Likumprojekts

Publisko institūciju likums

Saeimas dok. Nr. 2319; likumprojekts Nr. 701

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2000.gada 3.oktobrī

iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1.pants.

Šā likuma mērķis ir noteikt publisko institūciju veidus, to dibināšanas un finansēšanas kārtību, rīcības ar publisko mantu apjomu un atbildību par darbības sekām.

2.pants.

(1) Publiskās institūcijas ir organizatoriski patstāvīgi dibināti publisko tiesību subjekti, kuriem ar normatīvajiem aktiem — Satversmi, likumiem, Ministru kabineta noteikumiem, pašvaldību saistošiem noteikumiem, pašpārvalžu lēmumiem un starptautiskajiem līgumiem (turpmāk — normatīvie akti) ir piešķirta publiskā tiesībspēja un kuras, atbilstoši savas darbības pamatmērķim, veic publiskas funkcijas.

(2) Publisko tiesību subjekts īsteno publisko varu tās kompetences robežās, kas ir noteikta normatīvajos aktos.

(3) Publiskās funkcijas ir publisko tiesību institūcijai normatīvajos aktos noteiktie un publiskas institūcijas kompetencē esošie uzdevumi.

3.pants.

Šis likums attiecas uz visām publiskajām institūcijām neatkarīgi no to statusa, padotības, dibināšanas kārtības un laika.

4.pants.

Publiskās institūcijas, kas dibinātas, pamatojoties uz speciāliem likumiem, darbību reglamentē šī likuma noteikumi tiktāl, ciktāl to nenosaka Satversme un citi likumi.

5.pants.

Publiskās institūcijas, kas dibinātas uz starptautisku līgumu pamata, darbojas šajos līgumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

II nodaļa

Publisko institūciju veidi

6.pants.

(1) Publiskas institūcijas ir publiskas personu apvienības (turpmāk — personu apvienības), publiskas iestādes (turpmāk — iestādes) un publiskie nodibinājumi (turpmāk — nodibinājumi).

7.pants.

(1) Personu apvienības ir valsts, pašvaldības un pašpārvaldes.

(2) Šajā likumā valsts kā personu apvienība netiek pamatota.

(3) Pašvaldības un pašpārvaldes ir valsts atvasinājumi.

8.pants.

Pašvaldības un pašpārvaldes ir uz likuma pamata izveidoti pašpārvaldes (paši sevi pārvaldoši) publisko tiesību autonomi subjekti — personu apvienības, kuras, īstenojot demokrātiskas valsts principu, likumos noteiktajā jomā un kompetences robežās autonomi un patstāvīgi īsteno publisko varu.

9.pants.

Pašvaldības ir teritoriālas personu apvienības, kas uz likuma pamata īsteno publisko varu kādā noteiktā teritorijā.

10.pants.

Pašpārvaldes ir personu apvienības, kas uz likuma pamata īsteno publisko varu kādā noteiktā jomā.

11.pants.

Iestādes un nodibinājumi ir personu apvienību atvasinājumi un atrodas to tiešā rīcībā.

12.pants.

Iestādes ir ilgstošai darbībai dibinātas tiesisko, finansu un mantisko līdzekļu un personāla organizēts kopums, kuras kalpo noteiktu publisku mērķu sasniegšanai.

13.pants.

Ir iestādes-orgāni un autonomas iestādes.

14.pants.

(1) Iestāde-orgāns ir publiskas institūcijas — personu apvienības varas orgāns.

(2) Iestāde-orgāns rīkojas tās dibinātājas publiskas institūcijas — personu apvienības vārdā.

(3) Iestādes-orgāna rīcība ir saistoša tās dibinātajai publiskai institūcijai — personu apvienībai.

(4) Iestāde-orgāns ir patstāvīgi atbildīga.

(5) Normatīvajā aktā var paredzēt, ka iestādei-orgānam nav juridiskas personas tiesības privātās tiesībās, nosakot, kura iestāde-orgāns īsteno šīs tiesības.

15.pants.

(1) Autonoma iestāde ir publiskas institūcijas — personu apvienības dibināta iestāde tās izmantotāju vajadzību apmierināšanai.

(2) Autonoma iestāde rīkojas savā vārdā.

(3) Autonomai iestādei ir izmantotāji, kuru loku nosaka normatīvie akti.

(4) Starp autonomo iestādi un tās izmantotājiem pastāv publiski tiesiskas attiecības, kuru saturu nosaka normatīvie akti.

16.pants.

Ir pilntiesīgas autonomas iestādes un autonomas iestādes ar ierobežotu tiesībspēju.

