* Avots: PVAS "Latvenergo" bilanču dati.

** Tajā skaitā uzņēmuma ienākuma nodokļa avansa maksājums Ls 9 milj. apmērā.

Faktiskais norēķinu laiks par elektroenerģiju ir 23,5 dienas.

Kreditoru parāda izmaiņas: PVAS "Latvenergo" kreditoru parāds uz 1999. gada 1. oktobri ir Ls 56,8 milj. (skatīt 4.10. tabulu). Salīdzinājumā ar 1997. gada 1. oktobri, kad kopējā kreditoru parādu summa bija Ls 45,5 milj., tie ir pieauguši par 24,8%, tajā skaitā ir palielinājušies īstermiņa parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem par materiāliem, kā arī parādi citiem kreditoriem. Ilgtermiņa parādi ir samazinājušies.

4.10. tabula

PVAS "Latvenergo" kreditoru parādu dinamika*

(milj. latu)

* Avots: PVAS "Latvenergo" bilanču dati.

A/s "Latvijas gāze"

Debitoru parāda izmaiņas: debitoru parāds 1999. gada 1. oktobrī bija Ls 7,7 milj. (skatīt 4.11. tabulu). Salīdzinājumā ar 1997. gada 1. oktobri, kad debitoru parāds bija Ls 11,1 milj., kopējais debitoru parāds ir samazinājies par 30,4%. Arī a/s "Latvijas gāze" veiktais darbs ļāvis debitoru parādus stabilizēt, un tie nepieaug.

4.11. tabula

A/s "Latvijas gāze" debitoru parādu dinamika*

(milj. latu)

* Avots: a/s "Latvijas gāze" bilanču dati.

Faktiskais norēķinu laiks par dabas gāzi 1999. gada 9 mēnešos ir 23,2 dienas.

Kreditoru parāda izmaiņas: kreditoru parāds 1999. gada 1. oktobrī bija Ls 8,7 milj. (skatīt 4.12. tabulu). Salīdzinājumā ar 1997. gada 1. oktobri, kad kreditoru parāds bija Ls 19,5 milj., tas ir samazinājies vairāk nekā divas reizes.

4.12. tabula

A/S "Latvijas gāze" kreditoru parādu dinamika*

(milj. latu)

Avots: a/s "Latvijas gāze" bilanču dati.

Ieskatu par augkopības attīstības tendencēm 1996.-1999. gadā var gūt 4.14. tabulā.

4.14. tabula

Lauksaimniecības kultūru sējumu platības un kopraža

Graudkopība ir perspektīva nozare Latvijas lauksaimniecībā. Tai ir pilnībā jāsedz pārtikas graudu iekšzemes pieprasījums un vajadzība pēc enerģētiskās barības piena lopkopībai, cūkkopībai un putnkopībai. Ievērojamus graudu daudzumus Latvija var ražot eksportam.

Pēdējos gados graudu ražošana arvien vairāk koncentrējas saimniecībās ar lielāku sējumu platību. 1999. gadā saimniecību skaits ar graudaugu sējumu platību līdz 5 ha samazinājās, salīdzinot ar 1998. gadu, par vienu ceturto daļu (no 71,7 tūkst. saimniecībām līdz 53,4 tūkst.). Mazās saimniecībās trūkst apgrozāmo līdzekļu, bieži netiek ievērotas graudaugu audzēšanas agrotehniskās prasības, graudu ražas ir ļoti zemas un neatbilst šķirņu potenciālam. Sīksaimniecībām ir grūti realizēt graudus, jo eksportam un pārstrādei nepieciešamas lielas viendabīgas kvalitātes graudu partijas.

Lauksaimniecības attīstības 2000. gada programma paredz, ka graudaugu audzēšanā, sekmīgi realizējot valsts pasākumus vietējā labības tirgus stabilizācijai, ražošanas apjomi 2000. gadā varētu palielināties līdz 1 milj. t. Arī turpmākajos gados graudu ražošanai jāpalielinās, gan kāpinot ražību, gan palielinot kviešu un rudzu ražošanas īpatsvaru. Tas vienlaicīgi paaugstinās arī labības ražošanas ekonomisko efektivitāti. Lopbarības vajadzībām nepieciešams palielināt kvalitatīvu lopbarības graudu ražošanu ar zemu pašizmaksu.

Lai racionālāk izmantotu darba resursus un nodrošinātu papildu ienākumu avotus, līdzās tradicionālajai lauksaimnieciskajai ražošanai attīstās netradicionālie jeb alternatīvie nodarbošanās veidi. Šādi ienākumu ieguves veidi tiek izvērsti galvenokārt nelielās, tradicionālajā lauksaimniecībā neizmantojamās zemes platībās, purvos u.c., piemēram, dzērveņu, šitakē sēņu, šampinjonu, ārstniecības augu u.c. audzēšana, kā arī bioloģiskā lauksaimniecība un lauku tūrisms.

Netradicionālo lauksaimniecības nozaru attīstībā vērojama stabilizācija un attīstās tirgus prasībām atbilstošas produkcijas ražošana. Tomēr straujāku netradicionālo nozaru attīstību Latvijā kavē investīciju trūkums un to ilgais atmaksāšanās periods, informācijas un pieredzes trūkums šo nozaru produktu ražošanā un realizācijā.

Lauksaimnieku ienākumu analīze un prognozes liecina, ka ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas joprojām ir nepietiekami optimāla ražošanas līmeņa uzturēšanai. Zemkopības ministrijas aprēķini liecina, ka, saglabājoties pašreizējām cenu attīstības tendencēm un valsts atbalsta politikai, lauksaimnieku ienākumi no lauksaimnieciskās darbības 2000. gadā sasniegs Ls 83,1 milj., kas ir par Ls 3,5 milj. jeb 4,4% vairāk nekā 1998. gadā. Tomēr prognozētais ienākumu palielinājums būs par 18,2% mazāks nekā 1997. gadā. Līdz ar to, lai arī paredzama lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaita samazināšanās par aptuveni 5%, to ienākumi tiek prognozēti par 16% mazāki nekā 1997. gadā un sasniegs tikai 38 latus mēnesī.

Lauksaimniecības galaprodukcijas vērtība 2000. gadā tiek prognozēta par 4,8% lielāka nekā 1998. gadā, bet par 11,1% mazāka nekā 1997. gadā. Galaprodukcijas vērtības palielinājumu salīdzinājumā ar 1998. gadu noteiks augkopības galaprodukcijas vērtības palielinājums par 30%, turpretī lopkopības galaprodukcijas samazinājums paredzēts gandrīz 5% apjomā. Lopkopības galaprodukcijas vērtības pakāpeniska samazināšanās vairākus gadus pēc kārtas liecina par problēmām lauksaimniecības prioritāro nozaru - piena un gaļas ražošanas attīstībā.

Lai veicinātu racionālu, efektīvu un konkurētspējīgu ražošanu, Lauksaimniecības likums paredz citu pasākumu starpā arī valsts atbalstu nozares uzņēmumiem, un tas sastāda 3% no valsts pamatbudžeta. Likumā "Par valsts budžetu 2000. gadam" plānotais lauksaimniecības subsīdiju apjoms ir 17,6 milj. latu, kas ir 2,7% no pamatbudžeta izdevumiem. Paredzēts izmantot subsīdijas konkrētu programmu realizācijai un noteiktu mērķu sasniegšanai. Ražošanas attīstības subsīdiju mērķis ir neadministratīvi panākt iekšējā tirgus piesātinājumu ar pašražotām konkurētspējīgām precēm, kā arī attīstīt prioritāro un perspektīvo nozaru produkcijas eksportu. Šajā nolūkā nepieciešams ievērojami paaugstināt produktivitāti un saražotās produkcijas kvalitāti.

