Par NATO Parlamentārās asamblejas un NATO dalībvalstu vēstnieku tikšanos

16.septembrī NATO Parlamentārās asamblejas (PA) Ekonomikas un drošības komitejas Austrumu un Rietumu ekonomiskās sadarbības apakškomitejas pārstāvji tikās ar NATO dalībvalstu vēstniekiem.
Tikšanās laikā galvenā izmanība tika pievērsta jautājumiem, kas skar Latvijas ekonomisko situāciju un sadarbību ar NATO, kā arī kaimiņvalstu attiecības starptautisko organizāciju ietvaros.
NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks Žans Liks Resērs pauda gandarījumu par tikšanos un atzinīgi novērtēja Latvijas ekonomiskās attīstības izaugsmi, tomēr viņš norādīja, ka vēl jāveic daudzas reformas, lai sasniegtu vidējo Eiropas Savienības (ES) valstu līmeni.
Diskusijas laikā pārrunātas arī Latvijas un Igaunijas divpusējās attiecības, galveno vērību veltot sadarbībai ekonomikas jomā. Igaunijas vēstnieks Tomass Luks atzina, ka abu valstu kaimiņattiecības ir vērtējamas pozitīvi. Turklāt šajā gadā strauja ekonomiskā izaugsme ir vērojama visās Baltijas valstīs.
Tikšanās dalībnieki bija vienisprātis, ka pēc ārpolitisko mērķu sasniegšanas – iestāšanās ES un NATO – Latvijai ir jāatrod un jāizvirza jauni mērķi, lai arī turpmāk sekmētu valsts attīstību. Savukārt Norvēģijas vēstnieks Nils Olavs Stava, runājot par izaicinājumiem, pie kuriem būtu jāstrādā, minēja nepieciešamību novērst sociālās plaisas, kā arī akcentēja vienmērīgu visu reģionu attīstības un demogrāfiskās situācijas uzlabošanas nozīmi.
Tika pārrunāta arī Baltijas valstu ietekme Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp tas, kā Baltijas valstu klātbūtne veicina pārmaiņas NATO. Vēstnieki pauda atzinību Latvijai par atbalstu un praktisko palīdzību Moldovai un Gruzijai NATO integrācijas jautājumos.
NATO PA Ekonomikas un drošības komitejas pārstāvji interesējās, vai Latvijā notiek plašākas diskusijas par ES paplašināšanos, proti, Turcijas iespējamo dalību šajā organizācijā.
Puses diskutēja arī par Latvijas un Krievijas attiecībām, tostarp energoresursu problēmu risinājumiem dažādos reģionos. “Latvija varētu būt kā tilts starp “veco” Eiropu un Krieviju,” atzīmēja Ž.L.Resērs.