Uzturoties Ņujorkā un piedaloties ANO 60. Ģenerālajā asamblejā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga trešdien, 14.septembrī, ANO 60.Ģenerālās asamblejas debatēs par organizācijas reformu jautājumiem uzsvēra, ka ANO vairāk nekā jebkad ir nepieciešamas fundamentālas un tālredzīgas reformas, lai tā būtu dzīvotspējīga un efektīva organizācija, kas atbilstu 21.gadsimta ritmam. “Būt brīvam no trūkuma, bailēm un būt brīvam dzīvot cieņas pilnu dzīvi – šiem ir jābūt organizācijas galvenajiem mērķiem, lai mēs varētu atbildēt uz cilvēku likumīgajām cerībām.”
Viņa norādīja, ka ANO valstis ir apstiprinājušas gribu sasniegt Tūkstošgades mērķus, lai samazinātu nabadzību, slimības, atbalstītu bērnu izglītību un dzimumu līdztiesību, panāktu videi draudzīgu attīstību, starptautisko mieru un drošību, taču ir jānodrošina, lai jebkura palīdzības programma tiktu īstenota ar labas vadības principiem.
V.Vīķe-Freiberga pauda gandarījumu, ka ir panākta vienošanās līdz šā gada beigām nodibināt Miera veidošanas komisiju, kam būtu svarīga loma pēckonfliktu situācijās un miera veicināšanā pasaulē. Tāpat viņa atzinīgi vērtēja vienošanos par Cilvēktiesību padomes radīšanu un augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos pilnvaru stiprināšanu. “Cilvēktiesības iet roku rokā ar demokrātiju, tāpēc Latvija atbalsta Demokrātijas fonda dibināšanu, kas sniegs palīdzību valstīm, kas vēlas konsolidēt demokrātiskas politiskās sistēmas un likuma varu.”
Par būtisku ANO soli prezidente nosauca nepārprotamu nosodījumu terorismam visās tā formās un izpausmēs. Savukārt, runādama par sarežģīto ANO Drošības padomes reformu, viņa aicināja dalībvalstis līdz šā gada beigām atrisināt viedokļu domstarpības un panākt vienošanos šajā jautājumā, tā kā “praktiski visi piekrīt, ka tā ir jāreformē”.
V.Vīķe-Freiberga arī runāja par reformu iespaidu uz organizācijas prestižu, jo līdztekus vairuma ANO darbinieku atbildīgajam darbam vēl nesenā pagātnē ir pieredzēti arī kukuļņemšanas, naudas izšķiešanas vai piesavināšanās gadījumi, kā arī atsevišķu ANO miera uzturēšanas karavīru nepiedienīga rīcība: “Tāpēc mums ir jāpieņem daži smagi un atbildīgi lēmumi, un tāpēc mums ir apņēmīgi jārīkojas, lai panāktu, ka nekas tāds vairs neatkārtojas.”

Valsts prezidenta preses dienests

Uzturoties Ņujorkā, piedaloties ANO Ģenerālsekretāra rīkotajās darba pusdienās valstu vadītājiem un piedaloties ANO plenārsēdē

ANO Ģenerālsekretāra rīkotajās darba pusdienās 14.septembrī: ANO Ģenerālsekretārs Kofi Annans (tribīnē), Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins; ASV prezidents Džordžs Bušs (tribīnē), Latvijas un Krievijas prezidenti (augšējā attēlu rindā); Vaira Vīķe–Freiberga un Kofi Annans kopā ar citu valstu un valdību vadītājiem; Vaira Vīķe–Freiberga un Vladimirs Putins (apakšējā attēlu rindā) Foto: Gatis Bergmanis

Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas runa
ANO 60. Ģenerālās asamblejas augstākā līmeņa plenārsēdē
Ņujorkā 2005.gada 14.septembrī:

