"Prodi brīdina no pastiprinātās sadarbības"

Nepareizas reformas kaitēs ES demokrātijai.

ES Komisijas prezidents Prodi brīdināja Eiropas valdības neiznīcināt ES ar nepareizu reformu politiku. Runā Eiropas parlamentā Prodi asi kritizēja lielo dalībvalstu centienus projektā par pastiprinātu sadarbību arvien biežāk apiet ES Komisiju un Eiropas parlamentu. Ja ES dalībvalstis sadarbosies tikai valdību līmenī vien, tad tas apdraudēs eiropeiskos sasniegumus, teica Prodi. Arvien jaunas jomas vairs netiekot pakļautas demokrātiskai kontrolei, un beigās rezultāts esot birokrātu valdība. "Viss, ko mēs Savienībā esam radījuši ilgstoši — sākot ar iekšējo tirgu, četriem līdzšinējiem paplašināšanas raundiem un līdz pat eiro — ir izdevies, jo mums ir patiesi vienreizēja sistēma, kas balstās uz precīzu sabalansētu ES institūciju līdzsvaru," teica Prodi.

Eiropas Parlaments Prodi aplaudēja, stāvot kājās. VSP deputāts un bijušais parlamenta prezidents Klauss Henšs pat runāja par "Komisijas renesansi". Zaļo deputāts Daniels Kon – Bendits Prodi runu vērtēja kā frontālu uzbrukumu Francijas prezidentam Žakam Širakam.

Faktiski Prodi kritika bija tieši vērsta pret Vāciju un Franciju, lai gan viņš konkrēti nevienu valsti nenosauca. Viņš uzsvērti vērsās pret ideju turpmāko sadarbību Eiropā nodot Ministru komitejas un tai pakļautā sekretariāta rokās, kā, Vācijas ārlietu ministram Joškam Fišeram aplaudējot, jūnija beigās Berlīnē ieteica Francijas prezidents Širaks.

Prodi teica, ka šāda Ministru padome ar sekretariātu, kurš nevienam nav atbildīgs, demokrātijai nebūtu nekāds progress. Esot maldīgi domāt, ka pietiek ar to valdību leģitimitāti, kuras piedalās, lai starpvalstu sadarbību padarītu demokrātisku. Eiropeiskie lēmumi leģitīmi esot tikai tad, ja tos ir akceptējušas gan nacionālās valdības, gan arī tieši ievēlētais Eiropas Parlaments, tātad nepieciešama "dubulta leģitimitāte".

Ar Komisiju, Parlamentu, Padomi un Eiropas Tiesu ES dibinātājtēvi esot radījuši funkcionējošu svaru un pretsvaru sistēmu. "Tas, kurš novājina vienu no šīm institūcijām, tas novājina visas," brīdināja Prodi. "Ja mēs neraudzīsimies, lai tiktu aizsargāti šīs ēkas pamatpīlāri, mēs piedzīvosim, kā tiek iznīcināti zināmi sasniegumi, kurus jau uzskatījām par drošiem: demokrātiskā atbildība, leģitimitāte, tiesiska valsts." Tiks apdraudēts arī iekšējais tirgus un solidaritāte starp ES dalībvalstīm."

"Ja Eiropa turpmāk gribēs attīstīties galvenokārt ar starpvalstu sadarbības palīdzību, tā Eiropas struktūrās radīs savstarpēji konkurējošus varas centrus; tiks panākta šķelšanās tur, kur būtu nepieciešama vienotība," teica Prodi. Kā negatīvu piemēru viņš nosauca augsto ārējās un drošības politikas pārstāvja posteni. Šo posteni ES valdību vadītāji nav iekļāvuši Komisijā, bet Ministru padomē.

Pašreizējais augstais pārstāvis Havjērs Solana gan esot daudz sasniedzis, pateicoties personiskajai līdzdalībai, taču ilgu laiku šo konstrukciju saglabāt nebūšot iespējams. Augstajam pārstāvim noteikti esot jābūt integrētam Komisijā. Tagad pastāvot draudi, ka varētu tikt novājinātas abas institucionālās struktūras un Parlamentam var tikt laupīta "jebkāda patiesa vara."

Prodi teica, ka līdzīgi ir arī ar eiro. Eiropas ekonomiskā politika atstājot vāju un konfūzu iespaidu. Eiropas Centrālā banka gan esot neatkarīga, taču tai trūkstot uzticama sarunu partnera, kurš runātu visas Savienības vārdā un spētu ātri pieņemt lēmumus. To varētu izdarīt Komisija, ja vien Ministru padome tai piešķirs attiecīgās pilnvaras. "Komisija Centrālajai bankai ir nepieciešama kā sarunu partnere," saka itāļu ekonomikas profesors.

"Berliner Zeitung"

— 2000.10.04.

Betina Festringa