17.pants.

Pilntiesīgai autonomai iestādei ir pilna publiska tiesībspēja un tā likumā noteiktās kompetences robežās ir tiesiski patstāvīga un veido publisko tiesību subjektu.

18.pants.

(1) Autonomai iestādei ar ierobežotu tiesībspēju nav publiska tiesībspēja. Tā ir cita publisko tiesību subjekta sastāvdaļa.

(2) Autonoma iestāde ar ierobežotu tiesībspēju organizatoriski ir patstāvīga.

19.pants.

(1) Nodibinājums ir publiska institūcija — publiskas mantas kopums sabiedriski derīgu mērķu sasniegšanai.

(2) Nodibinājumu dibināšanas un darbības kārtību regulē citi likumi.

III nodaļa

Publisko institūciju dibināšanas un likvidācijas kārtība

20.pants.

(1) Publiskās institūcijas dibina un likvidē ar tiesību aktiem.

(2) Publiska institūcija ir nodibināta ar brīdi, kad stājies spēkā tiesību akts, ar kuru publiskā institūcija tiek nodibināta, ja šajā tiesību aktā nav noteikts cits dibināšanas termiņš.

(3) Publiska institūcija ir likvidēta ar brīdi, kad stājies spēkā tiesību akts, ar kuru publiskā institūcija tiek likvidēta, ja šajā tiesību aktā nav noteikts cits likvidēšanas termiņš.

(4) Publiskajām institūcijām nav nepieciešama īpaša dibināšanas reģistrācijas kārtība.

21.pants.

(1) Publiskās institūcijas darbību regulē nolikums, statūti vai cits tiesību akts, kas apstiprināms vienlaikus ar publiskās institūcijas dibināšanu.

(2) Šajā tiesību aktā norāda publiskās institūcijas:

1) nosaukumu;

2) veidu saskaņā ar šo likumu;

3) padotību vai tādas neesamību;

4) uzdevumus, kompetenci un funkcijas;

5) orgānus un to izveidošanas kārtību;

6) struktūru;

7) personāla izveidošanas kārtību;

8) mantas statusu;

9) budžeta statusu un tā apstiprināšanas kārtību;

10) finansu avotu veidus un rīcības ar tiem kārtību;

11) rīcības ar publisko nekustamo mantu un kustamo mantu kārtību un apjomu;

12) tiesības ņemt aizņēmumus un uzņemties citas finansu saistības un garantijas, to apjomu un kārtību;

13) orgānu tiesības un to apjomu līgumu slēgšanas un mantisko prasījumu gadījumos.

(3) Normatīvajā aktā var noteikt institūciju vai orgānu, kas ir tiesīgs apstiprināt publiskās institūcijas darbību regulējošu tiesību aktu.

22.pants.

Valsts iestādi-orgānu un valsts autonomu iestādi dibina un likvidē ar likumu vai Ministru kabineta rīkojumu.

23.pants.

Pašvaldības iestādi-orgānu un pašvaldības autonomu iestādi dibina un likvidē ar pašvaldības domes (padomes) lēmumu.

24.pants.

Pašpārvaldes iestādi-orgānu un pašpārvaldes autonomu iestādi dibina un likvidē ar likumpamatotu pašpārvaldes vadības institūcijas lēmumu.

25.pants.

Autonomu iestādi ar pilnu tiesībspēju dibina un likvidē tikai ar likumu vai ar tiešu likuma norādi.

26.pants.

(1) Ja publiska institūcija tiek likvidēta, tās manta, tiesības un saistības pāriet tās dibinātāja īpašumā vai tiesību aktā norādītā publiskā tiesību subjekta rīcībā.

(2) Valsts budžeta un pašvaldības budžeta dotācijas publiskai institūcijai tiek izmantotas tās saistību nodrošināšanai.

IV nodaļa

Publisko institūciju finanses

27.pants.

(1) Publiskās institūcijas finanses, ja tas noteikts tās dibināšanas tiesību aktā vai normatīvajā aktā, var veidot dotācijas no budžeta vispārējiem ieņēmumiem, īpašiem mērķiem iezīmēti budžeta ieņēmumi, nodevas, izmantotāju maksājumi, fizisko un juridisko personu maksājumi par sniegtajiem pakalpojumiem, ārvalstu finansu palīdzība, ziedojumi un dāvinājumi, citi likumā noteikti ieņēmumi.

(2) Publiskās institūcijas finanses var izlietot tikai tādos gadījumos, kārtībā un veidā, kāds ir noteikts tās dibināšanas tiesību aktā vai normatīvajā aktā.

