LZA Lielā medaļa izcilam ķīmiķim
Latvijas Zinātņu akadēmijā (LZA) 14.septembra sēdē LZA ārzemju loceklim profesoram Edvīnam Vedējam pasniedza LZA Lielo medaļu.
Edvīns Vedējs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
LZA Lielā medaļa ir augstākais
apbalvojums, ko akadēmija piešķir Latvijas un ārvalstu
zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. Šā gada laureāti
ir LZA īstenais loceklis Elmārs Blūms un LZA ārzemju loceklis
Edvīns Vedējs. Kopš 1994.gada to saņēmuši 24 zinātnieki. Sēdi
atklājot, LZA prezidents Juris Ekmanis atgādināja slavenos
ārvalstu laureātus, t.sk. vēsturnieku un tautsaimnieku Edgaru
Dunsdorfu (1994), juristu Dītrihu Andreju Lēberu (1995), ķīmiķi
un mecenāti Magdu Štaudingeru-Voitu (1996), folkloristi un
psiholoģi Vairu Vīķi-Freibergu (1997), arhitektu Gunāru Birkertu
(2000), valodnieku Vladimiru Toporovu (2002) u.c.
Mičiganas universitātes (ASV) profesors E.Vedējs apbalvots par
jaunu organiskās sintēzes metožu izstrādi un nopelniem Latvijas
organiskās ķīmijas speciālistu sagatavošanā.
Edvīns Vedējs (dzimis 1941.gada 31.janvārī Rīgā) kopā ar ģimeni
1944.gadā devās trimdā uz Vāciju, vēlāk, 1950.gadā, uz ASV
Viskonsinas, tad Mičiganas pavalsti. 1962.gadā Mičiganas
universitātē viņš ieguva bakalaura grādu ķīmijā, 1966. gadā –
Viskonsinas universitātē Ph.D. grādu – par tetraciklīnu
sintēzi.
Edvīns Vedējs ir starptautiski atzīta autoritāte ķīmijas jomā,
viens no izcilākajiem pašlaik aktīvi strādājošiem latviešu cilmes
zinātniekiem, atzīts pedagogs, teicams organizators. Profesors
devis lielu ieguldījumu modernās organiskās sintēzes metodoloģijā
un stereoķīmijā. Viņa vadībā izstrādāts vairāk nekā 70 doktora
disertāciju.
Īpaši augstu vērtējama E.Vedēja palīdzība Latvijas ķīmiķu
kvalifikācijas paaugstināšanā – jau ar I Vispasaules latviešu
zinātnieku kongresu (1991) profesors sāka īstenot projektu, lai
talantīgākie ķīmiķi papildinātu zināšanas labākajās ASV
universitātēs. Būdams daudzu ASV un starptautisko balvu un
stipendiju laureāts, profesors saņēmis arī PBLA Kultūras fonda
diplomu. Amerikas Ķīmiķu biedrība (ACS) par radošu sintētisko
metožu pētīšanu 2004.gadā piešķīra E.Vedējam prestižo Nobela
prēmijas laureāta Herberta Brauna balvu. Ar Latviju E.Vedēju,
Paula Valdena medaļas laureātu (1997), saista regulāra
piedalīšanās ķīmiķu simpozijos – arī šā gada 16.septembrī Paula
Valdena 4. simpozijā organiskajā ķīmijā.
Šādās sēdēs tradicionāli laureāts uzklausa laudatio
(cildinājums – lat.val.) un lasa akadēmisko lekciju.
Laudatio Edvīnam Vedējam, iepazīstinot ar draugu,
skolotāju, kolēģi, ķīmiķi, teica LZA korespondētājloceklis
Pēteris Trapencieris. No daudzām vispusīga zinātnieka un
harismātiskas personības rakstura īpašībām runātājs mēģināja
izdalīt un pamatot četras – ziemeļniecisku atturību (melnbalts
foto un rūpīgi no bagātā klāsta atlasītas publikācijas
mājaslapā), profesionalitāti visās ķīmiķa darbības jomās, darba
mīlestību un gandarījumu par teicami paveiktu darbu un sporta
aktivitātes kā teicamas fiziskās formas un vitalitātes
uzturētājas.
Edvīna Vedēja nolasītā akadēmiskā lekcija “Izglītība un
pētniecība organiskajā ķīmijā: mana pieredze ASV augstskolās”
satura bagātībā, oratora prasmē un stila meistarībā piesaistīja
nedalītu klausītāju vērību.
Laureāta pirmie skolas gadi aizritējuši Fišbahā, netālu no karā
izpostītās Nirnbergas. Skolā strādāja daudz skolotāju no
Latvijas. Izmantojot brāļa vēstures grāmatu un A.Grīna romānus,
zēns uzzināja, ka ir “kurši, zemgaļi, latgaļi, latīņi”. Smagi
izpostītajā apkārtnē bija ierakumi, patronas ar krāsainiem,
skaisti degošiem pulveriem. Par ķīmiju gan viņš vēl toreiz neesot
domājis, atceras E.Vedējs.
Vēlāk, kad ģimene pārcēlusies uz ASV, zēns aizrāvies ar
astronomiju, zvaigznāju skaistumu, Mēness aptumsumu... Līdz
brīdim, kad visu izmainīja skolotājs, kurš atļāva 15 gadus veciem
zēniem iet laboratorijā bez uzraudzības. Grandrepidsas koledžā
E.Vedējs pirmoreiz sastapies ar organisko ķīmiju un sapratis –
kaut kas neparasts!
LZA ārzemju loceklis Edvīns Vedējs un nu jau arī Lielās medaļas
laureāts lekciju beidza ar pateicību saviem audzēkņiem, kuru
vārdi blīvā tekstā aizņēma visu ekrāna platību.
Ilga Tālberga