Saskaņā ar Eiropas Padomes nolikumu par Eiropas Kopienas atbalstu pirmsiestāšanās pasākumiem lauksaimniecībā un lauku attīstībā Latvijai pirmsiestāšanās periodā pieejams Eiropas savienības atbalsts lauksaimniecības un lauku attīstības pasākumiem. Šīs programmas ietvaros, sākot ar 2000. gadu, tiks finansētas tādas programmas kā lauku infrastruktūras uzlabošana, investīcijas lauksaimniecības uzņēmumos, vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes. Latvijas daļa pasākumu kopējā finansējumā paredzēta 25% apjomā.

4.6. Iekšzemes tirdzniecība

un maksas pakalpojumi

Mazumtirdzniecības

4.3. zīmējums

Mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījuma dinamika

no 1996. gada janvāra līdz 1999. gada aprīlim

(salīdzināmās cenās, 1995.g. decembris = 100)

1999. gada 9 mēnešu laikā, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, pieauga celtniecības materiālu (par 26,3%), elektropreču, radio un televīzijas aparatūras (par 26,7%), automašīnu, motociklu un to rezerves daļu (par 6,4%), degvielas transporta līdzekļiem (par 10,2%) mazumtirdzniecības apgrozījuma apjoms. No pārējām preču grupām jāatzīmē medikamenti un farmācija, kuru mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 34%, parfimērija un kosmētika - par 28%, jauni automobiļi - par 19%, apavi - par 13 procentiem.

1999. gada 9 mēnešos mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūrā degviela autotransporta līdzekļiem, kā arī automašīnas, motocikli un to rezerves daļas sastādīja nedaudz vairāk nekā piekto daļu (21,1%) un tabakas izstrādājumi, alkoholiskie dzērieni - vairāk nekā desmito daļu (10,3%).

Mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūrā pakāpeniski pieaug nepārtikas preču īpatsvars. Tas liecina, ka iedzīvotāji arvien lielāku savu naudas ienākumu daļu var novirzīt ilglietošanas sadzīves un citu saimniecības preču iegādei. 1999. gada 3. ceturksnī nepārtikas preču īpatsvars mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūrā bija 61,6% (salīdzinājumam 1998. gadā - 60,6%, 1995. gadā - 37,4%).

No kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma privātā sektora uzņēmumi 1998. gadā realizējuši 95,9% produkcijas.

Latvijas Statistikas institūta veiktie konjunktūras apsekojumi liecina, ka 1999. gada pēdējā apsekojuma periodā (4. ceturksnī) mazumtirdzniecības konfidences rādītājs, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, ir nokritis no +11 līdz +2, arī lielākā daļa raksturojošo rādītāju salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir pasliktinājušies. Tomēr atzīmējams, ka visos 1999. gada periodos mazumtirdzniecības apkopojošais rādītājs Latvijā bija augstāks gan par Lietuvas, gan Igaunijas atbilstošajiem rādītājiem.

Konjunktūras apsekojumi rāda, ka saimniecisko darbību ierobežojošie faktori ir nepietiekams pieprasījums (57% no aptaujāto atbildēm), konkurence (50%), finansu izmaksas (21%) u.c. Nākotnes tendences oktobrī aizpildītajās anketēs ir mazāk cerīgas nekā iepriekšējās 1999. gada aptaujās. Pēdējā aptaujā 49% uzņēmumu vadītāji ir atzīmējuši, ka cenu pieaugums ir noticis straujāk nekā iepriekšējā periodā. Joprojām tiek prognozēts, ka mainīsies pasūtījumu apjomu attiecība par labu iekšzemes piegādātājiem. Lielākā daļa respondentu (70%) nodarbināto skaita izmaiņas turpmākajos 3-4 mēnešos neparedz. Šis vērtējums ļoti maz mainās pēdējo divu gadu laikā.

Ar sliktākiem rādītājiem 1999. gada oktobra aptaujas periodā novērtēta automašīnu, motociklu un rezerves daļu tirdzniecības uzņēmumu grupa, kur apkopojošais konfidences rādītājs ir negatīvs (-8). Šīs uzņēmumu grupas vadītāji uzskata, ka turpmākajos 3-4 mēnešos samazināsies nodarbināto skaits uzņēmumos, preču pasūtījumu apjoms piegādātājiem. Pārāk lieli ir preču krājumi.

Daudz sliktāk nekā iepriekšējā aptaujā savu konjunktūras stāvokli ir novērtējuši arī sadzīves tehnikas tirdzniecības uzņēmumu vadītāji. Neapmierināti ar pašreizējo situāciju tirdzniecības jomā ir arī pārtikas, tabakas, dzērienu tirdzniecības uzņēmumu vadītāji, īpaši par preču realizācijas cenu pieaugumu.

Vislabākos konfidences rādītājus ir uzrādījušas mājsaimniecības priekšmetu, trikotāžas, apģērbu, apavu tirdzniecības uzņēmumu vadītāji.

Visaugstākie konfidences rādītāji ir lielo uzņēmumu grupā, kur strādājošo ir 100 un vairāk. Toties šo uzņēmumu vadītāji daudz vairāk atzīmē preču realizācijas cenu paaugstināšanos.

Visaugstākais apkopojošais (konfidences) rādītājs ir sadzīves tehnikas un pārējo mājsaimniecības priekšmetu tirdzniecības uzņēmumu grupās (attiecīgi +16 un +18), bet viszemākais - trikotāžas, apģērbu, apavu un arī automobiļu un to rezerves daļu tirdzniecības uzņēmumu grupās (-7). Konfidences rādītājs stipri atšķiras mazajos (nodarbināto skaits 1-19) un lielajos (nodarbināto skaits ir lielāks par 100) uzņēmumos: attiecīgi -1 un +19. Gan par pašreizējo saimnieciskās darbības stāvokli, gan arī par finansiālo stāvokli lielo uzņēmumu vadītāji ir pārliecinātāki.

Pēdējos gados strauji pieaug vairumtirdzniecības apgrozījuma apjoms. 1998. gadā, salīdzinot ar 1997. gadu, tas pieauga pusotras reizes (faktiskajās cenās); 1999. gada 9 mēnešos pieauguma temps ievērojami mazinājās, tomēr joprojām ir augsts - 9,8%. Turpinās vairumtirdzniecības uzņēmumu specializācija. No 1997. gada līdz 1999. gada 3. ceturksnim uzņēmumu, kam vairumtirdzniecība ir pamatdarbība, īpatsvars vairumtirdzniecības apgrozījumā palielinājies no 74% līdz 91%. Šo uzņēmumu vairumtirdzniecības apgrozījumā 1999. gada 9 mēnešos 28,5% ir pārtikas preces, 16% - šķidrais, cietais un gāzveida kurināmais, 16,6% - koksne, būvmateriāli un santehnika.

Iekšzemes tirdzniecības organizēšanā viena no svarīgākajām problēmām joprojām ir vienotu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības regulējošo likumdošanas aktu izstrāde un pilnveidošana, lai nedotu iespēju uzņēmējiem darboties ar nevienlīdzīgas konkurences metodēm, ļaunprātīgi izvairīties no nodokļu maksāšanas, nelegāli ievest un izplatīt dažādas preces, veidot nekorektu cenu politiku, kā arī lai nodrošinātu efektīvāku patērētāju tiesību aizsardzību.

Šādas situācijas novēršanai tika izstrādāti un 1999. gada augustā pieņemti Ministru kabineta noteikumi "Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības organizēšanas kārtība", kas nosaka kārtību, kādā veicama vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība tirdzniecības vietās un ārpus pastāvīgās tirdzniecības vietām, regulē preču iekšējās pārvietošanas uzskaiti un citus jautājumus.

Sabiedriskās ēdināšanas

Sevišķi strauji 1998. gada laikā pieauga kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumu realizācija (1,9 reizes), veļas mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizētavu, kosmētisko salonu individuālie pakalpojumi, arī izglītības maksas pakalpojumi (1,4 reizes), automobiļu remonts un tehniskā apkope (par 15%) u.c.

