"Nedēļas līdz Nicai būs grūtas"

Jau ceturtdien, kad vairums dāņu nobalsoja pret Dānijas pievienošanos eiro, Francijas ES diplomātu sejas izstiepās arvien garākas. Viens no viņiem atzina, ka „nedēļas līdz Nicai būs grūtas". Kāds no ES Komisijas prezidenta Romano Prodi padomniekiem teica: „Ja Dānijas premjers paliks amatā, viņam vairākus mēnešus īpaši aktīvi būs jāpārstāv Dānijas intereses."

Nicā ir jāakceptē godkārīgas Eiropas Savienības reformas, kam ir jārada priekšnoteikumi vairāk nekā desmit kandidātvalstu drīzai uzņemšanai. Tā kā Francija pašreiz ir ES prezidējošā valsts, Parīzes oficiālie pārstāvji glābjas melnajā humorā: «Mēs dāņiem visur piešķirsim Opt–out, ja vien viņi mūs atstās mierā.»

Faktiski dāņi sev jau ir nodrošinājuši četras šādas īpašas klauzulas: ja viņi nevēlas, viņiem nav jāpievienojas eiro, nav jāpiedalās gaidāmajā kopējā aizsardzības politikā, nav jāatsakās no kompetencēm iekšlietu un tieslietu jomās un nav jāpieņem nākotnē iespējamā ES iedzīvotāju "Savienības pilsonība".

Tagad tādām reformu atbalstītājām kā Vācijai un Francijai plāni ir jāpārskata no jauna. Vācijas ārlietu ministrs Fišers un Francijas finansu ministrs Fabiuss paziņoja, ka tagad "reformas vienkāršākas nekļūs". Galu galā lēmumu pieņemšana ar balsu vairākumu nozīmē tālejošu atteikšanos no nacionālā veto, tātad vēl lielāku suverenitātes ierobežošanu. Kā atzīst diplomāti no vairākām dalībvalstīm, tieši pret to arī nobalsoja dāņi. Arī Vācijas finansu ministrs Eihels piektdien Briselē norādīja, ka dāņiem jau pirms referenduma esot bijušas lielas problēmas ar atteikšanos no nacionālā veto.

Turpretī ES Komisijas prezidents Romano Prodi tam negrib ticēt: "Dānija nav pagriezusi muguru Eiropai," viņš paziņoja ceturtdienas vakarā. Oficiāli viņš pastāv uz to, ka pēc referenduma Dānijā ES nekādā gadījumā nedraud divu līmeņu sabiedrība. Tomēr šķiet, ka kopā ar padomniekiem viņš ir nonācis pie cita secinājuma: viņam tuvās aprindās saka, ka referendums Dānijā nozīmējot "ilūziju beigas". Eiropas Savienība vairs nevarēšot rēķināties ar to, ka visas 15 dalībvalstis virzīsies uz priekšu vienotā solī, kā tas bija sešu, deviņu un 12 dalībvalstu gadījumā.

Daži pat izjūt kaut ko līdzīgu atvieglojumam. "Dāņi ir tādi, kādi viņi ir, un neviens vairs nevar izlikties to neredzam," saka kāds ES oficiālais pārstāvis. Iespējams, ka vēlāk tas pat varētu aktivizēt valstis, kuras vēlas sadarboties ciešāk.

Tām "pastiprinātā sadarbība" tagad var kļūt par Nicas reformu galotņu sanāksmes īsto mērķi.

Pie šī procesa detaļām vēl strādā sarunu grupa, kas gatavo galotņu sanāksmi Nicā. Vācijas valdība līdz šim ir paļāvusies, ka ar "pastiprinātu sadarbību" izdosies panākt izšķirošu lūzumu ciešāk saliedētas Savienības virzienā. Nicā par to ir jānobalso visām 15 dalībvalstīm — arī dāņiem.

Austrijas labējais populists Jergs Haiders vienmēr ir teicis: lai gan Eiropas politiskā elite Eiropas Savienību un eiro uztur uz eiropiešu rēķina, tā viņus neuzklausa. Haideram un visu nokrāsu šķietami ar tautu saistītajiem ES pretiniekiem visā Eiropā dāņu "nē" ir liela uzvara. Eiro tagad vairs nav viņu uzbrukumu mērķis. Tagad viņi vērsīsies pret tālāku Eiropas integrāciju un paplašināšanu uz austrumiem.

Francijas prezidents Žaks Širaks ir īpaši nobažījies par dāņu referenduma ietekmi uz gaidāmajām ES reformām: pēc referenduma Dānijas valdībai rokas ir saistītas.

Vācijas ārlietu ministrs Joška Fišers pavasarī par Eiropas nākotni debatēja ar Širaku un Francijas ārlietu ministru Ibēru Vedrīnu. Tajās ES sāka iezīmēties kā federāla valsts, un kādu momentu arī šķita, ka vairs ir jālemj tikai par to, kā nosaukt šo veidojumu, jo vārds federācija īpaši nepatīkami izklausās francūžu ausīm. Tagad Fišers redz, ka viņa vīzija attālinās. Tās vietā arvien iespējamāka kļūst kāda cita izvēle: Eiropas sadalījums valstīs, kas uz priekšu virzās ātrāk, un mazāk dinamiskās.

To gaidīja Tonijs Blērs, jo viņam ir grūti apvienot personiskās simpātijas pret Eiropu ar tradicionālo britu skepsi pret ES. Blēram tiek pārmests, ka daudzos jautājumos viņš ir zaudējis kontaktus ar tautu, taču Eiropas lietās viņš cieši turas pie "Jein", ar kuru viņš vēlas vienlaicīgi labu garastāvokli uzturēt gan Eiropas atbalstītājiem, gan pretiniekiem. Referendumam vajadzēja tikt sarīkotam arī Lielbritānijā, taču tagad Blērs diez vai labprāt ielaidīsies avantūrā ar neprognozējamu iznākumu.

"Die Welt"

— 2000.09.30.

Nikolauss Blome