Kā latu nomainīs eiro

Jautājumi un atbildes

XIV.

Turpinājums. Sākums – “LV”, 07.06.2005., 17.06.2005., 01.07.2005., 13.07.2005., 19.07.2005., 26.07.2005., 02.08.2005., 09.08.2005., 16.08.2005., 24.08.2005., 30.08.2005., 06.09.2005., 13.09.2005.

Jautājums: Kāda ir statistiskā informācija par patēriņa cenu pieaugumu 2002.gada pirmajos mēnešos 12 ES dalībvalstīs, kas pārgāja uz eiro?
Atbilde: Patēriņa cenu kāpums saskaņā ar valstu statistikas datiem gada skatījumā līdzinājās 1–2 procentiem, tādu pašu informāciju sniedza Eiropas Centrālā banka. Tas deva pamatu oficiāliem paziņojumiem, ka pāreja uz eiro nav sekmējusi inflāciju.

Jautājums: Kādas ir eiro/USD kursa turpmākās prognozes?
Atbilde: Kā parasti, vieni eksperti prognozē, ka eiro kurss celsies, citi pareģo, ka virsroku ņems eiro kursa tālākās pazemināšanās tendence. Pirmie savu prognozi pamato ar dzelžainiem argumentiem, ka ekonomikas sfērā nav gaidāmas pārmaiņas, kas eiro kursu pazeminātu, bet ASV dolāra kursu paaugstinātu. Francijas un Nīderlandes referendumu rezultātu izraisītais šoks zaudēs savu sākotnējo spēku, valūtu spekulanti būs izsmēluši savas iespējas raust varenus ieņēmumus uz eiro kursa pazemināšanas rēķina. Eiro kursa lejupslīde pastiprinās eiro zonas valstu konkurētspēju un eiro/USD kurss soli pa solim atgriezīsies gada sākuma attiecību gultnē, bet 2005.gada pēdējā ceturksnī 1 eiro apmaiņas kurss pret ASV dolāru atkal svārstīsies ap 1,30.
Otrā ekspertu grupa vadās no tā, ka krīze, kas pieņēmusi Eiropas Savienības valstu attiecību sistēmu, nevis ātri noplaks, bet turpināsies. Nenoteiktības elementi, īstenojot ES politiku, acīmredzot pieņemsies. To apliecinot arī nespēja vienoties ES budžeta jautājumos 2007.–2013.gadam ES jūnija samitā, pretrunīgi vērtējumi par Anglijas premjera Tonija Blēra reformu pieteikumu otrajā pusgadā. Šie argumenti kalpo par pamatu paredzēt, ka eiro kurss turpinās pazemināties, ka tuvinās laiks, kad 1 eiro līdzināsies 1 ASV dolāram; nav izslēgta iespēja, ka USD gada nogalē pēc smaguma pat pārsniegs eiro.

Jautājums: Kā eiro zonas finanšu ministri novērtēja atsevišķus priekšlikumus izformēt Eiropas Monetāro savienību, atteikties no eiro, atgriezties pie nacionālajām valūtām?
Atbilde: Tūlīt pēc referenduma rezultātu paziņošanas Francijā un Nīderlandē atradās karstas putras strēbēji, kas uz ātru roku sāka kalt plānus, kā ekonomiski un tehniski atjaunot to monetāro sistēmu, kas pastāvēja pirms eiro ieviešanas. Populisma apņemtie eksperti mēģināja eiro iztēlot par grēkāzi, kas vainojams eiro zonas valstu zemajos attīstības tempos, inflācijas izaugsmē, pat bezdarba pieaugumā.
2005.gada 7.jūnijā ES finanšu ministri priekšlikumus atteikties no eiro, iztēlot šo starptautisko valūtu par visu ekonomisko likstu galveno vaininieku raksturoja kā totālo absurdu, atzīmējot, ka atgriešanās pie kādreizējām nacionālajām valūtām beigšoties ar kolapsu tautsaimniecībā. Kāds atbildīgs finansists atzina, ka “visdrausmīgākajā sapnī nevarot dzimt šādas nejēdzīgas idejas”. Jāuzsver, ka nacionālo valūtu nomaiņa ar eiro nav naudas reforma ar nezināmām sekām, bet valūtu aizstāšana ar starptautiski atzītu apgrozības līdzekli. Tikai analfabēts naudas apgrozības jautājumos spēj eiro raksturot kā ekonomiskā un sociālā ļaunuma sakni.

Jautājums: Kas darāms Latvijā, lai, nomainot latu ar eiro, neceltos cenas?
Atbilde: Izsekot katras cenas, tarifa pārrēķina pareizībai nav iespējams. Tas nenozīmē, ka nekas nav jādara un jāvadās no principa, lai ir, kā ir. Mūsuprāt, būtu lietderīgi Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, Latvijas Bankai, Statistikas pārvaldei laikus izveidot speciālu cenu inspekciju ar plašām pilnvarām: a) pārbaudīt cenu un tarifu pārrēķināšanas, lata nomaiņas ar eiro atbilstību pieņemtajiem nosacījumiem visās tautsaimniecības jomās; b) pieņemt sūdzības par minēto nosacījumu pārkāpšanu, visupirms paaugstinot cenas; c) sodīt ar jūtamu naudas sodu it visus, kas nav ievērojuši kārtību, kādā lats jānomaina ar eiro. Turklāt jāsoda nevis uzņēmums, iestāde, bet atbildīgā persona; d) jāakceptē jaunas cenas, tarifi automātos.

Jautājums: Vai pašreizējā situācija Eiropas Savienībā var pārsvītrot lata nomaiņu ar eiro?
Atbilde: Francijas un Nīderlandes referenduma rezultāti atklāja vērā ņemamas pretrunas ES politikā, darbības mehānismā. ES jūnija samitā neizdevās panākt kompromisu par Eiropas Savienības budžetu. Izveidojusies situācija EMS sistēmu un eiro apgrozību tieši neskar. Tas nebūt nenozīmē, ka Eiropas Monetārā savienība ar 12 dalībvalstīm būtu pilnīgi autonoma, atrauta no ES attīstības problēmām. Eiro kā starptautiskā valūta ir ar tik fundamentālām priekšrocībām, salīdzinot ar nacionālajām valūtām, ka Latvijas apņēmība latu nomainīt ar eiro nespēj apdraudēt Eiropas Savienības darbības pārejošās grūtības. EMS un tās izpildinstitūciju Eiropas Centrālo banku (ECB) kā eiro emisijas centru krīze tieši neskar. Tas tomēr nenozīmē, ka eiro zona būtu brīva no specifiskām problēmām, kas skar tās dalībvalstu ekonomiku, satrauc EMS un ECB vadību.

Georgs Lībermanis,
LU Dr.h.c., Latvijas valsts emeritētais zinātnieks