Prezidenta kungs! Jūsu majestātes! Ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs, kas esam sapulcējušies, lai atzīmētu Apvienoto Nāciju Organizācijas 60.gadadienu, atzīstam, ka ir nepieciešamas fundamentālas un radikālas reformas, lai šī organizācija būtu dzīvotspējīga un spētu atrisināt 21.gadsimta izaicinājumus.
Ir svarīgi, lai mūsu organizācijas galvenie mērķi būtu nabadzības izskaušana, atbrīvošanās no bailēm un cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana, lai mēs attaisnotu visu pasaules iedzīvotāju pamatotās cerības.
Man kā ANO ģenerālsekretāra īpašajai sūtnei ir daudzreiz bijusi iespēja dzirdēt izteikto atbalstu ģenerālsekretāra priekšlikumiem, kas ietverti viņa referātā “Lielākā brīvība”. Taču ir izrādījies, ka rast vienprātību ir grūts uzdevums, jo daudzi no mums ir novērtējuši šos priekšlikumus no atšķirīgiem viedokļiem.
Iepriekšējais Ģenerālās asamblejas prezidents Žans Pings ir pelnījis mūsu uzslavu par paveikto darbu, lai izveidotu dokumentu, kas precīzi atspoguļo mūsu bažas un centienus. Šā dokumenta pieņemšana dod mums vadlīnijas rīcībai. Likmes ir augstākas nekā jebkad agrāk. Mums tagad ir jāizrāda politiskā griba un drosme, lai īstenotu mūsu pieņemtos lēmumus.
Mēs vēlreiz esam apliecinājuši savu apņēmību sasniegt ANO izvirzītos mērķus – samazināt nabadzību un slimību izplatīšanos, veicināt bērnu izglītību un dzimumu vienlīdzību, sekmēt ilgtspējīgu un videi draudzīgu attīstību, nostiprināt mieru un drošību visā pasaulē. Ir nepieciešams, lai jebkuras palīdzības programmas administrēšana tiktu veikta ar lielu atbildību un labu pārvaldību, godīgi, atklāti un neko neslēpjot.
Es priecājos, ka mēs esam vienojušies par to, ka līdz gada beigām jāizveido miera nostiprināšanas komisija. Šai komisijai būs svarīga loma, lai palīdzētu valstīm atgūties un nostiprināt mieru pēc bruņotajiem konfliktiem.
Es priecājos, ka esam apņēmušies izveidot Cilvēktiesību padomi, bet gribu uzsvērt, ka šādai institūcijai ir jāpiešķir reālas pilnvaras. Es atbalstu lēmumu nostiprināt augstā cilvēktiesību komisāra ietekmi.
Cilvēktiesībām ir tieša saistība ar demokrātiju, un tāpēc Latvija atbalsta Demokrātijas fonda izveidošanu. Man ir stingra pārliecība par to, ka šāds fonds var sniegt vērtīgu palīdzību tām valstīm, kas ir iesākušas demokrātisku politisko sistēmu un tiesiskuma nostiprināšanu.
Nozīmīgs panākums ir mūsu izteiktais nepārprotamais nosodījums visām terorisma formām un izpausmēm. Terorisms ir posts, ko var uzveikt tikai ar visas starptautiskās sabiedrības saskaņotu rīcību. Ir jāpanāk straujš progress, lai pieņemtu vispusīgu konvenciju par starptautisko terorismu.
Pēdējos divpadsmit gadus mums ir notikušas diskusijas par ANO Drošības padomes reformēšanu. Kaut arī praktiski visi ir vienisprātis par nepieciešamību reformēt šo svarīgo ANO institūciju un padarīt to daudz reprezentatīvāku mūsdienu ģeopolitisko jautājumu risināšanā, nav panākta vienošanās par to, kādā veidā tas būtu darāms. Tas būs viens no visgrūtāk atrisināmajiem jautājumiem, tomēr mums nevajadzētu atteikties no centieniem līdz gada beigām rast vienotību.
ANO nesen pieredzēja grūtus laikus. Mēs nedrīkstam aizmirst to, ka vairums ANO darbinieku daudzus gadus ir uzticīgi kalpojuši šai organizācijai un pat nesuši upurus. Diemžēl mēs esam arī pieredzējuši kukuļņemšanas, zagšanas un piesavināšanās gadījumus ANO administratīvajās struktūrās. Mēs esam dzirdējuši šausmu stāstus par sieviešu un bērnu izvarošanu un ļaunprātīgu izmantošanu, ko izdarījuši atsevišķi miera uzturētāju spēku pārstāvji. Šā iemesla dēļ mums jāpieņem daži bargi un atbildīgi lēmumi un arī jāveic daži stingri pasākumi, lai nepieļautu šādu smagu pārkāpumu atkārtošanos.
Mums ir jādara viss nepieciešamais, lai nostiprinātu un reformētu šo organizāciju, jo, neraugoties uz tās trūkumiem, pasaulei ir nepieciešama Apvienoto Nāciju Organizācija. Tagad daudz vairāk nekā jebkad agrāk.

