"Reakcija uz dāņu "nē""

Zviedrijā

Kā "Die Welt" raksta Reiners Gatermans, zaļie Zviedrijā dāņu "nē" eiro svin kā pašu uzvaru. Taču Zviedrijas ministru prezidents Jerāns Pērsons saka, ka dāņu "nē" nekādā ziņā neietekmēs viņa plānus: referendums tiks sarīkots tad, kad būs nepieciešamie priekšnosacījumi. Tas nozīmē — agrākais 2002. gadā.

Zviedrijas sociāldemokrātiskā valdība labprāt uzzinātu, ka dāņi referendumā ir teikuši "jā". Taču arī zviedri pašreiz ir tikpat stūrgalvīgi kā viņu kaimiņi dāņi — 59% viņu noraida eiro.

Tomēr Zviedrijas premjers Pērsons uzskata, ka dāņu "nē" ietekme būs īslaicīga. "Mūsu stāvoklis ir citāds."

Savukārt kreisie vēlas, lai visas sešas parlamenta partijas sanāktu kopā un noteiktu referenduma termiņu. Pērsons šo soli uzskata par "bīstamu un manipulatīvu". Turklāt ekonomiskie argumenti Zviedrijas līdzdalībai Valūtas savienībā ir vāji, daudz svarīgāks ir iestāšanās politiskais aspekts. Un tas daudzus vēlētājus atbaida. Turpretī konservatīvie, kristīgie demokrāti un liberāļi iestājas par drīzu referenduma sarīkošanu, vēlākais 2001. gada rudenī. Kristīgo demokrātu priekšsēdētājs Alfs Svensons baidās, ka dāņu "nē" varētu novilcināt procesu Zviedrijā. Zviedrijas Industrijas apvienība dāņu lēmumu nosauca par "nožēlojamu". Zviedrijai esot ļoti nepieciešami iestāties Valūtas savienībā.

Lielbritānijā

Tā paša laikraksta korespondents Tomass Kīlingers raksta, ka britu eiro pretinieki uzgavilē dāņiem. Dāņu "nē" Lielbritānijas politiskajā ainavā esot izraisījis vidēji spēcīgai zemestrīcei līdzīgu efektu. Tagad vēlētājiem solītais referendums kļūstot arvien neiespējamāks. Konservatīvā opozīcija uzskata, ka viņu kampaņa "Keep the Pound" ir saņēmusi apstiprinājumu un toriju vadonis Viljams Heigs tagad var uzstāties kā pret eiro skeptiski noskaņoto rupors. Turpretī Tonijs Blērs pie jau esošajām problēmām ir ieguvis klāt vēl vienu.

Premjers darīja zināmu, ka, pēc viņa domām, dāņu "nē" neietekmēs britu debates par iespējamo iestāšanos Valūtas savienībā. Tad dāņu votuma negatīvās sekas apslāpēt devās viens no dedzīgākajiem eiro piekritējiem ārlietu ministrs Robins Kuks.

"Ja mums ir jāsecina, kādas ekonomiskās priekšrocības Lielbritānijai dos pievienošanās eiro, tad pareizi ir saglabāt izvēles iespējas un ļaut lēmumu pieņemt britu tautai," piektdien intervijā BBC teica Kuks. Balsojums Dānijā neko nemainot tajā faktā, ka eiro zonā dzīvo 250 miljoni cilvēku, ka tas ir lielākais britu ekonomikas noieta tirgus. 5000 amerikāņu un japāņu firmas investējot Apvienotajā Karalistē cerībā, ka no turienes varēs uzturēt izdevīgas ekonomiskās attiecības ar kontinentu.

Eiro pretinieku argumentācija ir diametrāli pretēja. Viņi baidās, ka pievienošanās vēl nepārbaudītai, novājinātai valūtai varētu apdraudēt grūti izcīnītās britu ekonomikas struktūrreformas. Arī abas svarīgākās antieiro grupas "Business for Sterling" un bijušā ārlietu ministra Lorda Ouvena dibinātais forums "New Europe" uzskata, ka dāņu "nē" ir apliecinājis viņu nostājas pareizumu. "Ja tāda maza valsts kā Dānija," saka "Business for Sterling" ģenerālsekretārs Niks Herberts, "ar tik ciešām ekonomiskajām attiecībām ar eiro zonu noraida kopējo valūtu, tad mūsu eiro lobijiem ir jāzina, ka arī Lielbritānijas iedzīvotāji noraida eiro."

"New Europe" direktore Dženeta Buša teica: "Ar savu "nē" dāņi pauda bažas, ka varētu tikt asimilēti lielajā, centralizētajā Eiropas valstī. Tās ir bailes, kādas izjūt arī lielākā daļa britu vēlētāju."

Norvēģijā

"Die Welt" raksta, ka Norvēģijas sociāldemokrātu valdība centienos ES jautājumu atkal izvirzīt politiskajā dienas kārtībā cerēja uz dāņu "jā" eiro. Tagad tas nav noticis un vilšanās Oslo ir liela. Taču slepenībā daudzi sociāldemokrāti uzelpoja.

Norvēģi līdzdalību ES noraidīja jau divas reizes — 1972. gadā un 1994. gadā. Tagad ministru prezidents Jens Stoltenbergs, kā arī ārlietu ministrs Torbjorns Jaglands atkal sajuta atbalstu. Viņi domā, ka ar tirdzniecības līgumu starp ES un bijušajām EFTA valstīm, kuras nav iestājušās Savienībā, vairs nepietiks. Īpaši tad nē, ja ES attīstīs savu drošības politiku, un tad Norvēģijai kā NATO valstij būs jāpaliek aiz durvīm.

Taču pēc votuma Dānijā Centra partijas priekšsēdētājs un enerģiskais ES pretinieks Ods Rogers Enoksens teica, ka Jaglandam tagad ir zudis pamats zem kājām un viņam esot jāatsakās no saviem plāniem. Tagad konservatīvā Per-Kristian Foss grib ar referendumu nogaidīt trīs vai četrus gadus, tik ilgi, "līdz eiro Vācijā būs kļuvis par maksāšanas līdzekli".

Savukārt norvēģu zinātnieks Kristians Mariuss Strikens Norvēģijai saskata pilnīgi jaunas perspektīvas. Līdz ar dāņu "nē" ES iezīmējoties divu līmeņu sistēma. Norvēģija tad varētu apsvērt "līdzdalību B līmenī".

"Die Welt"

— 2000.09.30.