Par Eiropas Komisijas nostāju attiecībā uz Baltkrievijas režīmu
Eiropas Komisijas politika
attiecībā uz Baltkrievijas totalitāro A.Lukašenko režīmu ir visai
nevarīga un pagaidām neveicina demokratizācijas attīstību šajā
valstī, pēc Komisijas ziņojuma vakar, 14.septembrī, EP Ārlietu
komitejā uzsvēra Nāciju Eiropas grupas deputāte Inese
Vaidere. Deputāte atzīmēja, ka notikušās debates par
situāciju Latvijas kaimiņvalstī Baltkrievijā apliecināja vienu –
Eiropas Komisijas pašreizējā nostāja pret totalitāro režīmu ir
kritizējoša, taču tai nav pietiekama rīcības plāna, lai praktiski
veicinātu demokrātijas attīstību. Turklāt šāda nostāja ir
mulsinoša Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pērnā gada A.Saharova
balvu saņēmušie Baltkrievijas žurnālisti sarunās ar deputāti
atzīmējuši, ka Eiropas Komisijas vājā politika attiecībās ar
Baltkrieviju rada iespēju Lukašenko režīma atbalstītājiem paziņot
par Eiropas Savienības atbalstu sev.
Deputāte uzsvēra, ka viens no svarīgākajiem soļiem šīs valsts
demokratizācijā būtu Eiropas Komisijas atbalsts, tajā skaitā
finansiāls, demokrātisko spēku apvienošanai Baltkrievijā. “Nav
šaubu, ka ļoti svarīgi ir individuālie kontakti un noteiktu
politisku vai sabiedrisku apvienību atbalstīšana, taču
Baltkrievijas demokrātiskie spēki nevarēs rēķināties ar
panākumiem vēlēšanās, kamēr tie nebūs vienoti,” uzsvēra
I.Vaidere.
Eiropas Komisijai, pēc deputātes domām, vajadzētu arī turpināt
pieprasīt pret Lukašenko režīmu opozīcijā esošā Mihaila Mariņiča
atbrīvošanu, kura vienīgā “vaina” bija uzdrīkstēšanās startēt
vēlēšanās pret ilglaicīgo diktatoru.
Prezidenta Aleksandra Lukašenko opozicionārs, bijušais
Baltkrievijas Republikas vēstnieks Latvijā un Baltkrievijas ārējo
ekonomisko sakaru ministrs Mihails Mariņičs ir uzdrošinājies
paust no oficiālās varas atšķirīgus viedokļus, 2001.gadā no savas
brīvas gribas ir pametis darbu valsts dienestā (Baltkrievijas
vēstnieka Latvijā amatu) un izvirzījis sevi par kandidātu uz
prezidenta vēlēšanām 2001.gada rudenī. M.Mariņičs ar savu darbību
ir veicinājis pilsoniskās sabiedrības, tirgus ekonomikas un
cilvēktiesību attīstību Baltkrievijā.
14.septembra sēdē arī pārrunāts jautājums par neatkarīgas
Baltkrievijas teritorijā raidošas raidstacijas izveidi, kas
pildītu līdzīgas funkcijas kā savulaik “Radio Brīvā Eiropa” vai
“Amerikas Balss” bijušās Padomju Savienības teritorijā. Deputāte
aicināja arī Latvijas raidorganizācijas domāt par iespēju veidot
konsorciju, lai pieteiktos šim apraides konkursam, kura noslēgums
plānots 11.oktobrī: “Latvijā ir laba situācijas izpratne par
notiekošo Baltkrievijā. Turklāt mums vēl nesen bijusi līdzīga
pagātne, tāpēc no satura viedokļa Latvijas žurnālisti varētu
veidot ļoti kvalitatīvus raidījumus.” Pēc deputātes domām,
nebūtu gan pieļaujama izskanējusī doma par apraidi tikai krievu
valodā: “Tas, ka tik daudzi cilvēki Baltkrievijā zina šo
valodu, bet nezina baltkrievu, ir rusifikācijas sekas.
Raidījumiem jābūt galvenokārt baltkrievu valodā, lai tie radītu
vajadzīgo rezonansi.”
Eiropas Parlamenta Ārlietu komitejā notikušajās debatēs deputāte
Inese Vaidere arī ierosinājusi organizēt Eiropas Parlamenta
delegāciju uz Baltkrieviju, lai iegūtu patiesu informāciju par
šajā valstī notiekošo.
Iveta Bojāre, EP Nāciju Eiropas grupas preses administrators