No miliča, ar kuru baida, līdz policistam, kuram uzticas

Latvijas Policijas akadēmijas prorektors, policijas pulkvedis Pāvils Kundziņš, intervijā “Latvijas Vēstnesim”

– Latvijas Policijas akadēmija ir galvenā policistu sagatavošanas mācību iestāde valstī, un tā pilda Valsts policijas pasūtījumu. Kopš akadēmijas dibināšanas tā sagatavojusi tūkstošiem jauno speciālistu, bet Valsts policijas vadība ziņo, ka, piemēram, Rīgā ir 230 neaizpildītu štata vietu, nemaz nerunājot par perifēriju. Kur paliek jaunie policisti?

– Latvijas Policijas akadēmijas (LPA) pamatuzdevums ir sagatavot komandējošā sastāva darbiniekus Valsts un Drošības policijas, Valsts robežsardzes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestādēm, kā arī ierēdņus darbam Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras iestādēs, pilsonības, migrācijas, naturalizācijas un citos valsts pārvaldes dienestos. Policistu sagatavošana notiek pirmā līmeņa augstākās profesionālās izglītības studiju programmā “Civilā drošība un aizsardzība”, kā arī Profesionālās augstākās izglītības studiju programmā “Tiesību zinātne”. Pēc akadēmijas beigšanas visi absolventi nonāk Valsts policijas rīcībā. Tālākās mūsu bijušo audzēkņu dienesta gaitas nav mūsu kompetencē.

– Audzēkņi mācību laikā saņem stipendiju, formas tērpu utt. Vai, uzsākot mācības, ar viņiem tiek slēgts līgums, kas uzliek zināmus pienākumus pēc studiju beigšanas?

– Līgums tiek slēgts, bet tajā nav strikti atrunātas saistības. Domāju, ka policijas vadībai vajadzētu līgumā iestrādāt stingrākas prasības, piemēram, pēc akadēmijas beigšanas kādu noteiktu laiku nostrādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā.

– LPA gatavo jaunos policistus, pie jums mācās darbinieki ar lielāku vai mazāku praktiskā darba pieredzi. Negribas ticēt, ka akadēmijas vadība aprobežotos tikai ar atbildību par mācību procesu, policista mundiera godu atstājot politiķu ziņā. Vai LPA sadarbība ar Iekšlietu ministrijas ierēdņiem un Valsts policijas amatpersonām ir pietiekami laba?

– Neklātienē mācās dažādu līmeņu policisti – no jaunākajiem iecirkņu inspektoriem līdz augstāko struktūru vadītājiem. Šajā ziņā mūsu sadarbība ir laba. Visas mācību programmas pirms licencēšanas tiek apspriestas un saskaņotas ar darba devēju. Valsts policijas pārstāvji piedalās valsts pārbaudījumos un kvalifikāciju piešķiršanā. Cita lieta ir jautājumi par policistu sociālo nodrošinājumu, par papildu darba stundu samaksu, par nakts darbu, par pabalstiem. Es gribētu piebilst, ka šinī kategorijā ietilpst arī maksa par mācībām neklātienē. To policists spiests maksāt no savas kabatas, un tas ne visām ģimenēm ir iespējams. Savstarpējā sadarbībā vienmēr var vēlēties tādas kategorijas kā mērķtiecīgāk, aktīvāk, drosmīgāk..., bet kopumā sadarbība ir laba.

– Vai iekšlietu ministrs Ēriks Jēkabsons ir bijis akadēmijā?

– Pēdējo reizi ministrs Jēkabsons bija pie mums pagājušā gada augustā Studiju dienā. Šogad šajā pasākumā piedalījās ministra padomnieks Juris Radzevičs.
Akadēmijas vadība aizstāv pozīciju, ka katram policistam būtu nepieciešama vismaz koledžas izglītība. To noraida ar piemēru, ka, pasniedzot ēdienu īslaicīgā aizturēšanas izolatorā, nav vajadzīga augstākā izglītība. Bet kāpēc ēdiens jāpasniedz policistam? Ir daudz tādu amatu, kurus varētu veikt civilpersonas, un tad nebūtu milzīgā administratīvā aparāta, par ko policijai pārmet.