28.pants.

(1) Valsts iestādi-orgānu finansē ar dotāciju no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Valsts iestāde var saņemt ārvalstu finansu palīdzību, ziedojumus un dāvinājumus.

(3) Valsts iestādes-orgāna budžets kā patstāvīga daļa ietilpst valsts budžetā.

29.pants.

(1) Pašvaldības iestādi-orgānu finansē no attiecīgās pašvaldības budžeta.

(2) Pašvaldības iestāde var saņemt ārvalstu finansu palīdzību, ziedojumus un dāvinājumus.

(3) Pašvaldības iestādes-orgāna budžets ietilpst kā patstāvīga daļa pašvaldības budžetā.

30.pants.

(1) Pašpārvaldes iestādi-orgānu finansē no attiecīgās pašpārvaldes budžeta.

(2) Pašpārvaldes iestāde var saņemt ārvalstu finansu palīdzību, ziedojumus un dāvinājumus.

(3) Pašpārvaldes iestādes-orgāna budžets ietilpst kā patstāvīga daļa pašpārvaldes budžetā.

31.pants.

(1) Valsts autonomai iestādei ir patstāvīgs budžets.

(2) Valsts autonomu iestādi var finansēt ar dotāciju no budžeta vispārējiem ieņēmumiem, no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, no izmantotāju maksājumiem, no maksas pakalpojumiem fiziskām un juridiskām personām, ārvalstu finansu palīdzības, ziedojumiem un dāvinājumiem, citiem likumā noteiktiem ieņēmumiem.

(3) Informatīvajos nolūkos valsts autonomas iestādes budžetu atspoguļo valsts konsolidētajā pamatbudžetā.

32.pants.

(1) Pašvaldības autonomai iestādei ir patstāvīgs budžets.

(2) Pašvaldības autonomu iestādi var finansēt no attiecīgās pašvaldības budžeta mērķa dotācijām, saņemt līdzekļus no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, no izmantotāju maksājumiem, no maksas pakalpojumiem fiziskām un juridiskām personām, ārvalstu finansu palīdzības, ziedojumiem un dāvinājumiem, citiem likumā noteiktiem ieņēmumiem.

(3) Informatīvajos nolūkos pašvaldības autonomas iestādes budžetu atspoguļo attiecīgās pašvaldības budžetā.

33.pants.

(1) Pašpārvaldes autonomai iestādei ir patstāvīgs budžets.

(2) Pašpārvaldes autonomu iestādi finansē no pašpārvaldes budžeta.

(3) Pašpārvaldes autonoma iestāde var saņemt valsts un pašvaldības budžeta mērķa dotācijas, līdzekļus no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, no izmantotāju maksājumiem, no maksas pakalpojumiem fiziskām un juridiskām personām, ārvalstu finansu palīdzības, ziedojumiem un dāvinājumiem, citiem likumā noteiktiem ieņēmumiem.

(4) Informatīvajos nolūkos pašpārvaldes autonomas iestādes budžetu atspoguļo attiecīgās pašpārvaldes budžetā.

V nodaļa

Publisko institūciju manta

34.pants.

(1) Personu apvienībai ir sava manta.

(2) Personu apvienība atbild ar savu mantu tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām.

(3) Publiskās institūcijas mantu var lietot tikai tādos gadījumos, kārtībā un veidā, kāds ir noteikts tās dibināšanas tiesību aktā vai normatīvajā aktā.

35.pants.

(1) Iestādei-orgānam nav savas mantas.

(2) Iestādei-orgānam ir nodota personu apvienības manta.

(3) Iestādes-orgāna manta ir personu apvienības nenošķirtas mantas daļa.

(4) Iestāde-orgāns tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām atbild ar personu apvienības mantu.

36.pants.

(1) Autonomai iestādei nav savas mantas.

(2) Autonomai iestādei ir nošķirta personu apvienības manta.

(3) Autonomai iestādei nošķirtā manta ir nodota valdījumā.

(4) Autonomā iestāde tiesiskajās attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām atbild ar tai valdījumā nodotu personu apvienības mantu.

(5) Ja ar autonomai iestādei valdījumā nodoto mantu nevar segt tās saistības, piedziņu var vērst pret tās dibinātāju — personu apvienību.

37.pants.

(1) Nodibinājumiem ir nodota valdījumā personu apvienības manta.

(2) Ja ar nodibinājuma mantu nevar segt tās saistības, piedziņu var vērst pret tā dibinātāju — personu apvienību.

