Nākotne pieder inovatīvam biznesam
Vakar Rīgā notika Biznesa un zinātnes forums “Inovācijas = peļņa”. Tā gaitā pārrunāti inovatīvas darbības aspekti un ar tiem saistītās problēmas.
Forumu ar
Eiropas Sociālā fonda atbalstu rīkoja Latvijas Darba devēju
konfederācija (LDDK). Pasākuma mērķis bija pievērst valdības un
sabiedrības uzmanību inovāciju nozīmīgumam un veicināt uzņēmumu
un zinātnieku sadarbību. LDDK ģenerāldirektore un foruma
iniciatore Elīna Egle norāda, ka valsts pretimnākošā politika
neapšaubāmi veicinās Latvijas uzņēmumu un tautsaimniecības
attīstību, ja uzņēmēji un zinātnieki pratīs valsts atbalstu
izmantot.
LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs forumu atklājot, atzina –
Latvijas uzņēmējdarbības inovatīvais līmenis ir zems un nespēj
nodrošināt pietiekamu produkcijas konkurētspēju. Viens no
iemesliem – trūkst mehānisma ilgtspējīgas valsts un privātā
sektora sadarbības nodrošināšanai. Arī ekonomikas ministrs
Krišjānis Kariņš atzina, ka Latvijas straujie ekonomiskās
izaugsmes tempi priecē, taču iekšzemes kopproduktu veidojošie
faktori dažkārt rada pamatu bažām. Tautsaimniecība lielā mērā
balstās uz lēta darbaspēka izmantošanu, kas nodrošina zemas
izmaksas. Taču izmaksas aug, un uzņēmumu konkurētspēja var
mazināties. Izeja rodama pārejā uz zināšanās pamatotu ekonomiku.
Latvijas iedzīvotāju darba ētikas standarti un prāta spējas to
ļauj, sacīja ministrs, uzsverot: “Mūsu mērķis ir nevis Eiropas
vidējā labklājības līmeņa sasniegšana, bet gan tā
pārsniegšana.”
Zināšanas un uzņēmējdarbības gars
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA)
prezidents Juris Ekmanis atzina, ka pēdējā laikā jūtams valsts
atbalsts zinātnes un uzņēmumu sadarbībai. Pat šābrīža finansējums
zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju attīstībai, kas atbilst tikai
0,45 procentiem no IKP, sniedz reālu iespēju šādas sadarbības
veidošanai. Turklāt šogad Latvijas zinātnei pirmo reizi pieejams
kļuvis Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu finansējums.
J.Ekmanis norādīja – kaut arī Lisabonas stratēģija atsevišķos
aspektos ir diskutabla, tomēr tās virzītājspēki – izglītība,
investīcijas cilvēkkapitālā un sabiedrības motivācija zināšanu
apguvei – definēti pareizi. Par šo jomu un mērķu aktualitāti
liecina arī fakts, ka, pēc 2002.gada datiem, toreizējo ES
kandidātvalstu vidū tikai Rumānijai un Bulgārijai bija raksturīgs
zemāks darba ražīgums nekā Latvijai. Nesen mūsu valstī reģistrēts
pēdējo 50 gadu laikā lielākais studētgribētāju īpatsvars
iedzīvotāju vidū, un tas jāizmanto inovatīvas ekonomikas
veidošanā, uzskata J.Ekmanis. Protams, jāgādā par zinātnes un
inovāciju projektu vienmērīgu attīstību – līdz šim tikai 10
procenti šādu projektu īstenoti Latvijas reģionos. Tas lielā mērā
atkarīgs no pieejamā finansējuma. Līdzekļu trūkums ir arī par
iemeslu nelielajam Latvijas zinātnieku pieteiktajam patentu
skaitam Eiropas Patentu iestādē – zinātniekiem trūkst naudas
patentu uzturēšanai, tāpēc daudzi, iespējams, vērtīgi un plaši
pielietojami izgudrojumi netiek patentēti.
Latvijas tehnoloģiskā centra direktors Jānis Stabulnieks
atgādināja, ka Nacionālajā inovāciju programmā jēdziens
“inovācija” skaidrots kā “process, kurā jaunas zinātniskās,
tehniskās, sociālās, kultūras vai citas sfēras izstrādnes un
tehnoloģijas tiek īstenotas tirgū pieprasītā un konkurētspējīgā
produktā vai pakalpojumā”. Diemžēl mūsu sabiedrībā trūkst
uzņēmējdarbības gara, arī vairums augstskolu negatavo uzņēmējus.
Jo īpaši trūkst mazo un vidējo uzņēmumu, tāpēc jāveicina to
veidošana. Vērtīgu darbu šajā jomā visā pasaulē veic biznesa
inkubatori (BI) un tehnoloģiskie parki (TP), diemžēl Latvijā to
ir pārlieku maz. Tā piemēram, Lietuvā ir septiņi BI un pieci TP,
Igaunijā – septiņi BI un viens TP, bet Latvijā – divi BI un viens
TP.
Pozitīvais Somijas piemērs
Vairāki foruma dalībnieki kā paraugu inovāciju ieviešanā minēja Somiju. Tamperes universitātes pasniedzējs Alekss Okougume atgādināja, ka Otrā pasaules kara beigās Somijas tautsaimniecībā valdīja juceklis, bet trīs ceturtdaļas iedzīvotāju strādāja lauksaimniecībā. Taču sekmīgas industrializācijas rezultātā pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados valsts jau varēja lepoties ar vienu no pasaulē augstākajiem IKP pieauguma rādītājiem. Deviņdesmito gadu sākumā valsti skāra ekonomiskā lejupslīde, taču tagad Somija sasniegusi sevišķi augstu attīstības līmeni tieši inovāciju ieviešanas ziņā – augsto tehnoloģiju īpatsvars eksporta struktūrā sasniedz pat 25 procentus. Latvijas rādītājs ir mazāk nekā četri procenti. Tāpēc vietā bija A.Okougumes retoriskais jautājums: “Kad Latvija “zīmēsies” ar inovācijām, nevis lepniem automobiļiem ielās?”
Juris Bārtulis,
“LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv