Likums pašvaldību reformai gatavs

Pašvaldību administratīvi teritoriālās reformas (ATR) nu jau paredzamo finišu (līdz 2009.gada pašvaldību vēlēšanām) likumdevēji drīzumā grasās nostiprināt ar grozījumiem ATR likumā.

Pirms galīgajā lasījumā veikto likumprojekta grozījumu nodošanas balsojumam Saeimas sēdē šonedēļ divās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs vēl skatīja, strīdējās, balsoja un pārbalsoja trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.
Kad būtiskākās lietas – secīga reformas gaita un iesaistīto pušu rīcība, atbildība un pienākumi – bija izlemtas, par vienu no deputātu un ekspertu strīdus āboliem izvērtās terminu izvēle. Piemēram, spriežot, vai atteikties no padomju laika terminoloģijas un terminu “republikas pilsētas” aizstāt ar latviskāku apzīmējumu, deputāti nonāca strupceļā. Aizvietošanai piedāvātais variants – lielpilsēta –, ko deputātu vairākums balsojumā 13.septembra sēdē atbalstīja, jau pēc dienas, deputāta Alberta Krūmiņa vārdiem runājot, šķita muļķīgs un smieklīgs, jo ir jāparaugās ārpus valsts un jāatzīst, ka Latvijā lielpilsētas statusam labākajā gadījumā atbilst vienīgi Rīga. Uzklausot dažādus viedokļus un piedāvājumus, ar ko aizstāt dažai ausij nevēlamo apzīmējumu, neviens īsti atbilstošs neatradās. Noraidīts tika arī Dzintara Rasnača vairākkārtējs aicinājums pareizā termina meklējumos iesaistīt Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisiju. Vairumam pārliecinoši šķita pieaicināto ekspertu argumenti par apdzīvotu vietu terminu primāru skaidrojumu citos saistošajos likumos, kam sekos funkcionāls lēmums par grozījumiem visos normatīvajos aktos, līdzīgi kā tas bija, lemjot par vārda “finansu” aizvietošanu ar “finanšu”. Tādēļ atbalstu guva ierosinājums par iepriekš komisijā nobalsoto lemt atkārtoti. Tādējādi deputāti nolēma atteikties no lielpilsētas apzīmējuma septiņām republikas nozīmes pilsētām un pagaidām saglabāt iepriekšējo terminoloģiju.

Apriņķu vai reģionu – tomēr pašvaldības

Arvien vēl nav konsekvences, kā dēvēt otrā līmeņa pašvaldības – apriņķi vai reģioni. Ja ATR likuma grozījumu redakcijā tiek minēti apriņķi kā administratīvi teritoriālas vienības un fakts, ka apriņķu pašvaldību izveidošanu nosaka īpašs likums, tad Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā patlaban top reģionu izveidošanas likums. Kā norādīja deputāts Jānis Lagzdiņš, vienmēr būs atšķirīgi viedokļi par vēsturisko nosaukumu atjaunošanu vai izvēli lietot svešvārdu – un par to būs likumdevējam jāizšķiras. Tomēr svarīgāka par terminu – apriņķis vai reģions – pašvaldībām ir ziņa, ka komisija atbalstīja Latvijas Pašvaldību savienības stingro nostāju ietvert ATR likumā jēdzienu – “apriņķu pašvaldības”. Tas liecina, ka apriņķu pašvaldības veidos vēlēšanu ceļā. Jauno reģionu jeb apriņķu izveides likumu drīzumā paredzēts iesniegt Saeimā.

Nepieļauj novadu neveidošanu

Trešajā lasījumā, saredzot reformas pretinieku vēlmi saglabāt pagastus kā administratīvo teritoriju un neveidot novadus arī pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām, atbildīgā komisija noraidīja priekšlikumu saglabāt administratīvās teritorijas statusu pagastiem. Paredzēts, ka, izveidojot novadu, pilsētas un pagasti iegūs novada teritoriālās vienības statusu, bet varēs saglabāt savu nosaukumu.
Kā “LV” ziņoja iepriekš, arī ATR likumā paredzēts nostiprināt novadu veidošanas valsts vienreizējo finansiālo atbalstu – mērķdotāciju 100 tūkstoši latu par katru jauno novadu veidojošo pašvaldību ieguldījumiem infrastruktūrā. Finanšu atbalstam un stimulam veidot novadus tiks saglabāta patlaban spēkā esošā norma par vienreizējo dotāciju viena līdz piecu procentu apjomā no apvienojušos pašvaldību gada budžeta kopapjoma.

Zaida Kalniņa, “LV”
zaida.kalnina@vestnesis.lv