"Uz ES — pāri citu galvām?"

Integrācijas gaitā Eiropas Savienībā bieži vien netiek domāts par tiem, kuriem, pielāgojoties jaunajām prasībām, nāksies strādāt. Ietekmīgie Lietuvas Konfederācijas locekļi neapšaubāmi atbalsta dalību Eiropas Savienībā. "Citas alternatīvas vienkārši nav," uzsvēra Konfederācijas viceprezidents Mikols Aļeļūns un piebilda, ka tajā gadījumā, ja Lietuva nekļūs par Eiropas Savienības pilntiesīgu dalībvalsti, tās priekšā būs aizvērtas durvis uz attīstību.

Bet vienlaikus viņš izcēla arī to apstākli, ka diemžēl sarunu gaitā ar Briseli Lietuvas valsts institūciju vadītāji nekonsultējas ar tiem, kuriem nāksies strādāt, ievērojot Eiropas Savienības prasības. Mikols Aļeļūns norādīja, ka Konfederācijai ir aizdomas, ka dažu ministriju vadītāji vienkārši atrunājas, ka savos lēmumos balstās uz Eiropas Savienības direktīvām, bet bieži vien tās pat nav saistītas ar apstiprinātajiem jautājumiem. Viņš atzīmēja, ka valsts institūcijas daļu no informācijas pat slēpjot no rūpnieku konfederācijas.

Lietuvas Eiropas komitejas ģenerālā direktora vietnieks Klaudijs Maņoks paskaidro, ka valsts gatavības pamatprojekts dalībai Eiropas Savienībā ir nostādņu krājums, kurā atspoguļojas galvenās vadlīnijas. Viena no tām ir Lietuvas iestāšanās laiks — 2004.gada 1.janvāris. "Es nevēlos nosaukt precīzu datumu, bet savus termiņus ir noteikušas visas kandidātvalstis," piebilda Klaudijs Maņoks.

Eiropas komitejas amatpersona norādīja, ka minētajā dokumentā tiek paustas nacionālās intereses. Lietuva ir piekritusi tai pieņemamiem Eiropas Savienības noteikumiem. Jautājumos, par kuriem ir iebildumi, notiek sarunas un tiek pieprasīts pārejas laika posms.

Savukārt Lietuvas Konfederācija uzskata, ka valsts apstiprinātajos dokumentos ir neatbilstība reālajai situācija. "Eiropas Savienības prasības vides aizsardzībā un rūpniecībā visām kandidātēm ir vienādas, bet Lietuva norāda, ka tai būs nepieciešami līdzekļi tādās rūpniecības nozarēs, kādas valstī nemaz nepastāv, piemēram, metalurģijai," norāda Mikols Aļeļūns un piebilst, ka vēl aizvien nav skaidrs, kad Rūpniecības konfederācija varēs iepazīties ar dokumentiem, kuros tiek novērtēts reālais rūpniecības stāvoklis valstī.

Lietuvas Eiropas komitejas pārstāvis Klaudijs Maņoks atzīst, ka pastāv tādi Eiropas Savienības juridiskie akti, kuri Lietuvai nav aktuāli, bet konkrēti pateikt, kad tiks iesniegti realitātei atbilstošie dokumenti, viņš nevarēja.

Briselei ļoti nozīmīgie vides aizsardzības jautājumi ir saistīti ar lielām investīcijām, tāpēc pārejas laika posmā tieši šajā jomā Lietuvai tiks veltīts daudz Eiropas Savienības līdzekļu.

"Rūpnieku konfederācijai ir svarīgi zināt, kā dalība Eiropas Savienībā konkrēti ietekmēs katru uzņēmumu", pateica Kludijs Maņoks. Viņš uzskata, ka lielākajiem uzņēmumiem vajadzētu īstenot analīzi par to, kā tiem nāksies pielāgoties Eiropas Savienības prasībām. Šādas studijas daļēji tiktu finansētas gan no Eiropas Savienības, gan arī no pašu uzņēmumu līdzekļiem.

Piemēram, 2000.gadā PHARE programmas ietvaros gandrīz visi līdzekļi tika atvēlēti nevis ekspertu darbu finansēšanai, bet gan reģionu attīstībai. Diemžēl, kā norāda Klaudijs Maņoks, Lietuva un tās juridiskie subjekti nespēj izmantot pat nelielas naudas summas, jo nav pieredzes projektu sagatavošanā.

"Lietuvos žinios"

— 2000.10.04.

Saule Pauliuviene