1999. gada 9 mēnešos vairumam maksas pakalpojumu straujie auguma tempi ir nedaudz samazinājušies un stabilizējušies. Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, joprojām strauji pieaug (faktiskajās cenās) sakaru pakalpojumu realizācijas apjoms - par 21%, izglītības maksas pakalpojumi - par 41%, arhitektūras, projektēšanas darbi, konsultācijas un tehniskā pārbaude - par 28%, kultūras, atpūtas un sporta pakalpojumi, kā arī veļas mazgāšana, ķīmiskā tīrīšana, frizētavu, kosmētisko salonu un citi individuālie pakalpojumi - par 23 procentiem.

Tomēr krietns samazinājums ir vērojams tādā svarīgā nozarē kā kravas transporta pakalpojumi (faktiskās cenās, salīdzinot ar pagājušā gada 9 mēnešiem) - par 13% un transporta palīgdarbības pakalpojumi - par 3,2 procentiem.

Minētie dati daļēji liecina par iedzīvotāju arvien pieaugošajām iespējām plašāk izmantot maksas pakalpojumus, kā arī par maksas pakalpojumu iestāžu un uzņēmumu tīkla un pakalpojumu veidu paplašināšanos.

Pieaug komercpakalpojumu nozīme uzņēmējdarbībā. CSP veiktais pilotapsekojums liecina, ka 1997. gadā komercpakalpojumu sfērā strādāja 14,1 tūkst. nodarbināto, no tiem 88% privātā sektora uzņēmumos. Kopējais komercpakalpojumu apgrozījums pēc pamatdarbības veida bija Ls 113 milj. Nozīmīgākie bija reklāmas pakalpojumi (Ls 28,1 milj.), grāmatvedības, rēķinvedības un auditoru pakalpojumi (Ls 16,4 milj.), darbība arhitektūras un projektēšanas sfērā (Ls 15,4 milj.).

4.7. Tūrisms

Šobrīd pasaulē viena no perspektīvākajām ekonomikas nozarēm, kas attīstās visstraujāk, ir tūrisms. Vairāk nekā 550 milj. cilvēku katru gadu apmeklē citas valstis, bet desmit reizes vairāk tūristu ceļo savas valsts iekšienē. Pēc Pasaules tūrisma organizācijas (PTO) datiem, tūrisma nozare veido aptuveni 10% no pasaules iekšzemes kopprodukta, nodrošina katru desmito darba vietu un ir pamatoti uzskatāma par nozari, kuras attīstība būtiski ietekmē vairāku citu saistīto nozaru un līdz ar to arī visas tautsaimniecības izaugsmi. PTO prognozē, ka līdz 2020. gadam Baltijas reģionā, salīdzinot ar citām Eiropas daļām, notiks strauja tūrisma attīstība, kas veicinās ekonomikas augšupeju un visa reģiona labklājību.

Latvijas tautsaimniecībā arī tūrisms pamatoti ir uzskatāms par vienu no perspektīvajām nozarēm. Latvija var piesaistīt citu valstu ceļotājus ar savu kultūrvēsturisko mantojumu, kā arī ar maz pārveidoto dabu, kas vēl joprojām ir bagāta, daudzveidīga, ar zemu piesārņojuma līmeni, neskatoties uz straujo saimniecības un urbanizācijas attīstību 20. gadsimtā.

Tomēr, pēc tūrisma nozares speciālistu vērtējuma, tūrisma resursu potenciāls Latvijā šodien vēl netiek pilnībā izmantots. Eiropas savienības ekspertu aprēķini rāda, ka 1997. gadā tūrisma ieguldījums Latvijas iekšzemes kopproduktā bija aptuveni 5% un tūrisma nozare deva apmēram 30 milj. latu valsts budžetā nodokļu ieņēmumu veidā. Tūristu apkalpošanā tieši un netieši iesaistīti apmēram 60 tūkst. iedzīvotāju. 1998. gadā, saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, ir pasliktinājušies rādītāji, kas raksturo ienākošo tūrismu2. Pretēji vispārējām tūrisma attīstības tendencēm pasaulē Latvijā pagājušajā gadā samazinājās gan ārvalstu viesu kopējais skaits salīdzinājumā ar 1997. gadu (skatīt 4.15. tabulu), gan arī turpina samazināties ārzemnieku kopējie izdevumi (1998. gadā salīdzinājumā ar 1997. gadu - par 17%) un vidējais uzturēšanās ilgums valstī (no 2,9 dienām 1996. gadā uz 2,1 dienu 1998. gadā). Ienākošā tūrisma tiešais ieguldījums (neskaitot ceļa izdevumus) valsts iekšzemes kopproduktā ir samazinājies no 3,5% 1997. gadā līdz 2,6% 1998. gadā.

4.15. tabula

Latvijas robežu šķērsojušo personu skaits

(tūkst. cilvēku)

829

Tajā pašā laikā 1999. gada pirmajā pusē salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri devās ārzemju ceļojumos. Latvijas ceļotāju kopējie izdevumi ārzemēs 1998. gadā par 72,9 milj. latu jeb 1,7 reizes pārsniedza ārvalstu ceļotāju izdevumus Latvijā attiecīgajā periodā. Jāatzīmē, ka atšķirībā no kopējās pakalpojumu bilances, kas Latvijai ir pozitīva, ceļojumu pakalpojumu imports jau vairākus gadus pēc kārtas ļoti būtiski pārsniedz šo pakalpojumu eksportu.

Galvenais iemesls pašreizējai stagnācijai Latvijas tūrisma nozarē ir informācijas un reklāmas nepietiekamība Latvijā un ārvalstīs, kā arī nekonkurētspējīgs Latvijas tūrisma tirgus. Tūrisms var dot papildu ienākumus valsts budžetā, ievērojamu skaitu jaunu darba vietu, līdzsvarot valsts maksājumu bilanci, kā arī labvēlīgi ietekmēt valsts reģionu attīstību pie nosacījuma, ka valsts, pašvaldības un tūrisma uzņēmēji kopīgi un saskaņoti īsteno noteikto valsts politiku šajā nozarē.

Latvijā par tūrisma attīstības politikas izstrādi un īstenošanu atbild Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī tās pārraudzībā esošā Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra3 . Kā interešu un viedokļu saskaņošanas organizators starp valdību, pašvaldībām un privāto sektoru darbojas arī Latvijas tūrisma konsultatīvā padome .

Ir pamats cerēt, ka tuvākajā laikā tūrisms Latvijā attīstīsies dinamiskāk, jo pēdējos divos gados ir izstrādāti un valdības un Saeimas akceptēti vairāki tūrisma industrijai nozīmīgi dokumenti. 1997. gada decembrī valdība akceptēja Latvijas tūrisma attīstības koncepciju , kurā ir noteikti Latvijas tūrisma politikas vispārējie mērķi un nozares attīstības pamatprincipi, izstrādāts mehānisms valsts un pašvaldību institūciju, sabiedrisko organizāciju un uzņēmēju saskaņotai rīcībai tūrisma attīstības jomā. 1998. gadā Saeima pieņēma Tūrisma likumu , un tā mērķis ir radīt tiesisku pamatu tūrisma nozares attīstībai Latvijā, noteikt kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes, pašvaldības un tūrisma uzņēmumi darbojas tūrisma jomā, kā arī radīt nosacījumus tūristu interešu aizsardzībai.

4.4. ielikums

Tūrisma attīstības prioritātes

Tūrisma mārketings

Latvijas tūrisma produkta

Kā starptautiskā, tā vietējā tūrisma tirgū populārākie Latvijas tūrisma produkti ir: atpūta ar vai bez ārstniecības (pasīvā - klusa atpūta laukos, pie jūras, ezera u.c.; aktīvā - pārgājieni, medības, makšķerēšana u.c.); dažu dienu ceļojums pa Latviju (ietverot Rīgas, Siguldas, Rundāles apskati u.c.) vai pa Baltijas valstu galvaspilsētām; lietišķas konferences; dažādi kultūras pasākumi (piemēram, Dziesmu svētki), sporta pasākumi u.c. Pēdējos gados vērojama strauja lauku tūrisma attīstība, kam nākotnē var būt ievērojama loma lauku ekonomikas un reģionu attīstībā. Latvijas lauku tūrisma asociācijā "Lauku ceļotājs" iekļauto saimniecību skaits 1994. gadā bija 20. Augot pieprasījumam pēc atpūtas laukos, aizvien pieaug to saimniecību skaits, kas nodarbojas ar lauku tūrismu (1999. gada oktobrī - 116).