 

Par likumprojektu

1. Kādēļ ir nepieciešams likums?

Šobrīd nav vienotas sistēmas publiskās varas subjektu tiesiskajā reglamentācijā. Nepieciešams likumdošanā tiesību aktos noteikt vienotu kārtību, kas regulētu publiskās varas subjektu darbību, noteiktu publisko tiesību institūciju veidus, to izveidošanu un likvidāciju. Likumos un citos tiesību aktos nosakāms publisko tiesību institūciju mantas stāvoklis un rīcība ar to, vienlaikus paredzot, kā vārdā tās uzņemas saistības, kam šo institūciju rīcība ir saistoša un kas uzņemas atbildību par to rīcību. Nepieciešams likumdošanā tiesību aktos noteikt arī kritērijus, pēc kuriem norobežojami publisko tiesību subjekti no privātajiem. Saeima 2000.gada 1.jūnijā pieņēma Finansu un kapitāla tirgus komisijas likumu. Šis likums nosaka jaunas publiskās varas institūcijas — Finansu un kapitāla tirgus komisijas izveidošanas un darbības kārtību. Finansu un kapitāla tirgus komisija ir nodibināta kā pilntiesīga autonoma valsts iestāde. Līdzīga rakstura grozījumi tiks veikti arī likumā "Par Latvijas Banku". Minētie likumi nosaka nepieciešamību atklāt saturu likumā minētajiem jēdzieniem. Publisko tiesību subjekti principā nodalāmi divās galvenajās grupās:

1) personu apvienības;

2) orgāni un iestādes.

Publisko tiesību subjekti — personu apvienības — ir ar publisko tiesību aktu izveidota personu apvienība, kurai ar šo aktu ir piešķirta šajā aktā minētā noteiktā tiesībspēja. Izšķirami šādi publisko tiesību pirmās grupas subjekti — personu apvienības:

1) valsts;

2) pašvaldības;

3) pašpārvaldes.

Valsts kā publisko tiesību subjekts nav jāpamato. Publisko tiesību pirmās grupas subjekti — personu apvienības — pašvaldības un pašpārvaldes kā publisko tiesību institūcijas raksturojamas pēc tālāk minētajām galvenajām pazīmēm, kuras nosakāmas tiesību aktos:

1) publiskums — tās nodibināmas vai to statusa tiesiskais stāvoklis atzīstams ar publisko tiesību aktiem;

2) publiskās varas apjoms — ar publisko tiesību aktu nosakāms tām piešķirto tiesību un uzlikto pienākumu apjoms;

3) darbība publiskā jomā — dažādojot publisko varu, nenoslēdzot to vienīgi valsts varas ietvaros, tādējādi demokratizējot sabiedrību;

4) autonomija — neatkarīga darbība ārpus valsts varas sistēmas, pamatojoties vienīgi uz normatīvajiem aktiem;

5) kontrole — normatīvajos aktos nosakāms tās apjoms un darbību uzraugošie subjekti.

2. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz tautsaimniecības attīstību?

Likuma tieša ietekme uz tautsaimniecību nav plānota.

3. Kāda var būt likuma iespējamā ietekme uz valsts budžetu?

Likuma ieviešanai nav nepieciešami papildu līdzekļi. Iespējama valsts budžeta ieņēmumu palielināšanās ilgākā laika posmā.

4. Kāda var būt iespējamā ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu, un vai nepieciešami grozījumi citos normatīvajos aktos?

Nepieciešams veikt grozījumus likumā "Par budžetu un finansu vadību", likumā "Par pašvaldību budžetiem", Ministriju iekārtas likumā, likumā "Par pašvaldībām", Kultūras institūciju likumā, likumā "Par Latvijas Banku", likumā par Valsts cilvēktiesību biroju, Augstskolu likumā, Radio un televīzijas likumā. Valdībai, pašvaldībām un augstskolām būs jāizvērtē un nepieciešamības gadījumā jāizdara grozījumi publisko institūciju darbību regulējošos tiesību aktos.

5. Vai likumprojekts atbilst Latvijas starptautiskajām saistībām?

Latvijas Republikas starptautiskās saistības neizvirza prasības valsts institucionālajai uzbūvei. Likuma pieņemšana radīs uzticību publisko institūciju darbībai, jo tiks precizēta to rīcība ar finansu resursiem un mantu.

6. Kā tiks nodrošināta likuma izpilde?

Likuma ieviešanā notiks, pirmkārt, esošo institūciju pārveide. Otrkārt, dažas publisko institūciju administrētās funkcijas nodos nevalstiskajam sektoram.