Apstrīd grozījumus Tiesu izpildītāju likumā
Pagājušajā nedēļā Satversmes tiesā (ST) iesniegtas trīs prasības atzīt par neatbilstošiem Satversmei šā gada augustā Ministru kabinetā (MK) pieņemtos grozījumus (publicēti “LV” 23.08.2005.) Tiesu izpildītāju likumā.
Apstrīdētos noteikumus MK izdeva
Saeimas sesiju starplaikā Satversmes 81.panta kārtībā. Noteikumi
paredz plašākas tiesības izprasīt tiesu izpildītāju lietvedībā
esošos dokumentus, plašākas iespējas tieslietu ministram
atstādināt tiesu izpildītājus, kā arī noteic, ka tieslietu
ministra lēmuma par zvērinātu tiesu izpildītāju atstādināšanu vai
atcelšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību.
Kā informē ST preses sekretārs Arvis Ērmiņš, gandrīz vienādus
pieteikumus iesniegusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju
padome, Rīgas apgabaltiesas zvērināta tiesu izpildītāja Elita
Sole, kā arī Māris Makstenieks, kurš gan nav tiesu izpildītājs,
bet nodarbojas ar vairākām tiesu izpildītājas Raimondas Spores
lietvedībā esošām lietām.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētie noteikumi
neatbilst Satversmes 1.pantā ietvertajam varas dalīšanas
principam, kā arī esot pārkāpts Satversmes 81.panta noteikums, ka
MK deleģētās likumdošanas kārtībā nedrīkst grozīt tiesu iekārtas
un procesa likumus un noteikumu pieņemšanai jābūt pamatotai ar
neatliekamu vajadzību.
E.Sole un M.Makstenieks turklāt norāda, ka minētie noteikumi
aizskarot arī pieteicēju tiesības uz taisnīgu tiesu iekārtu, kas
noteikts Satversmes 92.pantā.
Saskaņā ar Satversmes tiesas likumu lēmumu par lietas
ierosināšanu vai par atteikšanos ierosināt lietu ST attiecīgā
kolēģija pieņem mēneša laikā no pieteikuma iesniegšanas dienas.
Sarežģītās lietās ST var šo termiņu pagarināt līdz diviem
mēnešiem.
“LV” informācija