Būtisks tūrisma attīstības priekšnoteikums ir labi attīstīta infrastruktūra . Kā ārvalstu, tā vietējam tūristam ir svarīgi, lai valstī būtu labi ceļi un telekomunikācijas, attīstīts sabiedriskais transports, labiekārtotas naktsmītnes, plaša spektra kultūras, atpūtas un izklaides iestādes. Tūrisma infrastruktūra valstī pagaidām ir nepietiekama, jo īpaši lauku rajonos - vēl ir daudz zemas kvalitātes ceļu, nepietiekamas kvalitātes telekomunikāciju pakalpojumi, tūristu klases naktsmītņu trūkums, tūrisma informācijas zīmju trūkums utt. Netiek izmantotas jūras pasažieru transporta iespējas - Latvijai nav pietiekamas prāmju satiksmes ar Vāciju un Skandināvijas valstīm. Tūrisma infrastruktūras attīstībā ir nodalāma valsts, pašvaldību un privātā sektora kompetence. Transporta infrastruktūras attīstība pamatā ir Satiksmes ministrijas kompetencē, īstenojot "Transporta attīstības nacionālo programmu" (tiek modernizēta un rekonstruēta starptautiskā lidosta "Rīga" un Rīgas jūras pasažieru osta, kas tām ļaus kvalitatīvi apkalpot lielāku tūristu skaitu). VARAM ir izstrādājusi Mazo ostu attīstības koncepciju, kuras īstenošana būtiski veicinās jahtu tūrisma attīstību. Tūrisma infrastruktūras projektus atbalsta arī Ekonomikas ministrija, finansējot attiecīgus projektus no Reģionālā fonda līdzekļiem. Zemkopības ministrijas pārziņā ir lauksaimniecības subsīdiju programma, kuras ietvaros ir iespējamas arī subsīdijas lauku tūrisma uzņēmējiem infrastruktūras attīstībai. Šī ministrija, sākot ar 2000. gadu, apsaimniekos ES pirmsstrukturālā instrumenta lauksaimniecības un lauku attīstībai - SAPARD līdzekļus, ietverot atbalstu arī lauku tūrisma infrastruktūras uzlabošanai. Pašvaldību ziņā ir tūrisma informācijas zīmju uzstādīšana, finansiālais atbalsts TIC, dabas un kultūrvēstures objektu uzturēšana utt. Atšķirībā no daudzām Eiropas valstīm Latvijā pagaidām nepastāv veloceliņu tīkls, tādēļ šī joma kopā ar jahtu ostu attīstīšanu, tūrisma informācijas zīmju izvietošanu uz autoceļiem un pilsētvidē, kā arī vienota tūrisma informācijas centru tīkla izveide ir uzskatāma par svarīgākajiem virzieniem tūrisma infrastruktūras attīstībai valstī.

Tūrisma izglītības un izpētes attīstība

Nepieciešams priekšnoteikums cilvēkresursu attīstībai tūrisma nozarē ir efektīvas un visaptverošas tūrisma izglītības izveide. Augstāko izglītību ar tūrismu saistītās specialitātēs var apgūt Latvijas Universitātē, Biznesa augstskolā "Turība", Vidzemes augstskolā, Rēzeknes augstskolā un Lauksaimniecības Universitātē. Arodapmācību nodrošina 10 Zemkopības ministrijas mācību centri lauku rajonos un "Turības" mācību centrs Rīgā, kā arī Rīgas tūrisma skola, Rīgas viesmīlības skola un Liepājas viesmīlības skola.

Patlaban Latvijas uzņēmumi, kas piedāvā tūrisma pakalpojumus, vēl nav pietiekami novērtējuši izglītības nozīmi cilvēkresursu attīstībā un pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā. Tūrisma izaugsme nebūs iespējama, ja šajā jomā strādās nekvalificēts darbaspēks. Pētījumi liecina, ka nereti joprojām tūrisma pakalpojumu sniedzējiem ir vājš kontakts ar patērētājiem un intereses trūkums par to problēmām, nepietiekamas svešvalodu zināšanas, nepietiekama darba efektivitāte.

Ar tūrisma izglītību cieši saistīta tūrisma pētniecība, taču Latvijā šobrīd nav institūcijas, kas pastāvīgi veiktu tūrisma pētījumus un nodrošinātu teorētisko bāzi tūrisma attīstības plānošanai un praktiskām darbībām. Paredzēts, ka tiks veidots Tūrisma pētījumu centrs, kura galvenais uzdevums būs veikt pētījumus tūrisma attīstības plānošanai nacionālā un reģionālā līmenī, tūrisma produkta attīstībai un mārketingam.

Ar Ministru kabineta lēmumu Latvijas nacionālo programmu saraksts ekonomiskās politikas realizācijai 1999. gada maijā papildināts ar jaunu - Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu . Iepriekš pieņemtie dokumenti - Latvijas tūrisma attīstības koncepcija un Tūrisma likums ir uzskatāmi par tūrisma nozares attīstības tiesisko bāzi, izstrādājamā nacionālā programma4 būs vidēja termiņa (2000.-2010. gads) pasākumu plāns tūrisma attīstības veicināšanai. Līdz šim VARAM un tās tūrisma pārvaldes struktūrām ir bijis grūti piesaistīt nepieciešamos valsts līdzekļus dažādu pasākumu īstenošanai. 1998. gadā valsts finansējums tūrisma attīstībai bija 102 tūkst. latu5, bet Lietuvā šīs nozares attīstībai valsts ieguldījusi 243 tūkst. latu un Igaunija - 443 tūkst. latu. Izstrādājot nacionālo programmu, tiks paredzēts konkrētām apakšprogrammām, projektiem, pasākumiem piesaistīt ievērojamu valsts finansējumu, kā arī ārvalstu finansu institūciju un privātos līdzekļus.

Ciešā saistībā ar izstrādājamo nacionālo programmu ir skatāma jau izstrādātā un valdības 1999. gada oktobrī akceptētā dokumenta - Nacionālā attīstības plāna sadaļa "Tūrisms" (detalizētāk skatīt 5.1. nodaļu). Minētās sadaļas izstrādē piedalījās par tūrisma attīstību atbildīgās valsts institūcijas, kā arī paši tūrisma industrijas pārstāvji. Saskaņā ar šo dokumentu Latvijas tūrisma nozares tālākai attīstībai ir izdalāmas četras tūrisma attīstības prioritātes: tūrisma mārketings; tūrisma produkta attīstība; tūrisma infrastruktūras attīstība; tūrisma izglītības un izpētes attīstība (skatīt 4.4. ielikumu).

5.1. Integrācija Eiropas savienībā

5.1.1. Pašreizējā situācija

1999. gada decembris iezīmē jaunu posmu Latvijas un ES attiecībās, jo 10. un 11. decembrī Helsinkos ES Padome ir pieņēmusi lēmumu par ES paplašināšanās procesa turpināšanu, tajā skaitā arī uzsākt sarunas ar Latviju par uzņemšanu.

Lēmums par Latvijas uzaicināšanu uz iestāšanās sarunām ir Latvijas sasniegtā progresa novērtējums, jo pamatā tas tika balstīts uz EK sagatavoto Progresa ziņojumu par Latviju.

