"Iestājas par strauju paplašināšanu"

ES Parlaments iestājas par agrāku ES paplašināšanas termiņu. Iestāšanās līgumi parlamentos esot jāratificē jau šajā leģislatūras periodā un līdz ar to jārada iespēja "pirmajām jaunajām dalībvalstīm piedalīties 2004. gada Eiropas vēlēšanās". Vakar Parlaments ar lielu balsu vairākumu akceptēja KDS Eiropas deputāta Elmāra Broka līniju. Broks teica, ka agrāka datuma noteikšana tomēr nenozīmēšot atsevišķu kandidātvalstu atbrīvošanu no iestāšanās kritēriju izpildīšanas. "Neviena valsts nebūs noteikums pārējām."

ES paplašināšanas komisārs Ginters Ferhoigens aicināja Parlamenta vairākumu katru valsti vērtēt atbilstoši tās sasniegumiem. Tautu pārstāvji noraidīja stingri noteiktu kandidātvalstu grupu veidošanu, kuras pēc tam visas kopā tiktu uzņemtas ES. Parlaments priekšroku deva t.s. regatas modelim.

Tagad Parlaments saspringti gaida katras atsevišķas kandidātvalsts progresa ziņojumus, kurus 8. novembrī iesniegs ES komisārs Ferhoigens. Tajos ik gadu tiek novērtēta kandidātvalstu gatavība iestāties ES. Ferhoigens un viņa paplašināšanas speciālisti vēl strādā pie šiem ziņojumiem. Tomēr Parlamentā Strasbūrā Ferhoigens ļāva nojaust, ka daudzās kandidātvalstīs šis tas joprojām nav kārtībā.

"Iemeslu dziļām bažām" Ferhoigenam sagādā "daudzās kandidātvalstīs plaši izplatītā korupcija". Un tā esot sastopama arī tur, kur "to nevar izskaidrot ar nekrietnu ienākumu attiecību". Ferhoigens brīdināja kandidātvalstis, ka korupcija nav "atsevišķām tautām raksturīgs elements". "Korupcija ir kā vēzis."

Pēc Ferhoigena domām, pamats plaši izplatītajam korupcijas postam Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs ir joprojām vājā valsts pārvalde. Un arī tiesību sistēma vēl nepiedāvā " tādu tiesisko drošību, kāda mums Savienībā ir vajadzīga".

Gatavības īstenot reformas samazināšanos Ferhoigens ir konstatējis ne tikai kandidātvalstīs vien. Arī 15 ES dalībvalstis nedrīkstot atslābināties. "Svarīgākais ES paplašināšanas projekta pilnīgas pabeigšanas pamatakmens tagad ir vienošanās par ES institucionālajām reformām," teica Ferhoigens. "Bez reformām ES institūcijas "cietīs infarktu"."

Tāpēc komisārs ES valdības brīdināja no neveiksmes reformu galotņu sanāksmē decembrī Nicā. Nepietiekamam rezultātam vai pat neveiksmei būtu "fatālas sekas kandidātvalsīs". Tad tur galvas pacels populisti un apgalvos, ka tagad beidzot ir skaidrs, ka ES nevēlas jaunas dalībvalstis. Francijas Eiropas lietu ministrs Pjērs Moskoviči Strasbūrā izteicās par to, lai galotņu sanāksmē Nicā tiktu iesniegts konkrēts paplašināšanas plāns. Taču, pēc Francijas ministra domām, tajā diez vai drīkstētu iekļaut arī Turciju. Tur, tāpat kā agrāk, esot lielas problēmas ar cilvēktiesībām.

"Die Welt"

— 2000.10.05.

Andreass Midels