiķa darbības jomās, darba mīlestību un gandarījumu par teicami paveiktu darbu un sporta aktivitātes kā teicamas fiziskās formas un vitalitātes uzturētājas.
Edvīna Vedēja nolasītā akadēmiskā lekcija “Izglītība un pētniecība organiskajā ķīmijā: mana pieredze ASV augstskolās” satura bagātībā, oratora prasmē un stila meistarībā piesaistīja nedalītu klausītāju vērību.
Laureāta pirmie skolas gadi aizritējuši Fišbahā, netālu no karā izpostītās Nirnbergas. Skolā strādāja daudz skolotāju no Latvijas. Izmantojot brāļa vēstures grāmatu un A.Grīna romānus, zēns uzzināja, ka ir “kurši, zemgaļi, latgaļi, latīņi”. Smagi izpostītajā apkārtnē bija ierakumi, patronas ar krāsainiem, skaisti degošiem pulveriem. Par ķīmiju gan viņš vēl toreiz neesot domājis, atceras E.Vedējs.
Vēlāk, kad ģimene pārcēlusies uz ASV, zēns aizrāvies ar astronomiju, zvaigznāju skaistumu, Mēness aptumsumu... Līdz brīdim, kad visu izmainīja skolotājs, kurš atļāva 15 gadus veciem zēniem iet laboratorijā bez uzraudzības. Grandrepidsas koledžā E.Vedējs pirmoreiz sastapies ar organisko ķīmiju un sapratis – kaut kas neparasts!
LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs un nu jau arī Lielās medaļas laureāts lekciju beidza ar pateicību saviem audzēkņiem, kuru vārdi blīvā tekstā aizņēma visu ekrāna platību.  

Ilga Tālberga