EK Progresa ziņojumā par Latviju, kas nāca klajā 1999. gada 13. oktobrī, tika atzīmēts, ka nozīmīgs progress ir sasniegts visu Kopenhāgenas kritēriju izpildē. Pagājušajā gadā EK norādīja, ka, saglabājot līdzšinējo reformu tempu, līdz 1999. gada beigām būtu iespējams uzsākt iestāšanās sarunas. Šogad ziņojumā EK konstatē, ka ekonomiskās politikas un reformu konsekventa īstenošana Latvijā ir nodrošinājusi funkcionējošu tirgus ekonomiku un valsts spēs izturēt ES konkurences spiedienu vidējā laika posmā. Turpmāk, pēc EK atzinuma, Latvijai vajadzētu veltīt uzmanību galvenokārt makroekonomiskās stabilitātes uzturēšanai, īpaši valsts finansu efektīvas kontroles ieviešanai, kā arī būtu nepieciešams likvidēt atlikušos šķēršļus uzņēmumu aktivitātes veicināšanai, ārvalstu investīciju piesaistei un pabeigt visu lielo uzņēmumu privatizāciju. Progresa ziņojumā tiek vērsta uzmanība arī uz nepieciešamību turpināt investīcijas infrastruktūrā un darbaspēka apmācībā, lai Latvija spētu piesaistīt ārvalstu investīcijas.

Balstoties uz Progresa ziņojumu, kurā tika vērtēta arī 1998. gadā izstrādātās Pievienošanās partnerības prioritāšu izpilde6, EK sagatavoja jaunās Pievienošanās partnerības (PP) dokumenta uzmetumu. Tāpat kā līdz šim arī atjaunotās PP projektā tiek izvirzītas īsa un vidēja termiņa prioritātes, kuru galvenais mērķis ir noteikt prioritārās darbības jomas turpmākajām aktivitātēm.

Progresa ziņojums, kam seko PP atjaunošana un Latvijas Nacionālās programmas integrācijai ES pārskatīšana 2000. gada sākumā, palīdz nodrošināt integrācijas procesa nepārtrauktību un pēctecību.

Jau 1999. gada oktobra beigās, ņemot vērā EK publicētā Progresa ziņojuma ieteikumu par sarunu uzsākšanu ar Latviju un pārējām kandidātvalstīm, Ministru kabinets apstiprināja LR iestāšanās ES sarunu delegācijas nolikumu un personālsastāvu, tādējādi uzsākot iestāšanās sarunu sagatavošanas noslēguma posmu.

Delegācijas galvenais uzdevums būs iestāšanās sarunu pozīcijas sagatavošana, un šajā procesā līdz ar nozaru ministrijām tiks iesaistīti arī sociālie partneri (profesionālās un nozaru apvienības un asociācijas).

Savā darbā sarunu delegācija pamatā balstīsies uz nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas (skrīninga) un Eiropas līguma ietvaros nodibinātās Asociācijas komitejas un tās apakškomiteju sanāksmju laikā gūto informāciju un pieredzi.

Saskaņā ar EK paredzēto sarunu organizāciju 2000. gada sākumā varētu tikt uzsāktas sarunas septiņās t.s. vieglajās ES likumdošanas sadaļās (izglītība un apmācības, zinātne un pētniecība, kultūra un audiovizuālā politika, mazie un vidējie uzņēmumi, rūpniecības politika, telekomunikācijas un kopējā ārējā un drošības politika). Gada otrajā pusē varētu sekot nākošās septiņas vai astoņas sadaļas, taču precīza iestāšanās sarunu kārtība būs zināma 2000. gada sākumā.

Papildus tam, ka 2000. gadā tiks uzsāktas iestāšanās sarunas ar Latviju, tiek paredzēts arī nacionālās likumdošanas atbilstības ES prasībām izvērtēšanas (skrīninga) nākošais posms. Šī skrīninga mērķis būs:

(1) izzināt kandidātvalstu nostāju attiecībā uz 1999. gada laikā ieviestajām izmaiņām un papildinājumiem ES likumdošanā , paredzot, ka par tām acquis sadaļām, kurās būs notikušas ievērojamas izmaiņas, pirms divpusējām sanāksmēm tiks rīkotas daudzpusējās informatīvās sanāksmes;

Jau 2000. gada pirmajā pusē šādas daudzpusējas informatīvās sanāksmes tiks rīkotas par tādām tēmām kā "Telekomunikācijas un informācijas tehnoloģijas", "Brīva preču kustība", "Muitas savienība", "Konkurences politika", "Transporta politika", "Enerģija", "Brīva kapitāla kustība", "Brīva pakalpojumu kustība";

(2) novērtēt progresu acquis pārņemšanā un ieviešanā. Šī mērķa sasniegšanai EK vēlēsies saņemt no Latvijas puses detalizētu informāciju (laika grafikus, ņemot vērā nacionālās likumdošanas procesa īpatnības, finansējumu u.tml.) par visām tām ES likumdošanas normām, kuras līdz skrīninga brīdim nebūs ieviestas nacionālajā likumdošanā. Pēc skrīninga sanāksmēm EK gatavos ziņojumu ES Padomei, kurā tiks atspoguļota esošā situācija likumdošanas pārņemšanā, kā arī EK vērtējums par konkrētās valsts spēju realizēt savas apņemšanās.

Skrīninga sanāksmes sāksies 2000. gada februārī un notiks paralēli visām sarunu procesā esošajām kandidātvalstīm. Saskaņā ar skrīninga sanāksmju plānu pirmajā pusgadā ir plānots caurskatīt 21 tēmu, pārējās tēmas tiks izskatītas otrajā pusgadā.

Gatavojoties iestāšanās sarunām, aizvien rūpīgāk tiek domāts par Latvijas nacionālajām interesēm iestāšanās ES kontekstā. 1998. gadā tika veikts pirmais posms nacionālo interešu formulēšanas procesā, kad Ministru kabinets izskatīja un šī gada pavasarī apstiprināja nozaru ministriju definētās nacionālās intereses. Otrais posms, kas ir uzsākts 1999. gada maijā un pašlaik turpinās, paredz konsultācijas ar dažādu nozaru sociālo un profesionālo grupu pārstāvjiem, lai nodrošinātu pilnīgāku un aptverošāku nacionālo interešu formulējumu. EIB un Ārlietu ministrija vadībā jau ir notikušas diskusijas par ES zivsaimniecības politikas un audiovizuālās politikas jautājumiem. Turpmāk ir plānots organizēt nacionālo interešu apspriedes arī par brīvas preču kustības, patērētāju tiesību aizsardzības, rūpniecības politikas, MVU, u.c. jautājumiem.

1999. gada otrajā pusē līdz ar jaunā Ministru kabineta darba uzsākšanu, kā arī gatavojoties iestāšanās sarunām, ir notikušas izmaiņas Latvijas integrācijas ES procesa organizācijā un struktūrā. Pašreizējā situācija attēlota 5.1. zīmējumā.

5.1. zīmējums

Latvijas integrācijas ES procesa organizācija

5.1. ielikums

Pārmaiņas ES varas struktūrās

1999. gada otrajā pusē būtiskas pārmaiņas ir skārušas gan ES lēmējinstitūcijas, gan arī izpildvaras struktūras, tādējādi ienesot jaunas vēsmas šo institūciju darbībā, kā arī jaunas prioritātes ES kopumā.

Pēc Žaka Santēra vadītās EK korupcijas skandāla un demisijas 1999. gada 15. martā par jauno EK prezidentu Berlīnes ES dalībvalstu vadītāju sanāksmes laikā 25. martā tika izvirzīts bijušais Itālijas premjerministrs Romano Prodi. R.Prodi izveidotā EK komanda tika rūpīgi izvērtēta EP, ņemot vērā kandidātu rakstiskās atbildes uz deputātu uzdotajiem jautājumiem un individuālās tikšanās ar katru no divdesmit komisāriem EP komisijās. Rezultātā 15. septembrī ar balsu vairākumu EP apstiprināja R.Prodi kā EK prezidentu un jauno EK 20 komisāru sastāvā.