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Statement by the President of the Republic of Latvia
H.E. Mrs Vaira Vīķe-Freiberga at the High-level Plenary Meeting
of the General Assembly New York, 14 September 2005:

Mr President, Your Majesties, Excellencies, Ladies and Gentlemen,
As we gather to mark the 60th anniversary of the United Nations, we recognize that it needs fundamental and far-reaching reforms to remain viable as an organization, and to be capable of meeting the modern-day challenges of the 21st century.
Freedom from want, freedom from fear, freedom to live in dignity must be the leading goals of our organization, in order that we meet the rightful expectations of our people across the globe.
As one of the Secretary General’s five special envoys, I have heard many expressions of support for the Secretary General’s proposals, contained in his report ‘In Larger Freedom’. Yet reaching a consensus has proved to be a very difficult task, as many of us have approached these proposals from our different viewpoints.
Former GA President Jean Ping deserves our praise for showing leadership and crafting an outcome document that reflects in a delicately balanced way our concerns and aspirations. Adoption of this document provides us with a framework for action. The stakes are higher than ever. We must all now display the political will and courage to forge ahead with implementation of our decisions.
We have reaffirmed our commitment to achieving the UN’s Millennium Development Goals of reducing poverty and disease, of promoting children’s education and gender equality, of fostering sustainable and environmentally friendly development, of creating an international climate of peace and security among the nations of this planet. Any aid program must be administered responsibly through good governance, in an honest, open and transparent manner.
I am pleased that we have agreed on the necessity of establishing a Peacebuilding Commission by the end of the year. The Commission can fulfil a vital role in post-conflict recovery and consolidation of sustainable peace.
I am also pleased that we have agreed on the establishment of a Human Rights Council, but wish to stress that such a body must be endowed with genuine authority. I welcome the decision to strengthen the office of the High Commissioner on Human Rights.
Human rights go hand in hand with democracy, which is why Latvia supports the establishment of a Democracy Fund. I am firmly convinced that such a fund could provide valuable aid to those countries that have embarked on the path of consolidating democratic political systems and the rule of law.
A major step forward is our unequivocal condemnation of terrorism in all its forms and manifestations. Terrorism is a scourge that requires the concerted efforts of the entire international community to be defeated. We need to achieve rapid progress on concluding a comprehensive convention on international terrorism.
For the past 12 years, we have been engaged in discussions about changes to the UN Security Council. Although practically everyone agrees on the need to reform this important UN body and on the need to render it more representative of today’s geopolitical realities, no consensus has been reached regarding the manner in which this should be done. This promises to be one of the most difficult issues to resolve, but we should nevertheless not abandon our efforts to reach a feasible accord by the end of this year.
The United Nations has recently gone through some difficult times. We must never forget the many years of devoted service and even sacrifice on the part of the majority of UN workers. Unfortunately, we have also seen cases of graft, theft and embezzlement in the UN’s administrative structures. We have heard horror stories of women and children being raped and abused by individual blue helmet peacekeepers. That is why we must take some hard and responsible decisions, and that is why we must implement some resolute measures to ensure that such major transgressions do not occur again.
We must do what is required to strengthen and reform this organization, for despite its imperfections, the world needs the United Nations. Now more than ever before.