Butiljone viesojas Latvijā
Sabiedrības vienotība pamatvērtībās un kultūras identitātes nostiprināšana: tie ir līdzekļi, kurus Eiropa var likt pretim globalizācijas pārņemtajai pasaulei, – uzturoties vizītē Latvijā, vakar teica Itālijas kultūras ministrs Roko Butiljone.
Roko Butiljone Foto: Gatis Dieziņš, A.F.I. |
Eiropai ir jāveido kopīgs
kultūrpolitikas redzējums, kur kultūras produkti ir tiesīgi
pretendēt uz politisku atbalstu, nevis nokļūt Eiropas Savienības
(ES) preču un pakalpojumu tirgū, – pauda R.Butiljone. Eiropas
kultūras industrijai jāspēj konkurēt ar ASV, vienotai,
starpvalstu sadarbībā bāzētai Eiropas kinoindustrijai jāspēj
konkurēt ar Amerikas kino. Ministrs uzsvēra sadarbības nozīmīgumu
kultūrā. Kā R.Butiljones vizītes preses konferencē norādīja
Latvijas kultūras ministre Helēna Demakova, arī Latvijai ir
svarīga sabiedrības intelektualizācija. Ministri atzina: kultūra
Eiropas politikā nav kāda mazāk svarīga nozare, bet gan to
pārstāv “spēcīgi cilvēki, kas nevis prasa naudu, bet gan aizstāv
vērtības”.
Tiekoties ar diskutēt aicinātajiem Latvijas inteliģences
pārstāvjiem – Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktoru Andri
Vilku, Latvijas Kultūras fonda direktoru Pēteri Bankovski,
filosofiem Maiju Kūli, Māru Rubeni, Ilmāru Šlāpinu, kā arī
rakstnieci Noru Ikstenu, žurnālisti Sarmīti Ēlerti un citiem,
R.Butiljone norādīja uz katras tautas kultūras nozīmīgumu un
kopīgo politisko pārstāvniecību, bez kā Eiropa būtu tikai brīvais
tirgus, nevis valstu savienība ar kopīgām kultūras saknēm.
Diskusijā apspriestas uzskatos daudzveidīgās Eiropas iespējas
definēt universālas vērtības, arī saistībā ar plaši diskutablo ES
konstitucionālo līgumu. Pašlaik Eiropa piedzīvo “ideoloģiju
beigas, kad mēs vēlamies zināt, kas mēs esam,” teica
ministrs.
Ir sadarbības iespējas
R.Butiljone īpaši uzsvēra savu
ieinteresētību un Itālijas pieredzi pilsētu arheoloģijā, senatnes
materiālo liecību aizsargāšanā. Ministrs atzina par iespējamu
restaurēšanas mākslā pieredzes bagātās Itālijas palīdzību,
atjaunojot kultūrvēsturiskos pieminekļus Latvijā un Rīgā, kuru
viesis atzina par skaistu pilsētu. Savukārt H.Demakova akcentēja
Itālijas augsto attīstību un pieredzi kultūras mantojuma
saglabāšanas jomā. Pēc viņas domām, Latvija varētu izmantot
Itālijas ekspertu prasmes un iemaņas arhitektūras un mākslas
priekšmetu restaurācijā, kā arī dot iespēju mūsu valsts
pārstāvjiem mācīties pie Itālijas kolēģiem.
R.Butiljone norādīja, ka labas sadarbības iespējas ir arī abu
valstu jaunajiem māksliniekiem. Viņaprāt, Latvijas jaunie
mākslinieki varētu izrādīt savus darbus Itālijā.
Izcils konservatīvais domātājs
R.Butiljone, kurš Latviju apmeklē
pēc H.Demakovas uzaicinājuma, plašāk pazīstams kā ES tieslietu un
iekšlietu komisāra amata kandidāts, kurš pērn tika izslēgts no
sākotnējā komisijas sastāva, jo izpelnījās Eiropas Parlamenta
kritiku saistībā ar saviem konservatīvajiem uzskatiem par
homoseksuālismu, kuru nosauca par grēku, un sievietes it kā
pakārtoto lomu sabiedrībā. Vizītē Latvijā, kur pašlaik parlamentā
tiek izskatīti Satversmes grozījumi, kas aizliedz laulības viena
dzimuma personu starpā, R.Butiljone minētos jautājumus komentēja
atturīgi, norādot, ka tie ir katras valsts suverēnas izlemšanas
kompetencē. Savukārt attiecībā uz aktuālo problēmu par islāma
ietekmi un iespējamo Turcijas uzņemšanu ES Itālijas valdības
pārstāvis norādīja: jāuztur dialogs ar mērenajiem musulmaņiem,
bet ar radikālajiem jācīnās.
R.Butiljones vizītes programmā ir arī uzstāšanās ar lekciju
“Jaunie kultūras izaicinājumi pēc ES paplašināšanas” Latvijas
Universitātē un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja
apmeklējums.
R.Butiljone, kā informē Kultūras ministrijā, ir daudzu grāmatu
autors, izcils konservatīvas ievirzes domātājs, nelaiķa Romas
pāvesta Jāņa Pāvila II draugs, padomdevējs un domubiedrs, viņš
bijis pasniedzējs vairākās universitātēs.
Helēna Demakova Itālijas kultūras ministra vizīti atzīst par ļoti
nozīmīgu. Latvijai kultūras jomā esot daudz ko mācīties no
Itālijas, kur kultūras budžets ir lielākais Eiropā. Tas naudas
izteiksmē četras reizes pārsniedzot Vācijas, septiņas reizes –
Lielbritānijas un vairāk nekā piecdesmit reižu Latvijas kultūras
budžetu.
Guntars Laganovskis, “LV”