Laika posmā no šī gada 10. līdz 13. jūnijam ES notika EP vēlēšanas. Vēlēšanu rezultātā lielāko pārstāvniecību EP ir guvis labēji centrisko Tautas partiju grupējums, iegūstot 224 vietas no kopējo 626 vietu skaita EP. Savukārt Eiropas Sociālistu partijas, kas līdz šim veidoja lielāko politisko grupu EP, ir zaudējušas pārsvaru, samazinot savu pārstāvniecību no 214 vietām līdz 180 vietām jaunā EP sastāvā. Par EP prezidenti tika apstiprināta Nikola Fontēna.

1999. gada jūlijā par ES prezidējošo valsti kļuva Somija. Prezidējošā valsts tiek noteikta pēc rotācijas principa. Katra valsts šajā postenī ir sešus mēnešus. ES prezidējošās valsts pienākums ir vadīt Eiropas savienības Ministru Padomes darbu. Savukārt, lai atvieglotu šo darbu un nodrošinātu pēctecību, prezidējošās valsts aktivitātēs piedalās arī bijusī un nākamā prezidējošā valsts (šajā gadījumā tās ir Vācija un Portugāle), kas savas prezidentūras laikā kā vienu no galvenajām prioritātēm ir izvirzījusi ES paplašināšanos, dodot jaunus impulsus sarunu procesā ar kandidātvalstīm, kā arī veicot pasākumus ES institūciju nostiprināšanai paplašināšanās kontekstā. Taču, ņemot vērā notikumus Kosovā, arī jaunas Balkānu reģiona miera politikas veidošana gluži negaidot ir kļuvusi par Somijas prezidentūras prioritāti. Janvārī par ES prezidējošo valsti kļūs Portugāle.

5.1.2. Eiropas savienības pirmsiestāšanās finansu palīdzība

5.2. zīmējums

ES pirmsiestāšanās finansu palīdzības instrumenti

Tā kā Strukturālie fondi ES kandidātvalstīm nav pieejami, tad, lai veicinātu to ekonomisko attīstību un ātrāku integrāciju ES, 1997. gada beigās Eiropas Komisija pieņēma lēmumu par Pirmsstrukturālo fondu darbības uzsākšanu (tas ir noteikts arī saskaņā ar ES dokumentu "Agenda 2000") ES kandidātvalstīs to attīstības veicināšanai. Sākot ar 2000. gadu, Latvijai būs pieejama palīdzība 2 Pirmsstrukturālo fondu ietvaros:

• Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments

• Īpašie pirmsiestāšanās perioda pasākumi lauksaimniecībā un lauku attīstībā

Trešais ES pirmsiestāšanās finansu atbalsta instruments, kas ievērojamu palīdzību Latvijai sniedza arī līdz šim, ir ES PHARE programma , kas 2000. gadā turpinās darboties.

Laika posmā no 2000. līdz 2006. gadam ES PHARE programmas ietvaros tiks realizētas šādas prioritātes:

• institucionālā stiprināšana - palīdzība valsts pārvaldes institūcijām ieviest Eiropas Kopienas likumdošanas kopumu (acquis communautaire) un sagatavoties dalībai dažādās ES politikās. Šīs prioritātes īstenošanai tiks atvēlēti apmēram 30% no programmas kopējā finansējuma;

• investīcijas - atbalsts tiks koncentrēts divos virzienos:

1) nostiprināt administratīvi regulējošo infrastruktūru, tuvināties ES standartiem un normām;

2) sekmēt ekonomisko un sociālo kohēziju, veicot tādus pasākumus, kādi ES tiek īstenoti ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Eiropas Sociālā fonda starpniecību, tādējādi vienlaicīgi gatavojoties darbam ar ES Strukturālajiem fondiem, kas Latvijai būs pieejami pēc iestāšanās.

5.2. ielikums

Eiropas savienības strukturālā politika

Eiropas savienības dalībvalstis un reģioni atšķiras gan sociālajā, gan ekonomiskajā attīstībā. Viena no ES prioritātēm, ko arī apliecina Vienotās Eiropas akta 130.a pants, mērķis panākt vienmērīgu Eiropas attīstību, kā arī izlīdzināt dažādu reģionu un valstu sociālās un ekonomiskās atšķirības.

Par svarīgākajiem instrumentiem, ar kuru palīdzību tiek īstenota definētā politika, ir uzskatāmi ES Strukturālie fondi , kuri ir pieejami tikai ES dalībvalstīm:

- Eiropas Reģionālās attīstības fonds ( ERDF - European Regional Development Fund ) - mērķis ir samazināt pastāvošās reģionālās atšķirības, tādējādi veicinot sociālo un ekonomisko izlīdzināšanu Eiropas savienībā. Palīdzība tiek sniegta mazāk attīstītajiem reģioniem, galvenokārt ieguldot produktīvas investīcijas, uzlabojot infrastruktūru un attīstot vienotu tirgu;

-  Eiropas Sociālais fonds ( ESF - European Social Fund ) - mērķis paplašināt jau esošās nodarbinātības iespējas Eiropas savienības teritorijā. Pašreiz finansējums tiek piešķirts ilgtermiņa bezdarbnieku pārkvalifikācijai un integrācijai darba tirgū, jauniešu integrācijai darba tirgū, personu, kuras izstumtas no darba tirgus, pārkvalifikācijai un integrācijai darba tirgū, vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanai darba tirgū u.c.;

-  Eiropas Lauksaimniecības vadības un garantiju fonds ( EAGGF - European Agriculture Guidance and Guarantee Fund ) - mērķis atbalstīt lauksaimniecības struktūras un lauku apvidu attīstību. Pašreiz finansējums no šī fonda tiek piešķirts: ienākumu atbalstam lauksaimniecībā un dzīvotspējīgo agrāro kopienu saglabāšanai kalnu vai lauksaimniecībai mazāk piemērotos apvidos, atbalstam jaunajiem lauksaimniekiem saimniekošanas uzsākšanai, saimniecību strukturālās efektivitātes uzlabošanai u.c.;

-  Zivsaimniecības vadīšanas finansu instruments ( FIFG - Financial Instrument for Fisheries Guidance ) - tā mērķis ir uzlabot sektora konkurētspēju un nodrošināt strukturālos pasākumus zivsaimniecības sfērā. Pašreiz finansējums no šī fonda tiek piešķirts zivsaimniecības nozares adaptācijai, atsevišķu jūras teritoriju aizsardzībai, zivju produktu apstrādei un mārketingam, produkcijas reklāmai u.c.

Svarīgi atzīmēt, ka Strukturālo fondu līdzekļi tiek piešķirti tikai pēc kopfinansējuma principa - ES Strukturālo fondu finansētā daļa projektos ir līdz 75% no nepieciešamajiem finansu resursiem, bet atlikušie 25% ir dalībvalsts ieguldījums.

Līdzekļu piešķiršanas principi

ES dalībvalstīm finansējuma saņemšanai no Strukturālajiem fondiem Kopiena līdz šim bija noteikusi sešus attīstības mērķus. Taču, lai decentralizētu, vienkāršotu strukturālo fondu pasākumu īstenošanu, kā arī palielinātu palīdzības koncentrāciju, efektivitāti un pastiprinātu kontroli, no 2000. gada ir noteikti trīs attīstības mērķi, kuri būtībā ietvers iepriekšējos sešus mērķus. Paredzams, ka pēc iestāšanās visa Latvijas teritorija palīdzību no ES Strukturālajiem fondiem saņems mērķa-1 ietvaros. Taču, sākot ar 2000. gadu, Latvija Pirmsstrukturālo fondu līdzekļus jau saņems kā mērķa-1 teritorija.

ES finansiālais atbalsts tiek piešķirts, pamatojoties uz dalībvalsts (kandidātvalsts) izstrādāto nacionālo (ja mērķa statusam atbilst visa valsts teritorija) vai reģionālo (ja mērķa statusam atbilst tikai noteikts valsts reģions) attīstības plānu. Tas nozīmē, ka līdzekļi tiek piešķirti nevis kādai noteiktai nozarei vai sektoram, bet gan attīstības plānā definētajām prioritātēm. Pamatojoties uz nacionālajā vai reģionālajā plānā noteiktajām prioritātēm, tiek izstrādātas programmas, pēc tam konkrēti projekti.

