Ārzemju presē

Angļu “The Financial Times”: Nelielais pārsvars, ko Angela Merkele un viņas kristīgie demokrāti šķiet ieguvuši pār Šrēdera sociāldemokrātu un zaļo koalīciju, rada lielas neskaidrības un nenoteiktību. CDU/CSU un FDP nav ieguvušas parlamentāru vairākumu valstī, kurā vēsturiski ir “nervoza attieksme” pret nestabilām
mazākuma valdībām. Ir iespējamas citas valdības koalīcijas, bet, visticamāk, Merkeles kundzei būs jāuzaicina otra lielākā partija SPD veidot “lielo koalīciju”.

•

Vācu “Hamburger Abendblatt”: Vācijā joprojām ir spēkā trīs konstanti principi – Eiropas Savienība kā ārpolitiskā bāze, Vācijas cieša iesaiste NATO un skaidra Apvienoto Nāciju nozīmes apziņa. Tomēr uzsvars ir pārbīdījies. Vācija un Francija, kas līdz šim bija Eiropas attīstības virzošais spēks, tagad stāv savas politikas lausku priekšā, jo galvenais mērķis – ES konstitūcija – pagaidām nav sasniegts. Arī attiecībās ar Krieviju, kas ir Parīzes-Berlīnes-Maskavas “ass” trešā partnere, ne viss ir kārtībā. Prezidenta Putina valsts demokratizācijas jautājumos Krievija līdz šim gluži vienkārši nav spējusi turēties līdzi Centrālās un Rietumeiropas valstu attīstībai. Turklāt attiecību normalizēšana ar spēcīgāko lielvaru – ASV – arī nākamajam ārlietu ministram, neatkarīgi no viņa partijas piederības, var kļūt par lielu problēmu.

•

Poļu “Gazeta.pl”: Krievijas un Vācijas kopīgi būvējamais gāzes vads pa Baltijas jūras dzelmi var apdraudēt šo jūru, brīdina ekologi. Vai tas ir pamats, lai nākamā valdība varētu nepieļaut cauruļvada izbūvi savā Baltijas jūras ekonomiskajā zonā?

•

Vācu “Berliner Zeitung”: 60 gadu laikā ANO ir piedzīvojusi daudzas smagas krīzes. Ne reizi vien prognozēja, ka to sagaida Tautu savienības liktenis un tā pilnīgi izjuks. Arī šajā sanāksmē atklājas ANO bēdīgā situācija. Principiālai ANO atjaunošanai jāsākas ar fundamentālām pārmaiņām dalībvalstu attieksmē pret šo pasaules mēroga organizāciju. Taču tik ilgi, kamēr ANO nebūs nekas vairāk kā valstu nacionālā egoisma spogulis, Ņujorkā nekas nemainīsies.

•

Angļu “The Financial Times”: ANO Ģenerālā asambleja Ņujorkā bija pēdējais posms procesam, kas sākās pēc iebrukuma Irākā. Toreiz Kofi Annans norādīja, ka ANO ir nonākusi krustcelēs starp reformām, atjaunošanos un savas nozīmes un ietekmes mazināšanos. Salīdzinājumā ar ambiciozajām cerībām, kas uz to tika liktas, sanāksmes rezultāti izraisa vilšanos, teikts redakcijas komentārā.

•

Krievijas “Ria Novosti”: ANO Ģenerālajā asamblejā Ņujorkā ar asu šīs organizācijas darbības un ASV ārpolitikas kritiku uzstājies Aleksandrs Lukašenko. Baltkrievijas prezidents paudis nožēlu par Padomju Savienības sabrukumu, aizstāvējis bijušo Irākas līderi Sadamu Huseinu un paziņojis, ka ASV pasaulē radot haosu. “Padomju Savienība, par spīti visām tās vadītāju kļūdām un kļūmēm, bija cerību avots un atbalsts daudzām valstīm un tautām,… tā nodrošināja līdzsvaru globālajā sistēmā,” teicis Lukašenko. Kā pretstatu Amerikai viņš paslavējis pats savu valsti.

Pēc ĀM Ārzemju preses analīzes nodaļas materiāliem