– Nesen televīzijā Valsts policija pārmeta, ka LPA tā vietā, lai pārbaudītu policistu zināšanas par jauno Kriminālprocesa likumu, pieņēma kārtējos eksāmenus.

– Iespējams, ka Rekšņas kungs bija atvaļinājumā un nezināja, ka LPA Krimināltiesību katedras pasniedzēji rektores ģenerāles Ārijas Meikališas vadībā dažādās struktūrvienībās lasīja lekcijas un pēc tām rīkoja pārbaudījumus. Tā tika konstatēti būtiski trūkumi policistu zināšanās, par ko tika nosūtīts ziņojums Iekšlietu ministrijai.

– Nav šaubu, ka jaunā Kriminālprocesa likuma izstrādāšanā piedalījās arī LPA profesori. Iecirkņu inspektori saka, ka nolaižas rokas pat tiem, kas grib strādāt pēc labākās sirdsapziņas, jo pie pašreizējās tieslietu sistēmas reti kāds parasts laupītājs saņem reālu sodu. Vai jaunais Kriminālprocess stimulēs policistu darbu?

– Neesmu kriminālprocesa speciālists. Jaunā likuma ieviešanas efektivitāti saskatu kopējā sistēmā. No tiesību teorijas viedokļa jebkuras izmaiņas sistēmā ir saistītas ar citiem sistēmas elementiem, to tiešās un atgriezeniskās saiknes. Tas nozīmē, ka būs daudz darba, lai ieviestu izmaiņas citos likumos. Problēmas būs, bet izmaiņas ir nepieciešamas. Piemēram, likums “Par policiju”, ko pieņēma 1991.gada jūnijā LR Augstākā padome. Tajā ir izdarīti ceturtdaļsimts grozījumu. Saistībā ar jauno Kriminālprocesa likumu arī likums “Par policiju” jārada no jauna, jo pati dzīve to no mums prasa. Likums atsevišķās sadaļās atpaliek no dzīves, un tie ir pinekļi, kas traucē policistiem radoši un pilnvērtīgi strādāt. Ir izstrādāti Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma un disciplinārās atbildības likuma projekti. Projektu jaunam likumam par policiju akadēmija izstrādāja jau deviņdesmito gadu vidū. Tas tika iesniegts un kaut kur “iegūla”. Akadēmija aktīvi iekļausies jaunā Kriminālprocesa likuma ieviešanā, apmācot policistus, izstrādājot metodiskos materiālus gan studentiem, gan neklātienes klausītājiem, arī policistu grupām kvalifikācijas celšanas nolūkos. Domāju, ka jaunais likums palīdzēs policistam darba kvalitātes uzlabošanā.

– Kāda var būt kvalitāte, ja divu iecirkņa inspektoru uzraugāmā teritorija stiepjas no Pūres līdz Engurei, benzīna nav, toties ir papīru kalni, kas jāraksta uz rakstāmmašīnas, jo trūkst datoru?

– Un tomēr sekmīga darba pamatā ir policista izglītība, iemaņas un prasmes. Un tad vēl jāliek klāt sirdsapziņa. Protams, materiāltehniskais nodrošinājums, sociālās garantijas, alga – tas viss ir svarīgi. Par to tika daudz runāts mūsu zinātniski praktiskajā konferencē “Qua vadis, policijas iecirkņa inspektor?” Un tomēr – nereti trūkumus materiāltehniskajā nodrošinājumā ērti izmanto tie, kuriem trūkst jaunās domāšanas.

– Jūs runājat par policista jauno domāšanu?

– Tieši tā. Likumam paklausīgi iedzīvotāji ir ieinteresēti kārtības nodrošināšanā savā apdzīvotajā teritorijā, kas ietilpst kādā policijas iecirknī. Tāpēc viņi ir iesaistāmi kārtības uzturēšanas un sadarbības ar policiju procesā. Policija kā sabiedrības daļa sniedz profesionālu un aktīvu palīdzību sabiedrībā radušos problēmu un uzdevumu risināšanā, vada šo procesu. Šis policijas darbības modelis būtiski atšķiras no pašlaik ierastā, kas akcentē reaģēšanu uz konkrētiem izsaukumiem, uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un kas bieži saistīts ar represīvu metožu izmantošanu. Šodien jaunā policijas darbības filosofija ir plaši izplatīta Eiropas Savienības valstīs, un to varētu tulkot kā Policija sabiedrībai. Šīs filosofijas pamatā ir arī atzinums, ka, lai arī sods par izdarīto likumpārkāpumu ir ietekmīgs līdzeklis tiesiskās kārtības uzturēšanā, tomēr tas nav pats efektīvākais līdzeklis. Kārtības sargam no miliča, ar kuru baida, jākļūst par policistu, kuram uzticas. Modernā policijas darbības modeļa realizēšanai nepieciešami atbilstoši apmācīti darbinieki. Tas ir viens no mūsu akadēmijas uzdevumiem, un mūsu pienākums ir pilnveidot realizējamās studiju programmas.