Pašreiz Latvija jau ir izstrādājusi Nacionālo attīstības plānu laika7 periodam no 2000 līdz 2002. gadam (skatīt 5.3. ielikumu), kura mērķis ir finansiāli nodrošināt Latvijas tautsaimniecības un sabiedrības līdzsvarotu un ilgtspējīgu attīstību atbilstoši valdības stratēģijai un noteiktajām prioritātēm. Par Nacionālā attīstības plāna izstrādi atbildīgā institūcija bija Finansu ministrija, bet turpmāko plāna ikgadēju aktualizāciju veiks Starptautisko palīdzības programmu koordinācijas pārvalde, kura ir Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām pakļautībā.

5.3. ielikums

Nacionālais attīstības plāns

Nacionālais attīstības plāns sastāv no vairākiem ekonomiskās politikas mērķiem un prioritātēm definēto mērķu sasniegšanai, kuru ietvaros paredzēti konkrēti pasākumi prioritāšu īstenošanai, kā arī no finansiālo resursu plāna. Katra prioritāte tika apskatīta pēc punktiem: situācijas analīze; esošā ekonomiskā politika; mērķi; ekonomiskās politikas perspektīvas.

Ir noteikti šādi ekonomiskās politikas mērķi:

1. uzņēmējdarbības veicināšana

2. reģionālā attīstība

3. tūrisms

4. lauksaimniecība, zivsaimniecība un lauku attīstība

5. ekonomikas infrastruktūra

6. cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana

Ekonomikas ministrija izstrādāja tādas Nacionālā attīstības plāna sadaļas kā "Uzņēmējdarbības veicināšana" un "Ekonomikas infrastruktūra". Sadaļā "Uzņēmējdarbības veicināšana" minētie pasākumi pamatā attiecas uz 2000. gada Nacionālās PHARE programmas ietvaros paredzētajām investīcijām sociālajai un ekonomiskajai kohēzijai . Pašreiz ir zināms, ka doto investīciju ietvaros būs pieejami 10 milj. EUR gadā un izstrādātie projekti varēs būt ne mazāki par 2 milj. EUR. Ņemot vērā Eiropas Komisijas norādījumus par šo investīciju koncentrēšanu noteiktos mērķa reģionos, Ministru kabinets8 par tādiem ir apstiprinājis Latgali un Zemgali.

Savukārt sadaļā "Ekonomikas infrastruktūra" minētie pasākumi tiks finansēti no Pirmsstrukturālā fonda ISPA līdzekļiem aptuveni no 35 līdz 55 milj. EUR gadā.

1999. gada 23. decembrī Eiropas Komisijas Delegācija Latvijā ir parakstījusi PHARE programmas projekta "Speciālā sagatavošanās programma ( Special Preparatory Program - SPP) darbam ar ES Strukturālajiem fondiem Latvijā/Tehniskā palīdzība" kontraktu. SPP programmu Briselē apstiprināja

1998. gada oktobrī, tās īstenošanai Latvijā piešķirot 3 milj. ECU. Programmas ietvaros paredzēts sagatavot valsts pārvaldes darbiniekus Strukturālo fondu plānošanai, ieviešanai, finansu kontrolei, pārraudzībai, kā arī izveidot atbilstošas struktūras valsts pārvaldes institūcijās. Tādā veidā būs iespēja veiksmīgāk īstenot Nacionālajā attīstības plānā noteiktās prioritātes, kas savukārt paātrinās Latvijas integrāciju ES un paaugstinās Latvijas uzņēmumu darbības efektivitāti un konkurētspēju ES tirgū.

Ar katru gadu pieaug privātajā sektorā saražotās produkcijas un sniegto pakalpojumu apjoms gan vērtības izteiksmē, gan salīdzinājumā ar sabiedriskā sektora devumu. 1998. gadā īpaši pieaudzis privātā sektora uzņēmumu īpatsvars maksas pakalpojumu sniegšanā (no 61,1% līdz 67,2%), rūpniecības nozarēs (no 71,2% līdz 75,0%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektorā (96,7% līdz 98,1%).

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija

No tiem valsts īpašuma objektiem, kas nodoti Privatizācijas aģentūrai (PA) līdz 1998. gada 1. janvārim, pirkuma līgumi noslēgti 97% objektu. Atlikušo valsts īpašuma objektu privatizācija ir atkarīga no tiesvedības u.tml. darbībām. Tomēr vēl joprojām valdība nodod privatizācijai 2-3 objektus mēnesī. Šie objekti galvenokārt ir nelieli specifiskas funkcijas veicoši valsts uzņēmumi vai arī iepriekš privatizētu uzņēmumu neprivatizēta valsts manta. Ministrijām veicot to pārraudzībā esošās mantas inventarizāciju, arī turpmāk var tikt identificēta valsts manta, kuru var privatizēt.

80 nelieliem valsts īpašuma objektiem Privatizācijas aģentūrā vēl nav sagatavoti privatizācijas noteikumi - tie atrodas dažādās privatizācijas procesa stadijās, un to privatizācija varētu tikt pabeigta līdz 2000. gada jūlijam.

1999. gadā PA ir atsākusi valsts uzņēmumu akciju publisko piedāvājumu. Tajā tiek piedāvātas valsts a/s "Lauku projekts", valsts a/s "Rīgas starptautiskā autoosta" un valsts a/s "Rīgas elektro-mašīnbūves rūpnīca" akcijas vairāk kā 1,3 milj. latu nominālvērtībā.

Līdz 1999. gada 1. oktobrim PA nodrošinājusi 44,03 milj. privatizācijas sertifikātu izmantošanu privatizācijā 1232,8 milj. latu nominālvērtībā, tai skaitā zemes privatizācijā - 0,52 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu.

No 1999. gada valsts uzņēmumu privatizācijā par galveno uzdevumu kļuvusi atsevišķu tautsaimniecības sektoru (enerģētikas, telekomunikāciju, kuģošanas) darbības efektivitātes paaugstināšana. Lai to panāktu, PA kopā ar attiecīgo nozaru ministrijām gatavo nozaru attīstības ilgtermiņa stratēģijas, kā arī attiecīgo uzņēmumu restrukturizācijas un privatizācijas pasākumu plānus.

1998. gadā pamatā ir pabeigta lauksaimniecības produkcijas pārstrādes un agroservisa uzņēmumu privatizācija (skatīt 5.2. tabulu).

5.2. tabula

Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes

un agroservisa uzņēmumu privatizācija

(stāvoklis uz 1999. gada 1. novembri)

Valdība Deklarācijā par iecerēto darbību ir paredzējusi 2000. gadā pabeigt lielo valsts uzņēmumu privatizāciju. Latvenergo un Lattelekom privatizācija tiks veikta, ņemot vērā Latvijas patērētāju un valsts attīstības intereses, nepieļaujot nekontrolēta privāta monopola veidošanos.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums un nodokļu kapitalizācija

Publiskā piedāvājuma programma.

5.3. tabula

Publiskajā piedāvājumā iekļauto uzņēmumu

un statūtsabiedrību raksturojums

1998. un 1999. gadā tika veikti apjoma ziņā lielākie akciju piedāvājumi publiskajā piedāvājumā: a/s "Ventspils nafta" (10 995 899), a/s "Latvijas gāze" (5 399 862), valsts a/s "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" (1 207 604), a/s "Latvijas balzams" (1 177 930). Visdārgāk maksāja a/s Latvijas balzams akcijas - Ls 38,31, a/s " Ventspils nafta" ("tautas" kārtā), - Ls 35, a/s Latvijas gāze - Ls 31,84, bet vislētāk: valsts a/s "Rinar" - Ls 0,58, valsts lopkopības izmēģinājumu stacijas "Jaunpils" - Ls 0,66, valsts a/s "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" - Ls 0,87. Paredzams, ka 2000. gadā tiks noslēgta akciju publiskā piedāvājuma programma un tās ietvaros vēl tiks piedāvātas privatizācijas procesā esošo lielo valsts statūtsabiedrību (Latvijas kuģniecība , Lattelekom , Latvenergo ) akcijas.

