Nesakoptie lauki var atspēlēties pavasarī

Speciālisti aicina iedzīvotājus rudenī sakopt savu zemi, lai pavasarī samazinātu kūlas degšanas risku, kā arī atgādina par zemes saimnieku pienākumu un atbildību.

Šogad Latvijā reģistrēts 1541 ugunsgrēks, kam par iemeslu bija kūlas dedzināšana. Salīdzinājumā ar situāciju pērn tas ir par 36% mazāk, skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Preses un sabiedrisko attiecību vecākā inspektore Inga Vetere. Kūlas ugunsgrēku skaits būtiski samazinājies Balvu rajonā (par 76%), Ludzas rajonā (par 71%), Cēsu rajonā (par 70%), taču palielinājies Bauskas rajonā (par 90%), Jelgavā (par 50%).
Latvijas rajonos šogad visvairāk kūlas ugunsgrēku ir reģistrēts Rīgas rajonā – 209, Talsu un Dobeles rajonā – katrā 51, Gulbenes – 49 un Rēzeknes rajonā – 47. Vislielākais kūlas ugunsgrēku skaits bija 16.aprīlī, kad ugunsdzēsēji likvidēja 106 kūlas ugunsgrēkus, kas plosījās 148 ha platībā.
VUGD uzskata, ka šogad ugunsgrēku bijis mazāk, pateicoties profilakses pasākumiem, valsts iestāžu un sabiedrisko organizāciju rīkotajām kampaņām, kā arī kūlas degšanai nelabvēlīgajiem laika apstākļiem – vēlajam un lietainajam pavasarim.
Ugunsdrošības noteikumu 21.punktā noteikts, ka “zemes īpašnieks (vadītājs) veic nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana”. Par noteikumu neievērošanu sods paredzēts Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pantā. Šogad par kūlas dedzināšanu 114 gadījumos pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu, uzlikts naudas sods kopumā par 1113 latiem un zemes īpašniekiem izteikti 11 brīdinājumi.
Kā atgādina I.Vetere, saskaņā ar VUGD un Lauku atbalsta dienesta noslēgto starpresoru vienošanos VUGD struktūrvienību darbinieki Lauku atbalsta dienestu informēja par kūlas dedzināšanas gadījumiem. Šī informācija tiek ņemta vērā, piešķirot valsts un ES dotācijas lauksaimniecībai un lauku attīstībai.
Ugunsgrēku cēlonis ir nesakoptā zeme. “Pietiek ar vienu apzināti uzšķiltu sērkociņu vai neapzināti nomestu cigareti, lai uzliesmotu nenokoptie lauki un tālāk liesmas pārsviestos uz ēkām, mežu,” spriež VUGD pārstāve. Tādējādi tiek nodarīti postījumi dzīvajai dabai, iznīcinātas ēkas un, mēģinot apvaldīt uguni, iet bojā cilvēki. Šogad ugunsgrēkos nodarīti tiešie materiālie zaudējumi 4 683 latu vērtībā, nopostītas 35 ēkas. Turklāt jārēķina arī dabai nodarītais ļaunums.
VUGD atgādina, ka šis ir īstais laiks, lai sakoptu laukus un, kā noteikts Ugunsdrošības noteikumos, rūpētos, lai nenotiktu kūlas dedzināšana. Kā liecina statistika, kūlas ugunsgrēki notiek ne vien laukos, bet arī nesakoptajās pilsētas teritorijās. Pēc dienesta datiem, no 1541 reģistrētā kūlas ugunsgrēka 981 gadījumā tie liesmojuši lauku rajonos un 560 – lielākajās pilsētās (Rīgā – 266, Liepājā – 82, Jelgavā – 75, Jūrmalā – 41, Daugavpilī – 38). Kaut gan pilsētu teritorijās izdeg daudz mazākas zemes platības, šie ugunsgrēki nav mazāk bīstami, jo tiek apdraudētas tuvumā esošās ēkas. Tādēļ VUGD aicina arī pilsētu saimniekus un zemes īpašniekus, iestāžu vadītājus rūpēties par teritoriju sakārtošanu.

“LV” informācija