– Deviņdesmito gadu sākumā policijai lauku rajonos aktīvi palīdzēja Zemessardze. Tagad ZS ar likumu tas aizliegts. Bet vai tieši zemessargi nav tā sabiedrības daļa, kas varētu palīdzēt ieviest jauno domāšanu, kuras pamatā ir likumpārkāpumu novēršana?

– Domāju, ka ZS sadarbojas ar Pašvaldības policiju arī šodien. Kārtīgs policists atradīs veidu un ceļus, kā mums, piemēram, pagastā sadarboties, ja jūs esat zemessargs, bet es – policists.

– Daudz tiek runāts par policistu sociālajām garantijām. Likumā par policistu izdienas pensijām, kādas var saņemt samērā jauns cilvēks pēc attiecīgu gadu nodienēšanas, nav iestrādāta norma, kas ļautu pensiju pārrēķināt, ja pēc pensijas piešķiršanas cilvēks turpina strādāt. Kāpēc?

– Tas arī attiecas uz sociālā nodrošinājuma jautājumiem, un pilnīgi piekrītu, ka tas nav taisnīgi.

– Vai jūs piekrītat, ka, palielinot policistu algas, iestrādājot likumā “Par policiju” sociālās garantijas un uzlabojot materiāli tehnisko stāvokli, noziedzības līmenis valstī samazināsies?

– Piekrītu, ka visas minētās lietas ir vajadzīgas. Bet Latvijas Policijas akadēmijas pasniedzēji katram studentam akcentēs, ka policistam nepieciešama izglītība, iemaņas, prasmes, policista meistarība un tiekšanās pēc augstiem morāli ētiskiem sliekšņiem. Policistam vajag maksāt lielu un vēl lielāku algu, bet – par kvalitatīvu pakalpojumu. Negribu noniecināt jaunākā komandējošā sastāva vai ierindas policista darbu, bet šodien vēl bieži gadās, ka pakalpojuma kvalitāte ir zemā līmenī. Arī man ir personīgs piemērs no lauku dzīves, kad kādam lauku vīram zagļi meža vietā bija atstājuši celmus. Kad pilsonis aizgāja pie vietējā policista pieteikt šo gadījumu, likuma sargs nemaz to nepiereģistrēja, aizbildinoties, ka pašlaik jādzen pēdas, jo lielam priekšniekam nozagts “BMV”, citam – traktors, tā ka sargājiet nu to mežu pats. Un ko un kā sacīt mammītei, kas audzējusi sīpolus vienā dobē, lai būtu kāds atspaids papildus trūcīgajai pensijai, kad vietējie krutkas dzērāji tos izrāvuši. Tie ir piemēri par attieksmi, par policista sirdsapziņu, par prasmi komunicēt ar sabiedrību, nešķirojot to kastās. Ja arī nav iespējams atrast vainīgos, tad vismaz nedrīkst graut policijas autoritāti iedzīvotāju acīs, sakot – nu ko tu, mammīt! Arī psiholoģijas zināšanas ietilpst jaunajā policista domāšanā.

– Nobeigumā jautājums par Latvijas Policijas akadēmijas jauno iesaukumu.

– LPA sākuma gados bija ļoti liels konkurss, tad nāca atplūdi, bet šogad koledžā atkal uz vienu vietu bija vairāk nekā divi pretendenti. Varējām izvērtēt un atlasīt 96 piemērotākos. Kā visā valstī, arī mūsu akadēmijas mācību procesā galvenais uzdevums ir kvalitāte. Domāju, ka varam būt apmierināti ar jauniešu zināšanu līmeni un motivāciju, lai sasniegtu iecerēto.

Andris Kļaviņš