Publiskā piedāvājuma par privatizācijas sertifikātiem programma līdz šim ir bijis galvenais publisko vērtspapīru rašanās avots. Minētie vērtspapīri pēc to sākotnējās reģistrācijas Latvijas Centrālajā depozitārijā nonāk publiskā apgrozībā tirgū, tādējādi veicinot vērtspapīru tirgus kapitalizācijas pieaugumu.

5.4. tabula

Valsts uzņēmumu un statūtsabiedrību akciju pārdošanas rezultāti

publiskajā piedāvājumā

Nodokļu parādu kapitalizācija. Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija tika uzsākta 1996. gadā, un līdz 1999. gada 1. novembrim kopumā kapitalizēti un dzēsti uzņēmējsabiedrību parādi vairāk nekā 49,5 milj. latu apjomā (skatīt 5.5. tabulu), izveidota valsts kapitāla daļa 59 uzņēmumos.

5.5. tabula

Valsts budžetā ieskaitāmo nodokļu maksājumu

pamatparādu kapitalizācija*

* Valsts a/s "Privatizācijas aģentūra" precizētā informācija.

** Ieskaitot 3 lauztos pirkuma līgumus.

Ar 1998. gadu ir uzsākta nodokļu maksājumu pamatparādu kapitalizācija privatizētajiem pašvaldību uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bet ar 1999. gada otro pusi - īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizācija9.

Pārdodamās valsts kapitāla daļas tiek novērtētas un pārdotas par nominālvērtību vai virs tās. Ja statūtsabiedrības akcijas tiek kotētas Rīgas Fondu biržā, akcijas tiek pārdotas par cenu, kas nav zemāka par vidējo kotācijas cenu pēdējā mēneša laikā. 1999. gadā lielākie nodokļu parādu apjomi kapitalizēti un dzēsti SIA "Baltic Marine Fisching company" - 5,57 milj. latu, a/s "Rīgas autoelektroaparātu rūpnīca" - 3,30 milj. latu, SIA "Larelini" - 0,53 milj. latu.

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija

Saskaņā ar Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas datiem (skatīt 5.6. tabulu) līdz 1999. gada 1. novembrim valstī sagatavotas un nodotas privatizācijai 13650 valsts un pašvaldību dzīvojamo māju un 363 195 valsts un pašvaldību dzīvokļi, kas ir 71,92% no kopējā dzīvokļu skaita. Privatizācijas paziņojumi izsūtīti 240803 dzīvokļu īrniekiem. Līdz dzīvojamās mājas privatizācijai īpašumā nodoti 122 392 dzīvokļi. Pašvaldību dzīvojamo māju sagatavošanu privatizācijai uzsākušas 543 pašvaldību privatizācijas komisijas jeb 97% no visām komisijām. Privatizācijai piedāvāti visi dzīvokļi 86 pašvaldībās. Labākie panākumi pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijā ir Latvijas rajonu centru pilsētās, kur sagatavoti privatizācijai 93% dzīvokļu. Septiņās lielākajās pilsētās privatizācijai sagatavoti 68% dzīvokļu.

5.6. tabula

Dzīvojamo māju privatizācija

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija

1994. gada 17. februārī Saeima pieņēma likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", kurš noteica vienotu privatizācijas procesa kārtību. No likuma spēkā stāšanās dienas līdz 1999. gada novembrim Ekonomikas ministrija ir izskatījusi 1250 pašvaldību īpašumu objektu privatizācijas projektu (skatīt 5.3. zīmējumu) ar kopējo summu 42,1 milj. latu (tai skaitā privatizācijas sertifikāti 23,5 milj. latu nominālvērtībā).

5.3. zīmējums

Ekonomikas ministrijā akceptēto privatizācijas projektu skaits

* uz 1999. gada 1. novembri

Latvijas pilsētās visstraujāk privatizācijas process attīstās Jūrmalā, Jēkabpilī, Ventspilī, Ogrē, Liepājā, Rīgā un Jelgavā, vislēnāk - Tukumā, Rēzeknē, Gulbenē, Saldū. Rajonos vissekmīgāk privatizācija noris Dobeles un Cēsu rajonos.

5.3.6. Zemes privatizācija

Likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un likumā "Par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos" noteiktajā kārtībā pamatā izskatīti visi lauku apvidus zemes pieprasījumi un pieņemti lēmumi par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai nodošanu lietošanā. 84 tūkst. lauku zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši un izpirkuši 535 tūkst. hektāru.

Likumos "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" un "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās" noteiktajā kārtībā pabeigta pieprasījumu izskatīšana par fizisko personu lietošanā esošās zemes izpirkšanu un turpinās zemes īpašuma tiesību atjaunošana. 33 tūkst. pilsētu zemes pieprasītāju zemes īpašuma tiesības nav juridiski noformējuši.

5.7. tabula

Zemes izpirkšana un privatizācija

(līdz 1999. gada 1. oktobrim)

*LHZB un Ekonomikas ministrijas ziņas par privatizācijas projektiem un noslēgtajiem līgumiem.

Privatizācijas aģentūra pārdod valsts zemi valsts īpašumā bijušo ēku (būvju) īpašniekiem likumā "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" noteiktajā kārtībā (skatīt 5.4. zīmējumu). Līdz 1999. gada 1. novembrim saņemti 2033 zemes privatizācijas ierosinājumi un apstiprināti 501 zemes privatizācijas noteikumi. 1997. gadā arī pašvaldības sāka pārdot zemesgabalus pašvaldību īpašumā bijušo ēku (būvju) īpašniekiem. Kopumā no 1997. gada līdz 1999. gada novembrim Ekonomikas ministrija ir akceptējusi 195 zemes privatizācijas noteikumus. Visaktīvāk zemesgabalu privatizācija noris Jelgavas pilsētā. Brīvā (nepieprasītā) valsts zemes platība ir 300,4 tūkst. ha.

5.4. zīmējums

Valsts zemes privatizācija

* līdz 1999. gada 1. novembrim

Turpmāk - vēl

1 Sadaļas sagatavošanā izmantoti Zemkopības ministrijas materiāli.

2 Ārvalstnieku tūrisms Latvijas teritorijā.

3 Iepriekš darbojās Valsts tūrisma pārvalde, vēl pirms tam - Latvijas Tūrisma padome. Latvijas Tūrisma attīstības aģentūra ir izveidota ar Ministru kabineta noteikumiem 1999. gada februārī, un tās uzdevums ir popularizēt ārvalstīs tūrisma iespējas Latvijā, organizēt Latvijas tūrisma uzņēmumu un organizāciju piedalīšanos starptautiskajos gadatirgos, veidot tūrisma informācijas birojus ārvalstīs un Latvijā u.c.

4 Programmu paredzēts izstrādāt līdz 2000. gada 31. martam.

5 1999. gadā - Ls 172 tūkst.

6 PP izpilde regulāri tiek pārraudzīta Eiropas (Asociācijas) līguma ietvaros - PP jautājumus izskata attiecīgajās Eiropas līguma apakškomitejās, bet Asociācijas komitejas tikšanās reizēs tiek pārrunāti jautājumi par prioritāšu ieviešanu kopumā, kā arī problēmas, kas ir radušās, sasniedzot nospraustos mērķus un prioritātes.

7 Nacionālā attīstības plāna projekts Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts 1999. gada 12. oktobrī.

8 Latgali kā mērķa reģionu Ministru kabinets apstiprināja 1999. gada 12. oktobrī, Zemgali - 16. novembrī.

9 Ministru kabinets 1999. gada 11. maijā ir pieņēmis noteikumus Nr.177 "Noteikumi par īpašuma nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumu pamatparādu kapitalizāciju".

* dzīvokļu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai