Zivju – mazāk, cenas – augstākas

Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai (ES) Latvijas zvejniecības nozare ir saskārusies ar jaunām pretrunām. No vienas puses, nozares uzņēmumiem pieaugušas iespējas atrast jaunus sadarbības partnerus ārzemēs, no otras – tiem jāsaskaras ar pieaugošu konkurenci un dažādiem jauniem noteikumiem. Tas ietekmē arī zivju produkcijas tirdzniecību.

Zivju produkcijas ārējās tirdzniecības bilance 2003.-2004.g.

Avots: Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centrs

Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Apkopojot zivju ārējās tirdzniecības rādītājus, 2004.gadā salīdzinājumā ar 2003.gadu vērojama pozitīva tendence – dzīvu, atvēsinātu, saldētu, kaltētu un sālītu zivju, zivju filejas, vēžveidīgo, molusku u.c. eksporta apjomu pieaugums. Tirdzniecības bilancē vērojams eksporta un importa pieaugums naudas izteiksmē, taču sarukuši gan produkcijas importa, gan arī eksporta apjomi. Tas skaidrojams ar importētās un eksportētās produkcijas cenu pieaugumu.
Analizējot zivju produkcijas datus atsevišķās kategorijās, novērojams, ka dažām kategorijām raksturīgs eksporta pieaugums un importa samazināšanās. Tas konstatējams, piemēram, kategorijā “kaltētas, sālītas zivis vai zivis sālījumā un kūpinātas zivis”. Turpretī citās zivju produkcijas kategorijās palielinās imports, bet samazinās eksports (kategorijā “atvēsinātas zivis”). Par šo tendenci liecina dzīvu zivju tirdzniecības apjoms, kas, salīdzinot ar 2003.gadu, pieaudzis par 158,5%.
Pēc Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra informācijas, samazinās gan importētās, gan arī eksportētās zivju produkcijas apjomi (ieskaitot zivju konservus). Zivju produkcijas eksporta apjoms 2004.gadā samazinājies par 9,8%, importa – par 14,6%. Kā jau minēts, pretēja virzība vērojama zivju produkcijas tirdzniecībā naudas izteiksmē. Šie rādītāji gada laikā ir pieauguši. Visas zivju produkcijas (ieskaitot zivju konservus) eksports latos ir pieaudzis par 11,8%, bet imports – par 4,9%. Pieaugums skaidrojams ar produkcijas eksporta un importa pieaugumu uz ES valstīm, kur cenas ir augstākas nekā Neatkarīgo Valstu Savienības valstīs, uz kurām imports un eksports samazinās.
Importa un eksporta apjoma un vērtības izmaiņas nav būtiski ietekmējušas tirdzniecības saldo. Tā kā samazinājušies gan importa, gan arī eksporta apjomi, saldo paliek pozitīvs, vērtības ziņā 2004.gadā pieaugot no 35 līdz 40,4 miljoniem latu.
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) direktore Ingūna Gulbe uzskata, ka Latvijas zivsaimniecības nozare nepietiekami izmanto saražotās produkcijas mārketinga un virzības jautājumu risināšanai pieejamos līdzekļus. Piemēram, kopsavilkuma par ES struktūrfondu izmantojumu “Lauku un zivsaimniecības attīstības veicināšanai” dati liecina, ka 2005.gada 1.septembrī bija apgūti 100 procenti no atvēlētā budžeta “Zvejas intensitātes sabalansēšanai”(dažādi pasākumi, to skaitā arī zvejas kuģu sagriešana metāllūžņos), bet sadaļa “Zvejas un akvakultūras produktu apstrādes un mārketinga uzlabošana” – tikai 29 procentu apjomā.
I.Gulbe uzskata, ka jāinvestē arī produkcijas ar augstu pievienoto vērtību izstrādē un ražošanā. Taču, neraugoties uz konstatētajiem trūkumiem un problēmām, LTVC direktore pauž prieku par tiem Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumiem, kas savai produkcijai veiksmīgi atraduši noieta tirgus un attīstās, paplašinot saimniecisko darbību.

Ieva Jaunozola,
Mārketinga padomes speciāliste,
Ivars Sudmalis,
LTVC projektu vadītājs